latvijasradio.lsm.lv - RSS

Kāda vieta Latvijas izglītības sistēmā ir mācību olimpiādēm, to dalībniekiem un viņu pedagogiem? Cik lielā mērā mums kā valstij ir svarīgi attīstīt izcilības un vai šobrīd ar to nodarbojamies mērķtiecīgi? Vai pamanām visus skolēnus, kuriem ir dotības startēt olimpiāžu līmenī?

Ģimenes studijā diskutē Valsts izglītības attīstības aģentūras vecākā eksperte talantu jautājumos Marta Pujāte, Rīgas Valda Zālīša sākumskolas skolotāja Ilze Opmane, starptautisko olimpiāžu dalībnieks un Latvijas matemātikas izlases vadītājs Kims Georgs Pavlovs un Egila Birznieka Jauno ģeogrāfu skolas skolotājs Morics Roberts Mūrnieks.

Droni, droni un atkal droni - tie būtiski maina kara realitāti Ukrainā un liek pārskatīt visu drošības koncepciju arī Eiropā. Kāpēc tā un kam šajā ziņā ir jāgatavojas turpmāk? Krustpunktā Lielā intervija ar Zemessardzes kapteini Māri Bružu.

Klausītāji droši vien ir pamanījuši, ka pēdējā laikā mazāk runājam par izmaiņām Krievijas - Ukrainas kara frontē. Šo izmaiņu ir mazāk. Krievijai ir kļuvis grūtāk, šķiet, grauzties iekšā Ukrainas zemē. Protams, tiek minēta virkne iemeslu un nav jau tā, ka viss ir apstājies. Bet paši krievi savos kanālos apspriež faktu, ka tagad frontes līniju gandrīz pilnībā kontrolē ar droniem un virzība vairs nav nekur noslēpjama. Viss nonāk nežēlīgā uguns jūrā. Droni situāciju ir mainījuši it visur. 

Cilvēkresursi nav bezgalīgi, tāpēc kara stratēģija mainās. Tagad abas karojošās puses drīzāk cenšas izmantot lidaparātus, vienalga, kā mēs tos dēvētu, lai iznīcinātu objektus tuvumā vai tālu no frontes līnijas. Tas, šķiet, dod lielāku efektu nekā tikai centieni spītīgi tikt uz priekšu frontē. Droni mainījuši jauno kara realitāti, tā spriež "Telegram" kanālos. Vai tā ir? Ko tad nozīmē droni mūsdienās un cik mēs Eiropā vispār esam gatavi straujām pārmaiņām, kas notiek līdz ar tehnoloģiju attīstību. 

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par mācīšanos un kādēļ reizēm darba devēji nav sajūsmā, ja darbinieki mācās. 

Lai saglabātu spēju augt profesionāli, pelnīt vairāk un darīt to, kas sagādā gandarījumu, ir nepārtraukti jāmācās. Šobrīd mums ar to ne visai veicas, vismaz tā liecina OECD dati. 

Dati liecina, ka tikai 34% pēdējo 12 nedēļu laikā ir mācījušies mūžizglītībā kaut ko, bet mērķis ir, ka 60 % pastāvīgi kaut ko mācās, saka Anna Andersone „Riga Tech Girls” vadītāja diskusijā par pieaugušo izglītību Latvijā.

Protams, var diskutēt, kas ir mācīšanās un vai šie dati uzskaita visus veidus, kā cilvēki paaugstina savu kvalifikāciju. Bet ja runājam par tādu fundamentālu prasmju atjaunošanu, piemēram, apgūstot jaunu profesiju, tas nemaz nav viegli, novērojusi Elīna Purmale-Baumane, Valsts izglītības attīstības aģentūras pieaugušo izglītības departamenta vadītāja. 

Neskatoties uz to, daudzi izvēlas mācīties arī pēc tam, kad jau karjerā šis tas ir sasniegts. Liela grupa no tiem, kas saņemas, ir darbinieki apmēram 40 gadu vecumu, novērojuši Rīgas tehniskajā universitātē.

Ideālā pasaulē darba devēji veicina darbinieku mācīšanos, palīdz kļūt kvalificētākiem. Diemžēl ne vienmēr tā ir realitāte. Darba devēji izvēlas nemudināt savus darbiniekus mācīties, jo viņiem šķiet, ka tad var zaudēt darbinieku, kurš būs paguvis jaunas prasmes.

Piedzīvot baroka laikmetu mūzikā kā vienotu, tomēr daudzbalsīgu kultūras fenomenu 13. oktobrī ļaus koncerts „Baroks IV”, uz ko Mazajā ģildē Rīgā aicina senās mūzikas ansamblis „ÆLDMUSIC”. Tajā apvienojušies mūziķi no Latvijas un Ukrainas, kurus saista mīlestība pret baroka mūziku un vēlme klausītājiem atklāt jaunas šī laikmeta mūzikas šķautnes un komponistus.

Koncerta „Baroks IV” nosaukums simbolizē baroka mūzikas tradīcijas četrās kristīgajās konfesijās – protestantu, anglikāņu, katoļu un pareizticīgo – aicinot ceļojumā pa 18.gadsimta Eiropu no Itālijas un Anglijas līdz Polijai un Ukrainai.

--

Ansamblī „ÆLDMUSIC” līdzās Natālijai Behmai, Serhijam Zadorožnijam un Ansim Bētiņam, kurus uzklausām sižetā, muzicē arī ukraiņu dziedātāja, diriģente un muzikoloģe Oksana Nikitjuka un klavesīniste Gertruda Jerjomenko. Viņu koncerts „Baroks IV” – šovakar Mazajā ģildē.  

"Vecajo kults" – iestudējums "Dirty Deal teatro", kura pamatā ir stāsts par kopienu, kas pievērsusies novecošanai un mirstībai nevis kā netaisnībai, bet kā ceļam uz atmošanos un mieru. Kultūras rondo tiekamies ar divām no izrādes autorēm - Katrīnu Neiburgu un Ivetu Poli.

Уход за близким человеком в состоянии деменции - одна из самых тяжёлых эмоциональных задач для его близких. Если домашний уход даётся все труднее, люди начинают задумываться о помощи профессионалов и о том, чтобы поместить родственника в дом социального ухода или пансионат. Однако, решение о таком шаге часто даётся нелегко и сопровождается тяжёлым чувством вины и даже предательства по отношению к близкому человеку. Как вести себя в такой ситуации, в программе “Домская площадь” рассказала заведующая двумя частными пансионатами семейного типа в Риге, социальный реабилитолог Наталья Севашко.