latvijasradio.lsm.lv - RSS

На базе искусственного интеллекта разработан инструмент, который поможет пациентам с острыми психическими расстройствами быстрее получать психиатрическую помощь. Подробнее об инновации и о том, как ее планируют применять, рассказала в программе “Домская площадь” Юлия Петрик. 

Stāsta UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāja Beāte Lielmane

Atbilde ir pavisam negaidīta – tie ir Zemes satelītattēli. Jau vairāk nekā 50 gadus "Landsat" programma uzņem mūsu planētas fotogrāfijas no kosmosa. Viss sākās 1972. gada 23. jūlijā, kad orbītā tika palaists pirmais "Landsat" satelīts. Kopš tā laika ir fiksētas pārmaiņas, ko Zeme piedzīvo dienu no dienas – pilsētu izplešanās, mežu izciršana, upju un ezeru izsīkšana, ledāju sarukšana.

Novērtējot programmas ilglaicīgo, kā arī tās unikālo un patiesi globālo mērogu, "Landsat" programmas iegūtie satelītattēli 2011. gadā tika iekļauti UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" starptautiskajā reģistrā.

Šos Zemes satelītattēlus, kuriem ir 30 metru telpiskā izšķirtspēja, un vairākas spektra joslas, ir ieguvuši un nepārtraukti atjauninājuši sensori, kas izvietoti uz "Landsat" satelītiem.

Uz nominācijas iesniegšanas brīdi programmas ietvaros bija iegūti gandrīz 2,5 miljoni datu vienību, un katru dienu tie tiek papildināti. Šie attēli nu jau vairāk nekā 50 gadus ir fiksējuši Zemes stāvokli un saistībā ar strauji notiekošajām pārmaiņām, kuras piedzīvo mūsu planēta, tie ir neaizstājami.

Programmu pārvalda ASV Ģeoloģijas dienests un ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija jeb NASA, nodrošinot piekļuvi vēsturiskajiem un aktuālajiem Zemes satelītattēliem lietotājiem vairāk nekā 180 valstīs. Pēdējos gados "Landsat" dati ir kļuvuši par būtisku avotu, lai atklātu, uzraudzītu un izprastu uz Zemes notiekošās pārmaiņas, ko izraisa klimats, cilvēka darbība un dabas katastrofas.

Viens no nozīmīgākajiem "Landsat" programmas sasniegumiem ir bijusi bezmaksas un atvērto datu politikas pieņemšana. Sākotnēji "Landsat" dati tika izsniegti fiziskos datu nesējos par pavairošanas un izplatīšanas izmaksām, kuras parasti sedza pats lietotājs. Izmaksas varēja svārstīties no 20 ASV dolāriem par atsevišķu fotoattēlu līdz pat 200 ASV dolāriem par digitāliem datiem. 1984. gadā, "Landsat" komercializācijas likuma ietekmē, pakalpojuma izmaksa pieauga vēl vairāk, cenām par attēlu turpmākajos gados sasniedzot līdz pat 4000 ASV dolāru.

2008. gadā šī situācija mainījās, un izmantojot internetu, bezmaksas pieeja "Landsat" arhīva saturam kļuva pieejama ikvienam. Šāda pieejamība satelītattēliem bija nepieredzēta. Brīvo un atvērto datu politika ne vien paplašināja datu izmantošanu, bet arī ļāva uzdot jaunus jautājumus un palielināt izpētes dziļumu un apjomu.

Sabiedrības ieguvumi, kas gūti no "Landsat" datu izmantošanas visā pasaulē, tostarp Latvijā ir labi dokumentēti zinātniskajā literatūrā un aptver tādas kategorijas kā zemes izmantošana, agronomija un lauksaimniecība, mežsaimniecība, ūdens resursi, ekoloģija, bioloģiskā daudzveidība un meteoroloģija.

Viens no pirmajiem "Landsat" datu pielietojumiem bija 1975. gadā, kad ar satelītattēlu palīdzību tika noteiktas labākās zvejas vietas.

Dati tika izmantoti arī, lai izveidotu Mozambikas mangrovju mežu karti, atklājot, ka to platība ir ievērojami mazāka nekā iepriekš uzskatīts. Attēli spēj runāt skaidrāk nekā vārdi — spilgts piemērs ir Arāla jūras izsīkšana, kas labi redzama Landsat uzņemtajos kadros.

Tāpat ar "Landsat" palīdzību ir iespējama pat jaunu sugu atklāšana. 2005. gadā pētnieks, izmantojot satelītattēlus, pamanīja līdz tam maz izzinātu teritoriju, kas varētu kļūt par aizsargājamu. Pārbaudot to dabā, viņš atrada bagātīgu savvaļas dzīvnieku daudzveidību un pat atklāja trīs jaunas tauriņu sugas un vienu jaunu čūsku sugu.

Kopumā ir bijuši 9 "Landsat" satelīti. Nesenākais "Landsat 9" tika palaists orbītā 2021. gadā. Joprojām darbojās arī "Landsat 8", kas orbītā tika palaists 2013. gadā. Tomēr Zemei apkārt riņķo arī vecākie "Landsat" satelīti. Tie gan vairs nav aktīvi un gaida brīdi, kad sadegs, atgriežoties Zemes atmosfērā. Piemēram, "Landsat 7", kas startēja 1999. gadā, savu misiju noslēdza tikai šī gada 4. jūnijā.

Programma gan nav iztikusi bez neveiksmēm. Satelīts "Landsat 6", kura palaišana notika 1993. gadā, Zemes orbītu tā arī nesasniedza. Interesants ir fakts, ka

satelīts "Landsat 5" ir iekļauts Ginesa rekordu grāmatā kā Zemes novērošanas satelīts, kas darbojās visilgāk. Kopš savas palaišanas 1984. gadā tas darbojās 29 gadus, apriņķojot planētu vairāk nekā 150 000 reižu.

Darbību tas pārtrauca 2013. gadā, un pētnieki paredz, ka Zemes atmosfērā tas atgriezīsies un sadalīsies ap 2034. gadu.

Un, starp citu, arī tehnoloģiju attīstības lēciens ir bijis iespaidīgs. Pirmajam satelītam datu glabātuve bija tikai 3,4 gigabaiti. Jaunākajiem — jau 4 terabaiti. Datu pārraides ātrums no 15 megabitiem sekundē ir pieaudzis līdz 384.

"Landsatv programma turpinās, un nākamais satelīts tiek gatavots palaišanai ap 2030. gadu. Kā reiz teicis NASA administrators Džeimss Flečers: ja kāds no kosmosa laikmeta sasniegumiem spēs izglābt pasauli, tas būs "Landsat".

Krievijas propagandas kanāli klāsta, ka ASV prezidents Donalds Tramps nievājoši izsakās par Baltijas valstīm. Turklāt ASV pat taisoties izslēgt Latviju, Lietuvu un Igauniju no NATO. No kurienes nāk šie meli? Par to "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" raidījumā stāsta žurnāliste Annija Petrova. Tāpat klausieties, kā portāls NRA kārtējo reizi maldina par kovida potēm.

С 13 по 18 октября в Латвии проходят международные Дни Erasmus. Это неделя, когда участники программы Erasmus+ делятся опытом, знакомят с возможностями обучения, стажировок и волонтёрства за рубежом. О своем опыте в этой сфере в студии программы “Домская площадь” рассказывают руководитель проектов Erasmus Мария Янкова и участница проекта Erasmus, побывавшая недавно в Грузии, Мия Баркане.

Albumu kolekcija, kas dokumentē latviešu bēgļu dzīvi Vācijas nometnēs pēc Otrā pasaules kara, un Kurzemes – Zemgales hercogu sarkofāgi: tās ir divas Latvijas vēstures vērtības, kas iekļautas UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā.

Programmas "Pasaules atmiņa" nacionālo reģistru papildina vien reizi četros gados. Tagad tajā iekļautas 12 dažādas dokumentāras vērtības. Piemēram, Johana Kristofa Broces antikvārā kolekcija par Livoniju vai Rīgas rātes protokoli. Pagājušajā nedēļā UNESCO Latvijas Nacionālā komiteja vienu no jau iekļautajām vērtībām „Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss” nolēma papildināt ar Eglīšu ģimenes apsveikumu Olgai Šnipkai un piezīmju grāmatiņu-vārdnīciņu uz bērza tāss.

Sarakstu nolemts papildināt arī ar divām jaunām nominācijām. Kā pirmā minama Latvijas Nacionālā arhīva pieteiktā "Albumu kolekcija: latviešu bēgļu dzīve nometnēs Vācijā no 1945. līdz 1949. gadam.” Tas savulaik bijis dāvinājums Latvijas sūtnim Lielbritānijā Kārlim Zariņam. Kolekcijā ir 14 albumi, kas satur unikālas liecības par dramatisku un maz pētītu posmu latviešu tautas vēsturē. Vācijas nometnēs, bēgot no padomju represijām nonāca aptuveni 140 000 Latvijas iedzīvotāju. 

Runājot par otru reģistrā iekļauto vērtību "Kurzemes-Zemgales hercogu Ketleru un Bīronu dinastiju sarkofāgi”, nominācijas pieteicēja: Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse teic:

„Ņemot vērā Latvijas vēsturi kopumā, cik daudz mums ir bijuši kari un postījumi un cik daudz no kultūras mantojuma mēs esam saglabājuši, tad šī te kolekcija, kas atrodās arī šobrīd vēl Jelgavas pilī kapenēm sākotnēji paredzētajā vietā, un tās apjoms, kas ir saglabājies, ir unikāla laikmeta liecība. Turklāt uz katra no šiem te sarkofāgiem ir arī iegravētas liecības, kas ir dokumentārais vēstījums.”

Ja Saeima pieņemtu sagatavotos grozījumus vēja enerģijas attīstības likumdošanā, vēja parku būvniecība Latvijā varētu tikt apstādināta. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt apgalvoja Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

Saeima par nedēļu pārcēlusi izlemšanu, vai pašvaldībām ļaut lielākas pilnvaras vēja parku aizliegšanā. Tas radījis domstarpības ar vēja enerģijas nozari. Nāburgs uzsver, ka jau patlaban vēja parku Latvijā pēc būtības nemaz neesot.

Pašvaldībām ir jābūt galvenajiem saimniekiem savās teritorijās, tādēļ arī tām būtu jānosaka sava attīstība arī saistībā ar vēja parkiem, norāda Latvijas Pašvaldību savienības padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa. Viņa gan norādīja, ka vēja parku aizliegšana nevarētu būt vienkārša pašvaldības nostāja, un tas būtu spēcīgi jāargumentē.

Новости и актуальные темы дня в утренней передаче “Домская площадь” на Латвийском радио 4.

No 14.oktobra vairākām kokmateriālu preču grupām ASV piemēros importa tarifu, kas attieksies uz dažādiem koka izstrādājumiem. Lielākais Latvijas kokrūpniecības uzņēmums “Latvijas Finieris” iespējamos zaudējumus vēl nav aplēsis, bet ietekme ilgtermiņā būs negatīva. Nozare kopumā norāda – Eiropai piemērotie importa tarifi saglabās konkurētspējas priekšrocības ASV tirgū, salīdzinot ar citām pasaules valstīm, kurām tarifi noteikti vēl lielāki.

Šoreiz raidījumā Pāri mums pašiem runājam par skaitļu nozīmi Svētajos Rakstos. Kādu simbolisku nozīmi ietver Bībelē minētie skaitļi? Jo ir taču skaitļi, kas atkārtojas vairākkārt un īpaši zīmīgā veidā. Vai ir iespējams to kaut kādā veidā izskaidrot? Un, ņemot vērā arī, ka ebreju valodā skaitlis tika apzīmēts arī ar burtu, nevis ar ciparu, kas mums šķiet kaut kāda fantastika, ja vien nepārvalda ebreju valodu. Varbūt varam izdarīt arī vēl kādus citus interesantus secinājumus. Jā, Svētie raksti - tas ir Dieva vēstījums cilvēkam, taču, tos lasot, mēs varam ievērot kādas interesantas kopsakarības. Un tad sāk rasties jautājumi: kāpēc daži skaitļi atkārtojas ļoti bieži un konkrētās situācijās? Piemēram, kaut vai skaitlis 40. Varbūt mēs to visvairāk asociējam 40 dienu gavēni, ko daudzi tā vai citādi ievēro. Bet skaitlis 40 taču nav pagrābts no zila gaisa, tam ir absolūti konkrēts pamats Bībelē, pie tam dažādās vietās un dažādos kontekstos.

Par skaitļiem un skaitļu simboliku stāsta teoloģijas doktors, Latvijas Universitātes profesors un priesteris Jānis Priede.

Kāpēc cilvēkiem tik ļoti patīk detektīvromāni, kur bieži jau labāk par autoru zinām, kā rīkoties un risināt situāciju, bet ikdienā viņiem neizdodas atpazīt noziedznieka nodomus un pastāvošos riskus? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē tiesu psiholoģijas un kriminoloģijas eksperte Rūta Treija.

Raidījumā vairāk runājam par to, kas varētu būt pamatā tam, ka cilvēki izdara noziegumus. Un arī otrs apakštemats - kāpēc cilvēki neatpazīst noziegumus un neatpazīst arī dažāda veida riskus? 

Tā vien šķiet, ka dīvāna eksperti esam gandrīz vai mēs visi. "Midsomeras slepkavības" skatās daudzi, kā arī lasa dažādus detektīvromānus, tomēr atkal un atkal mēs nonākam pie secinājuma, ka viss nav tik vienkārši, kā tas ir izklāstīts filmās vai kādā detektīvromāna sižetā. Tāpēc arī par to saruna raidījumā.