latvijasradio.lsm.lv - RSS

В рижской больнице Травматологии и ортопедии открыта новая операционная для операций на позвоночнике. Она оборудована роботизированной рукой и другими современными технологиями. Проект реализован при поддержке Европейского регионального фонда и призван повысить точность и безопасность хирургических вмешательств. Как новые технологии влияют на работу врачей и качество лечения пациентов - об этом в программе “Домская площадь” рассказал травматолог ортопед, вертебролог Алексей Репников.

Krāpnieki kļūst arvien radošāki – tie izmanto zvanus, ziņas, viltus lapas un emocijas, lai piekļūtu mūsu datiem un naudai. Šajā epizodē dzirdēsi reālus gadījumus – kā viss sākas ar vienu ziņu un beidzas ar milzīgiem zaudējumiem. Runājam par psiholoģiskajiem trikiem, kas liek noticēt krāpniekiem, un uzzināsim, kā sevi pasargāt gan digitāli, gan emocionāli. Viesos Gints Mālkalnietis, CERT.lv kiberdrošības speciālists, un Kristiāna Kalniņa, klīniskā un veselības psiholoģe.

Ko spēj jaunās "AirPods Pro 3" austiņas? Tās mēra sirdsdarbību un soļus, piedāvā labāku trokšņu slāpēšanu un uzlabota ūdensizturība. Testējam skanējumu dažādos mūzikas žanros, pārbaudām mikrofonu kvalitāti vējā un noskaidrojam, cik labi tās noder ikdienā un treniņā.

Наверняка вы знакомы с фразой: «50 - это новые 30». Это не просто слоган из журнала, это отражение современного отношения к возрасту и новым возможностям женщины. Имидж-дизайнер, аналитик моды, основатель Bogomolov Image School Константин Богомолов, исследуя тему модной зрелости, дает советы, как «распоясаться» правильно на каждом этапе жизни.

Vai esat pamanījuši, ka tagad dokumentu parakstīšanu un identitātes apliecināšanu ar eID kartes palīdzību  var paveikt bez karšu lasītāja? Vai tas nerada zināmus kiberdrošības riskus? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Latvijas Radio un Televīzijas centra pārstāve Vineta Sprugaine, Latvijas Atvērto Tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis, digitālās vides piekļūstamības eksperts Pēteris Jurčenko, Tieslietu ministrijas Informācijas tehnoloģiju pakalpojumu pārvaldības procesu vadītāja Guna Pūce un uzņēmuma "Possible Security" vadītājs Kirils Solovjovs.

eID Scan ir bezmaksas mobilā lietotne, kas darbojas kā mobilais eID kartes lasītājs un sniedz iespēju izmantot eID karti tieši telefonā – bez papildu programmatūras un karšu lasītāja. Tā izmanto NFC tehnoloģiju, lai nolasītu eID kartes čipu, nodrošinot drošu un ērtu e-Identitātes apliecināšanu un dokumentu parakstīšanu.

Plašāk var iepazīsties šeit.

Помните фразу Остапа Бендера: “Графа Монте-Кристо из меня не вышло, придется переквалифицироваться в управдомы”. Оказывается, такое случается в нашей жизни довольно часто: люди регулярно меняют профессию и сферу деятельности. Насколько популярны у рижан различные обучающие курсы, узнавала корреспондент Латвийского радио 4 Галина Грейдане.

Осенью выставочная жизнь бьет ключом. Чуть ли не каждую неделю в рижских музеях и галереях открываются новые интересные экспозиции. Спектр выставок этой недели - от ироничных скульптур Айгарса Бикше в галерее Daugava до жемчужин “Баухауса” в арт-музее Zuzeum. А еще - новости о перезапуске Rīgas mākslas tēlpa под Ратушной площадью - кажется, судьба этого выставочного пространства радикально меняется в лучшую сторону. Подробности - в Культурном блоге Елены Власовой. 

Stāsta diriģents Andris Veismanis

Manas sievas Indras vecvecāki pa tēva līniju nāk no Nīcas un Bārtas. Vienmēr esmu apbrīnojis šo nelielo novadu tautas tērpus un daudzās Emiļa Melngaiļa savāktās tautas dziesmas un melodijas, Melngailis pat dažas bija pierakstījis no māsām Kairēm. Tāds meitas uzvārds bija arī Indrai līdz laulībai. Lietuviski tas nozīmē kreilis, ķeiris, bet es kaut kā jūtu šī vārda nozaudēto jēgas nospiedumu arī latviešu valodā.

Kursenieku bekas Lilastē Bātciemā parādījās pirms dažiem gadiem [nez kāpēc tās sauc par Kanādas bekām, kaut arī pie mums tās esot nonākušas no Nidas Lietuvā, arī Latvijas pašos dienvidrietumos ir Nida]. Micēlijs ar 100 km ātrumu gadā izplata šīs sēnes uz ziemeļiem kāpās gar jūru. Nu taisni kā kursenieki – tikai pretējā virzienā…

Diemžēl šis latviešu tautas zvejnieku atzars pēc otrā pasaules kara ir zudis pasaulei. Līgumā starp Padomju Savienību un Vāciju pēdējie nenogalinātie vai jau savulaik izceļot nepaspējušie kursenieki repatriējās uz Vāciju 1958. gadā.

Vēl nesen, pagājušā gadsimta beigās, Zviedrijā lietuviešu uzņemtajā dokumentālajā filmā trīs brāļi runā tīrā latviešu valodā ar dažiem lietuviešu vārdiem pa vidu.

Lietuviešu kinorežisora Aļģimanta Puipas (Algimantas Puipas) filmā "Moteros ir keturi jos vyrai" jeb latviski "Vienas sievas četri vīri" tik lieliski attēlota šī šaurā bezizeja, dzīvojot no rokas mutē starp jūru un Kuršu mari! Pārtiekot no zivju zvejošanas un dzintara lasīšanas. Cīnoties ar mūžīgajām klejojošajām smiltīm, kas sāka izplatīties neticamā ātrumā pēc pilnīgas koku izciršanas Septiņu gada kara laikā no 1756-1763. gadam Mēmeles kuģu būvētavām.

Līdzīga problēma bijusi jau manis minētajā Bātciemā Lilastē, kur Katrīna II lika pilnībā izcirst priedes kuģu būvēšanai un darvas tecināšanai, kā rezultātā tikai 19. un 20 gs. tika iestādītas kāpu staigāšanas ierobežojošas kalnu priedīšu audzes. Bātciema pludmalē vēl 80. gados varēja salasīt no Prūsijas atpūstos dzintara gabaliņus...

Kā varēja saglabāties šī mazā valodas saliņa apkārt dzīvojošo vāciešu un lietuviešu vidū? Kursenieku galvenais iztikas avots bija zvejniecība.

Zvejoja vairāk marē nekā jūrā un zvejnieku vidū bija ticējums, ka zivis ķeras tikai tad, ja zvejnieki runā kursiski, ne vāciski.

Pēc Pētera Šmita rakstītā, tāds pats ticējums bijis Rīgas jūrmalas zvejniekiem, tikai par latviešu valodu. Rezultātā šo valodu pārsvarā  nodeva tēvs dēlam. Sievietes pārsvarā runāja vāciski. Tāpēc arī saprotama diezgan nabadzīgā kursenieku mutvārdu daiļrade, zvejnieki nebija tik lieli runātāji un šo mākslu attīstītāji… Ja nu vienīgi – pārspīlējot noķerto zivju lielumu…

Emilis Melngailis bija savācis pavisam nedaudz [tautasdziesmu] no Kuršu kāpas, atšķirībā no kontinenta zem Liepājas atrodošajās zemēs, ieskaitot zemēs zem Sventājas.

Domāju, ka kursenieki jau no viduslaikiem bija labi kaimiņi senprūšiem. Gan kopā zvejojuši, gan karojuši. Tikai pēc prūšu izkaušanas kursenieki sāka iespiesties agrākajās prūšu apdzīvotajās teritorijās. Bet prūši pilnīgi nepazuda arī no kuršu apdzīvoto vietu vidus.

Pēc manām domām, Latvijas Bārta un Nīca (agrāk Vārme), tāpat kā novadi Senajā Prūsijā, kā arī Bāta pie Vaiņodes un Bātciems [pēc Endzelīna "Batto" senprūšu valodā nozīmē – piere] Vidzemē pie jūras ir atbalsis prūšu zaram. Līdzīgi kā vietu nosaukumiem: Prūsija, Brusija, Beorusija, Belorusija ir zināmas konsekvences. Ne velti baltkrievu ģenētikā baltiskais gēna procents ir augstāks nekā latviešiem un vēl lielāks salīdzinājumā procentuāli kā lietuviešiem.

Kurseniekiem tuvāk bija Karaļauči nekā Liepāja, kur nu vēl Rīga.

Daži no tiem [kurseniekiem] pat bija pasaulē ievērojami zinātnieki. Tā

filozofa Imanuela Kanta dzimta pa tēva līniju nāk no koklētāju ciema jeb prūsiski "Kantweinen" ciema. Viņa vectēvs Hanss Kants pārdevis muižiņu "Kummeter Keller" kādam vīram vārdā Andriets Vilks par 100 dālderiem.

Kanta filozofijas grāvējs "Tīrā prāta kritika" pirmoreiz iespiests Apgaismības laika izdevēja Johana Frīriha Hartknoha spiestuvē Rīgā. Un droši vien savu radītāju jau iespiestā grāmatas versija sasniegusi pa tuvāko sauszemes ceļu cauri Mēmelei un Kuršu kāpai līdz Kēnigsbergai.

Staigājot pa apraktajiem kursenieku ciemiem pa kāpām, kas ir pat 40 metrus virs šiem ciemiem, nāk prātā Ludviga Rēzas rindas no viņa poēmas "Ieputinātais ciems":

Dārgais ceļotāj! Apstājies pie šīm drupām!

Rēzs kļuva par rektoru Kēnigsbergas universitātei līdzīgi kā viņa bijušais filozofijas pasniedzējs Imanuels Kants.

Vēl 30. gados kursenieku mājas bija bez skursteņiem, līdzīgi mūsu brīvdabas muzejā redzamajai kuršu zvejnieku mājai. Dūmi cēlās bēniņos, kuros bija izkārti tīkli, jo dūmos noturēti tīkli bija daudz izturīgāki.

Noslēgumam – teicēja Friča Tuoleiķa (Preiļi) sacītais: "Citureiz dižā kalnā dzievājš milži ir uz grunt tie būri. Tas milžens turējs dižu pil. Tā milžen meita gājs špacierāt. Viņa nuoiet nuo kalna zemuj ir redz;viens zemnieks savus laukus ar, ir tā meita nebij redzējus un duomājus, ka ir špēlītes, ir pasijēmusi iš klēpa, āznesus kalnā ir džiaugās [priecājās].Tēvs zinājs, ka zemenikus nereik jemt, ka viņi tad nesēs, nuo kā varēs maitināties, jēmis ir sarājs meit ir tā turiš nuonest tās zemeninkus."

Jānis, Elīna un Uldis runā, kā izkrāpt naudu no Krievijas, par 60 sudraba grašiem un satricinājumu komēdijas pasaulē.

0:00 Ievads: sadzīvojam ar slavu.

Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem! 

В ответ на решения некоторых правительств об увеличении авиационных налогов и сборов авиакомпания Ryanair сокращает маршруты по всей Европе. Попала под это и Рига. Здесь отменят маршруты по семи направлениям - Орхус, Эдинбург, Гданьск, Гетеборг, Бове, Мемминген и Берлин. Подробности в сюжете корреспондента LSM+ Юлии Бите.