latvijasradio.lsm.lv - RSS

Šakāļi māju pagalmos, caunas, kas pārgrauž automašīnu vadus, ezis, kas ziemas migu uztaisījis komposta kaudzē, un lapsas, kas siro pa atkritumu konteineriem. Cilvēka tuvumā dzīvnieki atraduši sev gana piemērotu vietu, lai dzīvotu. Kāpēc mūsu tuvums dzīvniekiem ir noderīgs un kā sadzīvot ar savvaļu uz mājas sliekšņa? Raidījumā Zināmais nezināmajā sarunājas Rīgas Nacionālā Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns, Latvijas Nacionālā Dabas muzeja pārstāve, zooloģe Inta Lange un zoologs Vilnis Skuja.

Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā 2025

Šis ikgadēji ir Nobela prēmiju laureātu paziņošanas periods. Tieši pirms nedēļas raidījumā runājām par imunitāti un imūnsistēmu, un arī Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā šogad pasniegta trim pētniekiem - amerikāņu zinātniekiem Mērijai Brankovai un Frederikam Ramsdelam, kā arī japāņu zinātniekam Šimonam Sakaguči - par atklājumiem imūnsistēmas kontroles jomā, proti, par to, kā imūnsistēma tiek pasargāta no uzbrukumiem mūsu pašu ķermenim un orgāniem. 

Džeina Gudola mainīja mūsu priekšstatu par pērtiķiem

Mūžs, kas veltīts zinātnei, var vainagoties ar Nobela prēmiju, bet vēl viens vienreizējs mūžs noslēdzās pagājušajā nedēļā. Runa ir par ievērojamo primatoloģi, šimpanžu pētnieci, Džeinu Gudolu, kura pagājušajā nedēļā 91 gada vecumā devās mūžībā, bet viņa sniegusi lielu ieguldījumu mūsu priekšstatos par pērtiķiem. Tāpēc visas nedēļas garumā tīmeklī aizvien parādās raksti par Gudolas dzīvi un darbu.

Vai jūs ēstu jogurtu, kas gatavots ar skudrām? Zinātnieki to izdarīja

Kukaiņi var ne vien kaut ko sadalīt vai noārdīt, bet arī radīt, un tie var radīt jogurtu. “Vai jūs ēstu jogurtu, kas gatavots ar skudrām?” - tāds jautājums tiek uzdots “ScienceDaily”, piebilstot, ka zinātnieki to ir pamēģinājuši. 

Apvienojot zinātni un tradīcijas, pētnieki ir atdzīvinājuši senu Balkānu un turku jogurta gatavošanas tehniku, kurā skudras tiek izmantotas kā dabiski fermentētāji. Skudru baktērijas, skābes un enzīmi pārveido pienu bagātīgā, pikantā jogurtā, vienlaikus demonstrējot daudzveidību un sarežģītību, kas dažkārt zūd mūsdienu industrializētajās jogurta šķirnēs.

Eksosomu zinātne - jaunākā apsēstība ādas kopšanā

Eksosomas ir nanoizmēra daļiņas, ko izdala lielākā daļa šūnu veidu un kas tiek slavētas par to atjaunošo spēku cilvēka organismā, tostarp par signālu sniegšanu, kad ražot vairāk kolagēna. Eksosomu serumi šobrīd ir kļuvuši ļoti populāri ādas kopšanas jomā, arī sociālajos medijos tie tiek ļoti popularizēti, tomēr eksperti mudina ievērot piesardzību un nepārvērst eksosomas par apsēstību.

Labdarības maratons “Dod pieci!” šogad aicina novērtēt kustību un palīdzēt tiem, kuri par to cīnās

Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) labdarības maratons “Dod pieci!” šogad sabiedrības uzmanību pievērsīs kustībai – tās nozīmei, iespējām un bieži vien nepiešķirtajai vērtībai. Maratona uzmanības centrā būs bērni un jaunieši ar neiroloģiskiem kustību traucējumiem, kuriem regulāra rehabilitācija ir izšķiroša cīņā par patstāvību un piepildītu dzīvi. Vienlaikus labdarības maratons izgaismos Latvijas iedzīvotāju mazkustīgumu un ar to saistītās veselības problēmas, rosinot ikvienu aizdomāties par kustības nozīmi cilvēka fiziskajai un emocionālajai labbūtībai.

“Dod pieci!” no 12. līdz 18. decembrim raidīs no īpašās stikla studijas Doma laukumā Rīgā, kur Latvijas Radio 5 dīdžeji nedēļas garumā dalīsies ar pieredzes stāstiem, tiksies ar ekspertiem un māksliniekiem, kā arī atskaņos ziedotāju izvēlētas dziesmas, iestājoties par pārmaiņām sabiedrībā.

„Labdarības maratona “Dod pieci!” mērķis ir runāt par tēmām, kas nereti paliek nepateiktas, lai rosinātu sabiedrībā izpratni. Runājot par tām ar cilvēcību, mēs spējam mainīt gan attieksmi, gan cilvēku dzīves. Šogad turpinām šo tradīciju – pievēršoties veselībai, kustībai un bērnu patstāvības stiprināšanai. Jo kustība ir brīvība – gan ķermenim, gan garam, jebkurā vecumā,” tā LSM valdes priekšsēdētāja Baiba Zūzena.

Kustība – solis ceļā uz patstāvību

Katru gadu labdarības organizācija Ziedot.lv saņem lūgumus no teju 500 bērniem un jauniešiem, kuriem nepieciešams finansiāls atbalsts kustību rehabilitācijas apmaksai, un šādu nodarbību izmaksas var būt no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro.

Rehabilitācija nozīmē daudz – tā ir cerība un iespēja attīstīt savas spējas, stiprināt pašapziņu un atbildības sajūtu, kā arī pierādīt sev un citiem, ka kustību traucējumi nav šķērslis aktīvai un piepildītai dzīvei. “Dod pieci!” laikā saziedotie līdzekļi nonāks Ziedot.lv rīcībā un labdarības organizācija palīdzēs apmaksāt fizioterapijas, ergoterapijas, ārstnieciskās masāžas, ūdensdziedniecības un fizikālās procedūras, kas nav tiešā valsts vai pašvaldības atbildībā vai tām nav pieejams budžeta finansējums, bet būtiski uzlabo bērnu un jauniešu funkcionālo stāvokli. Katrs ziedojums tādējādi kļūs par ieguldījumu bērna spējā kustēties, mācīties, kļūt patstāvīgiem un dzīvot pilnvērtīgi.

“Mums liekas pašsaprotami no rīta piecelties, apģērbties, pašiem pabrokastot un doties savās gaitās. Bez citu palīdzības, bez palīglīdzekļiem. Bet, ja kaut vai uz dienu mums atņemtu spēju staigāt, tad skaidri spētu iejusties to bērnu un pusaudžu izjūtās, kuriem kustību spēja liegta iedzimtu slimību vai iegūtu traumu dēļ. Bērni un jaunieši ar kustību traucējumiem grib būt vieni no mums, izbaudīt bērnības priekus, pirmās iemīlēšanās un sajusties neatkarīgiem. Tas viņiem diemžēl ir liegts. Tā vietā ir sāpošas sirsniņas un vientulība. Visbiežāk viņi savas dienas vada mājās kopā ar tuviniekiem. Dzīve notiek aiz loga, bet ne viņu dzīvēs. Labdarības maratons “Dod pieci!” savedīs kopā šīs divas pasaules – novērtēsim mums doto veselību, parūpēsimies par to, un ar saviem ziedojumiem atbalstīsim bērnus, kuriem kustība ir milzu izacinājums!” rosina Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta.

Mazkustīgums Latvijā

“Pēdējos četros gados kustība ir kļuvusi par “Dod pieci!” labdarības maratona neatņemamu sastāvdaļu un būtiski veicinājusi ziedojumu vākšanu. Esam skrējuši pie studijas, simboliski kāpuši Everestā, un pats personīgi esmu noskrējis 12 pilnas maratona distances, vācot apjomīgus ziedojumus. Tomēr statistika liecina, ka 61% Latvijas iedzīvotāju joprojām praktiski nenodarbojas ne ar kādām sportiskām aktivitātēm un ka veselīgi nodzīvoto gadu skaita ziņā esam pēdējie Eiropā. Ir pienācis laiks runāt par to, kāpēc tā notiek, un vienlaikus palīdzēt tiem, kuri ļoti vēlas kustēties, bet dažādu iemeslu dēļ to nevar izdarīt,” norāda Latvijas Radio 5 dīdžejs un labdarības kustības “Dod pieci!” aizsācējs Latvijā Toms Grēviņš.

Lai arī fizisko aktivitāšu pozitīvā ietekme uz veselību un pašsajūtu ir labi zināma, tomēr gan Eiropā, gan Latvijā joprojām liela daļa cilvēku kustas pārāk maz. Saskaņā ar 2022. gada “Eurobarometer” datiem, tikai 39% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ar fiziskām aktivitātēm nodarbojas regulāri. Savukārt OECD 2023. gada Latvijas veselības profils rāda, ka teju puse nāves gadījumu mūsu valstī ir saistīti ar dzīvesveida un vides riska faktoriem – neveselīgu uzturu, smēķēšanu, pārmērīgu alkohola lietošanu un nepietiekamu fizisko aktivitāti. Īpaši satraucoši ir tas, ka aptuveni 4% nāves gadījumu Latvijā saistīti tieši ar mazkustīgumu, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā.

Regulāras fiziskās aktivitātes labvēlīgi ietekmē lielāko daļu no visbiežāk sastopamajām hroniskajām slimībām un garīgās veselības traucējumiem – tās palīdz samazināt sirds un asinsvadu slimības, diabēta un aptaukošanās risku, uzlabo miega kvalitāti, garastāvokli un koncentrēšanās spējas. Kustība stiprina muskuļus un locītavas, uzlabo imunitāti, palīdz uzturēt veselīgu ķermeņa masu un sniedz vairāk enerģijas ikdienas dzīvei. Tā veicina arī emocionālo līdzsvaru, palīdz mazināt stresu un trauksmi. Regulāra kustība ir viens no vienkāršākajiem, taču efektīvākajiem veidiem, kā stiprināt veselību un dzīves kvalitāti ilgtermiņā.

Par labdarības maratonu “Dod pieci!”

Labdarības maratons “Dod pieci!” šogad jau divpadsmito reizi notiks īsi pirms Ziemassvētkiem, no 12. līdz 18. decembrim, teju nedēļas garumā raidot no īpašas stikla studijas pilsētvidē, Doma laukumā. Latvijas Radio 5 dīdžeji 24/7 režīmā dalīsies ar cilvēku pieredzes stāstiem, ekspertu viedokļiem un atskaņos ziedotāju izvēlētas dziesmas, iestājoties par pārmaiņām sabiedrībā.

“Dod pieci!” rīko Latvijas Sabiedriskais medijs – Latvijas Radio, Latvijas Televīzija, portāls LSM.lv – sadarbībā ar ilggadējo ziedojumu partneri labdarības organizāciju Ziedot.lv.

Ik gadu labdarības maratons aktualizē kādu sabiedrībā nozīmīgu tēmu un atbalsta tās sabiedrības grupas, kurām tas ir patiesi nepieciešams. Ziedojumi līdz šim ir novirzīti vientuļiem senioriem, bērniem ar īpašam vajadzībām, vēža slimnieku sociālajai rehabilitācijai, atbalsta programmai ģimenēm, kuras vēlas audzināt bērnus no bērnu namiem, jauno vecāku mācību programmas izveidei un veselīgas piesaistes veidošanai,  neārstējami slimu cilvēku aprūpei un speciālās pārtikas iegādei, vardarbības mazināšanai ģimenēs, vides uzlabošanai cilvēkiem ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem, Latvijā nonākušo Ukrainas kara bēgļu bērnu atbalstam, riskam pakļautiem jauniešiem. Pērn, 2024. gadā, labdarības maratons bija veltīts cilvēkiem ar kritiskām un akūtām veselības problēmām, kuriem nepieciešama tūlītēja palīdzība, bet valsts ārstēšanās izmaksas nesedz.

Labdarības maratona virsmērķis ir cilvēciskāka vide – katrs “Dod pieci!” stāsts ir par to, kur mums kā sabiedrībai ar sevi vēl jāstrādā.

Labdarības maratons “Dod pieci!” ir daļa no starptautiska projekta “Serious Request”, kurā dažādās Eiropas valstīs radiodīdžeji nedēļu raida no īpašas stikla studijas, pievēršot uzmanību konkrētai labdarības maratona izraudzītai grupai vai sabiedriski nozīmīgai tēmai. Ikviens tiek aicināts ziedot līdzekļus apmaiņā pret mīļāko dziesmu radio ēterā. Latvijā šo tradīciju iedzīvināja Latvijas Radio 5 radošā komanda.

Скоро каждый потенциальный заёмщик сможет запретить себе брать кредит или оформлять лизинг - так же, как это происходит сейчас с игроманами, запрещающими себе посещать игорные заведения и сайты. Такую возможность предусматривает новая редакция законов о защите прав потребителей и кредитной информации, к обсуждению которой приступили в Сейме. В этой поправке два очевидных плюса - она позволит воздержаться от опрометчивых трат и не поддаться на уловки мошенников. Подробности в сюжете Юлии Петрик для программы “Домская площадь”.

Ir situācijas, kad laicīga diagnostika un efektīva ārstēšana vistiešākajā veidā nozīmē iespēju gan elpot, gan dzīvot. Tā ir arī plaušu fibrozes gadījumos. Kāpēc ir tik svarīgi slimību pamanīt laikus, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk stāsta P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra vadītāja p.i., pneimonoloģe, RSU pasniedzēja Zaiga Kravale, P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas radioloģe Ilze Priedīte un Ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Ainis Dzalbs.

Kas izraisa plaušu fibrozi?

Zaiga Kravale skaidro, ka klasisks riska faktors ir smēķēšana, virkne reimatoloģisku slimību, bet jāņem vērā, ka simptomi ir nespecifiski - pakāpeniski progresējošs elpas trūkums un sauss klepus.

Ārste arī atgādina, ka nevaram uztvert elpas trūkumu kā normālu nevienā vecumā.

Ilze Priedīte min, ka cilvēkiem parasti, domājot par plaušu diagnostiku, pirmais prātā nāk rentgens. Bet šīs ir slimību grupa, kurai rentgens nederēs, lai konstatētu izmaiņas.

Svarīgākā diagnostikas metode ir datortomogrāfija, kur iegūst attēlu, kurā ārsti skaidri redz plaušu bojājumu veidu.

12. oktobrī Daugavpils Vienības nama koncertzālē 18. sezonu ar koncertu “Vecumniece. Sensānss. Mocarts” sāks “Daugavpils Sinfonietta”. Koncerta soliste būs pianiste, mūzikas pētniece un pedagoģe no Somijas Evelīna Sumeliusa-Lindbloma. 

Koncerta programma ir veidota no trim skaņdarbiem, par kuriem plašāk stāsta orķestra galvenais diriģents Renāts Cvečkovskis.

Renāts Cvečkovskis: Viens no mūsu orķestra repertuāra stūrakmeņiem ir Daugavpils komponistu mūzikas atskaņojumi vai to komponistu, kas lielākā vai mazākā mērā ir saistīti ar Daugavpili. Evijai Vecumniecei saknes ir Daugavpilī, viņas vecmāmiņa, profesora Andra Vecumnieka māte Venta Vecumniece, ir no Daugavpils, tāpat Evijas mamma. Viņa bieži ir pavadījusi laiku Daugavpilī, tāpēc šajā gadā izvēlamies tieši Eviju Vecumnieci un atskaņojsim viņas agrīnu skaņdarbu “Prelūdija un korālis” stīgu orķestrim. Tas sākotnēji rakstīts korim kā “Alleluia, amen”, bet ir tapusi arī redakcija stīgu orķestrim. Ļoti interesants skaņdarbs, kuru viņa uzrakstījusi vien 15 gadu vecumā. Arī Kamils Sensānss savu nenumurēto Simfoniju Lamažorā, kas ir diezgan nepelnīti aizmirsts skaņdarbs, uzrakstījis 15 gadu vecumā, jau divus gadus mācoties Parīzes konservatorijā. Pirmajā daļā mums ir jaunība - Evija Vecumniece un Kamils Sensānss 15 gadu vecumā, bet otrajā koncerta daļā ir V.A. Mocarta 25. klavierkoncerts jau ar brieduma pazīmēm, tur ir gan skumjas, gan dramatisms, gan pirmo bērnu, gan mātes nāves raisītas emocijas, arī alūzija par franču Marseljēzas tēmu. Jaunība un briedums ir mūsu koncerta galvenais vadmotīvs."

Туристический бизнес - это семейное, говорят Рута и Виктор Тераудсы. Они построили в окрестностях Резекне гостевой дом Zaļā Sala. Ещё пару лет назад новички в туристической сфере ломали головы, чем завлечь путешественника в латгальскую глубинку, а сегодня они - номинанты конкурса Sējējs. Им есть, что рассказать и чем поделиться с начинающими свой путь в сферу гостеприимства. Подробнее в сюжете Сергея Кузнецова.

Stāsta folkloras pētniece Aīda Rancāne

Ziedošana ir darbība jeb rituāls, kādā dāvana tiek veltīta dievībai vai garam. Tā ir apzināta atteikšanās no resursiem augstāka mērķa labad.

Latviešu tradicionālajā kultūrā šāda rituāla apzīmēšanai tiek lietots termins "ziedošana", kas sakņojas vārdā "zieds" – ar nozīmi "spīdēt, mirdzēt". Jēdziena "ziedot" senākā nozīme ir "apveltīt". Ar "zieda došanu" saprot plašāku ziedojamo objektu kopumu, piemēram, monētas, cimdus, prievītes, villaines, dvieļus, rotas, sviestu, alu, olas, graudus, maizi, vasku, arī puķes.

Tajā neietilpst asins upuri – dzīvnieku nogalināšana rituālos vairāk saistīta ar vārdu "upurēt", kas aizgūts no vācu Opfer un minēts jau 17. gadsimta vārdnīcās.

Latviešu tradīcijās ziedošana notikusi noteiktās vietās, noteiktā laikā un zināmos nolūkos. Šādai vajadzībai kalpojuši svētie koki, svētbirzis, akmeņi, avoti, upes, ezeri, salas, alas, koka vai akmens skulptūras, mājas pavards, rijas krāsns un citas sakrālas vietas. 18. gadsimta baznīcu revīzijas protokolos lasām, ka zem kokiem, pie akmeņiem, alās, kapličā vai uz kapenēm bieži atrastas dažādas ziedojamās lietas.

Populāra bijusi ziedošana kādai konkrētai vietai. Tā skaidrojama kā labu attiecību nodibināšana ar noteiktu telpas daļu, kas ir jauna, bīstama vai nepierasta.

To skaidri parāda kāzu tradīcijas, kurās līgava, ierodoties jaunajā dzīves vietā – līgavaiņa mājā dod ziedu mājas slieksnim, govju kūtij, dzirnavām, akai, pirtij, klētij, rijai, veltes atstāj mājlopiem, kāzu ceļā ziedo kokiem, ziedo arī jaunajiem radiem, līgavas vecākiem.

Lai iegūtu zvejas laimi, ziedo ezeram vai upei, atsevišķus zvērus vai putnus medījot – mežam, sēju sākot – zemei utt.

Kā gadskārtu svētkos, tā ģimeņu godos ziedoja arī priekšmetus, kas nepiederēja pārtikas sfērai, piemēram, tekstilizstrādājumus. Gan pirms, gan pēc dzemdībām ziedu deva Mārai, Laimai, Pirts mātei. Ziedoja krustabās – ūdenim, kurā mazgā bērnu, šūpulim. Arī bērēs ziedoja – uz krusta uzlika cimdu pāri, uz zārka – naudu, cimdus, zeķes vai kādus citus drēbju gabalus. 

Lavijā bijuši sastopami arī celtniecības jeb būves upuri. Šajā teritorijā ir pastāvējusi tradīcija upurēt cilvēkus un dzīvniekus ēku celtniecības laikā. Zem 11. un 12. gadsimta celtnēm atrasti dzīvnieku galvaskausi un kauli.

Sava veida būvupuris, piemēram, krāsni mūrējot, ir krāsns labajā stūrī iemūrētas trīs olas. Tās vienlaicīgi ir ziedojums Mājas garam. Ievērots tika arī pirmā kumosa ziedojums, ziedojums darbus sākot vai beidzot.  

Mūsdienās daudzi ziedojumu veidi turpina senču tradīcijas – pie dziednieciskajiem avotiem un svētakmeņiem tiek atstāti auduma gabaliņi, lentas vai nauda, kapos vai traģēdiju vietās noliek ziedus, svecītes.

Ziedojumi parādās arī izglītībā un medicīnā: ziedi kā pateicības un cieņas žesti skolotājiem, ārstiem. Cilvēki joprojām ziedo slimajiem, trūcīgajiem, baznīcām un citām organizācijām, kas nereti ieņem starpnieka lomu starp cilvēku un augstākajiem spēkiem.

Ziedošanas pamatā ir ideja par apmaiņu ar labumiem, taču ziedošana vienmēr ir vairāk nekā tikai došana – tā ir saziņa ar neredzamo, vērtību apliecinājums un cilvēka attiecību ar pasauli izpausme.

"Ці системи рятують життя українських солдатів. Вони не лише дозволяють нам уникати втрат, але й допомагають у бойових завданнях і дозволяють нам доставити поранених у безпечне місце або евакуювати загиблих," – каже гість цього тижня Володимир на прізвисько Віллі у розмові з Ріхардсом Плуме. Хлопець, який вступив до армії у 18 років, приєднався до підрозділу “Falcon Squad”, який використовує наземні роботизовані системи для виконання різних завдань на полі бою. 

Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs

"Šīs sistēmas glābj ukraiņu karavīru dzīvības. Tās ne tikai ļauj izvairīties no zaudējumiem, bet arī palīdz kaujas uzdevumos un ļauj nogādāt drošībā ievainotos vai evakuēt mirušos," sarunā ar Rihardu Plūmi saka "Drošinātāja" šīs nedēļas viesis - Volodimirs, ar segvārdu Villijs. Puisis, kurš 18 gadu vecumā iestājās armijā, pievienojās vienībai "Falcon Squad", kas izmanto sauszemes robotu sistēmas dažādiem uzdevumiem kaujas laukā. 

Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: 

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

10. oktobrī Rīgas radošajā rūpnīcā ”Veldze” atklās vienu no pirmajiem starptautiskajiem smaržu mākslas festivāliem Eiropā - ”Scent Art festival”. Tas notiks trīs dienas un pulcēs 40 māksliniekus no deviņām valstīm. Festivāls veltīts smaržas kā mākslas medija izpētei un ožas saiknei ar citām maņām – redzi, dzirdi un garšu.

Programmā būs izstāde, performances, aromogrāfijas darbnīca, lekcijas, smaržu ekskursija pa Rīgu un citi notikumi. 

Sandris Mūriņš: ”Mēs esam radošajā rūpnīcā ”Veldze”, kur notiks Scent Art festivāls. Tas notiks trīs telpās, šeit ir mazākā telpa, kur tiks izstādīti trīs darbi.”

Festivāla rīkotājs Sadris Mūriņš izrāda pasākuma norises vietas, kas vēl mūsu tikšanās laikā tiek iekārtotas un pielāgotas festivāla vajadzībām. Galvenie tā notikumi risināsies divās lielās telpās, kur smarža visdažādākajos veidos mijiedarbosies ar citām mākslām un maņām. Smarža mākslas projektos kopumā arī citviet pasaulē tiek iesaistīta arvien vairāk, jo tai piemīt izteikta spēja atraisīt cilvēkā atmiņas, emocijas un asociācijas.

Latvijā šo žanru soli pa solim attīsta Sandris Mūriņš un nu viņš izveidojis arī festivālu, ko neslēpjot, sauc par vienu lielu eksperimentu, jo tas arī Eiropā viens no pirmajiem.

Festivālā piedalīsies 40 mākslinieki no deviņām valstīm. Viņu vidū ir Marija Zeņja, Bruno Meszs un Sebastiāns Tedesko no Argentīnas, kuri uz Rīgu atvedīs smaržu ērģeles. Tās tiks izmantotas piecos priekšnesumos, kuros smarža apvienosies gan ar skaņu, gan garšu, gan vizuālu pieredzi, viesi vadīs arī meistarklases un lekcijas Mūzikas akadēmijā un Mākslas akadēmijā.

Smaržu ērģeles mākslinieki uzstādīs tikai neilgi pirms pasākuma, bet paši jau ieradušies Rīgā.

Viens no Bruno Mesza priekšnesumiem būs veltīts klimata pārmaiņu ietekmei uz dabu, Emīla Dārziņa ”Melanholiskais valsis” tajā mijiedarbosies ar klimata tēmai raksturīgām smaržām, varēs sasmaržot gan mežu, gan arī draudīgu deguma smaku.

Smaržu ērģeles papildinās arī laikmetīgās mūzikas skaņdarbu, ko atskaņos latviešu flautiste Liene Dobičina, un vēl tiks izmantotas vairākos citos priekšnesumos.

Divas performances festivālā piedāvās argentīniešu māksliniece Marija Zeņja, katrai no tām būs īpašs smaržu celiņš.

Festivālu piektdien, 10.oktobrī, atklās Jurģa Šķiltera lekcija par smaržu un citu maņu mijiedarbību, piektdien sāksies arī izstāde, kurā būs skatāmi 18 darbi, stāsta Sandris Mūriņš.

Sestdiena būs vairāk veltīta smaržas, mūzikas un dejas attiecībām, bet svētdiena – smaržas izmantošanai performancēs. Festivālā būs arī smaržu ekskursija pa Rīgu, ko vadīs Solvita Lazdāne, aromogrāfijas darbnīca Amandas Nīcmanes vadībā un citi notikumi.