latvijasradio.lsm.lv - RSS

Mūsdienīgā skolēna dienasgrāmatā var ne tikai rakstīt stundu sarakstu un pierakstīt mājās uzdoto, tā var būt arī kā skolēna personīgais dokuments, materiāls, kurā izpausties un pierakstīt svarīgāko. Tā uzskata papīra formāta dienasgrāmatu aizstāvji. Kā ir īsti šobrīd skolās - vai skolu dienasgrāmatas joprojām svarīgs instruments vismaz sākumskolas skolēnu dienas plānošanā? Speciālistu viedokli uzklausām Ģimenes studijā. Interesējamies arī, vai mūsdienās skolēnam vajadzīga papīra formāta dienasgrāmatu?

Sarunājas sākumskolas pedagoģe Rīgas 6. vidusskolā Kadrija Beirote, veselības un klīniskā psiholoģe Liene Vicinska un izdevniecības "Skolas vārds" izglītības projektu vadītāja, mācību līdzekļu autore, skolotāja Annija Vilnīte.

В октябре уже по всей еврозоне денежные перечислоения станут молниеносными. Это означает, что деньги на счет получателя будут приходить в течение нескольких секунд. Однако скорость повышает риск мошенничества, поэтому банки вводят новый порядок проверки получателя платежа. Информацию о нововведении европейского масштаба собирала корреспондент Латвийского радио 4 Юлия Петрик.

Nelaimes gadījumi ar īrētajiem mikromobilitātes rīkiem raisījuši plašas diskusijas, kā sakārtot to lietošanu, lai pie šādiem braucamajiem netiku bērni, un lai braucēji paši būtu uzmanīgāki. Krustpunktā diskutē Ceļu satiksmes drošības dienesta satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis, koplietošanas "e-velosipēdu" operatora "RIDE Mobility" izpilddirektors Edgars Jākobsons, Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs (Progresīvie), Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktores vietniece Linda Rinkule. Sazināmies ar Latvijas Dzelzceļa galveno tehnisko inspektoru Daini Zvaneru.

Kamēr nenotiek nelaime, mēs nerīkojamies. Tā pēc pagājušajā nedēļā notikušās traģēdijas daudzi rakstīja sociālajos medijos. Runa ir par negadījumu, kurā iznomāts elektriskais mopēds pakļuva zem vilciena un bojā gāja divas pusaudzes. Traģēdija ir izvērtusies arī pretstāvē starp mopēda iznomātāju un Patērētāju tiesību aizsardzības centru, kā arī Rīgas domi. Kam lielāka taisnība? Te daudziem domas dalās. Bet viens ir skaidrs - ir notikusi traģēdija, kura nedrīkstēja notikt. Ir virkne faktoru, kas būtu ļāvuši šo traģēdiju novērst, ja vien katrs rīkotos citādi. Tā kā ir, arī nedrīkst palikt. Tāpēc lielais jautājums ir - kādas mācības mums ir jāizdara pēc šīs šausminošās nelaimes? Par to arī diskusija Krustpunktā.

Trešdienas "Pārmijās" uz sarunu aicinām pasaulslaveno latviešu ērģelnieci Ivetu Apkalnu un diriģentu Andri Pogu, lai plašāk uzzinātu par festivālu "ORGANismi", kas šogad risināsies jau 10. reizi un tradicionāli notiks Latgales vēstniecībā "Gors". 

Festivāla atklāšanas nakts koncerts "ORGANismi | APKALNA. FAUSTS. ZNOTIŅŠ" notiks jau piektdien, 10. oktobrī, pulksten 21.00 1. stāva foajē. Programmā – P. Ebena un citu komponistu skaņdarbi par Nāves, Valpurģu nakts un citām mūžības un arī misticisma tēmām. Gētes traģēdijas "Fausts" fragmentus lasīs Jaunā Rīgas teātra aktieris Kaspars Znotiņš, kurš nule nosvinējis 50. jubileju.

Sestdien, 11. oktobrī, pulksten 18.00 Lielajā zālē koncertā "ORGANismi | APKALNA. SALONENS. TIGULS" uzstāsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Iveta Apkalna un diriģents Andris POGA. Programmā – mūsdienu somu komponista un diriģenta Esas Pekas Salonena Sinfonia concertante for Organ and Orchestra pirmatskaņojums Latvijā (darba pasaules pirmatskaņojums ar solisti Ivetu Apkalnu un komponistu pie diriģenta pults notika 2023. gada janvārī Katovices koncertzālē Polijā). Koncertā skanēs arī Latvijas publikai iemīļotā komponista Raimonda Tigula jaundarbi.

Svētdien, 12. oktobrī, pulksten 16.00 Mazajā zālē – dokumentālā filma "Ērģeles naktī" un saruna ar Ivetu APKALNU un filmas radošo komandu. Šī gada februārī Berlīnē, "Avant Premiere" Kultūras filmu tirgus programmā prezentēta topošā Latvijas Televīzijas filma "Erģeles naktī". Tā tapusi sadarbībā ar starptautisko kultūras kanālu "ARTE" un Vācijas sabiedrisko televīziju "NDR". Filma vēsta par pasaulslaveno latviešu ērģelnieci Ivetu Apkalnu. Filmas režisore ir Agita Cāne-Ķīle, scenārija autore – Zane Ozoliņa, montāžas režisors – Māris Martušs, operators – Edgars Bite, producente – Luīze Nagle, LSM kultūras redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle.

Piektdien, 17. oktobrī, pulksten 13.00 un 18.00 Lielajā zālē – koncertizrāde bērniem ORGANismi I ATMIŅU GLABĀTĀJAM PA PĒDĀM. Piedalās Iveta Apkalna un MIKC LMMV J.Ivanova Rēzeknes mūzikas skolas audzēkņi un pedagogi.

Oktobris ir veļu mēnesis un kapsētas ir viena no mūsu kultūrvēstures mantojuma zīmēm, bet kapu kopšanas tradīcija iekļauta arī Latvijas kultūras kanonā. Saeima 18.septembrī konceptuāli atbalstīja jaunu Kapsētu likumprojektu, kas noteiks vienotas prasības kapsētu izveidošanai, paplašināšanai, uzturēšanai un slēgšanai, pašvaldības kapsētu apbedījumu reģistra vešanas kārtību un prasības kapavietas piešķiršanai un uzturēšanai. Pašvaldībām jāveic kapu digitalizācija, kapsētās jābūt ūdens ņemšanas vietām, tualetēm un atkritumu punktiem. Raidījumā pievēršamies tam, kāda situācija kapsētās ir šobrīd, kādi noteikumi iekļauti topošajā Kapsētu likumprojektā, un tam, vai pašvaldības spēs izpildīt Kapsētu likumprojektā noteiktās prasības.

Pagājuši jau vairāk nekā pieci gadi, kopš apmeklētājiem slēgta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle „Arsenāls”. Atjaunošanai nepietiekamā finansējuma dēļ varenā 19. gadsimta sākuma būve Vecrīgā ilgāku laiku stāvēja dīkā, bet pēdējo gadu tajā norit aktīvi renovācijas darbi, ko plānots pabeigt 2028.gadā. Paredzams, ka publikai pieejamā telpu platība vairāk nekā dubultosies un „Arsenāls” pēc renovācijas varētu kļūt par plašāko laikmetīgās mākslas izstāžu telpu Latvijā.

Ķiverēm galvās un būvnieku apaviem kājās mēs „Valsts nekustamo īpašumu” speciālistu pavadībā žurnālistiem bija iespēja iepazīt „Arsenāla” telpas, kas pašlaik piedzīvo lielāko rekonstrukciju kopš ēkas uzcelšanas 19.gadsimta sākumā.

Krievu vēlīnā klasicisma stilā būvētajā muitas noliktavā pēdējos 30 gados atradās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle un krātuves, bet darbi glabājās nepiemērotos apstākļos un pati ēka bija bēdīgā stāvoklī. 2020. gadā krājuma darbus pārcēla uz jaunām telpām Pulka ielā, bet namu slēdza rekonstrukcijai.

Pašlaik „Arsenālā” pabeigti demontāžas darbi, un visas augsti velvētās zāles izskatās ļoti līdzīgi – vien ieejas zonu akcentē zīmīgās vēsturiskās koka kāpnes uz otro stāvu. Bet vienā no zālēm Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce saka: šeit agrāk bija mākslas darbu noliktava, un izstādēm šis grandiozais apjoms pa kreisi no ieejas būs pieejams pirmoreiz.

Lai jau tagad varētu iztēloties, kā pēc rekonstrukcijas izskatīsies „Arsenāla” zāles, SIA "ARH stadija" arhitektes Indra Valtere un Laila Ruža radījušas digitālu modeli. Pavēršot telefonu pret pašlaik atkailinātajām ķieģeļu sienām, gara acīm redzamas baltas velves ar minimālistiskiem interjera risinājumiem, kas viscaur kalpo kā fons mākslai.