latvijasradio.lsm.lv - RSS

Lai arī “drošības budžeta” vārdā varas partijas – “Jaunā Vienotība”, “Progresīvie” un Zaļo un Zemnieku savienība – solījušas turpināt strādāt koalīcijā, redzamas pirmās domstarpības partneru vidū.

Ukraina vēlas uzsākt savā valstī ražoto ieroču eksportu.

Aizdomās par kukuļņemšanu KNAB veic kratīšanu Rīgas Centrāltirgus administrācijas ēkā.

ASV drīzumā kārtējo reizi varētu apturēt valdības iestāžu darbu.

Latvijas Paralimpiskā komiteja gatava cīnīties, lai panāktu nedēļas nogalē Starptautiskās Paralimpiskās komitejas pieņemtā lēmuma par krievu un baltkrievu atgriešanu paraolimpiskajā apritē atcelšanu.

Latvijas Paralimpiskā komiteja kopā ar partneriem un domubiedriem ir gatava cīnīties, lai panāktu nedēļas nogalē Starptautiskās Paralimpiskās komitejas pieņemtā lēmuma par krievu un baltkrievu atgriešanu paraolimpiskajā apritē atcelšanu. Līdzīgi Latvijas puse rīkojās arī pirms Parīzes paraolimpiskajām spēlēm, iniciatīva gan nepārvērtās taustāmā rezultātā. Toreiz gan krieviem un baltkrieviem vēl bija spēkā daļējā diskvalifikācija, kas neļāva startēt ar savu karogu, simboliku un himnu. Kāda ir situācija pirms jau nākamā gada sākumā gaidāmajām Milānas-Kortīnas ziemas paraolimpiskajām spēlēm, tūlīt izstāstīs Mārtiņš Kļavenieks.

Vai katrā bērnudārzā obligāti vajadzētu būt logopēdam un vai katra pirmsskolas iestāde to spēj nodrošināt? Sarunājas Rīgas domes Pirmsskolas izglītības konsultatīvā centra vadītāja Jana Buboviča, Latvijas Logopēdu asociācijas valdes priekšsēdētāja Inese Smirnova, pirmsskolas skolotāju un privātā bērnudārza "CreaKids" filiāles vadītāja Kristīne Zvaigzne un Rīgas Stradiņa universitātes Veselības un sporta zinātņu fakultātes studiju programmas Audiologopēdija vadītāja Ilze Blūmentāle.

Šī raidījumam Ģimenes studija ir nedaudz īpaša nedēļa, jo 2010. gada 4. oktobrī raidījums pirmo reizi izskanēja Latvijas Radio 1 ēterā. Līdz mūsu 15. jubilejai vēl dažas dienas ir jāpagaida. 

Jau vienā no pirmajiem raidījumiem runājām par logopēdiju, un šis temats savu aktualitāti cauri gadiem nav zaudējis. Speciālisti laiku pa laikam šai studijā aizvien norāda, ka bērnu, kam nepieciešama runas korekcija vai cita veida logopēdisks atbalsts, kļūst tikai vairāk. Par atbalsta speciālistu trūkumu skolās arī studijā sarunas ritējušas gana bieži. Taču kāda ir situācija tieši pirmsskolās un cik svarīgs tur ir logopēds, un vai pastāvīgi strādājošam logopēdam jābūt katrā bērnudārzā? Kas ir tas, ko attiecībā uz bērna runu un izrunu nedrīkst nepamanīt un palaist garām, pirms viņi vēl kļūst par skolēniem?

Par spīti spriedzei, kas valdības partneru starpā saasinājās pēc Zaļo un zemnieku savienības balsojuma par Stambulas konvencijas atcelšanu, partneri nolēmuši – tie strādās kopā tālāk. Nav atlaists neviens ministrs, un arī valdība nav kritusi. Bet, vai jautājums par konvencijas tālāko likteni ir atrisināts? Vai koalīcijā „var detonēt vēl kāds spridzeklis” vai varbūt tas pats? Par ko partijas var un par ko nevar vienoties savstarpējā sadarbībā? Un ja nevar - ko darīt tālāk? Krustpunktā par politisko situāciju valstī diskutē partiju pārstāvji. Analizē "Jaunās Vienotības" priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Augusts Brigmanis, partijas "Progresīvie" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs, Apvienotā saraksta frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars un Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Ilze Indriksone.

Par spīti spriedzei, kas valdības partneru starpā saasinājās pēc ZZS balsojuma par Stambulas konvencijas atcelšanu, partneri nolēmuši – tie strādās kopā tālāk. Nav atlaists neviens ministrs, un arī valdība nav kritusi. Bet, vai jautājums par konvencijas tālāko likteni ir atrisināts? Vai koalīcijā „var detonēt vēl kāds spridzeklis” vai varbūt tas pats? To mēs skaidrosim šodien, kad uz diskusiju esam aicinājuši valdības koalīcijas un arī divu opozīcijas partiju pārstāvjus.

Raidījumā (ne)Diplomātiskās pusdienas turpinām runāt ārpolitikas tēmām, kas dažādu apstākļu un situāciju dēļ ir, mūsuprāt, nepietiekami atspoguļota sabiedrībā.

Lai gan klimata pārmaiņas un vides politika ir vienas no apspriestākajām politikas jomām šobrīd, ir lietas par ko it īpaši politikas lēmumu pieņēmēji un pati Eiropas Savienība (ES) kopumā ne vienmēr vēlas atzīt, kur nu vēl runāt par šo.

Pēdējo 20 gadu laikā klimata pārmaiņas un vides politika ir kļuvušas par vienām no apspriestākajām politikas jomām. Eiropas Savienībai ir drosmīgs solījums: līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu pasaulē. Šī ir vīzija, kas ir 2019. gadā uzsāktā Eiropas "zaļā kursa" pamatā. Uz papīra tā ir pasaulē vērienīgākā klimata stratēģija — līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 55%, investēt atjaunojamajos energoresursos un pārveidot lauksaimniecības un enerģētikas nozares klimatam draudzīgākas.

Galvenās "zaļā kursa" iniciatīvas ietver “Fit for 55” paketi, ES oglekļa ievadkorekcijas mehānismu, ES atmežošanas regulu un pārveidojošus pasākumus mobilitātes jomā, piemēram, plānoto jaunu benzīna un dīzeļdegvielas automašīnu pārdošanas pakāpenisku pārtraukšanu līdz 2035. gadam. Lai gan "zaļais kurss" tiek plaši slavēts kā līdz šim vērienīgākais ES klimata ceļvedis, tas ir izraisījis arī kritiku par tā sociālo taisnīgumu, ietekmi uz globālajām piegādes ķēdēm un plašākām sekām videi.

Raidījumā vēlamies pievērst pastiprinātu uzmanību elektrotransportlīdzekļu ražošanai un izmantošanai, pozitīvajām un ēnas pusē.

Pirmajā brīdī skan lieliski – elektrotransportlīdzekļi nerada izplūdes gāzes. Tas nozīmē tīrāku gaisu pilsētās, mazāk slāpekļa dioksīda un smalko daļiņu, kā arī mazāk priekšlaicīgas nāves gadījumu, kas saistīti ar gaisa piesārņojumu. Eiropas Savienībā transporta nozare ir atbildīga par aptuveni 25 procentiem no ES siltumnīcefekta gāzu emisijām, tāpēc ceļu satiksmes emisiju samazināšana ir būtiska, lai sasniegtu klimata mērķus. Otrkārt, elektrotransportlīdzekļi savā kalpošanas laikā var emitēt līdz pat 70% mazāk CO₂ nekā benzīna automašīnas. Tas, protams, ir arī atkarīgs no tā, cik tīrs ir elektrotīkls. Tādās valstīs kā Francija vai Zviedrija, kur dominē atjaunojamie energoresursi un kodolenerģija, ieguvumi klimata jomā ir milzīgi. Treškārt, elektrotransportlīdzekļi ir arī energoefektīvāki. L​ai gan iekšdedzes dzinēji tērē salīdzinoši daudz enerģijas siltuma veidā, elektrotransportlīdzekļi lielāko daļu savas enerģijas izmanto, lai faktiski pārvietotu automašīnu.

Daudziem politikas veidotājiem elektrotransportlīdzekļi ir kā modernas, zaļas Eiropas simbols.

Bet ir arī otra puse. Elektrotransportlīdzekļi var piesārņot mazāk tā lietošanas laikā, taču tie piesārņo daudz vairāk ražošanas laikā, tādējādi atklājot tā saucamo Eiropas „zaļā kursa” ēnas pusi. Katra elektrotransportlīdzekļa sirds ir tā akumulators, un tā izgatavošanai nepieciešams milzīgs daudzums izejvielu. Viena akumulatora izgatavošanai nepieciešami aptuveni 8 kilogrami litija, 35 kilogrami niķeļa un 14 kilogrami kobalta. Tos nav viegli iegūt.

В честь 80-летнего юбилея, у поэта Петра Антропова вышел сборник "Я крещён старовером". В стихах Петра Ивановича много слов о родной Латгалии и людях, которые запомнились с детства. Недаром поэта называют "латгальским Есениным". Но особое место в сборнике занимает духовная позиция автора, его крепкая связь со старообрядческой общиной, с традицией древлеправосланой церкви.