latvijasradio.lsm.lv - RSS

Новости и актуальные темы дня в утренней передаче “Домская площадь” на Латвийском радио 4.

Самые важные темы дня и актуальные интервью, взгляд со стороны и комментарии от первоисточников - слушайте каждый день в программе “Подробности”.

Сегодня в выпуске

Трамп поддержал идею сбивать российские самолеты и дроны над территорией НАТО.

Вице-мэр Ратниекс рассказал о планируемых мероприятиях по ограничению нелегальной миграции в Риге.

Испанского слизня планируется внести в латвийский список инвазивных видов.

В Сейме прошла дискуссия о европейской регуле Chat Control. 

Существование платформы ManaBalss.lv под угрозой.

Простояла 20 лет. В Краславе снесена смотровая вышка.

Обо всем этом поговорим в программе Латвийского радио 4 «Подробности» после новостей в 17.00.

Turpina mazināties Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas precēm. Tā secināts jaunākajā SKDS pētījumā. Populārākās Latvijā joprojām ir cigaretes, kā arī citi tabakas un nikotīna izstrādājumi. Jomas eksperti uzsver – šī brīža ģeopolitiskajā situācijā tas vairs nav tikai blēdīšanās vai naudas jautājums, bet arī ētikas jautājums.

SKDS pētījuma dati liecina, ka šogad tikai 27 % iedzīvotāju uzskata, ka kontrabandas preču iegāde nav nekas nosodāms, kas ir par 3 procentpunktiem mazāk nekā pērn. Savukārt, piemēram, 2013. gadā aptuveni puse uzskatīja, ka pirkt kontrabandas preces nav nekas slikts un nosodāms.

Populārākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi, tad seko degviela un alkoholiskie dzērieni. Bet 82% aptaujāto atzīst, ka nedz viņi, nedz arī viņu draugi nav pirkuši kontrabandas preces.

Joprojām galvenā iedzīvotāju motivācija pirkt kontrabandas preces ir to cena. Tāpat respondenti norāda, ka šīs preces ir tikpat kvalitatīvas kā legālās vai, ka pērk tādas kontrabandas preces, kas Latvijā nav legāli nopērkamas.

Joprojām galvenā kontrabandas cigarešu izcelsmes valsts ir Baltkrievija – no turienes Latvijā ievesti 50 % jeb 180 miljoni no visām nelegālajām cigaretēm. Tāpat būtisku nelegālo cigarešu daļu veido viltojumi.

Pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš norāda, ka, lai gan pēdējo gadu laikā rādītāji ir mainījušies un iedzīvotāji ir mazliet mazāk sākuši patērēt kontrabandas preces un arī iecietība pret to ir mazinājusies, tomēr ilgtermiņā viņš neredz priekšnosacījumus, ka kaut kas varētu mainīties.

Izglītības un zinātnes ministrijai būtu jāizstrādā regulējums neattaisnotu skolas kavējumu mazināšanai, būtu jāievieš arī kādas sankcijas vecākiem: šāda noskaņa šodien valdīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kur sprieda par iespējām mazināt tā saukto stundu bastošanu.

Iepriekšējā mācību gadā vismaz viens neattaisnots kavējums bijis ap 44 tūkstošiem skolēnu pirmajā semestrī un ap 54 tūkstošiem otrajā semestrī. 5000 līdz 8000 bērnu un jauniešu pēdējos gados vienā semestrī neattaisnoti kavējuši virs 20 stundām. Savukārt attaisnoti skolēni ik gadu kavē pat miljons stundu. Latvijā nav stingras kārtības, kādi kavējumi jāattaisno un kādi ne, tomēr visbiežāk skolēni stundas kavē slimības dēļ. Pārsvarā arī šos kavējumus attaisno vecāki, nevis ārsts. Izglītības kvalitātes valsts dienests uzsver: vienalga vai kavējums ir attaisnots vai nē, ja stundas kavētas bieži, krītas skolēna sekmes.

Jau no jūnija Saeimā strādā darba grupa, kurā deputāti kopā ar dažādu ministriju pārstāvjiem spriež, kā varētu mazināt kavējumus. Šodien, 24. septembrī, par kavējumu problēmu un to, kāda ir citu valstu pieredze to mazināšanā, runāja arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Saeimas Analītiskā dienesta pētniece Ilona Beizītere pētījusi, kā ar skolēnu kavējumiem cīnās citviet. Viņa secinājusi, ka situācija dažādās valstīs atšķiras.

Latvijā vāc kartupeļu ražu, bet daudzviet vagās ir sakrājies ūdens un darbi kavējas.

Lai ierobežotu bērnu seksuālās izmantošanas materiālu apriti internetā, plāno noteikt pienākumu skenēt lietotāju sarakstes interneta platformās.

Aptauja: Latvijā turpina samazināties iedzīvotāju tolerance pret kontrabandas preču iegādi.

Meklēs risinājumu stundu kavējumu mazināšanai

Izglītības un zinātnes ministrijai būtu jāizstrādā regulējums neattaisnotu skolas kavējumu mazināšanai, būtu jāievieš arī kādas sankcijas vecākiem. Meklēs risinājumu stundu kavējumu mazināšanai

Raidījumā pievēršamies tam, kas notiek Ņujorkā, ANO Ģenerālajā asamblejā. Par organizācijas jubileju gan īpaši nerunāsim, bet nepārprotami lielie kari joprojām ir uzmanības centrā. Te īpaši jāpiemin Palestīna - virkne valstu šajās dienās paziņojušas, ka atzīst Palestīnas valstiskumu.

Otrs lielais temats ir Krievijas izaicinošā uzvedība. Vakar daudzus kārtējo reizi pārsteigusi Donalda Trampa mainīgā retorika, savukārt NATO apsprieda, ko darīt ar Krievijas lidaparātiem, kas arvien biežāk pārkāpj NATO valstu robežas, turklāt pieaug dažādi cita veida sabotāžas gadījumi. 

Tāpat pēdējās dienās daudz runāts par vārda brīvību Savienotajās Valstīs pēc konservatīvā aktīvista Čārlija Kērka noslepkavošanas. Šis ir īpaši jūtīgs temats. Arvien biežāk medijiem nākas apsvērt, ko darīt, lai arī saglabātu raidīšanas licenci, bet nepazaudētu savu izteikšanās brīvību.

Aktualitātes pasaulē komentē Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Uģis Lībietis, Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš un Latvijas Sabiedriskā medija korespondente ASV Ina Strazdiņa.

“Palestīnas atzīšana ir dāvana „Hamās”,” – tā 23. septembrī no ANO tribīnes teica ASV prezidents Donalds Tramps par vairāku valstu lēmumu atzīt Palestīnas valsti ANO Ģenerālās asamblejas laikā.

Kopumā Palestīnu šobrīd atzinušas vairāk nekā 150 pasaules valstis, un pēdējās dienās šim sarakstam pievienojušās Francija, Lielbritānija, Austrālija un Kanāda, kā arī virkne mazāku Eiropas valstu. Lai arī šis lēmums ir skaļš un arī vēsturisks, tomēr šie paziņojumi ir dziļi simboliski un saistīti ar arvien sarežģītāko civiliedzīvotāju situāciju Gazas joslā. Šo lēmumu mērķis ir nodrošināt, ka divu valstu risinājums turpina dzīvot.

Izraēla uz šiem lēmumiem reaģēja nikni. Starp Telavivas amatpersonu paziņojumiem bija dzirdamas gan frāzes par to, ka nekādas Palestīnas nebūs, gan draudi anektēt Rietumkrastu kā atbildi šiem Rietumvalstu lēmumiem. Donalds Tramps turpina atbalstīt Izraēlu, kamēr eiropieši saka, ka Izraēlas stratēģija Gazā ir izgāzusies un cenšas parādīt diplomātiju kā alternatīvu scenāriju, lai pieliktu punktu gadu desmitu ilgajam konfliktam Tuvajos Austrumos.

Jāpiebilst, ka šo soli atbalsta arī virkne arābu valstu, kas aicina „Hamās” teroristus nolikt ieročus un atdot tos Palestīnas pašpārvaldei. Par spīti arābu valstu atbalstam, analītiķi šo Francijas prezidenta Emanuela Makrona vadīto soli pretēji ASV vēlmēm sauc par riskantu. 

Lai gan nav nekādu šaubu, ka Krievija kā ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle nekad neļaus pieņemt kādus sev neizdevīgus lēmumus, tomēr Igaunija pirmo reizi vēsturē pirmdien, 22. septembrī, lūdza padomei izskatīt Krievijas rīcību, tai pārkāpjot Igaunijas gaisa telpu.

Pagājušās nedēļas nogalē trīs Krievijas iznīcinātāji vairāk nekā 10 minūtes lidinājās Igaunijas teritorijā, nereaģējot uz Igaunijas gaisa satiksmes kontroles brīdinājumiem. Dažas stundas vēlāk divi iznīcinātāji ļoti zemu pārlidoja Polijas urbšanas platformu Baltijas jūrā, kas gan atrodas ārpus Polijas robežām. Otrdien pēc Igaunijas lūguma tika sasaukta NATO sēde, lai konsultētos par tālāko rīcību.

Arī turpmāk ikviens lidojošs objekts, ja tas pārkāps valsts robežu, tiks notriekts – tā par savu izlēmību rīkoties paziņojis Polijas premjers Donalds Tusks, gan piebilstot, ka lidojums pār urbšanas platformu ir mazliet atšķirīgs stāsts. Tikmēr NATO konsultācijas vakar nekādu lielāku skaidrību nav viesušas. NATO turpināšot reaģēt uz Krievijas izaicinājumiem, citēju – „mūsu izvēlētajā veidā, laikā un jomā". Ko tas nozīmē, tas joprojām ir interpretācijas jautājums. Tiesa, ASV prezidents Donalds Tramps 23. septembrī presei atzina, ka, viņaprāt, NATO vajadzētu notriekt tās lidmašīnas, kas ielidojušas NATO valstu gaisa telpā.  

Pēdējo nedēļu notikumi raisa arvien lielākas bažas par iespējamu vairāk vai mazāk negribētu, bet militāru sadursmi ar Krieviju. Tajā pašā laikā arvien biežāk var prognozēt provokācijas, kurās tiešā veidā vainot Krieviju nebūs iespējams, jo pirms tam jāveic izmeklēšana.

Pirmdienas vakarā tika apturēta Kopenhāgenas lidostas darbība, bet otrdien no rīta to pašu piedzīvoja Oslo. Abu valstu lidostas teritorijā uzradās vairāki lielāka izmēra droni, kuri tur lidinājās, paralizējot lidmašīnu satiksmi. Šobrīd nav nekādu pārliecinošu pierādījumu, ka aiz šiem notikumiem stāv Krievija, tomēr līdzšinējie notikumi liek domāt tieši par šo.

Vārda brīvība ASV bija viens no bieži piesauktajiem argumentiem pagājušajā gadā, kad abas partijas cīnījās par vēlētāju balsīm prezidenta un parlamenta vēlēšanās. Republikāņi un Donalds Tramps nekautrējās ar pārmetumiem demokrātiem, ka tie ierobežo noteiktu viedokļu paušanu, un virknei mediju, ka tie izplata melus un noklusē netīkamus viedokļus. Amerikā, atšķirībā no Eiropas, mediju polarizācija vienmēr ir bijusi normāla politikas sastāvdaļa, tāpēc arī pārmetumi plašsaziņas līdzekļiem, kas simpatizē pretējās nometnes politikai, nav nekas jauns.

Tomēr pēdējā laika notikumi Savienotajās Valstīs ir līdz šim sen nepieredzēti. Amerikāņi vienmēr lepojušies, ka viņu valstī cenzūra nepastāv, un ikviens, tajā skaitā prezidents, ir kritizējams un parodējams, biežāk pat vairāk nekā citi. Tāpēc ziņas, ka valdošā vara varētu aizslēgt kādu no medijiem vai raidījumiem, daudziem liekas kaut kas ārpus pieņemamā.

Vēstījums, ka viena no nacionālajām televīzijas kompānijām ABC pārtrauc Amerikā populāra šova rādīšanu, jo raidījuma vadītājs bija negatīvi izteicies par valdošo MAGA (Make America Great Again) kustību, daudzviet tika uztverta ar lielu satraukumu. Šī nav pirmā reize kopš Trampa nākšanas pie varas, kad runa ir par kāda raidījuma slēgšanu vai finansējuma atņemšanu medijiem. Taču šoreiz rezonanse izrādījās īpaši liela. Runa ir par Džimija Kimela vakara sarunu šovu, kurā raidījuma vadītājs bija vairakkārt kritiski izteicies par konservatīvo amerikāņu reakciju uz Čārlija Kērka slepkavību. Kimels ēterā sacīja, ka MAGA aktīvisti mēģina uz šīs slepkavības rēķina sev nopelnīt politisko kapitālu.

Pēc raidījuma Federālās komunikāciju komisijas priekšsēdētājs Brendans Kars paziņoja, ka ABC filiālēm, kas pārraida Kimela šovu, tiks anulēta licence. Dažas stundas vēlāk uzņēmums "Nexstar", viens no valsts lielākajiem ABC filiāļu staciju īpašniekiem, paziņoja, ka Kimela šovu savās stacijās neraidīs. Un pēc tam raidstacija izplatīja paziņojumu, ka šovs tiek atcelts vispār.

Lēmums izraisīja plašu reakciju. Vairāk nekā 430 kino, televīzijas un skatuves zvaigznes, kā arī komiķi, režisori un rakstnieki parakstīja Amerikas Pilsonisko brīvību savienības atklāto vēstuli, kurā Kimela šova apturēšana tika atzīta par ASV vārda brīvības tumšāko dienu. Starp parakstītājiem ir tādas Holivudas zvaigznes kā Merila Strīpa, Roberts De Niro, Bens Afleks un Toms Henkss. Acīmredzot, televīzijas kompānija šādu reakciju negaidīja. Pirmdien ABC paziņoja, ka atsāks Kimela šova pārraidīšanu.

"Mēs pēdējās dienas esam aizvadījuši izsvērtās sarunās ar Džimiju, un pēc šīm sarunām esam nonākuši pie lēmuma otrdien atsākt viņa šovu,"  tā teikts paziņojumā presei.

Vakar, 23. septembrī, šova pirmajam raidījumam pēc atgriešanās bija pievērsta milzīga uzmanība. Tajā pašā laikā virkne vietējo filiāļu joprojām ir atteikušās translēt šovu savā programmā, tā vietā izvēloties rādīt kaut ko neitrālāku.

Gadījumu vadītājs ir palīgs ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām. Viņš atbalsta praktiski un emocionāli, palīdz sadalīt lielās problēmas pa soļiem un atrast ceļu pie institūcijām. Cik pieejams šāds pakalpojums un kādas ģimenes to Latvijā jau izmanto?

Ģimenes studijā stāsta un skaidro Latvijas Autisma apvienības vadītāja Līga Bērziņa, Latvijas Autisma apvienības gadījumu vadītāju koordinatore Lauma Lieksne, Latvijas UDHS biedrības pārstāve, "Mīlēt Izglītoti" satura veidotāja Simona Dimanta un Rīgas Sociālā dienesta Ziemeļu rajona Ģimenes atbalsta centra sociālā darbiniece Diāna Puntule.

В Латвии открыта осенняя сессия стипендий для молодых и будущих учителей химии, биологии и математики (размер стипендии - 3000 евро на человека). Эта программа поддерживает педагогов финансово, повышает престиж их профессии и мотивирует их развивать критическое мышление и научные знания у школьников. В этом году гранты получат шесть специалистов по два в каждой дисциплине. А в нашей студии - молодые педагоги Мария Землинска и Ролан Степанов, получившие такую стипендию прошлой весной.