Enerģija rodas kustībā. To apliecina fitnesa trenere Dace Alpa, kura ap sevi pulcējusi plašu aktīvu cilvēku kopienu. Kā kustību pārvērst par dzīvesveidu? Par to saruna Monopolā. 

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Piedāvājam būveksperta viedokli un ieteikumus par ēkas pamatu stiprināšanu, stabilizēšanu izmantojot ģeopolimēru injekcijas metodi.

1.jautājums. Divstāvu ķieģeļu māja ar pagrabu un ļoti augstiem gruntsūdeņiem. Vienā mājas pusē ir plaisas. Pagrabā krājas ūdens. Domāju par ģeopolimēra injekciju, pamatu siltināšanu un drenāžu.

1.1. Vai tā būtu pareiza secība?

1.2. Vai injicētais ģeopolimērs netraucēs tālāk darboties ar pamatiem?

1.3. Vai būs skaidri redzama ģeopolimēra atrašanās?

Gribētu zināt Jūsu viedokli par ģeopolimēru un injekcijas metodi.

2.jautājums. 1960 gadā celta 150mm koka stāvbūve, kas apšūta ar latojumu un apdares dēļiem (bez siltinājuma). Ir doma no iekšpuses  25mm kokšķiedru pa taisno pieskrūvēt pie esošās koka konstrukcijas, tad metāla karkasu un pildīt ar akmens vati. Uz profiliem tvaika izolāciju ar abpusēju līmlenti, rīģipsis un krāsot. Vai šāds būs īstais un  pareizs risinājums?

3. Klausītāju komentāri par iepriekšējo raidījumu. Atgādinu, ka tajā runājām par ķirmja posta darbiem un to novēršanas iespējām.

3.1. Klausos šobrīd raidījumu un stāsts ir par ķirmi. Tas iespējams nav ķirmis. Visticamāk tas ir kokgrauzis jeb mizgrauzis no nekvalitatīviem materiāliem. Tikko paši ar to saskārāmies. Tie var būt arī no ārpuses iekļuvuši. Ir pieejamas ķīmija specializētos lauksaimniecības veikalos, bet tas ir dārgi. Var, protams, mēģināt tā, kā mēs to darījām - izpūtām visas telpas ar melno kobru. Logus ciet un paši no mājas laukā. Māju ir jāapstrādā ar antiseptiķi no ārpuses, arī caurumus. Nav ar mizgraužiem tik vienkārši tikt galā, viņi izveido garas ejas, iekūņojas un var būt gadiem, ja neko nedara. Ātri vairojas.

3.2. Ja tiek atrasta vieta kur tieši tas ķirmis ir, tad var iepūst šķiltavu uzpildāmo gāzi. Ir iespēja, ka ķirmis pazudīs.

Eksperti: Veikalu "Mere" slēgšana daļai iedzīvotāju liks mainīt paradumus, konkurence samazināsies.

Nedēļas nogalē Priekulē piedzēries policists ārpus darba laika nogalinājis vīrieti.

Noslēdzas pirmā kārta uzņemšanai Latvijas augstskolās: topā ārstniecība, psiholoģija un tiesību zinātne.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šodien Lielbritānijā tiekas ar šīs valsts jauno premjerministru Endiju Bērnemu.

Tuvojoties mācību gada sākumam, ceturto gadu tiek rīkota akcija „Skolas somas Ukrainas bērniem”.

Jauna sacensību vieta Pasaules kausa posmu kartē - tā var raksturot aizvadīto nedēļas nogali Inčukalnā, kur notika apjomīgas, starptautiskas jāšanas sporta sacensības.

Valsts vienotajā pamatstudiju uzņemšanas sistēmā pamatstudijām Latvijas augstskolās pieteikušies vairāk nekā 11 000 vidusskolu absolventu. Taču reālais studētgribētāju skaits varētu būt lielāks. Šodien noslēdzas pirmā uzņemšanas kārta un jaunieši, uzzina, vai izdevies iestāties kārotajā studiju programmā. Populārākās studiju programmas arī šogad ir ārstniecība, psiholoģija un tiesību zinātne.

Vienotajā uzņemšana sistēmā, kurā saņemti teju 50 tūkstoši pieteikumu studijām no vairāk nekā 11 tūkstošiem potenciālo studentu, piedalās astoņas Latvijas augstskolas, tostarp lielās universitātes – Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte. Vienotajā uzņemšanas sistēmā vienlaikus var pieteikties pat uz desmit studiju programmām dažādās augstskolās, sakārtojot tās prioritārā secībā.

Savukārt Rīgas Stradiņa universitātei ir sava uzņemšanas sistēma, kurā saņemti vairāk nekā 13 tūkstoši pieteikumu pamata un maģistra studijām, kas ir par 15 procentiem vairāk nekā pērn. Tas esot jauns rekords universitātes vēsturē.

Rīgas Tehniskā universitāte tieši pamatstudijām saņēmusi vairāk nekā 12 000 pieteikumu.

No bēgļu nometnes karotes līdz "Michelin" zvaigznēm – stāsti, kas iepazīstina ar latviešu šefpavāriem pasaulē šobrīd iepazīstami izstādē "Virtuves zvaigznes. Latviešu šefpavāri pasaulē" muzejā un pētniecības centrā "Latvieši pasaulē". Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts ieklausāmies virtuves zvaigžņu stāstos un atklājam latviešu pavāru noslēpumus.

Izstādes uzmanības centrā ir deviņi izcili latviešu pavāri un šefpavāri, kuru karjera saistīta ar darbu ārpus Latvijas. Tie ir profesionāļi, kuri ar savām idejām, darbu un pieredzi ietekmējuši kulinārijas vidi gan Latvijā, gan ārpus tās.

Izstādes varoņi ir dažādu dzīvesgājumu latvieši – daļa dzimusi diasporā, jo viņu ģimenes savulaik devušās svešumā kā kara bēgļi, bet citi no Latvijas izceļojuši nesen. Izstāde atklāj gan viņu ēdiena filozofiju, gan profesionālos panākumus "Michelin" zvaigžņu restorānos un prestižos konkursos.

Izstāde balstīta pašu pavāru sniegtajās intervijās. Tās papildina fotogrāfijas un daudzveidīgs priekšmetu klāsts. 

Iepazīt latviešu zvaigznes virtuvē raidījumā palīdz muzeja "Latvieši pasaulē" pārstāves Marianna Auliciema un Danute Grīnfelde. Un arī divi īpaši ciemiņi. Lauma Kilgasa ir izstādes "eksponāts". Viņa ir latviešu pavāre Īrijā, plašu atpazīstamību ieguva, uzvarot kulinārijas konkursā "Ireland’s Next Top Cheff". Lauma ir galvenā šefpavāra vietniece senatnīgajā Kilronanas pilī Īrijā, bet Īrijā ir nokļuvusi uzreiz pēc tam, ka ir absolvējusi Vecbebru profesionālo tehnikumu, tur apguvu ēdināšanas pakalpojumu speciālistes profesiju. Otrs īpašais viesis ir šefpavārs Kaspars Barsukovs no restorāna "Bistro SMØR", kas tikai pusgadu pēc atvēršanas nonāca "Michelin" redzeslokā. 

Humanitāro un sociālo zinātņu pētījumi fundamentālo un lietišķo pētījumu sarakstā aizņem vien ceturto daļu, tomēr tieši tie izpelnījušies Saeimas deputātu uzmanību. Kad politiķu interese par zinātni ir laba un vajadzīga, bet, kad tā ceļ sarkanos brīdinājuma karogus? Par to plašāka saruna Krustpunktā ar Vidzemes Augstskolas vadošo pētnieku un padomes priekšsēdētāju Gati Krūmiņu.