LKA runā

Sākot ar 22. septembri, Latvijas Kultūras akadēmijas “Spotify” raidierakstu platformā #LKArunā un LKA “YouTube” kanālā būs klausāms un skatāms četru epizožu cikls ““Patriarha rudens” sarunas”, kas gan ļaus labāk iepazīt 17. LKA skatuves un audiovizuālās mākslas festivāla “Patriarha rudens” programmas darbus, gan reflektēs par aktuālajiem procesiem skatuves mākslā – dažādiem izrāžu tapšanas formātiem, vizuālo teātri, kustību izrādēm un kustības lomu teātrī, kā arī par festivālu nozīmi augstskolas darbā. Sarunas vada LKA profesore, teātra zinātniece Līga Ulberte.

Tā kā šī gada festivāla programmā nozīmīga loma ir arī laikmetīgās dejas izrādēm, ceturtā saruna ir veltīta laikmetīgās dejas skatuves valodai, kā arī kustības un horeogrāfijas lomai teātrī. Sarunā piedalās horeogrāfes, LKA maģistra studiju programmas “Audiovizuālā un skatuves māksla” 2026. gada absolventes – Sintija Skrabe (izrāde “KARUSELIS: prieka slavinājums”), Anna Marija Puķe (izrāde “Atver muti”) un Eva Krūmiņa (izrāde “Virgīnija”). Tāpat sarunā piedalās LKA bakalaura studiju programmas “Laikmetīgās dejas māksla” 3. kursa studente un topošā horeogrāfe Niola Ose (jaunrades skiču vakara kompozīcijas darbs “Kutikulas” un starpdisciplinārs darbs “Du bist gut genung”).

Sākot ar 22. septembri, Latvijas Kultūras akadēmijas “Spotify” raidierakstu platformā #LKArunā un LKA “YouTube” kanālā būs klausāms un skatāms četru epizožu cikls ““Patriarha rudens” sarunas”, kas gan ļaus labāk iepazīt 17. LKA skatuves un audiovizuālās mākslas festivāla “Patriarha rudens” programmas darbus, gan reflektēs par aktuālajiem procesiem skatuves mākslā – dažādiem izrāžu tapšanas formātiem, vizuālo teātri, kustību izrādēm un kustības lomu teātrī, kā arī par festivālu nozīmi augstskolas darbā. Sarunas vada LKA profesore, teātra zinātniece Līga Ulberte.

Ņemot vērā, ka festivāla programmā jau otro gadu dominē vizuālā teātra estētikā veidoti darbi, kā arī šī gada lekciju un sarunu cikls veltīts scenogrāfijai un vizuālajām zīmēm teātrī, trešajā sarunā uzmanība tiek pievērsta vizuālajiem mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem teātrī. Sarunā piedalās LKA bakalaura studiju programmas “Skatuves māksla” 2. kursa studentes Emma Skirmante (jaunrades skiču vakara izrādes “Divatā” režisore) un Sofija Jansone (jaunrades skiču vakara izrādes “Kāpēc jābūt tā?” režisore). Kā viesi pieaicināti LKA absolvents, aktieris, režisors un festivāla “Patriarha rudens” 2018. gada galvenās balvas ieguvējs Matīss Budovskis un režisore un scenogrāfe, festivāla “Optižūns” kuratore Marianna Lapiņa.

Sākot ar 22. septembri, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) “Spotify” raidierakstu platformā #LKArunā un LKA “YouTube” kanālā būs klausāms un skatāms četru epizožu cikls ““Patriarha rudens” sarunas”, kas gan ļaus labāk iepazīt 17. LKA skatuves un audiovizuālās mākslas festivāla “Patriarha rudens” programmas darbus, gan reflektēs par aktuālajiem procesiem skatuves mākslā – dažādiem izrāžu tapšanas formātiem, vizuālo teātri, kustību izrādēm un kustības lomu teātrī, kā arī par festivālu nozīmi augstskolas darbā. Sarunas vada LKA profesore, teātra zinātniece Līga Ulberte.

Otrā saruna veltīta festivālu nozīmei mākslas augstskolas darbā. Kopš 2026. gada LKA lepojas jau ar diviem festivāliem, un sarunas dalībnieki šķetinās, vai un kāpēc augstskolai un arī kultūras nozarei kopumā ir vajadzīgi arī studentu jaunrades darbu festivāli. Sarunā piedalās LKA rektors un kino režisors Dāvis Sīmanis, kino režisors, starptautiskā studentu īsfilmu festivāla “Easy to Be Young?” mākslinieciskais vadītājs Jānis Ābele, producente, LKA Nacionālās skatuves mākslas skolas vadītāja Maija Pavlova, kā arī skatuves mākslas producente Dārta Priedniece, kura 2026. gadā LKA izstrādājusi bakalaura darbu par teātra festivāliem Latvijā.“

“Patriarha rudens” sarunu” tapšanā piedalījās producentes Kristīne Freiberga un Laura Luīze Šimfa, producentu asistentes Anna Zorgenfreija un Gerda Klepere, kā arī videogrāfi Kārlis Zālītis, Jānis Prikulis, Staņislavs Klimanovs un Krista Kristīne Saktiņa. Izsakām pateicību LKA Latvijas Kultūras koledžai, īpaši Indriķim Zundem un Mikum Šakauskam, par raidierakstu studijas un tehniskā aprīkojuma nodrošinājumu, kā arī Videogrāfijas specializācijas vadītājam, docentam Aleksandram Grebņevam par organizatorisko atbalstu. ““Patriarha rudens” sarunu” četras epizodes tiks publicētas laikā no 22. septembra līdz 1. oktobrim LKA profilos “Spotify” un “YouTube”.

17. LKA skatuves un audiovizuālās mākslas festivāls “Patriarha rudens” norisināsies dažādās kultūrvietās Rīgā no 3. līdz 9. oktobrim, tā programmā iekļauti LKA studentu un absolventu jaunrades darbi – teātra un laikmetīgās dejas izrādes, performances, īsfilmas, jaunrades darbu skices. Festivāla programmu papildina starptautiska viesizrāde – performance “WalkYourChair”, kā arī bezmaksas lekciju un sarunu programma, Neražu stāstu vakars, atklāšanas un noslēguma pasākumi. Pilna festivāla programma atrodama LKA mājaslapā. Biļetes uz festivāla izrādēm un filmu skatēm atrodamas ticketshop.lv un splendidpalace.lv. Aicinām sekot līdzi festivāla jaunumiem un aktualitātēm LKA teātra mājas “Zirgu pasts” sociālo mediju profilos “Facebook” un “Instagram”.

Sākot ar 22. septembri, Latvijas Kultūras akadēmijas(LKA) “Spotify” raidierakstu platformā #LKArunā un LKA “YouTube” kanālā būs klausāms un skatāms četru epizožu cikls ““Patriarha rudens” sarunas”, kas gan ļaus labāk iepazīt 17. LKA skatuves un audiovizuālās mākslas festivāla “Patriarha rudens” programmas darbus, gan reflektēs par aktuālajiem procesiem skatuves mākslā – dažādiem izrāžu tapšanas formātiem, vizuālo teātri, kustību izrādēm un kustības lomu teātrī, kā arī par festivālu nozīmi augstskolas darbā. Sarunas vada LKA profesore, teātra zinātniece Līga Ulberte. 

Pirmajā “”Patriarha rudens” sarunu” epizodē dalībniekipievēršas dažādām izrādes iestudēšanas formām – kā atšķiras izrādes radīšana tad, ja tās pamatā ir gatava luga, un tad, ja izrādes dramaturģiskais materiāls top iestudējuma koprades procesā, sadarbojoties visai radošajai komandai. Sarunā piedalās dramaturģe, LKA 2026. gada absolvente Anna Vīksna (jaunrades skiču vakara performances “Pirts” līdzautore, divi LKA Latvijas Kultūras koledžas studenti, topošie režisori Karlīna Sprukule (izrāde “Dzīvais ūdens”)un Rihards Bukins (izrāde “Laimīgā Blūmentāle”), kā arī LKA absolvente, Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijas maģistrante, Latvijas Nacionālā teātra aktrise un režisore Dita Lūriņa (performance “WalkYourChair”).

Vai plāno saistīt savu nākotni ar kultūru? Sarunu cikls „IEKĀP KULTŪRĀ” sniedz plašāku ieskatu topošajiem studentiem gan Latvijas Kultūras akadēmijas, gan LKA Latvijas Kultūras koledžas studiju programmās.  

Sarunā par Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura programmu Dramatiskā teātra aktiera māksla piedalās 3.kursa students Viesturs Bēmis un programmas 2025. gada absolventi  Ričards Mūrāns un Aleksandrs Bricis. Sarunu vada Petra Paula Krumulda. 

Sarunas dalībnieki dalīsies savā pieredzē, studējot Latvijas Kultūras akadēmijā, kā arī pārrunās studiju programmu saturu un dažādas ārpusstudiju iespējas, aktivitātes un projektus, kuros iespējams iesaistīties.  

Tāpat tiks stāstīts par karjeras un profesionālās attīstības iespējām pēc studiju absolvēšanas, sniedzot ieskatu nākotnes perspektīvās kultūras un radošajās nozarēs.  

Vairāk par studiju iespējām: https://www.lka.edu.lv/lv/gribu-studet-akademija/studijas/bak1/dramatiska-teatra-aktiera-maksla/  

Šoreiz “Projekts komentē” uz sarunu aicinājis jaunākās paaudzes filozofus - Tomu Babincevu un Rūdolfu Bebrišu, kuri aktīvi nodarbojas arī ar filozofijas popularizēšanu žurnāla “Tvērums” lapaspusēs. Nesen viņi kopā ar domubiedriem publicējuši arī filozofijas leksikona vārdnīcu.

Tāpēc viena no sarunas centrālajām tēmām ir vārdnīcas fenomens - tās loma vārdu nozīmju skaidrošanā un izpratnes veidošanā. Taču tas raisa arī plašākus jautājumus: vai vārdnīca var būt neitrāla un pilnībā objektīva? Vai tai būtu jāsniedz arī morāli vērtējumi? Vai katram laikmetam un politiskajam režīmam ir savas “pareizās” vārdnīcas? Un vai pārmaiņu laiki neizbēgami nozīmē arī vārdu nozīmju maiņu? Šajā kontekstā būtiski ir arī domāt par atbildību, ko nozīmju fiksēšana vārdnīcā uzliek tās veidotājiem.___________“Projekts komentē” ir video sarunu sēriju cikls, kur Latvijas Kuktūras akadēmijas projekta pētnieki kopā ar citiem kultūras, mākslas un humanitāro jomu pētniekiem piedāvā aplūkot padomju mantojuma redzamo un neredzamo klātbūtni mūsdienu Latvijas publiskajā telpā.Sarunu sērijas tapušas pētījuma “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)” (Nr. lzp-2024/1-0650) ietvaros, ko finansē Latvijas Zinātnes padome Fundamentālo un lietišķo pētījumu atbalsta programmas ietvaros.

Projekta “Projekts komentē” viesis ir Helvijs Savickis – arhitekts, mākslinieks un infrastruktūras pētnieks. Arhitektūra un ideoloģija, īpaši autoritārās valstīs, ir cieši saistīti fenomeni. Tāpēc varam uzdot jautājumu: vai ir iespējams mainīt ideoloģisko fonu, mainot arī arhitektūru? Vai ar to saistīta vēlme pārveidot vai pat apbērt padomju arhitektūras objektus?Tomēr arhitektūra nav tikai visiem redzamās ēkas – tā ietver arī no acīm slēptās infrastruktūras. Sarunā pievēršamies tam, kā par šo fenomenu domāt. Savicka infrastruktūras pētniecība ļauj ieraudzīt tos padomju valsts aspektus, kas parasti paliek apslēpti. Šobrīd šī infrastruktūra redzama vien fragmentāri, kas apgrūtina kopainas uztveri.Tāpēc rodas jautājums: kā domāt par šo fragmentāro padomju infrastruktūru? Sarunā tiek piedāvāts uz to raudzīties caur metaforām – kā nervu sistēmu, maņu orgāniem vai pat micēliju.___________“Projekts komentē” ir video sarunu sēriju cikls, kur Latvijas Kuktūras akadēmijas projekta pētnieki kopā ar citiem kultūras, mākslas un humanitāro jomu pētniekiem piedāvā aplūkot padomju mantojuma redzamo un neredzamo klātbūtni mūsdienu Latvijas publiskajā telpā.Sarunu sērijas tapušas pētījuma “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)” (Nr. lzp-2024/1-0650) ietvaros, ko finansē Latvijas Zinātnes padome Fundamentālo un lietišķo pētījumu atbalsta programmas ietvaros.

Šajā “Projekts komentē” epizodē sarunājamies ar Jāni Daugavieti - sociologu un subkultūru pētnieku, kura uzmanības centrā šobrīd ir padomju populārā mūzika. Sarunā pievēršamies jautājumiem par Ēzopa valodu dziesmu tekstos, padomju laikā nevēlamajiem mūzikas instrumentiem, kā arī tam, kāpēc koncertos bija jāsēž, un citiem līdzīgiem aspektiem. Pievēršoties padomju laikam, neizbēgami rodas jautājums, cik lielā mērā populāro mūziku iespējams uzskatīt par antiideoloģisku. Tāpat svarīgi ir saprast pārsteidzošo saikni starp valodu un nacionālismu Padomju Latvijas populārajā mūzikā. Šo jautājumu aplūkošana palīdz iedzīvināt to kultūras un intelektuālo fonu, kurā darbojās arī Padomju Latvijas filozofi. ___________ “Projekts komentē” ir video sarunu sēriju cikls, kur Latvijas Kuktūras akadēmijas projekta pētnieki kopā ar citiem kultūras, mākslas un humanitāro jomu pētniekiem piedāvā aplūkot padomju mantojuma redzamo un neredzamo klātbūtni mūsdienu Latvijas publiskajā telpā. Sarunu sērijas tapušas pētījuma “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)” (Nr. lzp-2024/1-0650) ietvaros, ko finansē Latvijas Zinātnes padome Fundamentālo un lietišķo pētījumu atbalsta programmas ietvaros.

Sarunu cikls „Projekts komentē” šajā epizodē pievēršas būtiskam jautājumam, kas saistīts ar padomju filozofijas pētniecību: ko nozīmē būt par padomju filozofu un nodarboties ar filozofiju padomju laikā?

Mūsu sarunas biedrs ir Ansis Zunde — filozofs, ilggadējs FSI darbinieks un monogrāfijas „Melnās figūras: Kants, Ārendte, Lakāns, Žižeks un citi latviešu “lirozofiskajā gambītā”” autors. Viņš nenoliedz, ka ir bijis padomju filozofs, un sarunā reflektē gan par identitātes jautājumiem, konversiju drīz pēc valsts neatkarības atgūšanas, kā arī par to, kādas pagātnes atbalsis joprojām ir saglabājušās mūsdienās un - kādi nosacījumi ir jāizpilda, lai varētu apgalvot, ka pagātne beidzot ir pārvarēta?___________

“Projekts komentē” ir video sarunu sēriju cikls, kur Latvijas Kuktūras akadēmijas projekta pētnieki kopā ar citiem kultūras, mākslas un humanitāro jomu pētniekiem piedāvā aplūkot padomju mantojuma redzamo un neredzamo klātbūtni mūsdienu Latvijas publiskajā telpā.Sarunu sērijas tapušas pētījuma “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)” (Nr. lzp-2024/1-0650) ietvaros, ko finansē Latvijas Zinātnes padome Fundamentālo un lietišķo pētījumu atbalsta programmas ietvaros.

Sarunu cikla “Projekts komentē” kārtējā epizodē pievēršamies interesantam un joprojām aktuālam jautājumam Latvijas filozofijā: kā pareizi rakstīt - filozofija vai filosofija?Šīs debates īpaši aktualizējās politisko pārmaiņu laikā, kad tika meklēta jauna Latvijas filozofijas identitāte un veidota norobežošanās no padomju filozofijas tradīcijas. Tomēr arī šodien Latvijā tiek lietotas abas rakstības formas, kas var radīt vieglu neizpratni un apjukumu.

Sarunā ar filozofi Velgu Vēveri mēģinām noskaidrot, vai šīs debates joprojām ir aktuālas, vai arī būtu laiks izvēlēties vienu rakstības variantu. Vienlaikus saruna iezīmē arī plašāku Latvijas filozofijas attīstības kontekstu postpadomju laikā.______________

“Projekts komentē” ir video sarunu sēriju cikls, kur Latvijas Kuktūras akadēmijas projekta pētnieki kopā ar citiem kultūras, mākslas un humanitāro jomu pētniekiem piedāvā aplūkot padomju mantojuma redzamo un neredzamo klātbūtni mūsdienu Latvijas publiskajā telpā.Sarunu sērijas tapušas pētījuma “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)” (Nr. lzp-2024/1-0650) ietvaros, ko finansē Latvijas Zinātnes padome Fundamentālo un lietišķo pētījumu atbalsta programmas ietvaros.