Jau šodien plkst. 10.00 piektajā un noslēdzošajā

Kā kultūra un tradīcijas veido mūsu identitāti un kā tās

Raidieraksta tematiskā sadaļa “Kultūras mantojums un

Ceturtajā epizodē “Grāmatu saraksti un grāmatu likteņi” Džiuljeta Flenderiene un Sandra Leikarte atskatīsies uz Rīgas pilsētas bibliotēkas grāmatu glābšanu no Rātsnama  2. pasaules kara sākumā, kā arī uz Rīgas jezuītu kolēģijas grāmatu krājuma aizvešanu uz Zviedriju 17. gadsimtā

Epizodes viese būs Latvijas Nacionālās bibliotēkas

Raidieraksta tematiskā sadaļa “Kultūras mantojums un

Trešajā raidieraksta “Kultūras mantojums un drošība”

Raidieraksta tematiskā sadaļa “Kultūras mantojums un

Otrajā epizodē “Cilvēka faktors. Vai esam gatavi kultūras

Sarunas uzmanības centrā būs cilvēka faktors Hāgas konvencijā, tāpat studenti vērtēs kultūras mantojuma nozarē nozīmīgas personības, kuru pašaizliedzīgā rīcība ir bijusi izšķiroša mantojuma saglabāšanā. 

Raidieraksta tematiskā sadaļa “Kultūras mantojums un drošība” tapusi sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju.

Pirmajā raidieraksta “Kultūras mantojums un drošība” epizodē “Rīts pēc kara” Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra studiju programmas “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija” 2. kursa studentes Maija Meiere-Oša un Elza Skutāne ļausies apcerei par 1954.gada Hāgas konvenciju par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā.

Diemžēl šīs nav bijušas mierpilnas desmitgades – pat

Raidieraksta tematiskā sadaļa “Kultūras mantojums un drošība” tapusi sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju.

Noslēdzošajā “Drāmas taisītāju” epizodē “No dokumenta līdz izrādei. Par dokumentālo teātri” Līva Jevdokimova, Anna Vīksna, Gerda Medne un Elīza Liepiņa sarunāsies par un ap dokumentālo teātri. Kas ir dokumentāls un kas ir dokumentārs? Ko nozīmē veidot dokumentālu teātri un kādas ir robežas? Pēc padomiem studentes vēršas pie dramaturģes Rasas Bugavičutes-Pēces un cer, ka palīdzēs arī kāds dzēris vīrs no Igaunijas.

_________________________________________

Sākot ar 2024. gada 18. septembri plkst. 15.00, Latvijas Kultūras akadēmijas Spotify raidierakstu platformā #LKArunā, iesildot LKA skatuves un audiovizuālās mākslas festivālu “Patriarha rudens”, LKA jaunie dramaturgi piesaka sevi kā “Drāmas taisītājus” un pievēršas drāmas teorijas fundamentam – remarkām, laiktelpai, darbības personām, dialogam, kā arī jautājumiem, vai dejas dramaturgam ir jāmāk dejot un ko nozīmē veidot dokumentālu teātri? Teorētiskas, izaicinošas un radošas – tieši šādas solās būt turpmākās sešas trešdienu un piektdienu pēcpusdienas kopā ar “Drāmas taisītājiem” – LKA 3. kursa “Drāmas un teksta studiju” studentiem.

Vairāk: https://lka.edu.lv/lv/aktuali/jaunumi/dramas-taisitaji-latvijas-kulturas-akademijas-s-2/

Piektajā "Drāmas taisītāju" epizodē “Dialogs dzīvē, prozā un dramaturģijā”Mare Zvirbule, Alise Ungure un Katrīna Ivanova ir uzņēmušās kliedēt klausītāju zināšanu robus, kas saistīti ar tēmu "dialogs", un rotaļīgā gaisotnē atklāj dialoga būtību, funkcijas un dažādās lomas, īpaši izceļot tā nozīmi dramaturģijā. Saldajā ēdienā – pašu radīts piemērs, kas ļaus ielūkoties apņēmīgās skolotājas Leldes un sazvērestības teoriju piekritējas, sirmgalves Svetlanas, sarunā.

Sākot ar 2024. gada 18. septembri plkst. 15.00, Latvijas Kultūras akadēmijas Spotify raidierakstu platformā #LKArunā, iesildot LKA skatuves un audiovizuālās mākslas festivālu “Patriarha rudens”, LKA jaunie dramaturgi piesaka sevi kā “Drāmas taisītājus” un pievēršas drāmas teorijas fundamentam – remarkām, laiktelpai, darbības personām, dialogam, kā arī jautājumiem, vai dejas dramaturgam ir jāmāk dejot un ko nozīmē veidot dokumentālu teātri? Teorētiskas, izaicinošas un radošas – tieši šādas solās būt turpmākās sešas trešdienu un piektdienu pēcpusdienas kopā ar “Drāmas taisītājiem” – LKA 3. kursa “Drāmas un teksta studiju” studentiem.

Vairāk: https://lka.edu.lv/lv/aktuali/jaunumi/dramas-taisitaji-latvijas-kulturas-akademijas-s-2/

Izrādās, ka visas darbības personas automātiski nav tēli, par varoni nevar kļūt kurš katrs, bet raksturu neveido tikai īpašību kopums un mūzikas gaume. "Drāmas taisītāju" jaunākajā epizodē “Darbības personas: vai visi varam būt varoņi?” Ketija Jurčenko, Austra Litauniece un Aleksandrs Barons dalās lekciju pierakstu konspektos un darbības personu veidošanas pieejās, kā arī cenšas skaidrot prototipu un novērojumu lomu dramaturģiska darba radīšanā. 

Savstarpēja saziņa jeb dialogs ir absolūti ikdienišķa parādība, kas pazīstama ikvienam. Tomēr reizēm arī vienkāršākajās lietās mēdz slēpties kas burvīgs un vēl neizzināts. 

______________________________________

Sākot ar 2024. gada 18. septembri plkst. 15.00, Latvijas Kultūras akadēmijas Spotify raidierakstu platformā #LKArunā, iesildot LKA skatuves un audiovizuālās mākslas festivālu “Patriarha rudens”, LKA jaunie dramaturgi piesaka sevi kā “Drāmas taisītājus” un pievēršas drāmas teorijas fundamentam – remarkām, laiktelpai, darbības personām, dialogam, kā arī jautājumiem, vai dejas dramaturgam ir jāmāk dejot un ko nozīmē veidot dokumentālu teātri? Teorētiskas, izaicinošas un radošas – tieši šādas solās būt turpmākās sešas trešdienu un piektdienu pēcpusdienas kopā ar “Drāmas taisītājiem” – LKA 3. kursa “Drāmas un teksta studiju” studentiem.

Vairāk: https://lka.edu.lv/lv/aktuali/jaunumi/dramas-taisitaji-latvijas-kulturas-akademijas-s-2/

Trešajā epizodē “Tikšanās vietu mainīt nedrīkst” Anna Grabovska, Elza Vildaus un Marianna Stasiva runā par laiku un telpu dramaturģijā.

Epizodē apskatīts nedaudz teorijas un uzklausīts, ko par laiktelpu dramaturģijā domā jaunā teātra režisore Nellija Spūle, skatuves māksliniece un režisore Kaiva Kumerova un scenogrāfe Katrīna Ieva. Epizodē studentes iepazīst arī Elinoras Fuhsas savdabīgo skatījumu uz dramaturģiju, citējot viņas eseju “Viesošanās uz mazas planētas: daži jautājumi, kurus uzdot lugai”.

Epizodes noslēgumā studentes piedāvā nelielu dramaturģijas analīzes spēli, lai izzinātu, kā dialogs dod norādes par laiktelpas dimensijām un ko ar šo informāciju darīt. Spēlē izmantoti citāti no Džordža Gordona Bairona lugas “Kains”, Rūdolfa Blaumaņa lugas “Indrāni” un Sāras Rūlas lugas “Eiridīke”. 

Sākot ar 2024. gada 18. septembri plkst. 15.00, Latvijas Kultūras akadēmijas Spotify raidierakstu platformā #LKArunā, iesildot LKA skatuves un audiovizuālās mākslas festivālu “Patriarha rudens”, LKA jaunie dramaturgi piesaka sevi kā “Drāmas taisītājus” un pievēršas drāmas teorijas fundamentam – remarkām, laiktelpai, darbības personām, dialogam, kā arī jautājumiem, vai dejas dramaturgam ir jāmāk dejot un ko nozīmē veidot dokumentālu teātri? Teorētiskas, izaicinošas un radošas – tieši šādas solās būt turpmākās sešas trešdienu un piektdienu pēcpusdienas kopā ar “Drāmas taisītājiem” – LKA 3. kursa “Drāmas un teksta studiju” studentiem.

Vairāk: https://lka.edu.lv/lv/aktuali/jaunumi/dramas-taisitaji-latvijas-kulturas-akademijas-s-2/

Vai mēs tiešām nemākam dejot? Vai varbūt mēs izliekamies, ka nemākam? Epizodē “Nemāku dejot. Vai varu būt dejas dramaturgs?” Elizabete Šiklova, Ilvita Liepiņa un Loreta Kalniņa uz sarunu aicinājušas laikmetīgās dejas horeogrāfi Rūtu Pūci, vēloties izprast, kas ir dejas dramaturģija un dejas dramaturgs. Vai viņš ir kā Džokers, kas piedāvā izaicinājumus horeogrāfam? Kā ārējā acs, kas klusi novēro notiekošo? Sarunas laikā tās dalībnieki cenšas nonākt līdz secinājumam, kā pietuvoties dejas dramaturģijai, nemākot dejot. 

Sākot ar 2024. gada 18. septembri plkst. 15.00, Latvijas Kultūras akadēmijas Spotify raidierakstu platformā #LKArunā, iesildot LKA skatuves un audiovizuālās mākslas festivālu “Patriarha rudens”, LKA jaunie dramaturgi piesaka sevi kā “Drāmas taisītājus” un pievēršas drāmas teorijas fundamentam – remarkām, laiktelpai, darbības personām, dialogam, kā arī jautājumiem, vai dejas dramaturgam ir jāmāk dejot un ko nozīmē veidot dokumentālu teātri? Teorētiskas, izaicinošas un radošas – tieši šādas solās būt turpmākās sešas trešdienu un piektdienu pēcpusdienas kopā ar “Drāmas taisītājiem” – LKA 3. kursa “Drāmas un teksta studiju” studentiem. 

Vairāk: https://lka.edu.lv/lv/aktuali/jaunumi/dramas-taisitaji-latvijas-kulturas-akademijas-s-2/