LKA runā

Sarunu cikla “Projekts komentē” viesis ir Uldis Tīrons - ilggadējs žurnāla Rīgas Laiks galvenais redaktors, tulkotājs un režisors. Sarunas centrā, protams, ir jautājums: ko nozīmē domāt? Diskusijas gaitā nonākam arī pie plašākiem saistītiem jautājumiem - vai iespējams runāt par padomju filozofu, vai tomēr patiesi filozofi ir pilnībā neatkarīgsi no politiskās iekārtas. Tāpat pieskaramies arī domai, vai filozofiju nosaka konkrētā laikmetā izveidojusies filozofiskā valoda, jēdzieni un domāšanas struktūras.______________“Projekts komentē” ir video sarunu sēriju cikls, kur Latvijas Kuktūras akadēmijas projekta pētnieki kopā ar citiem kultūras, mākslas un humanitāro jomu pētniekiem piedāvā aplūkot padomju mantojuma redzamo un neredzamo klātbūtni mūsdienu Latvijas publiskajā telpā.Sarunu sērijas tapušas pētījuma “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)” (Nr. lzp-2024/1-0650) ietvaros, ko finansē Latvijas Zinātnes padome Fundamentālo un lietišķo pētījumu atbalsta programmas ietvaros.

Sarunas viesis: Paula Elmere (projekta dalībniece un pētniece)Intervētājs: Ainārs Kamoliņš (filozofs)Sarunu cikla “Projekts komentē” jaunajā epizodē runājam par postkoloniālismu Latvijas kontekstā. Aplūkojam, kā atšķiras mākslinieciska un vēsturnieku pieeja postkoloniālisma izpratnei un kas ietekmē šī jēdziena interpretāciju sabiedrībā. Diskutējam, vai postkoloniālismu iespējams attiecināt uz Latvijas vēsturisko pieredzi un mūsdienu realitāti. Sarunā pieskaramies arī padomju mantojumam publiskajā telpā un nepieciešamībai to saglabāt nākamajām paaudzēm. ______________“Projekts komentē” ir video sarunu sēriju cikls, kur Latvijas Kuktūras akadēmijas projekta pētnieki kopā ar citiem kultūras, mākslas un humanitāro jomu pētniekiem piedāvā aplūkot padomju mantojuma redzamo un neredzamo klātbūtni mūsdienu Latvijas publiskajā telpā.Sarunu sērijas tapušas pētījuma “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)” (Nr. lzp-2024/1-0650) ietvaros, ko finansē Latvijas Zinātnes padome Fundamentālo un lietišķo pētījumu atbalsta programmas ietvaros.

Trešajā sarunu sērijas “Projekts komentē” epizodē noskaidrosim, kas bija dvēseļu inženieri, kā šis termins tika lietots padomju laikos un kādas nozīmes tam tiek piešķirtas mūsdienās.Dvēseļu inženieri ir termins, kas radās Staļina laikā, ar ko apzīmēja intelektuālā darba veicējus, kuri ietekmēja padomju pilsoņu prātus. Īpaša loma “dvēseļu būvniecībā” bija uzticēta rakstniekiem, kuriem padomju iekārtā bija uzticēta nozīmīga ideoloģiska propagandas funkcija – ar sociāli reālistiskas literatūras palīdzību atainot padomju iekārtas priekšrocības un sasniegumus.Sarunā noskaidrosim, kā šī termina nozīme mainījās padomju laikos un kā tas tiek lietots mūsdienās?______________“Projekts komentē” ir video sarunu sēriju cikls, kur Latvijas Kuktūras akadēmijas projekta pētnieki kopā ar citiem kultūras, mākslas un humanitāro jomu pētniekiem piedāvā aplūkot padomju mantojuma redzamo un neredzamo klātbūtni mūsdienu Latvijas publiskajā telpā.Sarunu sērijas tapušas pētījuma “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)” (Nr. lzp-2024/1-0650) ietvaros, ko finansē Latvijas Zinātnes padome Fundamentālo un lietišķo pētījumu atbalsta programmas ietvaros.

Sarunu cikla “Projekts komentē” otrajā sērijā pievērsīsimies apzīmējumam “sarkanā profesūra”. 1921. gadā Maskavā izveidoja Sarkano profesoru institūtu, lai nodrošinātu padomju valsts augstākās izglītības sistēmu ar zinošiem marksisma-ļeņinisma speciālistiem. Institūta absolventu uzdevums bija nodrošināt ideoloģisko pāraudzināšanu. Mūsdienās gan “sarkanās profesūras” apzīmējums Rietumu publiskajā telpā ir ieguvis plašāku nozīmi.

_______________“Projekts komentē” ir video sarunu sēriju cikls, kur Latvijas Kuktūras akadēmijas projekta pētnieki kopā ar citiem kultūras, mākslas un humanitāro jomu pētniekiem piedāvā aplūkot padomju mantojuma redzamo un neredzamo klātbūtni mūsdienu Latvijas publiskajā telpā.Sarunu sērijas tapušas pētījuma “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)” (Nr. lzp-2024/1-0650) ietvaros, ko finansē Latvijas Zinātnes padome Fundamentālo un lietišķo pētījumu atbalsta programmas ietvaros.

Sarunas viesis: Ieva Astahovska (mākslas zinātniece, kuratore, autore)Intervētājs: Ainārs Kamoliņš (filozofs)Sarunu ciklu “Projekts komentē” iesākam ar diskusiju par oficiālo padomju mākslu - tās nozīmi, mantojumu un vietu mūsdienu Latvijas kultūras ainavā. Šī māksla joprojām ir sastopama dažādās formās - arhitektūrā, dizainā, publiskajā telpā un citur. Pēc neatkarības atgūšanas uzmanības centrā gan visbiežāk nonāca padomju mākslas disidenti un neoficiālās mākslas parādības. Tomēr varbūt tagad ir īstais brīdis atgriezties pie jautājuma par to, kā vērtēt oficiālās padomju mākslas mantojumu?_______________“Projekts komentē” ir video sarunu sēriju cikls, kur Latvijas Kuktūras akadēmijas projekta pētnieki kopā ar citiem kultūras, mākslas un humanitāro jomu pētniekiem piedāvā aplūkot padomju mantojuma redzamo un neredzamo klātbūtni mūsdienu Latvijas publiskajā telpā.Sarunu sērijas tapušas pētījuma “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)” (Nr. lzp-2024/1-0650) ietvaros, ko finansē Latvijas Zinātnes padome Fundamentālo un lietišķo pētījumu atbalsta programmas ietvaros.

“Projekts komentē” ir video sarunu sēriju cikls, kur Latvijas Kuktūras akadēmijas projekta pētnieki kopā ar citiem kultūras, mākslas un humanitāro jomu pētniekiem piedāvā aplūkot padomju mantojuma redzamo un neredzamo klātbūtni mūsdienu Latvijas publiskajā telpā.Par projektu: Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944-1991) - Latvijas Kultūras akadēmija.Sarunu sērijas tapušas pētījuma “Konversijas un pārrāvumi: latviešu filozofijas epistēmiskās stratēģijas padomju periodā (1944–1991)” (Nr. lzp-2024/1-0650) ietvaros, ko finansē Latvijas Zinātnes padome Fundamentālo un lietišķo pētījumu atbalsta programmas ietvaros.

 Vai plāno saistīt savu nākotni ar kultūru? Sarunu cikls „IEKĀP KULTŪRĀ” sniedz plašāku ieskatu topošajiem studentiem gan Latvijas Kultūras akadēmijas, gan LKA Latvijas Kultūras koledžas studiju programmās.  

Sarunā par Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura programmu Kultūras socioloģija un menedžmets piedalās 1.kursa studente Katrīna Dišlere un programmas 2025. gada absolvente Daniela Skvorcova. Sarunu vada Reinis Melgalvis.   

Sarunas dalībnieki dalīsies savā pieredzē, studējot Latvijas Kultūras akadēmijā, kā arī pārrunās studiju programmu saturu un dažādas ārpusstudiju iespējas, aktivitātes un projektus, kuros iespējams iesaistīties.  

Tāpat tiks stāstīts par karjeras un profesionālās attīstības iespējām pēc studiju absolvēšanas, sniedzot ieskatu nākotnes perspektīvās kultūras un radošajās nozarēs.  

Vairāk par studiju iespējām: https://www.lka.edu.lv/lv/gribu-studet-akademija/studijas/bak1/kulturas-sociologija-un-menedzments/ 

 Vai plāno saistīt savu nākotni ar kultūru? Sarunu cikls „IEKĀP KULTŪRĀ” sniedz plašāku ieskatu topošajiem studentiem gan Latvijas Kultūras akadēmijas, gan LKA Latvijas Kultūras koledžas studiju programmās.  

Sarunā par Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura apakšprogrammu Kultūras un mākslu studijas piedalās 1.kursa studente Emīlija Medziņa  un programmas 2024. gada absolvente Luīze Valpētere. Sarunu vada Maruta-Grāvīte Indrāne. 

Sarunas dalībnieki dalīsies savā pieredzē, studējot Latvijas Kultūras akadēmijā, kā arī pārrunās studiju programmu saturu un dažādas ārpusstudiju iespējas, aktivitātes un projektus, kuros iespējams iesaistīties.  

Tāpat tiks stāstīts par karjeras un profesionālās attīstības iespējām pēc studiju absolvēšanas, sniedzot ieskatu nākotnes perspektīvās kultūras un radošajās nozarēs.  

Vairāk par studiju iespējām: https://www.lka.edu.lv/lv/gribu-studet-akademija/studijas/bak1/kulturas-un-makslu-studijas/  

 Vai plāno saistīt savu nākotni ar kultūru? Sarunu cikls „IEKĀP KULTŪRĀ” sniedz plašāku ieskatu topošajiem studentiem gan Latvijas Kultūras akadēmijas, gan LKA Latvijas Kultūras koledžas studiju programmās.  

Sarunā par Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžas specializāciju Pasākumu, teātra režija un aktiera māksla piedalās 1. kursa studentes Emīlija Ābele un Elīza Mustapa  un programmas 2025. gada absolvente Linda Strautmane. Sarunu vada Maruta-Grāvīte Indrāne. 

Sarunas dalībnieki dalīsies savā pieredzē, studējot Latvijas Kultūras akadēmijā, kā arī pārrunās studiju programmu saturu un dažādas ārpusstudiju iespējas, aktivitātes un projektus, kuros iespējams iesaistīties.  

Tāpat tiks stāstīts par karjeras un profesionālās attīstības iespējām pēc studiju absolvēšanas, sniedzot ieskatu nākotnes perspektīvās kultūras un radošajās nozarēs.  

Vairāk par studiju iespējām: https://kulturaskoledza.lv/studiju-programmas/pilna-laika-studijas/pasakumu-teatra-rezija-un-aktiera-maksla/  

Vai plāno saistīt savu nākotni ar kultūru? Sarunu cikls „IEKĀP KULTŪRĀ” sniedz plašāku ieskatu topošajiem studentiem gan Latvijas Kultūras akadēmijas, gan LKA Latvijas Kultūras koledžas studiju programmās. 

Sarunā par LKA Latvijas Kultūras koledžas specializāciju Pasākumu tehniskā producēšana  piedalās 2.kursa students Ralfs Kalniņš un programmas absolvents Didzis Herberts Cielava. Sarunu vada Reinis Melgailis.  

Sarunas dalībnieki dalīsies savā pieredzē, studējot Latvijas Kultūras akadēmijā, kā arī pārrunās studiju programmu saturu un dažādas ārpusstudiju iespējas, aktivitātes un projektus, kuros iespējams iesaistīties. 

Tāpat tiks stāstīts par karjeras un profesionālās attīstības iespējām pēc studiju absolvēšanas, sniedzot ieskatu nākotnes perspektīvās kultūras un radošajās nozarēs. 

Vairāk par studiju iespējām: https://kulturaskoledza.lv/studiju-programmas/pilna-laika-studijas/tehniskais-producents/