LSM

"Man patīk visu laiku mainīties – visu laiku darīt kaut ko citādāk, kā es iepriekš esmu darījis. Jo kas tad vēl dzīvi padara interesantu, ja ne pārmaiņas?" Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" jautā komponists Andris Dzenītis, kuram maija vidū gaidāmi divi jaundarbu pirmatskaņojumi – atšķirīgi gan viens no otra, gan pirms tam radītā. Kas komponistu iedvesmo, un kāpēc viņš nolēmis izpaust sevi ne tikai mūzikā, bet arī literatūrā un pat vizuālajā mākslā?

"Es viņiem mēģinu radīt to vēlmi pašiem radīt savus darbarīkus – mani audzēkņi jau zina, ka man ir tāds iegājies teiciens: sākumā, kad mēs atnākam uz skolu, mums ir tikai zāģis. Un tad mēs pie šī zāģa piepulcinām klāt arī āmuru, un tad mums varbūt nāk klāt vēl kaut kas cits, līdz mēs iegūstam tik daudz instrumentu, ka sākam saprast, ko ar viņiem var izdarīt," par pedagoga darbu Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" stāsta komponists Andris Dzenītis, kuram maija vidū gaidāmi divi jaundarbu pirmatskaņojumi – atšķirīgi gan viens no otra, gan pirms tam radītā. Kas komponistu iedvesmo, un kāpēc viņš nolēmis izpaust sevi ne tikai mūzikā, bet arī literatūrā un pat vizuālajā mākslā? 

"Es laikam vairāk ar sevi neesmu mierā. Ne ar vidi, ne ar ko, bet ar sevi es neesmu mierā. Tā ir ārdoša lieta, un tā ir nepateicīga, bet līdz ar to tā ved. Es eju ceļus, kas izkāpj ārā no aktiera profesijas kā tādas definīcijas "Vikipēdijā"," par savu radošo ceļu teic skatuves mākslinieks Mārtiņš Meiers. Šajā pavasarī viņš iespējis radīt gan režijas darbu – izrādi bērniem "Runcis zābakos", gan spilgtu aktierdarbu Viestura Kairiša režisētajā "Pirmavotā". 

Latvijā ik gadu tiek radītas kvalitatīvas un aizraujošas spēles, kuras spēlē ne tikai pašmāju auditorija, bet arī cilvēki visā pasaulē – to apliecina arī nesen notikusī Latvijas Spēļu gada balvas ceremonija. Ko tas nozīmē – būt spēļu izstrādātājam Latvijā, ko tas no cilvēka prasa un vai spēles varam uzskatīt par daļu no augstās mākslas, Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" atklāj nozares pārstāvji – Madara Āboliņa un Aleksandrs Priedītis.

"Mums ir jāiemācās šajās bailēs un šajā bezcerībā rast cerību. Mūzika laikam ir tā valoda, kurai ir potenciāls to dot, un mūziķiem, kas to izpilda, ir potenciāls to izlasīt, pamanīt un gribēt citiem iedot. Ir jāgrib to meklēt un jācenšas to caur sevi izlaist, lai varētu nodot citiem," uzsver pianists Reinis Zariņš. Nesen klajā nācis viņa jaunākais albums "Arefa", kuru, iesaistot savus domubiedrus mūzikā, Zariņš veltījis igauņu komponista Arvo Perta skaņu pasaulei.

Rīgas Centrāltirgus Gaļas paviljons 17. aprīlī kļūs par Latvijas Literatūras gada balvas pasniegšanas ceremonijas norises vietu, kas vakara gaitā pārtaps arī eksperimentālajā dzejas notikumā "Dzejas pusnakts". Kāpēc par ceremonijas vietu izvēlēta tik neierasta vieta, kā noritējis žūrijas darbs un kāpēc nominantu sarakstā dažkārt neizdodas ieraudzīt pašam savu favorītu, Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" stāsta Latvijas Literatūras gada balvas žūrijas priekšsēdētāja Ieva Lešinska un dzejnieks Edvards Kuks, kurš ir arī viens no septiņiem šī gada balvas žūrijas locekļiem. 

"Tie bija tik maģiski momenti, kad mēs braucām pilnīgi citā uzdevumā un par to nedomājām, bet pavērās skats uz lauku, kur sieviņa kasa sienu ar grābekli – skats, ko jau reti var redzēt. Mēs nevarējām neapstāties un neaiziet ar viņu vienkārši parunāt. Saruna ar šo cilvēku, viņas dzīvesstāsts jau, man liekas, ir ceļš uz izpratni par to, ko mēs dziedam," ar pērnvasar Latgalē piedzīvoto dalās kopas "Grodi" un grupas "Tautumeitas" dziedātāja Aurēlija Rancāne. Raidījumā "Kultūrdeva" māte un meita – Aīda un Aurēlija Rancānes – stāsta i par savu sirdsvietu Latgali, i par tautasdziesmas devumu mums katram, i studijā muzicē kopā ar pārējiem "Grodu" dalībniekiem. 

Nedaudz sajaukt esošās pasaules kārtību, ļaujot nonākt pie pazīstamā ieraudzīšanas citā gaismā – to par vienu no galvenajiem mērķiem savos darbos nospraudis scenogrāfs un mākslinieks Reinis Dzudzilo, kura jaunāko veikumu varam aplūkot Latvijas Nacionālā teātra iestudējumā "Ugunī". Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" viņš atklāj, kā tapusi izrādes vizuālā valoda, kur rodas iedvesma viņa radošajām izpausmēm un kāpēc mākslai dažkārt ir vērtīgi būt neērtai.

Kas notiek, kad skaniski apvieno tradīcijas, kultūru un dziesmas no Latvijas, Āfrikas, Japānas un Dienvidamerikas? To Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" atklāj etnomūzikas grupas "Auļi"dalībnieki Mārtiņš Miļevskis un Kaspars Bārbals, kuri atjaunojuši starpkontinentālo mūzikas projektu "Senču balsis", latviešu etnomūziku apvienojot ar citu tautu melodijām un savus piedzīvojumus iemūžinot arī dokumentālās filmās.

"Es tomēr esmu mākslas zinātnieks. Tā to smalki sauc, kaut arī tik ļoti zinātniska es nejūtos," sava darba specifiku raksturo Laima Slava. Viņas mūža ieguldījums pavisam nesen novērtēts ar balvu grāmatu mākslas konkursā "Zelta ābele", un profesionāli radošie plāni turpina tapt.