LSM

"Es vispār ienīstu stāstus, jo kino man nav stāsts. Un tieši šajā filmā es montāžistei arī teicu, ka mēs nevis tamborēsim stāstu, bet rakstīsim dzejoli," Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" stāsta dokumentālās filmas "Putnubiedēkļi" režisore Laila Pakalniņa, kura ar spēlfilmas "Nospiedumi" režisori Alisi Zariņu sarunājas ne tikai par to, kā rodas kino stāsti, bet arī par sievietes vietu filmu pasaulē un to, cik atbalstoši savā starpā ir ne tikai Latvijas kino veidotāji, bet arī skatītāji.

"Tā atslēga ir tajā, ka viņš ir bijis īsts savās dziesmās. Ļoti patiess. Nav noslēpums – par vokālu tur var izteikties, par vēl kaut ko, bet tas, cik tas ir īsti un dzīvi… Tas ir tas viņa fenomens, un tāpēc viņš vēl joprojām turpina uzrunāt cilvēkus," par Mārtiņu Freimani izsakās Liepājas teātra aktieris un režisors Mārtiņš Kalita, kurš iestudējis muzikālu izrādi "Freimanis". Kāpēc tapa šī izrāde, un kāpēc mums nepieciešami stāsti par īstām leģendām? 

"Šajās profesijās lielā mērā ir nepieciešama atļaušanās – daudz nedomāt, bet darīt –, un piesardzība ir galīgi nevietā," par saviem arodiem teic dramaturgs un scenārists jeb stāstnieks Lauris Gundars. Nupat klajā laista viņa saturiski un dizaina ziņā košā grāmata "Zāģē nost!". Raidījumā "Kultūrdeva" Lauris Gundars stāsta par jaunāko grāmatu, darbu ar studentiem un to, vai viņš beidzot pierunāts iejusties režisora lomā. 

Laikmetīgā mūzika arvien daļai klausītāju ir līdz galam neatklāta pasaule. Lai atklātu tās radošo neizmērojamību, kinorežisors un operators Andrejs Verhoustinskis radījis filmu "Nošu racēji", kurā seko līdzi komponistu Annas Fišeres un Platona Buravicka skaņu meklējumiem, savukārt no 18. līdz 21. martam laikmetīgās mūzikas šarmu klātienē varēs piedzīvot arī festivālā "DeciBels".

"Ar izstādi es saku, ka eju centra virzienā – pie tā, kas ir svarīgākais, pie tā, kas ir dievišķais," tā savu personālizstādi "Kastanis un Visums" kultūras telpā "Zuzeum" piesaka ilustrators Roberts Rūrāns. 

"Es uzskatu Jāni Streiču par padomju ēras kino ģēniju. Viņš saprata šo sistēmu, viņš to bija atkodis, un viņš ar to rotaļājās arvien negantāk, arvien atklātāk," Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" stāsta kino kritiķe Daira Āboliņa, kura vēl dažas dienas pirms režisora aiziešanas mūžībā ar viņu sarunājās par gaidāmo 90. jubileju. 

"Jūtu, ka arvien mazāk un mazāk laika palicis un aizvien mazāk spēku. Visbūtiskākais, ko es varu darīt katru dienu, tomēr ir mūzikas rakstīšana," teic komponists un mūzikas zinātnieks Georgs Pelēcis, kura mūža ieguldījumu mūzikā daudzinās gaidāmajā Lielās mūzikas balvas ceremonijā. Raidījumā "Kultūrdeva" Pelēcis pārlūko skolas laikus, savas ietekmes mūzikā un paša noliktos izaicinājumus kompozīcijā un pētniecībā. 

"Tas ir ārkārtīgi sarežģīts uzdevums – domāt par savu mūziku un vēl sekot režisora norādījumiem. Es nesaprotu, kā viņi to dara. Turklāt bieži vien vēl svešvalodā!" Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" stāsta režisors Aiks Karapetjans, kura iestudētais Pjetro Maskanji viencēliens "Zemnieka gods" nesen piedzīvojis pirmizrādi Latvijas Nacionālajā operā. Kopā ar galvenās lomas atveidotāju un operas solistu Raimondu Bramani viņi diskutē – vai operas māksliniekiem jāprot ne tikai dziedāt, bet arī tēlot? Kā režisors spēj ietekmēt gadsimtiem senu muzikālo materiālu, un ko no operas apmeklējuma visvairāk sagaida skatītājs – mūziku vai iestudējumu?

"Savā ziņā Gints pārstāv šo digitālo laikmetu, un es esmu pilnīgs analogais laikmets," tā mākslinieks Andris Breže puspajokam piesaka atšķirību starp savu izstādi "Aploks" un kolēģa Ginta Gabrāna ekspozīciju "Algoritmu kopienas". Abas izstādes līdz 5. aprīlim skatāmas Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā. Raidījumā "Kultūrdeva" saruna par mākslinieku darbiem un to, vai uz kastes nolikts cimds ir vai nav laikmetīgā māksla. 

Raidījumā "Kultūrdeva" viesojās mākslinieki Gints Gabrāns un Andris Breže – domātāji ārpus ierastajiem rāmjiem.