Divas trešdaļas jauno eiropiešu ar savu darbu vēlas veicināt zaļās pārkārtošanās procesu. Taču 45 % Eiropas jauniešu trūkst vajadzīgo prasmju. Lai risinātu vides un klimata pārmaiņu problēmas, jauniešiem ir jāiegūst attiecīgas prasmes un zināšanas. Ar “Erasmus zaļo pilsētu” projektu ir iecerēts piedāvāt jauniešiem gan brīvprātīgo darba, gan apmaksātas stažēšanās iespējas vietējos videi draudzīgos projektos.

20. gadsimta 80. gados HIV bija letāla diagnoze. Taču mūsdienās, pateicoties progresam ārstēšanas un profilakses jomā, šo infekciju ir iespējams noturēt grožos. Līdz šim visā pasaulē ar HIV ir inficējušies vairāk nekā 88 miljoni cilvēku. 42 miljoni cilvēku infekcijas dēļ ir miruši. Šobrīd ar HIV slimo aptuveni 40 miljoni cilvēku. No tiem aptuveni 810 000 cilvēku dzīvo Eiropas Savienībā. Katra dalībvalsts pati ir atbildīga par savu veselības aprūpes sistēmu, bet Savienība atbalsta pārrobežu programmas, finansē pētniecību ar programmu “Apvārsnis Eiropa” un atbalsta sabiedrības veselības kampaņas. Eiropas Savienība ir arī apņēmusies sasniegt ANO Kopējās HIV/AIDS apkarošanas programmas mērķus: līdz 2025. gadam 95 % cilvēku, kuriem ir HIV, vajadzētu būt informētiem par savas slimības statusu, 95 % cilvēku, kuri ir informēti par savas slimības statusu, vajadzētu saņemt ārstēšanu, un 95 % cilvēku, kuri saņem ārstēšanu, jāsasniedz virālā supresija. Šajā epizodē “Vērienīgs mērķis: labāki tiesību akti” aplūkosim, cik svarīga ir Eiropas Savienības loma HIV profilaksē, stigmas mazināšanā un iedzīvotāju dzīves uzlabošanā. Mērķis — līdz 2030. gadam nodrošināt nākotni bez HIV.

Laba psihoemocionālā veselība un labsajūta ir būtiska ikvienam, lai dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi, pilnībā izmantotu savu potenciālu, aktīvi piedalītos sabiedrības dzīvē un tiktu galā ar stresu un problēmām. Eiropas Savienība cenšas nodrošināt visās Savienības valstīs cilvēkiem vienlīdz pieejamu psihoemocionālās veselības profilaksi un pakalpojumus. Tomēr jādara vēl daudz vairāk, lai palīdzētu ikvienam sasniegt labāko iespējamo psishoemocionālās veselības un labsajūtas līmeni.

Eiropa piedzīvo vēl nebijušas demogrāfiskās pārmaiņas. Līdz 2050. gadam gandrīz trešdaļa ES iedzīvotāju būs vismaz 65 gadus veci. Eiropas Savienības sabiedrības novecošana fundamentāli ietekmēs daudzas jomas, tostarp veselības aprūpi, sociālo nodrošinājumu, darba tirgu un ekonomiku. Ar savu politiku ES rūpējas par tādiem aspektiem kā aktīvas vecumdienas, vecāka gadagājuma cilvēku iekļaušanās sabiedrībā, veselības un ilgtermiņa aprūpe un finansiālais nodrošinājums. Pienācis laiks, kad Savienībai ir vajadzīga vispusīga stratēģija senioriem.

Tūrisms ir viena no dinamiskākajām Eiropas Savienības nozarēm. Tas vieno, palīdz vairot izpratni par kultūrām un veicina ekonomisko izaugsmi. Kā Eiropas Savienība atbalsta un veicina tūrismu? Kā tā nodrošina ilgtspējīgākas un izdevīgākās ceļošanas iespējas mums visiem?

“Apvārsnis Eiropa” ir Savienības lielākā pētniecības un inovācijas programma. Tās budžets 2021.–2027. gadam ir 95,5 miljardi eiro. Taču tā nav tikai finansēšanas programma. “Apvārsnis Eiropa” arī apliecina Savienības apņemšanos visās savās valstīs veicināt zinātnisko izcilību un inovāciju un pievērsties sabiedrībā aktuālām problēmām. Šī vērienīgā programma palīdz pētniekiem, uzņēmumiem un politiķiem popularizēt Eiropu kā pasaules līderi pētniecības un inovācijas jomā.

Η Ευρωπαϊκή Εβδομάδα Κινητικότητας πραγματοποιείται κάθε χρόνο από τις 16 έως τις 22 Σεπτεμβρίου. Στόχος της είναι να βελτιώσει την υγεία και την ποιότητα ζωής των πολιτών προωθώντας τις καθαρές και βιώσιμες μεταφορές στις πόλεις. Για το 2024 οι εκδηλώσεις θα έχουν ως θέμα τον «κοινόχρηστο δημόσιο χώρο», ο οποίος έχει διάφορα οφέλη για την κοινωνία. Σε αυτόν κινούνται οι άνθρωποι και τα μέσα μεταφοράς, και λαμβάνουν χώρα κάθε λογής δραστηριότητες, γεγονός που με τη σειρά του οδηγεί σε μεγαλύτερη κοινωνική ισότητα, μεγαλύτερη οδική ασφάλεια, λιγότερη ηχορύπανση και ατμοσφαιρική ρύπανση και καλύτερη ποιότητα ζωής.

Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma jeb ECTS ir instruments, kas ļauj pārskatāmāk orientēties studijās un kursos Eiropas augstākās izglītības telpā. Pateicoties ECTS, iegūto kvalifikāciju ir vieglāk atzīt visā Eiropā, tāpēc studentiem ir vieglāk doties studēt no vienas valsts uz citu.

Ūdens nozīmē dzīvību. Tas uztur mūsu ekosistēmas, palīdz lauksaimniecībā un ir vitāli svarīgs mums, cilvēkiem, un mūsu pamatvajadzībām. Ūdens piesārņojums joprojām ir nopietna problēma visā pasaulē. Tādi piesārņotāji kā rūpnieciskie atkritumi, lauksaimniecības virszemes noteces ūdeņi un plastmasas piesārņojums degradē mūsu ūdensobjektus, izraisot nopietnas ekoloģiskas un veselības problēmas. Klausies un uzzini, kāpēc mūsu planētas nākotnei ir svarīgi, lai ar ūdeni apejamies prātīgi, un ko Eiropas Savienība dara, lai šo jautājumu risinātu.