LV - Vērienīgs mērķis: labāki tiesību akti

Eiropas invaliditātes kartes un Eiropas stāvvietu izmantošanas kartes mērķis ir novērst šķēršļus, ar kuriem cilvēki ar invaliditāti saskaras, ceļojot uz citām ES valstīm. Šīs kartes apliecina to turētāju invaliditātes statusu, atvieglo piekļuvi pakalpojumiem, vecina brīvu pārvietošanos un atbalsta vienlīdzīgas tiesības Eiropas Savienībā.

2022. gada februārī Krievija sāka nelikumīgu pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Eiropas Savienība Ukrainu ir atbalstījusi jau kopš paša kara sākuma, nosodot Krievijas agresiju, piemērojot sankcijas vainīgajiem un sniedzot finansiālu un materiālu atbalstu.

Ar sieviešu dzimumorgānu kropļošanu saprot procedūras, kuru laikā ar medicīnu nesaistītu iemeslu dēļ tiek veiktas izmaiņas vai nodarīti ievainojumi sieviešu dzimumorgāniem. Dažādas kopienas tās veic kultūras, reliģisku vai sociālu iemeslu dēļ, taču šādai praksei nav nekādas pozitīvas ietekmes uz veselību. Gluži otrādi — tai var būt smaga tūlītēja un paliekoša ietekme uz sievietes veselību un dzīves kvalitāti. Kas tiek darīts, lai šādu praksi izbeigtu?

Eiropas Savienības valstīs vēzis ir otrais biežākais nāves cēlonis pēc sirds un asinsvadu slimībām. Katru gadu šī slimība tiek diagnosticēta gandrīz 3 miljoniem cilvēku, un ik gadu no tās mirst 1,2 miljoni cilvēku. Cīņa pret vēzi ir viena no Eiropas Savienības prioritātēm.

Eiropas Savienība ir politiska un ekonomiska 27 dalībvalstu savienība, un vairākas valstis ir iesniegušas pieteikumu, lai tai pievienotos. Eiropas Savienībai šobrīd ir deviņas kandidātvalstis. Tomēr ceļš līdz dalībvalsts statusa saņemšanai ir ilgs un nebūt nav viegls.

Eiropas Savienība ir apņēmusies pastāvīgi uzlabot mācību iespējas un risināt ar izglītību saistītas problēmas. Lai to panāktu, ar Eiropas izglītības telpas (EIT) iniciatīvu ir plānots izveidot savstarpēji saistītāku izglītības sistēmu. Eiropas izglītības telpas galvenie mērķi ir uzlabot sadarbību un mobilitāti izglītībā un veidot iekļaujošas izglītības sistēmas. Viens no galvenajiem uzdevumiem ir novērst šķēršļus studentu un pedagogu mācību mobilitātei.

Kopš agresijas sākuma 2014. gadā un jo īpaši kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī šis konflikts ir ne tikai prasījis tūkstošiem upuru, izraisījis bēgļu krīzi un satricinājis ekonomiku, bet arī būtiski kaitējis videi.

Pasaulē patlaban norisinās sacensība par vadošo lomu tehnoloģiju attīstībā, tāpēc Eiropas Savienība 2020. gadā nāca klajā ar stratēģiju savas rūpniecības stiprināšanai. Tika izstrādāts priekšlikums platformai “Stratēģiskās tehnoloģijas Eiropai”  (STEP), kuras mērķis ir piesaistīt tik nepieciešamās investīcijas. Platforma STEP ļaus efektīvi izmantot pašreizējos ES līdzekļus un padarīs Savienību inovatīvāku, ilgtspējīgāku un pašpietiekamāku. STEP pilda plānotā, bet vēl nerealizētā Eiropas Suverenitātes fonda lomu. Fonda izveides mērķis ir stiprināt Savienības rūpnieciskās spējas.

Eiropas Parlaments palīdz kultūras un audiovizuālajām nozarēm, izmantojot programmu “Radošā Eiropa”, kuras budžets laikposmam no 2021. līdz 2024. gadam ir 2,5 miljardi eiro. Ar tās starpniecību Eiropas Savienība iegulda tādās daudzveidīgās nozarēs kā dzīvā mūzika, grāmatniecība, arhitektūra, kino un ziņu mediji. Programma arī palīdz cīnīties pret dzimumu nevienlīdzību kultūras nozarēs un popularizē Eiropas vērtības un mantojumu. Lai labāk ņemtu vērā katras nozares nianses, programma ir sadalīta trīs atzaros: “Kultūra”, “MEDIA” un starpnozaru atzars.

Šajā raidierakstā runāsim par ES Iepakojuma un izlietotā iepakojuma direktīvu, par aprites ekonomiku un pārstrādes mērķrādītājiem, kā arī par jaunajiem noteikumiem, ar kuriem Parlaments vēlas cīnīties pret aizvien pieaugošo atkritumu daudzumu. Šo noteikumu mērķis ir nodrošināt, ka iepakojumu var izmantot atkārtoti un ka to var pārstrādāt. Ir jāsamazina nevajadzīga iepakojuma daudzums un atkritumi un jāveicina pārstrādātu izejvielu izmantošana.