Micēlijs

Šajā epizodē parunājām par sēņu aktualitātēm - Latvijas Mikologu biedrībai septembris nu jau tradicionāli ir ļoti darbīgs mēnesis, jo sēņu izstādes norisinās visos Latvijas novados. Šogad mūsu mikologi apmeklēja arī kaimiņus - viesojāmies Lietuvā, Varēnas sēņu svētkos. Diemžēl septembrī Lietuvā konstatēts nāves gadījums, kas visdrīzāk noticis, apēdot zaļo mušmiri un sajaucot to ar parasto smilteni.

Raidījuma “Micēlijs” studijā viesojas Latvijas Nacionālā dabas muzeja vecākais entomologs Uģis Piterāns - biologs trešajā paaudzē, fotogrāfs un mājaslapas “Latvijas kukaiņi” autors. Parunājām par sēņu un kukaiņu draudzību un noskaidrojām, kāpēc diametram ir nozīme dažu kukaiņu dzīvē, kā arī kāpēc izcili retumi un sugu daudzveidība gan sēņu, gan kukaiņu jomā ir atrodami vecos un kvalitatīvos mežos, nevis jaunaudzēs. Noklausies un uzzini, kuri kukaiņi iecienījuši sēnes un gļotsēnes!

Raidījumu vada: Evita Veinberga un Miks Rieksts-Hofmanis.

Sēņu sezona vēl tikko sākusies, bet jau viena jauna sēņu suga Latvijai - ar prieku sveicam sveķainās plakanpiepes atradēju Sandru Miķelsoni!

Šajā epizodē parunāsim par vētras sekām un to, ko mikologi un sēnes iesaka darīt ar vētras gāztajiem kokiem, par klimata pārmaiņām, kas mums nes arvien spēcīgākas vētras un sola mazināt skujkoku īpatsvaru mūsu mežos, kā arī par jaunu sēņu sugu ienākšanu. Parunāsim par reiz atrasto un pēc tam aizmirsto cirtaino kroklapīti (Plicaturopsis crispa) un sēnēm, kas pie mums varētu ienākt no siltākiem reģioniem.

Kādas sēnes dzīvo koku dobumos un vai no tām jāuzmanās - klausies un uzzini!

Un, ja vēlies satikt “Micēliju” klātienē - septembrī ir milzum daudz sēņu notikumu, kuros mūs abus varēs sastapt. Nāc ar savām sēnēm un saviem sēņu stāstiem! Tiekamies!

Klausies raidījumu Radio NABA mājaslapā vai LSM arhīvā.

Micēlijā viesojas Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģe Inita Dāniele.

Parunāsim par daudziem mītiem, kas saistīti ar indīgām sēnēm - vai pastāv kādas drošticamas pazīmes, kas palīdz identificēt indīgu sēni, ko darīt ar nazi pēc indīgas sēnes nogriešanas un vai var saindēties, sēni pagaršojot vai tai tikai pieskaroties.

Noskaidrosim, kura tad īsti ir pasaules visindīgākā sēne, kāda nozīme sēņu ziņās ir kritiskajai domāšanai un uzzināsim, kāpēc Initai nav savu sēņu vietu un kur mēs gribētu redzēt pieminekli Nezināmajam sēņotājam.

Jūnijs ir latviešu mīlestības un auglības mēnesis, un noslēdzam to ar romantiskām Imanta Ziedoņa dzejas rindām.

Šajā epizodē Miks Rieksts-Hofmanis iejūtas viesa lomā un stāsta par savu nule aizstāvēto bakalaura darbu - “Dzīslkātā bekas Aureoboletus projectellus ekoloģija silos un mētrājos Latvijā”. Uzzināsim, kā tad pareizi dēvēt šo jaunienācēju Latvijas dabā - vai varam to saukt par invazīvu sugu; vai no tās ir jābaidās un kur to vislabāk meklēt. Uzzināsim arī par invazīvu sugu, kura no Eiropas ir pārceļojusi un Ameriku, un tā ir mūsu zaļā mušmire Amanita phalloides, kura ārzemēs uzvedas pilnīgi citādi.

Ārijas Elksnes "Skudru taka" Mika lasījumā klusi un maigi aizved mūs bērnībā.

"Tu nevari iet vecā muižas parkā tikai ar savu pliku dendroloģiju", saka Andrejs un ved mūs aizraujošā ceļojumā no savām Varakļānu puses bērnības takām līdz pat Saeimas tribīnei.

Vai Andrejs jūtas vientuļš savos dabas aizsardzības pasākumos, kā veicas ar kriminālatbildības ieviešanu par dabai nodarītiem kaitējumiem, un ko darīt ar invazīvo sugu - Spānijas kailgliemezi, kas apdraud arī mūsu sēnes.

Parunāsim par bāzlīnijas nobīdes sindromu, par "pilsētas ekosistēmas cilvēkiem" un bailēm no dabas un to, ko mēs varam darīt, lai cilvēkus no jauna mācītu nebaidīties.

Kas ir Jūlija Smaroda eksikāts, ar ko tas slavens un vēl daudz kas cits - klausies Micēliju un tiekamies mežā!

Šajā epizodē - romantika, zinātne un sēņu pasaules jaunumi.

Mika izvēlētā un nolasītā Rabindranata Tagores romantiskā dzeja ienes studijā pavasarīgi romantisku noti. Micēlijā viesojas studentu komanda "Sēņotne" no Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta un stāsta par piedzīvojumiem un izaicinājumiem savā zinātniskajā darbībā - laboratorijā izaudzējot raibo tauriņpiepi, iegūstot tās ekstraktu un kompozītmateriālu, kur sēnes micēlijs kalpo kā saistviela.

Sēņu ziņās:

- Beidzot atrasta Latvijai jauna gļotsēņu suga - ilgi meklētā sveķu kunkulīte!

- Pasaules zinātnei jaunas sēņu sugas

- Maija mikonotikumu kalendārs

- Sēņu riktes un Sēņu raksti

Miks ar Ērika Ādamsona “Abakuka krišanu” aizved mūs brīnišķīgā ceļojumā uz vulkānu Popokatepetlu un pēc tam turpina ceļojumu tālāk - uz Etnu.

Vai zini, kuri ir pirmie Zemes kolonizatori - protams, tie ir ķērpji. Iepazīsimies ar stereokaulonu no Etnas! Parunāsim par īpašiem, izturīgiem un skaistiem ķērpjiem - sīkstiem un izturīgiem neskartas zemes iekarotājiem un par to īpašajiem talantiem, kas palīdz izdzīvot visskarbākajos apstākļos un kolonizēt jaunizveidojušās zemes. Ķērpji var par izdzīvot kosmosā!

Parunāsim arī par sēņu un ķērpju iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēka organismu.

Uzzināsim arī Latvijas Mikologu biedrības jaunumus: sēņu izstāžu sezona jau sākusies, un 18. aprīlī jau dodamies uz Pavasara sēņu simpoziju Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī, kur varēsim iepazīties ar sēņu ēdienu receptēm projekta “Sēņu riktes” ietvaros.

Micēlijs svin divus gadus ēterā! 2026. gada otrā epizode ir jau 21. raidījums. Paldies visiem dalībniekiem, klausītājiem un atbalstītājiem!

Šoreiz studijā ciemos Dace Saulīte-Berene, mikoloģe Valsts augu aizsardzības dienestā. Daci pazīstam kā sēņu krāsu entuziasti, bet šajā epizodē uzzinām, kā viņa nonāca pie sēnēm, ko mikologs dara VAAD ikdienā un vai ir viegli nopirkt jaunu augu veikalā.

Noskaidrosim arī Daces ieteikumus - kādus suvenīrus labāk pārvest mājās no ceļojumiem.

Turpinām arī iepriekšējā raidījuma tēmu - atceraties, es devos gļotsēņot uz lielveikalu? Stāsts turpinās, un Dacei ir viedoklis par mana atraduma sugu!

Zinātnes sadaļā: ģints Hyphoderma izcelsme meklējama krīta periodā - apmēram pirms 117 miljoniem gadu; atklāta arī jauna raugu sugas, kas dzīvo kādā mums pazīstamā vietā - klausies un uzzini!

Noslēgumā - sēņu notikumi martā: 4. martā aicinu uz pievienoties sēņu vērošanas sarunām tiešsaistē, kur būs iespēja parunāt ar Latvijas labākajiem mikologiem.

Ir janvāris — jauns gads un sēņošanas intensitāte nedaudz samazinājusies. Lai gan ziema daudziem šķiet kā pauze, tā gluži nav: mežs kļūst caurredzamāks, un tieši tagad vislabāk ieraugāmas piepes un ķērpji.

Šo epizodi sākam ar gada simboliem — kam šogad pievērst uzmanību. Runāsim par gada sēni ametista bērzlapeni, gada ķērpi dzelteno sienasķērpi, gada gļotsēni vīnogķekaru dzelksnīti, kā arī gada dzīvotni — dobumu un gada ģeovietu — Salaspils karsta kriteni.

Padalīsimies ar jaunumiem par ziemas gļotsēņošanu pilsētvidē un vietām, kur šo nodarbi vislabāk piekopt, kā arī pastāstīsim par pavisam svaigu atradumu — nule atrasto Latvijai jauno gļotsēņu sugu svītrsporu cukurīti, kas uzradusies tur, kur to vismazāk gaidījām!

Klausies un uzzini labākās gļotsēņošanas vietas pilsētā!

Klāt decembris, svētku laiks. Ar Mika izvēlētu Ārijas Elksnes dzejoli apcerīgi pošamies svētkiem, gremdējoties pārdomās par cilvēcīguma saknēm (vai micēliju?), un dabā dodamies piemājas mežos — arī tepat Rīgā!

Ar saviem sēņu stāstiem Micēlija studijā viesojas Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs. Parunāsim par dabas aizsardzību, par koku ciršanu un neciršanu, par darba laiku sēņu sezonā un uzzināsim, cik marinētu sēņu burciņu Viesturs glabā savos krājumos. Būs arī sēņu recepte — "Gundegas firmas maizītes" no mēra ģimenes tradīciju apcirkņa!

Noskaidrosim, kura sēne pelnījusi būt par Rīgas slavenību — kāpu tintene (Coprinus dunarum). Mūsdienu straujajā dzīves ritmā izmaiņas sistemātikā notiek "katru otro otrdienu", un mūsu kāpu tintene nu jau ir gāzta no pjedestāla un vairs netiek atzīta par patstāvīgu sugu — šobrīd tiek uzskatīta par Coprinopsis acuminata (latviskā nosaukuma pagaidām vēl nav).

Vada: Evita Veinberga, Miks Rieksts-Hofmanis.

Priecīgus svētkus un tiekamies dabā!

Jūsu Micēlijs