Aināra Šlesera individuālās reklāmas kampaņas apmaksai īsā laikā izdevies savākt aptuveni 340 tūkstošus eiro ziedojumos. Kas ir ziedotāji, kādas saiknes viņus vieno un vai partiju finansēšanas kontrole spēj pamanīt iespējamu likumā noteikto ierobežojumu apiešanu?“Nekā personīga: Bez protokola” #15 otrajā daļā žurnālisti pievēršas arī jaunajam Arhitektūras likumam. Iecere uzlabot arhitektūras kvalitāti daudzos gadījumos paredzētu obligātus konkursus, žūrijas un ekspertus. Cik tas maksās, kurš par to samaksās un vai laba ideja nepārvērtīsies par papildu birokrātiju un ilgāku projektu saskaņošanu?🎙️ “Nekā personīga: Bez protokola” #15 – Ilze Jaunalksne-Rēdere, Guna Gleizde, Juris Jurāns un Jānis Krēvics par politiku, naudu un lēmumu pieņemšanas aizkulisēm.

Vai Latvijai tuvākajos mēnešos jārēķinās ar nopietnāku drošības apdraudējumu? Pēc Valsts prezidenta brīdinājuma par priekšā esošiem “smagiem mēnešiem” sabiedrībā, īpaši pierobežā, radušies jautājumi par to, kam īsti gatavoties. Tikmēr NBS norāda, ka tieša iebrukuma drauda pašlaik nav. Žurnālisti diskutē, kā valstij runāt par drošību tā, lai cilvēkus sagatavotu, nevis vairotu bailes un palīdzētu Krievijas psiholoģiskajām operācijām.

Kāpēc par ilggadējo prokremlisko aktīvistu Viktoru Gušķinu galvo trīs Jelgavas domes deputāti? Kas finansē ar “krievu pasaules” ideoloģiju saistīto aktīvistu aizstāvību Latvijā, un cik plašs patiesībā ir Kremļa ietekmes tīkls?

“Nekā personīga: Bez protokola” #14 otrajā daļā Ilze Jaunalksne-Rēdere, Guna Gleizde, Juris Jurāns un Jānis Krēvics runā arī par priekšlikumu mazajiem uzņēmējiem ieviest vienkāršotu 10% nodokli. Idejas mērķis ir mazināt ēnu ekonomiku, taču rodas jautājumi par tās izmaksām, ietekmi uz jau esošo mikrouzņēmumu nodokļa režīmu un steigu īsi pirms Saeimas vēlēšanām.

Vēl 2. daļā – vai Latvija ir gatava Saeimas vēlēšanām? Žurnālisti atgriežas pie iepriekšējo vēlēšanu problēmām ar nederīgām reģistrācijas aploksnēm, skaidro balss nodošanu glabāšanā un vērtē vēlēšanu komisiju gatavību, tuvojoties balsošanai.

🎙️ “Nekā personīga: Bez protokola” – žurnālistu saruna par drošību, ekonomiku, vēlēšanām un notikumu aizkulisēm.

Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks pieķerts pie stūres aptuveni trīs promiļu reibumā un zaudē amatu. Taču par problēmām un iespējamu ministra atrašanos reibumā valdības sēdēs politiskajās aprindās runāts jau iepriekš. Kāpēc brīdinājumi netika uztverti nopietni, un cik liela atbildība par notikušo jāuzņemas viņa partijas biedriem?

Tikmēr jaunas bažas rada airBaltic finanšu situācija. Žurnālisti skaidro, ko uzņēmumam nozīmētu iespējamais tiesiskās aizsardzības process, cik nopietnas ir tā saistības un ko tas varētu nozīmēt kreditoriem un valstij.

“Nekā personīga: Bez protokola” #14 pirmajā daļā Ilze Jaunalksne-Rēdere, Guna Gleizde, Juris Jurāns un Jānis Krēvics šķetina arī Rīgas iepirkuma aizkulises – [šeit vajag konkrēto iepirkuma tēmu].

🎙️ “Nekā personīga: Bez protokola” – žurnālistu saruna par nedēļas svarīgākajiem notikumiem, politisko atbildību, valsts naudu un lēmumu aizkulisēm.

Vai Latvija palīdz Krievijai atrast jaunus ceļus graudu eksportam laikā, kad Ukraina uzbrūk Krievijas ostām? Kāpēc valsts tikai tagad mēģina noskaidrot, vai caur Latviju netiek vesti okupētajās Ukrainas teritorijās zagti graudi? Un kāpēc Latvijas armijai sākotnēji izvēlētas dārgākas haubices, kuras turklāt var nepaspēt piegādāt nepieciešamajā laikā? 

Jaunākajā “Nekā personīga: Bez protokola” epizodē Jānis Krēvics, Ilze Jaunalksne-Rēdere, Guna Gleizde un Juris Jurāns analizē nedēļas svarīgākos notikumus un to aizkulises.

Vai Latvija zina, kur un cik droši tiek glabāti valsts svarīgākie dati? Un kas notiktu ar mūsu digitālo infrastruktūru reālas militāras krīzes pirmajās dienās?

"Nekā personīga: Bez protokola" #12 otrajā daļā Jānis Krēvics, Ilze Jaunalksne-Rēdere, Guna Gleizde un Juris Jurāns turpina analizēt Latvijas drošības un ekonomikas vājos punktus.

1. daļā:

• kāpēc Latvijā joprojām nav vienotu drošības kritēriju datu centriem un kas atbild par aptuveni 300 dažādām valsts IT sistēmām;
• ko Latvija var mācīties no Ukrainas pieredzes – arī par to, kas krīzes pirmajās dienās notiek ar cilvēkiem, kuriem jāuztur kritiskās sistēmas;
• kāpēc Igaunijai ir datu "vēstniecība" ārvalstīs, kamēr par Latvijas datu glabāšanu amatpersonas runā nelabprāt;
• traģēdija Nepālā un jautājums, cik daudz ārkārtas situācijā var palīdzēt konsulārais reģistrs;
• kāpēc Tet un LMT apvienošana šīs valdības laikā, visticamāk, nenotiks;
• kas tuvākajās nedēļās gaidāms ar airBaltic restrukturizāciju un kur meklēt uzņēmumam jaunu naudu;
• ECB procentu likmes, inflācija un notikumi, kuriem vērts sekot tuvākajā laikā.

🎙️ "Nekā personīga: Bez protokola" – sarunas par notikumiem, lēmumiem un aizkulisēm, kas ne vienmēr nonāk televīzijas sižetos.

Kas pēc vētras patiesībā notiek uz Latvijas–Baltkrievijas robežas? Kāpēc robežpunkta slēgšana pārsteidza pašus dienestus? Un kā KNAB lēmumi var novest pat līdz tiesiskai krīzei?

Jaunākajā "Nekā personīga: Bez protokola" epizodē pie apaļā galda tiekas Jānis Krēvics, Ilze Jaunalksne-Rēdere, Guna Gleizde un Juris Jurāns, lai analizētu nedēļas svarīgākos notikumus un to aizkulises.

1. daļā:

• Juris Jurāns atgriežas no Latvijas–Baltkrievijas pierobežas – bojātais žogs, kameru "aklās zonas", migrantu tuneļi un robežsargu ikdiena;
• vai Baltkrievijas robežpunkta slēgšana bija politisks lēmums pirms Saeimas vēlēšanām;
• kā KNAB interpretācija par interešu konfliktu nonākusi līdz Satversmes tiesas vadībai un kāpēc tiek runāts pat par iespējamu tiesisko krīzi;
• ko Latvijā darīja CIP direktors pirms došanās uz Maskavu un kāpēc par vizīti valda tik liels klusums;
• sabotāžas Eiropā, Krievijas radītie drošības riski un jautājums – ko patiesībā šobrīd zina Baltijas valstis?

🎙️ "Nekā personīga: Bez protokola" – sarunas un analīze par aktuālajiem notikumiem un to aizkulisēm ārpus televīzijas formāta.

Vai Latvijā mēģina atdzīvināt tā saukto “zelta vīzu” programmu? Kāpēc šis jautājums atkal parādās tieši tagad, un kā ar to saistās nekustamo īpašumu projekti un politiskās intereses?

“Nekā personīga: Bez protokola” 11. epizodes otrajā daļā žurnālisti Ilze Jaunalksne-Rēdere, Jānis Krēvics, Guna Gleizde un Juris Jurāns turpina analizēt nedēļas svarīgākos notikumus.

1. daļā:

• kā Latvijā darbojās “zelta vīzu” sistēma un kādas sekas tā atstājusi;
• kāpēc ideja par uzturēšanās atļaujām pret investīcijām atkal nonākusi politiķu dienaskārtībā;
• kā šajās diskusijās parādās Waterfront projekts un ar to saistītās biznesa intereses;
• kāda ir Valsts prezidenta loma Imigrācijas likuma tālākajā virzībā;
• kāpēc politiķi ķērušies pie zinātnes pētījumu finansējuma un vai priekšvēlēšanu laikā zinātne kļūst par daļu no kultūrkariem;
• kas patiesībā notiek uz Latvijas robežas un ko zinām par atrastajiem tuneļiem.

🎙️ “Nekā personīga: Bez protokola” – sarunas un analīze par aktuālajiem notikumiem un to aizkulisēm ārpus televīzijas formāta.

Ko viena spēcīga vētra parādīja par Latvijas gatavību īstai krīzei? Un kā iespējams, ka no CSDD sistēmām noplūst 1,3 miljonu cilvēku dati, bet tas netiek laikus pamanīts?

Jaunākajā "Nekā personīga: Bez protokola" epizodē pie apaļā galda tiekas žurnālisti Ilze Jaunalksne-Rēdere, Jānis Krēvics, Guna Gleizde un Juris Jurāns, lai analizētu nedēļas svarīgākos notikumus.

1. daļā:

• ko vētra atklāja par Latvijas elektroapgādes, mobilo sakaru un krīzes komunikācijas gatavību;
• kāpēc krīzes laikā iedzīvotāji var palikt gan bez elektrības, gan sakariem un informācijas;
• vai aizvadītā vētra bija "bezmaksas tests" tam, kas Latviju sagaidītu daudz nopietnākā krīzē;
• kā notika CSDD datu noplūde un kāpēc tā netika laikus pamanīta;
• kas atbild par valsts IT sistēmu drošību;
• kādus riskus rada dažādu valsts datubāzu noplūžu savienošana un kā to sekas varam sajust vēlāk.

🎙️ "Nekā personīga: Bez protokola" – sarunas un analīze par aktuālajiem notikumiem un to aizkulisēm ārpus televīzijas formāta.

Šajā "Nekā personīga: Bez protokola" epizodes otrajā daļā žurnālisti Ilze Jaunalksne-Rēdere, Guna Gleizde, Juris Jurāns un Jānis Krēvics turpina analizēt nedēļas svarīgākos notikumus.

Sarunas centrā – KNAB nākotne. Kāpēc jauna biroja priekšnieka konkurss tiek virzīts vēl pirms Valsts kontroles revīzijas rezultātiem? KNAB budžets pēdējos gados ir audzis, taču diskusijā tiek uzdots jautājums – vai tam seko arī rezultāti korupcijas apkarošanā?