Šodien, atskatoties uz to, ko man bērnībā nozīmēja pasaka, es varu teikt, ka pasaka iemācīja poētiski skatīties uz šo pasauli. Tātad sava veida abstraktās domāšanas mācība man tā bija. Pasaku grāmatas man rokā bija katru dienu. Pārsvarā es tās lasīju, uzkāpis kokā vai sēdēdams uz akas un ēzdams vecmammas garšīgās plānās pankūkas. Un tieši novēršot acis no grāmatas un paskatoties sev apkārt – vai uz pagalmu, mežmalu, vai kādu koku un krūmu, es nevilšus sāku visā tajā redzēt šos pasaku tēlus un piedēvēt apkārt redzamajām ikdienišķajām lietām tādu nedaudz, šķiet, pārdabisku būtību. Mani kā mākslinieku tas visu dzīvi ir iedvesmojis.

Pasaku "Kā ganuzēns par ķēniņa padoma devēju ticis" stāsta komponists un pianists Vestards Šimkus.