Karēļu tautas pasaku "Pateicība" 2003. gadā Latvijas Radio studijā ieskaņojis aktieris Kaspars Znotiņš.

Vai gan jāatgādina, ka nepateicība ir pasaules alga, bet atmaksa par labo sirdi nāk no tās puses, no kuras vismazāk to esam gaidījuši? Tieši tā notiek arī šajā pasakā...

Kādu dienu, mežā pasataigājoties, dziļā vilku bedrē ieveļas bagāts muižkungs. Izrādās, ka bedrē jau priekšā lācis, pērtiķis un čūska, kas tur iekrituši jau pirms viņa. Trīs dienas izmisušais četrinieks sadzīvo itin draudzīgi: visus taču piemeklējusi kopīga liksta. Trešās dienas rītā bedrei garām iet mežstrādnieks - nabadzīgs puisis, kurš izrādās bēdubrāļu vienīgā cerība.

Kad puisis izglābis zvēruļu trijotni, kārta pienākusi muižkungam, kurš par izglābšanu puisim sasolījis visādus labumus: gan istabu par velti došot un brangas kāzas sarīkošot, gan visu savu bagātību atdošot! Bet, ticis no bedres ārā un iztillināts līdz muižai, kungs kļūst strups un nevaļīgs: par solīto atlīdzību viņš vairs nebilst ne vārda.

Kas notiek nākamajā dienā? Par atlīdzību atgādinādams, puisis no muižkunga sulaiņa dabū tikai sukas un apvainojumus, ka runājot tīro nepatiesību!

Puisis gauži bēdīgs pārvelkas mājās. Taču tur viņu gaida pamatīgs pārsteigums! Lācis atnesis meduspodu, pērtiķis malku sagādājis, bet čūska tam dāvā lielu dārgakmeni, par kuru jauneklis dabū brangu naudu - nu, tik daudz, ka var i kāzas sarīkot, i istabu no muižkunga atpirkt. Ko muižkungs? Iemanto tikai ļaužu nicināšanu. Ar tādu reputāciju mierīgas dienas viņam negaidīt...