Pēcpusdiena

No sākotnēji nepilniem sešiem miljardiem eiro līdz gandrīz 24 miljardiem eiro – aptuveni tik daudz Baltijas valstīs izmaksās vērienīgais dzelzceļa projekts "Rail Baltica". Tā pirmdien paziņoja projekta vadība. Projekta sadārdzinājums ir tik vērienīgs, ka līdz 2030. gadam plānots īstenot tikai projekta pirmo kārtu – divsliežu ceļa vietā pamatā izbūvējot viensliežu ceļu.

"Rail Baltica" atbildīgie ir paziņojuši, cik trīs Baltijas valstīs projekts izmaksās. Pieaugums pat ir lielāks nekā četras reizes. No 5,8 miljardiem eiro, kas bija aprēķināti 2017. gadā, tagad lēš, ka tas maksās 23,8 miljardus eiro. Lielākoties izmaksas pieaugušas cenu pieauguma dēļ, taču izveidojies arī izmaksu pārrēķins – atbildīgie pirmdien atzina, ka 2017. gadā bija neprecīzi aprēķinātas projekta izmaksas.

Uzņēmuma "RB Rail" vadītājs Marko Kivila skaidroja: "Lielā daļā izmaksu pieaugums ir bijis dabiskā progresijā pamatots ar jaunajiem datiem, kas kļuva pieejami, un apjoma palielināšanos. Bet arī milzīga daļa no projekta izmaksu pieauguma ir saistīta ar hiperinflāciju, ko mēs redzējām Baltijas valstīs aizvadītajos divos gados, īpaši pēc kovida."

Ņemot vērā pārāk lielās izmaksas, atbildīgie nolēmuši, ka līdz 2030. gadam īstenos tikai daļu no paredzētā, primāri izveidojot ātrgaitas līnijas koridoru starp Polijas robežu un Tallinu.

Eiropas Parlamenta vēlēšanas noslēgušās ar centriski labējp spēku panākumiem. Ko tas varētu nozīmet Eiropas un Latvijas ekonomikai?

Iedzīvotāji jaunievēlētos deputātus aicina strādāt Latvijas labā.

Lai arī kopējā aktivitāte šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās bijusi ar augošu tendenci, Latvijā balsošanas skaitļi mainījušies minimāli.

Dundagas pusē fotografēties gribētāji izbradājuši ap 35 ha inkarnāta āboliņa laukus. Dunalkā bradātājus salīdzina ar briežu baru.

Norit iepriekšējā balsošana Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Kād ir vēlētāju aktivitāte Latvijā un kādi provizoriskie rezultāti zināmi par citām valstīm?

Latvija strikti iebilst Eiropas Komisijas vēlmei atkal ierobežot tradicionālo kūpinājumu ražošanu.

Latvijas un Ukrainas veselības ministri parakstījuši līgumu par turpmāko sadarbību.

Rēzeknē spriež par vietējā tehnikuma mācību ēkas likteni.

Nedēļas nogalē Ķegumā startēs Pasaules un Eiropas čempionāts motokrosā.

Piesārņojuma dēļ iesaka nepeldēties virknē Jūrmalas, Liepājas un Saulkrastu pludmaļu.

Latvija strikti iebilst Eiropas Komisijas vēlmei atkal ierobežot tradicionālo kūpinājumu ražošanu. Daļai dalībvalstu, tostarp Latvijai, patlaban šo produktu regulējumā ir noteikti izņēmumi. Taču Eiropas Komisijā atkal parādījušas diskusijas par iespēju samazināt maksimāli pieļaujamās policiklisko aromātisko ogļūdeņražu normas kūpinātajai produkcijai, kuru ražotāji realizē dalībvalstīs.

Zemkopības ministrija un nozares pārstāvji norāda, ka tas būtiski kaitētu Latvijas ražotājiem un nostādīs tos nevienlīdzīgos konkurences apstākļos ar citu dalībvalstu ražotājiem.

Nīderlande ir pirmā Eiropas Savienības valsts, kur šodien, 6. jūnijā, aizsākas Eiropas Parlamenta vēlēšanas.

Plāno noteikt likumā piecu valstspilsētu apvienošanu ar blakus novadiem brīvprātīgu nevis obligātu no 2029. gada.

Rīgā noslēgusies civilās aizsardzības apmācību pavasara sesija.

Aprit gads, kopš Krievijas armija uzpridzināja Kahovkas hidroelektrostacijas aizsprostu Ukrainā.

Dobelē četras dienas svin pilsētas svētkus. Vai pašvaldības var atļauties šādus svētkus?

Lai arī Latvijā pieaug cilvēku ar invaliditāti nodarbinātība, tomēr joprojām ir vairāki izaicinājumi – nav izmantots viss nodarbinātības potenciāls, ir ierobežota vides pieejamība. Cilvēkiem ar invaliditāti nepieciešamas arī darba tirgum atbilstošākas prasmes un kvalifikācija – par to šodien sprieda atbildīgā Saeimas komisija.

Kara izpētes institūts: Krievija plāno turpināt ukraiņu bērnu deportāciju no okupētām teritorijām.

Darba tirgus ir pieejamība cilvēkiem ar invalidiāti.

Deputāti atsauc vairākus alkoholisko dzērienu nozarei netīkamus likuma izmaiņu priekšlikumus.

Pat miljards eiro – iespējams, tik daudz varētu izmaksāt "Rail Baltica" projekta Centrālās stacijas un lidostas stacijas izbūve.

Baidens izdod rīkojumu, ar kuru ASV liegs nelegālajiem imigrantiem uz robežas pieprasīt patvērumu.

Lai arī Starptautiskā Krimināltiesa izdevusi aresta ordeni Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam saistībā ar nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju, Kremlis tās plāno turpināt arī šogad. 

"Kad es atrados Krievijas Federācijā, mums vienmēr teica, ka ukraiņi nekad nav bijuši, nav un nebūs – ka mēs visi esam krievi," sacīja Veronika. Viņa ir viena no tūkstošiem Ukrainas bērnu, kurus Krievija izzagusi no Ukrainas. Un viņa ir arī viena no 388 bērniem, kurus izdevās atgriezt atpakal mājās Ukrainā.

Atbilstoši Ukrainas valsts iestāžu ziņām, šobrīd deportēti vai piespiedu kārtā no Ukrainas izvesti 19 546 bērni. ASV domnīca "Kara izpētes institūts" vēstījusi, ka Krievija šovasar plāno turpināt iepriekšējos gados iesākto ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām.

Okupētās Luhanskas līderis Leonīds Pasečniks maija beigās paziņoja, ka Krievijas reģioni pieņemšot vairāk nekā 12 tūkstošus bērnus no okupētās Luhanskas apgabala. Tas notikšot visa 2024. gada laikā.

Vēl 600 Luhanskas apgabala bērnu tiks vesti uz nometnēm okupētajā Krimā un uz Krieviju, toskait uz nometni netālu no Vladivostokas. Bērni tikšot izvesti arī no citiem Krievijas okupētajiem apgabaliem Ukrainā.

Kopumā Krievijas programmas "Lietderīgās brīvdienas" ietvaros plānots finansēt aptuveni 40 tūkstošu bērnu aizvešanu no okupētajām teritorijām Ukrainā uz nometnēm. Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka bērni, kas tiek aizvesti uz šīm nometnēm, Ukrainā vairs neatgriežas. Viņi pēcāk nonāk Krievijas institūcijās vai tiek nodoti adopcijai krievu ģimenēs.

Daļu pusaudžu plānots nosūtīt arī uz "militāri-patriotisko sporta nometni" Volgogradas apgabalā Krievijā, kur jauniešus apmācīs nacionālās drošības jautājumos. Viņi tur iegūšot arī kara inženieru iemaņas, apgūs bezpilota lidaparātu lietošanu un citas zināšanas, kas varētu noderēt karā, cīnoties jau pret ukraiņiem.

Kā izpētīts krievu opozīcijas žurnāla "Doxa" un "Kidmapping" kopīgajā pētījumā, īpaša loma deportēto ukraiņu bērnu rusifikācijā ir Krievijas pareizticīgajai baznīcai.

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālajā asamblejā otrdien par organizācijas prezidentu tika ievēlēts Raimonds Lazdiņš.

Rīga pieļauj iespēju pārtraukt sadarbību ar Andrejsalas investoru.

Dobeles novadā konstatēts cilvēku veselībai bīstamais koku kaitēklis zeltvēdera mūķene.

Nedēļas nogalē Krievijas uzbrukumos iznīcināti jauni infrastruktūras objekti. Ukraiņiem tas nozīmē vēl plašākus elektrības atslēgumus un arī augstākas elektrības cenas.

Francijā ir arestēti trīs vīrieši, kas sestdien pie Eifeļa torņa nolikuši piecus zārkus. Tie bija ietīti Francijas karogā un uzrakstīts, ka zārki pieder franču karavīriem Ukrainā.

Otrdien, 4. jūnijā, Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidenta amatā stājās līdzšinējais Latvijas Handbola federācijas viceprezidents Raimonds Lazdiņš. LOK Ģenerālajā asemblejā notikušā balsojuma pirmajā kārtā par Lazdiņa stāšanos LOK prezidenta amatā tika atdota 61 no 107 balsīm. 

Lazdiņam ir neviennozīmīga reputācija. Viņa vārds savulaik figurēja tā dēvētajā Rīgas lidostas telefonsarunu noklausīšanās lietā. Valsts drošības dienests 2013.gadā sāka kriminālprocesu.

Lazdiņš darbojas politiskās partijas "Platforma 21" vadībā, bet pēc ievēlēšanas LOK prezidenta amatā ir solījis pamest Latvijas Handbola federācijas viceprezidenta amatu un neturpināt darbu politiskajā partijā.