Pēcpusdiena

Kultūras ministre Agnese Logina atkāpusies no amata.

Sarunas par iespējamām nodokļu izmaiņām turpināsies jūlijā.

Meiteņu zināšanu trūkums, kā izmantot higiēnas preces, un kautrīgums - tās ir tikai dažas lietas, ko izgaismo pilotprojekts "Bezmaksas higiēnas preces meitenēm Latvijas skolās".

Viss liecina, ka Eiropas Savienības valstu līderi varētu jau šovakar vienoties par svarīgāko Briseles amatu sadalījumu.

Cik stabila ir valdība un vai tās sastāvā varētu būt izmaiņas? - šādas runas politiķu aprindās sākušas raisīties uzreiz pēc aizvadītajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Arhitekti iebilst pret Saeimas nama atjaunošanas metu konkursa nosacījumiem.

Latvijā piemin 1941. gada 14. jūnija deportācijas.

Zemkopības ministrija jau nākamgad cer iedarbināt lauksaimniecības risku fondu.

Komandu sporta spēļu hallei spāru svētki, sola pabeigt šogad.

Zemkopības ministrija jau nākamgad cer iedarbināt lauksaimniecības risku fondu. Tā izveide atkal kļuva īpaši aktuāla pēc pagājušā gada vasarā piedzīvotās krusas, kas izpostīja daudzas saimniecības un daļa no tām arī nebija apdrošinātas. Šoreiz plānots, ka iemaksas fondā būtu jāveic visiem lauksaimniekiem obligāti. Zemnieku organizāciju pārstāvji ieceri vērtē pozitīvi, jo daļu risku patlaban nevar apdrošināt, bet daļa ir arī apmierināta ar esošajām apdrošināšanas iespējām. Taču par ieceri vēl norit nozares diskusijas.

Cik stabila ir valdība un vai tās sastāvā varētu būt izmaiņas? - šādas runas politiķu aprindās sākušas raisīties uzreiz pēc aizvadītajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Kuluāru sarunās izskan, ka pievienoties koalīcijai varētu aicināt vēl kādus politiskos spēkus. Premjere Evika Siliņa no Jaunās vienotības ir norādījusi, ka koalīcija ir stabila, bet - viņa esot atvērta sarunām par tās paplašināšanu. Ministru nomaiņu tuvākajā laikā neplānojot.

Pašreizējai trīs politisko spēku – "Jaunās Vienotības", Zaļo un Zemnieku savienības un "Progresīvo" – veidotajai koalīcijai Saeimā ir knaps pārsvars ar 53 no 100 balsīm. Pērn, veidojot Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") vadīto valdību, panākumiem nevainagojās centieni izveidot plašāku koalīciju, "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība nonāca opozīcijā. Pēdējās nedēļās ap Eiropas Parlamenta vēlēšanām aktualizēts temats, kā koalīciju varētu paplašināt un nostabilizēt.

Par to, ka notiek sarunas par iespējamām pārmaiņām ne tikai valdības ministru sastāvā, bet arī par valdības koalīcijas iespējamu paplašināšanu ar vismaz daļu "Apvienotā saraksta", ceturtdien bija lasāms arī portālā "Diena.lv". Šīs sarunas gan iestrēgušas vairāku neskaidrību un savstarpēji pretrunīgo interešu dēļ. To, ka sarunas par centieniem paplašināt valdības koalīciju notiek, Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" neslēpa arī premjere Siliņa.

Premjere: Valdības prioritātes ir drošība un tautsaimniecība, lai vairotu visu iedzīvotāju pārliecību.

ES Tiesa uzliek 200 miljonu eiro sodu Ungārijai.

Pārejā uz izglītību valsts valodā latviešu valodas zināšanas visstraujāk pilnveidojas pirmsskolā un sākumskolā.

Lai arī ekonomikas izaugsmes rādītāji ir pieticīgi, Latvijas darba tirgū situācija stabili saspringta. Vienlaikus cilvēkiem, kuri grib strādāt, iespējas atrast darbu ir un tirgus kopumā patlaban ir darba ņēmēju pusē.

Latvija Ukrainas vēstniecībai nodod kārtējo palīdzības sūtījumu.

Skolās un bērnudārzos pāreja uz izglītību valsts valodā aizvadītajā mācību gadā noritējusi optimāli, un latviešu valodas zināšanas visstraujāk progresējušas bērniem pirmsskolā un sākumskolā. Taču teju pusei jeb vairāk nekā 70 skolu un bērnudārzu jāstiprina prasme un motivācija kvalitatīvi vadīt pārmaiņas un strādāt ar kolektīvu. Ar šādiem secinājumiem ceturtdien dalījās runātāji Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) konferencē.

Aizvadītais mācību gads bija pirmais, kurā uzsāka pāreju uz latviešu valodu bērnudārzos, kā arī 1., 4. un 7. klasēs.

Kā vienu no galvenajiem secinājumiem IZM minēja pašvaldības, skolu un bērnudārzu veiksmīgu sadarbību.

Novērots, ka aizvadītajā mācību gadā lielākais progress bija bērnudārzos un 1. klasē, bet lielākas grūtības 4. un 7. klasē. No tā izriet, ka nepieciešams atbalsts skolēniem ar zemām latviešu valodas prasmēm.

Tāpat vairāk jāvelta uzmanība skolu sadarbībai ar pirmsskolām par bērnu sagatavošanu skolai, kā arī sadarbībai ar vecākiem. Arī bērniem ar speciālām vajadzībām nepieciešams nodrošināt plašākus mācību un metodiskos materiālus.

Problēmas ar mācībām latviešu valodā secināmas atsevišķās izglītības iestādēs, kur par pāreju uz izglītību valsts valodā vērojama vairāk formāla attieksme un kur veltīta nepietiekama uzmanība, lai pilnvērtīgi sagatavotos un pēc iespējas plašāk izmantotu piedāvātos atbalsta veidus.

Baltijas valstu revidenti: "Rail Baltica" īstenošana ir apdraudēta; trūkst 10–19 miljardu eiro.

Atklāta pirmā no sešām jaunajām pieturām pasažieru platformu modernizācija projekta ietvaros.

Pensiju indeksēšanas diskusijas Finanšu ministrija mudina nesasteigt un atsākt augustā.

Saeimas komisija neatbalsta nedz vairāku novadu atjaunošanu, nedz atteikšanos no lielo pilsētu un blakus novadu apvienošanas.

Jautājums par to, kā virzīties ar pensiju indeksāciju šajā un nākamajā gadā, vēl risināms nākamā gada budžeta veidošanas sarunās. Tās nesāksies ātrāk par augusta otro pusi, secināms no apspriedēm šodien, 12. jūnijā, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē. Labklājības ministrijas plāns paredz nākamgad indeksēt visas pensijas, savukārt mēģinājums par to runāt jau šogad atduras pret Finanšu ministrijas iebildumiem.

Atbilstoši spēkā esošajai kārtībai Latvijā pensijas indeksē vai tās vērtību izlīdzina ik gadu 1. oktobrī. Pašlaik tas notiek 50% apjomā no pērnā gada iemaksu vidējās apdrošināšanas algas. Šogad ieplānots pensiju indeksēšanas slieksni celt, stāsta Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks, norādot uz apspriestu versiju to attiecināt uz plašāku pensiju saņēmēju loku.

Lai atteiktos no pensijas indeksēšanas sliekšņa ierobežojuma, šajā gadā visu pensiju indeksācijai papildus būs nepieciešami 7,2 miljoni eiro, bet 2025. gadā – jau 35,9 miljoni eiro. Nozares diskusijās izkristalizējies vēl viens valsts budžetam saudzīgāks variants – atstāt pensijas indeksācijas robežu, bet indeksēt visas pensijas 100% apjomā, kas apmēram 25% pensionāru ikgadēju pensijas pieaugumu. Labklājības ministrija lēsusi, ka tad izmaksas būtu ap 5,2 miljoniem šogad un 22 miljoni – nākamgad.

Ja virzītu kādu no šiem variantiem, Saeimai par to paātrinātā kārtībā būtu jāgroza likums līdz augusta vidum, pauda Ingus Alliks. Taču šie ir tikai versiju piedāvājumi un apspriedes, viņš piebilda.

Sarunu par šo tematiku pašlaik gan neatbalsta Finanšu ministrija. Ir vienošanās, ka par pensiju indeksācijas iespējām nākamajā gadā apspriedes sākamas budžeta veidošanas procesā – ne ātrāk kā augusta otrajā pusē, ņemot vērā tobrīd aktuālos skaitļus par valsts budžeta pildīšanos un iespējā, uzsvēra Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Ploka.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nekādus lēmumus saistībā ar pensiju indeksācijas jautājumu nevirzīja. Saeimas opozīcijas deputāte Ramona Petraviča no „Latvija pirmajā vietā” frakcijas tomēr aicināja turpināt diskusijas par iespējām pensionāru situāciju uzlabot jau šogad.

Savukārt uz deputātu atbildību virzīt saskaņotus un saprotamus lēmumus mudināja deputāte Ingrīda Circene no „Jaunās Vienotības”.

Latvijas Pensionāru federācija iepriekš paudusi atbalstu Labklājības ministrijas iecerei indeksēt visu pensijas apjomu nevis pusi no tā. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vienojās apspriedi par šo jautājumu sasaukt jūlija beigās.

Veselības ministrija plāno samazināt kompensējamo medikamentu cenas par 15 - 20%.

Kā stiprināt NATO un tās austrumu flangu un kā palīdzēt Ukrainai? - Par to šodien spriež valstu līderi tā sauktā Bukarestes devītnieka valstu sanāksmē, kas notiek Rīgā.

Ārzemēs dzīvojošie latvieši var nepamanīt, ka vairs nav iekļauti Latvijas vēlētāju reģistrā.

Ārkārtas parlamenta vēlēšanas, kas šī mēneša beigās ir gaidāmas Francijā, joprojām ir viens no galvenajiem sarunu tematiem Briseles varas gaiteņos.

Būs stingrākas prasības bērnu nometņu vadītājiem.

Veselības ministrija ir nākusi klajā ar detalizētu paziņojumu par gaidāmajām izmaiņām kompensējamo medikamentu modelī. Iedzīvotājam zāles kļūs pieejamākas, jo nav pamatojuma tam, ka kaimiņvalstīs tās pašas zāles izmaksā lētāk nekā Latvijā.

Šobrīd Veselības ministrijā viens no aktuālākajiem jautājumiem ir, kā panākt vienlīdzīgu efektīvu un ilgtspējīgu zāļu cenas veidošanās mehānismu, kas nav pārskatīts kopš 2005. gada. Recepšu zāles,kas nav kompensējamas, un kompensējamie medikamenti tagad ir vienā modelī. Patreiz Latvijā ir daudz dārgāki medikamenti nekā mūsu kaimiņos Lietuvā un Igaunijā, taču izskaidrojumu bieži vien nevar atrast. Tas tā vienkārši ir. Jaunajā kompensējamo medikamentu modelī īpaši svarīgi ir aizsargāt trūcīgus un maznodrošinātu cilvēkus, kā arī bērnus invalīdus. Protams, arī mazās lauku aptiekas, jo tās bieži vien pilda arī doktorātu funkciju, jo tuvākais doktorāts atrodas vairāku desmitu kilometru attālumā.

Plānots samazināt kompensējamo medikamentu cenas par 15 - 20%. Tas attiecas uz dārgajiem medikamentiem, kas izmaksā vairākus desmitus eiro. Tas nozīmē, ja pašlaik kāds medikaments, piemēram, vēnu trombozes pacientam izmaksā 75.13 eur, tad pēc šī modeļa ieviešanas zāles maksās 33,83 eur plus 0,75 eiro par recepti.

Arī šis būs jaunums pēc izmaiņu ieviešanas. Tagad pacientam ir jāmaksā 0,71 eiro par recepti, turpmāk pacients maksās 75 eiro centus, neatkarīgi no tā, cik medikamenti ir iekļauti receptē. Zināms, ka lielai daļai iedzīvotāju nemaz nav iespējams nopirkt visas nepieciešamās zāles, tāpēc cilvēki izvēlas pirkt pa daļām. Arī turpmāk to varēs darīt, recepte būs pieejama arī vēlāk, samaksājot vienu reizi šos 75 centus.

Plānots, ka kompensējamo medikamentu modeļa izmaiņas varētu stāties spēkā no 1.novembra. Šobrīd šis projekts ir nodots sabiedriskajai apspriešanai, kā arī tam vēl ir jāgūst apstiprinājums Ministru kabinetā.