Pēcpusdiena

Parīzes olimpiskajās spēlēs Latviju pārstāvēs 29 sportisti, pirmdien pavēstīja Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK). Sportistu skaits olimpiskajās spēlēs Latvijai būs mazākais kopš valsts neatkarības atjaunošanas. 

Latvijas atlēti Parīzē startēs 14 disciplīnās – 3x3 basketbolā, vieglatlētikā, pludmales volejbolā, tenisā, riteņbraukšanā šosejā, kalnu riteņbraukšanā (MTB), BMX un BMX frīstailā, svarcelšanā, šaušanā, jātnieku sportā, modernajā pieccīņā, peldēšanā un daiļlēkšanā.

Vismaz 20 cilvēki nogalināti Krievijas raķešu uzbrukumos Ukrainai, šāviņš trāpījis arī bērnu slimnīcai Kijivā.

Latvijas delegācija uz Parīzes olimpiskajām spēlēm dosies 29 sportistu sastāvā.

Šogad vēl nebūs īpašas programmas 9.klases eksāmenos izkritušajiem.

Vašingtonā nerimst diskusijas par Baidena piemērotību prezidenta amata kandidātam.

Valmierā svinīgi uzsākta divu zemas īres maksas daudzdzīvokļu namu būvniecība.

Aizsardzības ministrija Ukrainai piegādās nākamo dronu pakotni - vairāk nekā 2500 dronus 4 miljonu eiro vērtībā.

Ungārijas līderis Orbāns ieradies Maskavā ar "miera misiju", tiekas ar Putinu.

Par jauno sabiedrisko mediju ombudu ievēlēts Edmunds Apsalons.

Par Latvijas sabiedrisko mediju ombudu šodien sabiedrisko plšsaziņas līdzekļu padome vienbalsīgi ievēlējusi Edmundu Apsalonu. Viņš ir komunikācijas eksperts, filozofijas doktors, pasniedzējs un grāmatu autors, taču pieredzes žurnālistikā viņam nav, un tas konkursa laikā radīja bažas mediju speciālistiem – tā Latvijas Radio atzina Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Ombuda pienākums ir pārraudzīt Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbu un veicināt sabiedrības medijpratību.

KNAB aptur valsts finansējumu Nacionālajai apvienībai, liek atmaksāt 210 000 eiro.

Saeimas komisijā un Veselības ministrijā neatbalsta slimības lapu kompensāciju mazināšanu.

Istāde par zirgiem Rundāles pili saista ar olimpisko Versaļu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzdevis Nacionālajai apvienībai valsts budžetā atmaksāt pretlikumīgi izlietotus valsts budžeta finanšu līdzekļus 210 673 eiro. Ar to saistīti KNAB lēmis uz gadu apturēt valsts budžeta finansējumu partijai. Nacionālā apvienība apņēmusies šos lēmumus pārsūdzēt.

KNAB maija beigās pieņēmis lēmumu, ar kuru partijai uzdod atmaksāt 210 673 eiro, kas izlietoti pretlikumīgi. KNAB skaidro, ka partija 2022. gadā – 14. Saeimas vēlēšanu gadā – komunikācijai ar sabiedrību un politiskajai aģitācijai izlietojusi 554 626 eiro no valsts budžeta līdzekļiem, par 210 673 eiro pārsniedzot procentuālo limitu, ko pieļaujams iztērēt vienam Partiju finansēšanas likumā paredzētajam valsts budžeta finansējuma izlietošanas mērķim.

Nedaudz vēlāk, 11. jūnijā, KNAB lēmis apturēt valsts budžeta finansējuma izmaksu partijai uz vienu gadu. Šo skaitli KNAB vēl nevar nosaukt, jo tā aprēķinos jāiekļauj arī šogad Eiropas Parlamenta vēlēšanās iegūtās balsis, Latvijas Radio skaidro KNAB pārstāve Agita Antonāne.

Politiskajai partijai ir tiesības pārsūdzēt abus KNAB pieņemtos lēmumus. Šobrīd gan KNAB rīcībā nav informācijas, vai partija izmantojusi šīs tiesības. Bet būtiski ir arī uzsvērt, ka iespējamā pārsūdzība neaptur KNAB pieņemto lēmumu par valsts budžeta finansējuma apturēšanu."

Nacionālā apvienība šos lēmumus pārsūdzēs, apliecina Nacionālās apvienībās valdes loceklis, Saeimas deputāts Jānis Grasbergs. Atšķiroties juridiskā interpretācija, vai partija ir vai nav pārtērējusi konkrētajā gadā pieejamo valsts finansējuma daļu komunikācijai jeb priekšvēlēšanu aģitācijai.

To, kā KNAB lēmums iespaidos partijas turpmāko darbu, analizē Latvijas Universitātes profesors, politologs Juris Rozenvalds.

Latvijā nepieciešami uzlabojumi gan infrastruktūrā, ieviešot četrjoslu atdalošos balstus, gan arī izmaiņas likumā, sniedzot lielāku pieeju ekspertiem, kas pēta ceļu satiksmes negadījumus. Tāpat trīskāršos radaru skaitu valstī, lai mazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu. Tā secināts Satiksmes ministrijā notikušajā preses konferencē, piedaloties vairāku nozaru pārstāvjiem. Cik reāli ir panākt likuma izmaiņas un izbūvēt Latvijā četrjoslu ātrgaitas šosejas?

Ņemot vērā pēdējo nedēļu traģiskos ceļu satiksmes negadījumus, Satiksmes ministrija organizēja preses konferenci, kurā informēja par drošību uz ceļiem, kā arī par aktuālo negadījumu statistiku, par biežāk izplatītajiem iemesliem ceļu satiksmes negadījumu izraisīšanā, par pasākumiem ceļu satiksmes drošības uzlabošanā.

Primāri šobrīd būtu atbildēt uz jautājumu - kāpēc cilvēki ir tā rīkojušies, kāpēc pārsniedz ātrumu un veic bīstamus apdzīšanas manervus?

Satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis vērtē, ka ir nepieciešams veikt likuma grozījumus, kas atvieglotu pieeju uzvedības un medicīnas speciālistiem informācijai un ļautu izpētīt, kāpēc notiek tik smagas avārijas Latvijā un kādi faktori to ietekmē? Pašlaik speciālistu darbu ierobežo pieeja šiem datiem, jo krimināllietu dokumenti ir ierobežotas pieejamības informācija. Ja tas tiktu mainīts, ekpertiem būtu iespēja ātrāk izpētīt smagas avārijas cēloņus. Kā arī būtu nepieciešama iespēja uzvedības pētniekiem intervēt cietušos notikuma vietā.

Kā norādija Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis, šobrīd norit īpaša kontrole uz ceļiem, kur notika pēdējā laika smagākās avārijas, kas laupīja sešu cilvēku dzīvības. Vakar, 2. jūlijā, kontrolreidā uz A9 un A10 šosesijas, pielietojot tehniskās iekārtas un pat neapturot autovadītājus, tika konstatēti 450 ātrumpārkāpēji. Ātrums ir viens no lielākajiem draudiem, kas izraisa ceļu satiksmes negadījumus. Tāpat policija uzsvēra, ka datu analīzes laikā secināts, ka ātrumpārkāpēji to dara apzināti, ātruma pārkāpšana nav notikusi neapzināti.

Izglītības un zinātnes ministrija dod pretsparu Valsts kontroles apsūdzībām, Rīgas dome apstiprina trīs skolu direktorus.

Krievijas triecienā Dnipro vairāki bojāgājušie un desmiti ievainoto.

Uz ceļiem trīskāršos vidējā ātruma radaru skaitu; virzīs sodus par ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h.

Pārmaiņu priekšā nonācis laikraksts "Ludzas Zeme", kas aptver lasītājus Latvijas vistālākajā teritorijā Zilupes, Ludzas un Kārsavas pusē. Auditorija var palikt bez latviskā satura, kas vienlaikus tiek tulkots arī krieviski.

Darba devējiem un arodbiedrībām nerodot risinājumu par darbnespējas lapu apmaksas izmaiņām, ar savu piedāvājumu nākusi klajā Ekonomikas ministrija kopā ar Labklājības ministriju. To piedāvātais kompromisa variants – mazināt summas, ko darba devēji sedz darbnespējas lapas ņēmējam. Arodbiedrības pret to kategoriski iebilst.

Tematu par darbnespējas lapu apmaksu pavasarī aktualizēja Latvijas Darba devēju konfederācija. Darba devēji uzskata, ka tiem darbnespējas lapu dēļ nākas maksāt daudz par daudz. Pērn izrakstītas teju 570 000 darbnespējas lapu, ar tām saistītās darba devēju izmaksas - ap 284 miljoniem eiro. Tāpat LDDK pauda, ka daļu darbnespējas lapu ņemtas nepamatoti. Tāpēc organizācija rosināja samazināt darba devēju apmaksāto darba nespējas dienu skaitu, nosakot, ka pirmās trīs slimības dienas netiktu apmaksātas. Šādu ideju, kas balstīta Igaunijas piemērā, noraidīja darbinieku interešu aizstāvji no arodbiedrību savienības un arī Ekonomikas ministrija.

Latvijā pašlaik darbiniekiem pirmo darbnespējas dienu neapmaksā. Nākamās astoņas dienas apmaksā darba devējs – 2. un 3. dienu ne mazāk kā 75% no ienākumiem, savukārt 4. līdz 9. dienu – ne mazāk kā 80%. Ja slimība turpinās, pabalsta izmaksu pārņem valsts.

Kopsaucēju šajā jautājumā tā arī nav izdevies rast, tāpēc kompromisa risinājumu piedāvā Ekonomikas ministrija kopā ar Labklājības ministriju. Tās piedāvā arī turpmāk pirmo darbnespējas dienu neapmaksāt; 2. un 3. dienā darbiniekam izmaksāt tikai 60% no darba algas, 4. līdz 8. darba dienā – 70%, bet no 9. dienas valsts maksātu – 75%. Tātad samazināt visas kompensācijas situācijās, kad darbinieks ir saslimis un nevar strādāt. To sola nepieļaut Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns.

Šodien, 1. jūlijā, izsludināti grozījumi "Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likumā". Tas nozīmē, ka šodien pēdējo darba dienu aizvada Rēzeknes dome, un jau rīt domnieku vietā stāsies pagaidu administrācija. Tās vadītāja būs bijusī Uzņēmuma reģistra vadītāja, juriste Guna Puce, bet viņas vietnieki – Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektore Iveta Mietule un bijušais Rīgas būvvaldes vadītājs Jānis Belkovskis.

Par Rēzeknes finanšu situāciju spriež arī Rīgā. Gan valdībā, gan Saeimas Budžeta komisijā apstiprināts plāns Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai piešķirt ap četrus miljonus eiro lielu aizdevumu no Valsts kases izdevumu segšanai par SPA centra būvniecību. Šī jautājuma izskatīšanai Saeimas Budžeta komisijā vajadzēja vien dažas minūtes.