Pēcpusdiena

Memorandam par sadarbību kvantu tehnoloģiju attīstībā Latvijā pievienojusies Ārlietu ministrija un Elektronikas un datorzinātņu institūts.

Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Deniss Hanovs uzvarējis Eiropas Cilvēktiesību tiesā lietā par naida noziegumu; saņemto kompensāciju viņš ziedos Kijivas Bērnu slimnīcai.

Lietuvas Seims atbalsta izstāšanos no kasešu munīcijas aizlieguma konvencijas.

Eiropas valstu līderi sanāksmē pārrunāsa Krievijas kara Ukrainā ietekmi uz drošības situāciju reģionā un valstu sadarbības iespējas drošības, enerģētikas, savienojamības jomās.

Pasaules rallija čempionāta (WRC) Latvijas posms oficiāli startējis.

Eiropas Komisijas vadītāju Leienu pārvēl amatā uz vēl pieciem gadiem.

Latvijas valstij būs jāmaksā 10 tūkstošu eiro kompensācija Mākslas akadēmijas profesoram Denisam Hanovam. Eiropas cilvēktiesību tiesa konstatējusi, ka Latvijas iestādes pārkāpušas diskriminācijas aizliegumu.

Runa ir par homofobiski motivētu uzbrukumu Hanovam un viņa dzīvesbiedram pie Ķengaraga tirgus pirms dažiem gadiem. Divi agresīvi vīrieši viņus apsaukāja, iespēra, izteica seksuālā rakstura piezīmes, kā arī mēģināja uzbrukt līdz cietušais patvērās kioskā. Lai arī policija pēc tam uzbrucēja motīvos konstatēja nepatiku pret homoseksuāliem cilvēkiem, iesāktais kriminālprocess tika aizstāts ar administratīvā pārkāpuma procesu un novērtēts kā huligānisms. Tiesa Strasbūrā secinājusi, ka tas ir bijis naida noziegums.

Hanovs nolēmis tiesas piespriesto kompensāciju ziedot Krievijas sabombardētajai Kijivas slimnīcai.

Latvijas Ārstu biedrība un “OPEN Radošais centrs” vakar, 16. jūlijā, nāca klajā ar aicinājumu Latvijā dekriminalizēt nelegālo narkotiku lietošanu ar mērķi, lai jaunieši nebaidītos laikus meklēt palīdzību šo vielu pārdozēšanas gadījumā. Speciālistu domas gan atšķiras.

Lai gan organizāciju izplatītajā paziņojumā teikts, ka tas varētu pavērt lielākas iespējas prevencijas pasākumiem pret narkotiku lietošanu, citi speciālisti uzsver, ka šo jautājumu nevar skatīt tik viennozīmīgi, un ir nepieciešama tā detalizētāka izpēte un papildu risinājumi.

Latvijas Ārstu biedrības un ar riska grupu jauniešiem strādājošā “Open radošā centra” ieskatā nelegālo narkotiku lietošanas dekriminalizācija ļautu atkarīgajām personām drošāk runāt par savām problēmām, kā arī “samazinātu sabiedrībā esošo stigmu pret šo iedzīvotāju grupu, jo narkotiku atkarība ir slimība”.

Organizācijas skaidro, ka patlaban īpaši apgrūtinoši esot sniegt nepieciešamo neatliekamo palīdzību un ārstēšanu narkotiku pārdozēšanas gadījumā. Tāpat, baidoties par kriminālatbildību, netiek laikus ziņots neatliekamajam medicīnas palīdzības dienestam par pārdozēšanas gadījumiem.

Biedrības “OPEN Radošais centrs” vadītājs Edijs Klaišis uzsver, ka 34 gadus piekoptā politika attiecībā uz narkotiku jautājumiem ir izgāzusies, – nav pilnīgi nekādu uzlabojumu, kas ir pietiekami nopietns signāls, ka kaut kam ir jāmainās.

Narkotikas lieto 5,5% iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 64 gadiem, kas ir aptuveni 300 miljoni cilvēku visā pasaulē.

Arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dati rāda, ka izsaukumu skaits saistībā ar narkotikām pie bērniem un jauniešiem Latvijā ir būtiski audzis. Pērn tie bija 195 izsaukumi, kas ir gandrīz uz pusi vairāk kā 2022. gadā. Arī šobrīd dienests katru dienu dodas 4-5 izsaukumos pie bērniem līdz 18 gadu vecumam narkotiku dēļ. Bērnu stāvoklis, kuri lietojuši, praktiski visos gadījumos ir ļoti smags. Jaunākajiem šādiem pacientiem ir – 12 un 13 gadi.

Tomēr ne visi jomas speciālisti piekrīt vai atbalsta abu organizāciju aicinājumu.

Veselības ministrija skaidro, ka Krimināllikums jau šobrīd no kriminālatbildības atbrīvo narkotiku lietotājus, kuri pārdozēšanas gadījumos meklē vai kuriem sniedz palīdzību. Ministrija arī norāda, ka ir atbalstīts Tieslietu ministrijas priekšlikums par nepilngadīgo personu atbrīvošanu no kriminālatbildības par narkotisko un psihotropo vielu lietošanu. Veselības ministrija to kopā ar citiem priekšlikumiem virzīs izskatīšanai Saeimas komisijā rudenī.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri no “Jaunās Vienotības” kā ārsts dekriminalizāciju atbalsta.

Vispirms iepazīties ar saņemto aicinājumu vēlas tieslietu un iekšlietu ministri. Taču aicinājumam atbalstu ir paudis gan Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, gan Ministru prezidente Evika Siliņa no “Jaunās Vienotības”,, norādot, ka “tas noteikti ir virziens, kādā varam doties.”

Prezidents un premjere atbalsta kriminālsoda atcelšanu jauniešiem par narkotiku lietošanu

Jūnijā par 17% sarucis telefonkrāpšanas gadījumu skaits.

Sākoties ražas novākšanai, aicina pievērst īpašu uzmanību satiksmes drošībai.

Apdrošinātāji pēc vētras Bauskas pusē saņēmuši 300 pieteikumu par apmēram miljonu eiro.

Rīgā sākas galvaspilsētas maģistrālo ielu remonti.

Amerikas Savienoto Valstu Viskonsinas štatā pēc nedēļas nogalē notikušā atentāta mēģinājuma pret eksprezidentu Donaldu Trampu, stingros drošības apstākļos turpinās Republikāņu partijas nacionālais konvents. Tramps tajā tika apstiprināts par partijas kandidātu novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām. Viņš arī izraudzījies vēlēšanu partneri kandidēšanai uz viceprezidenta amatu - Džeimsu Deividu Vensu. 39 gadus vecais republikānim ir vēl labējāki uzskati nekā Trampam un viņš iebilst pret ASV atbalsta sniegšanu Ukrainai.

ASV viceprezidents ir tā persona, kura pārņem prezidenta pienākumus, ja prezidents kādu iemeslu dēļ mirst vai nevar pildīt savus pienākumus. Un Donalds Tramps šim amatam ir izraudzījies senatoru Džeimsu Deividu Vensu. 39 gadus vecais politiķis Senātā pārstāv Ohaio štatu un šis ir pirmais viņa pilnvaru termiņš. Tramps cer, ka Venss varētu palīdzēt viņam uzvarēt Baidenu kaimiņos esošajos Mičiganas, Pensilvānijas un Viskonsīnas štatos. Visi trīs ir sīvu vēlēšanu kauju štati.

Interesanti, ka Venss kādreiz bijis nikns Trampa kritiķis. Kādreiz Trampu viņš pat nosaucis par "amerikāņu Hitleru". Kopumā republikāņi viņa nomināciju gan uztvēruši ļoti pozitīvi.

2022.gadā viņš sāka mērķtiecīgu virzību uz senatora vietu un tagad Venss atvainojies par saviem izteikumiem, metis kažoku uz otru pusi un kaislīgi piekrīt Trampa idejām, iestājoties par radikālu cīņu pret imigrāciju un bezkompromisu ekonomisko protekcionismu.

Daudzos jautājumos Vensam ir vēl labējāki uzskati nekā Trampam, arī attiecībā uz abortu politiku. Viņš arī kaismīgi aizstāvējis Trampa nepamatotos apgalvojumus, ka 2020.gada vēlēšanas ir nozagtas.

ASV Kongresā Venss ir pazīstams kā viens no lielākajiem pretiniekiem tam, ka Ukraina būtu jāatbalsta. Viņš uzskata, ka ASV interesēs nav finansēt, viņa vārdiem, „neredzamu karu Ukrainā”. Venss arī februārī notiekošās Minhenes drošības konferences laikā izlaidis tikšanos ar Ukrainas prezidentu un ārlietu ministru, norādot, ka neko jaunu tajā tāpat neuzzināšot. Portālam "euractiv.com" vairāki Eiropas diplomāti pauduši bažas par Vensa iebildumiem pret ASV palīdzības sniegšanu Ukrainai.

Kopumā Venss ārpolitikas jautājumos ietur Trampa līniju, taču daži bažījas, ka viņš būtu vēl radikālāks. Viena augsta ranga Eiropas Savienības amatpersona izdevumam "Politico" anonīmi norādījusi, ka Vensa kandidatūra ir katastrofa Ukrainai un līdz ar to arī Eiropas Savienībai, kas ir atbalstījusi Ukrainu.

Tieši Vensam iepriekš bija būtiska loma svarīgā Ukrainas palīdzības likumprojekta kavēšanā ASV Kongresā. Venss arī uzskata, ka Eiropa ir pārāk atkarīga no ASV militāro investīciju jomā, kas gan ir pārmetums Eiropai, ko piesauc ne viens vien republikānis. Venss, kas nāk no strādnieku reģiona un kaismīgi aizstāv melnā darba darītājus, arī asāk varētu vērsties pret Ķīnu, kas arī varētu radīt galvassāpes Briselei.

Šodien, 16. jūlijā, valdība slēgtā sēdē vienojās par tālākajiem sarunu scenārijiem ar telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" un mobilo sakaru kompāniju "Latvijas mobilais telefons" otru akcionāru. Ekonomikas ministrijai oktobra vidū valdībā būs jāziņo par sarunu rezultātiem. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) Latvijas Radio pauž, ka nevienā brīdī nav bijusi diskusija par valsts lomas mazināšanu šajos uzņēmumos.

Valdība šodien slēgtā sēdē piecas stundas skatīja vairākus valstij nozīmīgus jautājumus un tas, kāda varētu būt telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" un mobilo sakaru kompāniju "Latvijas mobilais telefons" turpmākā attīstība, bija tikai viens no jautājumiem.

Jāatgādina, ka šī stāsta pirmsākumi iesniedzas vairāk nekā 20 gadus senā vēsturē, faktiski jau no Latvijas neatkarības atjaunošanas laika, kad tika izveidoti šie uzņēmumi. Savulaik izveidota sarežģīta "Tet" un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem - Latvijas valstij un Zviedrijas kompānijai "Telia" - līdz šim tā arī nav izdevies vienoties. Tagad „Telia” piedāvājusi to mainīt.

Zviedrijas uzņēmums "Telia Company" jeb "Telia" sagatavotais piedāvājums paredzēja, ka "Tet" jāsadala un tā telekomunikāciju bizness jāpārdod LMT, kas turpmāk vienādās daļās piederētu Latvijas valstij un "Telia", kamēr valsts pilnībā paturētu "Tet" grupas būvkompāniju "Citrus Solutions" un elektroenerģijas tirdzniecības jomu. Nākamais solis būtu vismaz 20% LMT akciju publiskais piedāvājums un kotēšana biržā. Faktiski līdz šim valdošā neskaidrība arī bremzējusi ieguldījumu veikšanu.

Telekomunikāciju un tehnoloģiju nozares eksperts, žurnālists Juris Kaža šim stāstam sekojis gadiem. viņš stāsta, ka vienmēr pastāvējis jautājums, vai valsts vēlas zaudēt kontrolpaketi abos uzņēmumos. Kaža uzskata, ka „Telia” ienākšana ar akciju jeb balsu vairākumu šajos uzņēmumos nekādu monopolu neradītu un šobrīd diskusijas par šo monopolstāvokli vairs nesot aktuālas, jo konkurences aina esot būtiski mainījusies.

Juris Kaža saka, ka „Telia” beidzot grib skaidrību gadu gadiem ieilgušajai stagnācijai, jo tirgus mainās un konkurējošie uzņēmumi attīstās.

Tikmēr iedzīvotājiem galvenais esot tas, lai viņi par saprātīgu cenu var saņemt nepieciešamos pakalpojumus.

Latvijas Industrijas attīstības konfederācija pauda, ka lemšana par Latvijai stratēģisko uzņēmumu nākotni nedrīkst notikt slepenībā. Latvijas Industrijas attīstības konfederācijas prezidents Normunds Bergs uzsvēra, ka "LMT un "Tet" ir pārāk nozīmīgi Latvijas tehnoloģiju un ražošanas attīstībai, lai par tiem lemtu slepenībā un steigā.

Valdība nolemj stiprināt lielos uzņēmumus „tet” un „Latvijas Mobilais telefons”. Sola valsts lomu tajos nemazināt.

Eiropas Parlamenta prezidentes amatā pārvēlēta Roberta Metsola no Maltas

Kas ir Trampa izraudzītais viceprezidenta kandidāts - Džeimss Deivids Venss?

Valsts drošības dienestu vēl piecus gadus vadīs Normunds Mežviets.

Latvijas Ārstu biedrībā kopā ar OPEN Radošais Centrs vēršas pie atbildīgām institūcijām un aicina dekriminalizēt nelegālo narkotiku lietošanu, lai novērstu nāves gadījumus pusaudžu un jauniešu vidē.

Eiropas Savienībā izskan aicinājumi boikotēt Viktora Orbāna ES prezidentūras pasākumus un apturēt Ungārijas balsstiesības.

No 16. jūlija Latvijā vairs nevarēs iebraukt ar Baltkrievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem – vieglajām pasažieru automašīnām – caur Latvijas–Baltkrievijas un Latvijas–Krievijas robežšķērsošanas vietām, tā informē Valsts ieņēmumu dienests. Šāds aizliegums ir iekļauts Eiropas Savienības 8. sankciju pakotnē pret Baltkrieviju.

Lai mazinātu sankciju apiešanas riskus, Eiropas Savienība, apstiprinot 8. sankciju pakotni pret Baltkrieviju, lielā mērā ir salāgojusi Baltkrievijai noteiktās sankcijas ar Krievijai noteiktajām sankcijām. Tagad no Baltkrievijas ir aizliegts ievest tādas preces, kas ļauj Baltkrievijai dažādot ieņēmumu avotus, tādējādi ļaujot tai iesaistīties Krievijas agresijā pret Ukrainu, ja šo preču izcelsme ir Baltkrievijā vai ja tās tiek eksportētas no Baltkrievijas. Starp uzskaitītajām precēm ir arī vieglās automašīnas.

Lai nodrošinātu Eiropas Savienības noteikto sankciju izpildi, no rītdienas personām liegts iebraukt Latvijas Republikas teritorijā ar Baltkrievijas Republikā reģistrētiem transportlīdzekļiem.

Latvijā vairs nevarēs iebraukt ar Baltkrievijā reģistrētu vieglo automašīnu.

Latvijas Pensionāru federācija pieprasa apturēt Veselības ministrijas izsludināto zāļu cenu reformu.

Valsts prezidents pasniedz Viestura ordeni Kanādas bruņoto spēku pavēlniecības Latvijā komandierim.

WRC rallijam tiek gatavoti skatitāju objekti, policija gatava uzturēt kārtību.

Latvijas delegācijas karognesēji 2024.gada Parīzes olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā būs 3x3 basketbolists Nauris Miezis un pludmales volejboliste Tīna Laura Graudiņa.

Latvijas Pensionāru federācijas ieskatā, jaunā zāļu cenu reforma paaugstinās medikamentu cenas un daļai slimnieku zāles kļūs nepieejamas. Tāpat pastāv uzskats, ka reģionos – laukos, piepilsētās un mazpilsētās mazās aptiekas beigs savu darbību. Veselības ministrija izteiktos pārmetumus noraida, skaidrojot, ka cenu reforma radīs medikamentus pieejamākus iedzīvotājiem.

Samazina medikamentu cenas vai tomēr aptieku skaitu Latvijā - tāds ir jautājums, uz kuru Latvijas Pensionāru biedrība vēlas saņemt atbildi. Pensionāru biedrība ir pārliecināta, ka jaunais zāļu uzcenojuma modelis, ko izstrādājusi Veselības ministrija, ir sasteigts un nav labi pārdomāts, izdiskutēts. Nav pietiekami uzrunātas visas iesaistītās puses, tai skaitā arī Latvijas iedzīvotāji, kuri ir tieši zāļu patērētāji un aptieku apmeklētāji.

Tikmēr Veselības ministrijas (VM) Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere noraidīja izteiktos pārmetumus, skaidrojot, ka cenu reforma neietekmēs aptieku darbību. VM ir pārliecināta, ka jaunais modelis ļaus labāk pārskatīt to, kā veidojas ražotāja cena, aptiekas cena un lieltirgotāju cena, jo šobrīd Latvija ir vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā medikamentu skaita un gaidīšanas laika ziņā.