Pēcpusdiena

Saeimā vērtē ieceri neļaut pārtikas iepakošanai izmantot uzpūstu un presētu putuplasta iepakojumu.

Jaunais Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs gatavojas pārskatīt attālinātā darba iespējas, jo attālinātais darbs valsts un pašvaldības iestādēs šobrīd esot vājākais posms ierēdņu darbā.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba trešdien, 24. jūlijā, Ķīnas dienvidu pilsētā Guandžou tikās ar Ķīnas ārlietu ministru Vanu Ji.

Latvijas sieviešu tenisa pirmā rakete Aļona Ostapenko olimpisko spēļu turnīra pirmajā kārtā spēkosies ar kolumbieti Kamilu Osorio.

Jaunais Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs gatavojas pārskatīt attālinātā darba iespējas, jo attālinātais darbs valsts un pašvaldības iestādēs šobrīd esot vājākais posms ierēdņu darbā. Kronbergs uzskata, ka būs jāvienojas, kuri ir tie cilvēki, kuriem obligāti jāatgriežas klātienē.

Vecrīgā uzklausījām iedzīvotāju domas par šādu ieceri.

Raidījumā Pēcpusdiena priekšlikumu vērtē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Anda Grīnfelde un Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Šobrīd nav zināms, vai Latvijas bērni devušies uz nometni Krievijas okupētajā Ukrainas teritorijā Krimā. Sociālajos medijos izplatījusies no Kremļa propagandas medijiem pārpublicēta informācija, ka uz bērnu nometni “Artek” Krimā esot ieradušies bērni no 60 valstīm, tostarp no Latvijas un pārējām Baltijas valstīm. Ziņai uzmanību pievērsusi arī Ārlietu ministrija un Valsts drošības dienests.

Padomju laikos “Artek” bija populāra un prestiža pionieru nometne. To atvēra 1925. gadā Gurzufas pilsētā pie Melnās jūras Krimas pussalā un ik gadu brīvdienas nometnē pavadīja 27 000 bērnu. Savu nosaukumu tā ieguva, pateicoties vietai, kur tā atradās. Padomju laikos skolēnu vidū ceļojumu uz “Arteku” uzskatīja par prestižu balvu, ko nopelnīt varēja vien paši labākie, proti, vērtēja gan mācību sasniegumus, gan piedalīšanos pionieru aktivitātēs, protams, arī laba uzvedība bija viens no priekšnoteikumiem, lai nokļūtu “Artekā”.

Atbildīgās iestādes seko līdzi izskanējušajām ziņām, taču šobrīd to rīcībā nav informācijas, kas apstiprinātu vai noliegtu, ka nometnē būtu bērni no Latvijas.

Ārlietu ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte uzsver, ka Satversmes 98. pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības brīvi izbraukt un brīvi ieceļot valstī, ja viņam ir Latvijas pase, taču vienlaikus svarīgi ņemt vērā ceļojuma brīdinājumus un drošības situāciju konkrētajās valstīs.

Arī Valsts drošības dienests jau vairākkārt ir brīdinājis sabiedrību par augstajiem vervēšanas un izlūkošanas riskiem, apmeklējot Krieviju un Baltkrieviju, un arī Krievijas patlaban okupētās teritorijas. Drošības dienests atgādina, ka Krievija jau ilgstoši izvērš pasākumus ārvalstīs dzīvojošo krievu jauniešu ietekmēšanai ar dezinformācijas un propagandas palīdzību, lai attaisnotu Krievijas agresīvo ārpolitiku un veidotu nākamos Krievijas interešu virzītājus citās valstīs.

Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa skaidro, ka lai gan valsts no savas puses ir skaidri izteikusi aicinājumu uz šīm vietām nedoties, ir jāņem vērā, ka tā ir attiecīgo bērnu vecāku izvēle un atbildība.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra “Stratcom” direktors Jānis Sārts uzsver, ka “vispirms būtu jāpārbauda informācijas patiesums, jo uz vārda ticēt Krievijas propagandas teiktajam, protams, nevar, taču Kremļa mēģinājumi piesaistīt Latvijas jauniešus dažādos pasākumos, tajā skaitā arī šķietami Krievijas nacionāli patriotiskos pasākumos, nav jaunums, un tā noteikti ir daļa no ietekmes kampaņas iepretim Baltijas valstīm.”

Sārts gan arī norāda, ka mums visiem ir mūsu tiesības, kuras mums nevajadzētu atņemt, un šeit vairāk darbs ir ar skaidrojošām lietām, bet, protams, tajā mirklī, ja tiek pārkāpti kādi likumi, ir jābūt sekām.

Valsts drošības dienests atgādina, ka Krievijas un Baltkrievijas izlūkdienestu aktivitātes ir kļuvušas agresīvākas. Šo valstu specdienesti mēģina izmantot jebkuru veidu, lai iegūtu izlūkinformāciju par NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp Latvijas. Kā arī Drošības dienests atzīst, ka Latvijas valsts institūciju iespējas palīdzēt grūtībās nonākušiem Latvijas pilsoņiem Krievijā un tās kontrolē esošās teritorijās ir ierobežotas.

Valsts drošības dienests pievērsis uzmanību ziņai, ka uz bērnu nometni "Artek" Krimā esot ieradušies bērni no 60 valstīm, tostarp, iespējams, arī no Latvijas un pārējām Baltijas valstīm.

Polijā mēģina atcelt abortu aizliegumu.

Latvijā joprojām ir daudz neizpratnes un aizpriedumu par HIV inficētajiem.

Neveiksmīga iepirkuma dēļ Vanšu tilta remonta sākuma termiņš tiek „bīdīts” uz priekšu.

Jau sesto gadu pašvaldība meklē veidus, kā atjaunot Preiļu autoostu

Jau piektdien, 26. jūlijā, vakarpusē ar atklāšanas ceremoniju Parīzē sāksies vasaras olimpiskās spēles. Francijas galvaspilsētā jau ieradušies virkne Latvijas sportistu, bet pirmie starti gaidāmi nākamajā dienā pēc atklāšanas ceremonijas. Uz Parīzi jau rīt dosies arī Latvijas Radio komanda.

Valsts drošības dienests veicis izmeklēšanas darbības ar nu jau bijušo Eiropas Parlamenta (EP) deputāti Tatjanu Ždanoku (LKS) saistītos objektos. Kriminālprocesuālo darbību rezultātā izņemti datu nesēji, piezīmes un dokumenti. Patlaban dienestā ir sākta izņemto materiālu analīze. Kriminālprocesuālās darbības veica šā gada februārī sāktajā kriminālprocesā par iespējamu sadarbību ar Krievijas specdienestiem.

Visticamāk, minētās izmeklēšanas darbības veiktas, jo Ždanoka, vairs nebūdama EP deputāte, ir zaudējusi deputāta imunitāti.

Latvijas Radio šodien ar pašu Ždanoku neizdevās sazināties, jo viņas tālrunis ir izslēgts. Pēc aaģentūras LETA rīcībā esoša neoficiālās informācijas pašlaik Ždanoka neuzturas Latvijā. Aģentūra vēsta, ka Ždanokai pašai neesot informācijas, ka viņas statuss lietā būtu mainīts, līdz ar to viņa joprojām esot lieciniece.

Jau šī gada janvāra beigās Valsts drošības dienests presei paziņoja, ka izvērtēs informāciju par Ždanokas iespējamo sadarbību ar Krievijas specdienestiem. Martā dienesta pārstāvji pauda, ka dienests Ždanokas darbības turpina vērtēt kriminālprocesā un kriminālprocess pret Ždanoku uzsākts 22.februārī.

Nopludinātas elektroniskā pasta sarakstes liecināja, ka Ždanoka vismaz kopš 2004.gada regulāri atskaitījās Krievijas Federālā drošības dienesta darbiniekiem par savām aktivitātēm un lūdza naudu pasākumu rīkošanai – to bija izpētījis Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica". Šī e-pastu sarakste bija nonākusi Krievijas pētnieciskā izdevuma "The Insider" rīcībā, bet tas informācijā dalījies ar "Re:Baltica", igauņu portālu "Delfi" un Zviedrijas laikrakstu "Expressen".

Ždanoka gan pati noliegusi sadarbību ar Krievijas izlūkdienestu, taču savā paziņojumā masu medijiem iepriekš viņa nav noliegusi e-pastu autentiskumu.

NBS stratēģiskie mērķi turpmākajiem 12 gadiem būs aizsardzība, agresora atturēšana un vēršanās pret hibrīduzbrukumiem.

Valsts drošības dienests pirmdien, 22. jūlijā, veicis izmeklēšanas darbības ar nu jau bijušo Eiropas Parlamenta deputāti Tatjanu Ždanoku (LKS) saistītos objektos.

Eiropas Parlamenta deputāti vēl komiteju priekšsēdētājus un priekšsēdētaju vietniekus.

Valdība spriež par vairāku Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā esošās iestāžu apvienošanu.

Uz robežas ar Baltkrieviju atkal palielinās migrantu pieplūdums – nedēļas nogalē novērsti vairāk nekā 100 cilvēku mēģinājumi nelegāli iekļūt Latvijā. Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts to vērtē kā apzinātu kaimiņvalsts politiku – virzīt migrantus uz Latviju, tā atriebjoties par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz Baltkrieviju.

Pēdējās trīs dienās Valsts robežsardze novērsusi 103 migrantu mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Latvijas–Baltkrievijas robežu, kas ir lielākais skaits šogad. Kopumā no robežas nelikumīgas šķērsošanas šogad ir atturēts 3301 cilvēks, bet humānu apsvērumu dēļ Latvijā uzņemti 12 cilvēki.

Kā norāda Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts, jūlija pēdējās nedēļas iezīmē līdzīgu scenāriju kā pērn, – ir būtiski samazinājies pārkāpēju skaits uz Polijas robežas ar Baltkrieviju, bet palielinājies uz Latvijas robežas, ko var skaidrot ar reakciju uz noteiktiem ģeopolitiskiem notikumiem – pērn tā bijusi prasība Krievijas pilsoņiem kārtot latviešu valodas prasmes pārbaudi, šobrīd tas ir pieņemtais ierobežojums ieceļot Latvijā Baltkrievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem.

Igaunijā šodien apstiprina jauno valdību.

Rallijs un „Positivus” pulcē daudz tūristu, tikmēr viesmīlības nozare nav optimistiska par tūristu skaita pieaugumu šogad.

Uz robežas ar Baltkrieviju atkal palielinājies migrantu pieplūdums.

Rīgā atklāta ēka, kurā varēs izmitināt līdz 125 Ukrainas bēgļus.

Interneta darbības pārtraukumu dēļ visā pasaulē šodien traucēta valsts iestāžu, aviokompāniju, mediju un banku darbs.

Kurzemē ar septiņiem ātrposmiem turpinās Latvijas posms pasaules rallija čempionātā.

Studētgribētāji saskaras ar grūtībām pieteikties mācībām Latvijas augstskolās.

Ādažu militārajā bāzē sagaidīti valsts aizsardzības dienesta trešā iesaukuma karavīri.

Sākta administratīvā lietvedība pret vīrieti, kurš Viļānu tirgū tirgojis PSRS slavinošas preces.