Pēcpusdiena

Pēc pagājušās nedēļas stiprajām lietavām daudzviet Zemgalē un arī Vidzemē iezīmējas problēma kartupeļu laukos - neaizplūst ūdens un ražas draud sapūt. To šodien, 8. augustā, apsprieda Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes sēdē.

Šai problēmai piepildoties, nozare sagaida, ka Zemkopības ministrija individuāli izskatīs visu applūdušo saimniecību pieteikumus, lai lemtu par valsts atbalstu.

Nesenās vētras postījumu apzināšanā lauksaimniecībā izgaismojusies problēma: Zemgalē vairākos apvidos un arī daļā Vidzemes daudzos kartupeļu laukos un to daļās neaizplūst ūdens. Runa ir par teritorijām ar Jelgavu, Bausku, Iecavu, Dobeli, arī Tukuma virzienā un citviet. Līdzīgas grūtības sagaida arī citu dārzeņu audzētājus, kā arī augļkoku dārzos, kur vējš lauzis kokus un nopurinājis daļu ražas. Ūdenim no kartupeļu laukiem neaizplūstot dažu turpmāko dienu laikā, būs lielas problēmas - tā nozares pārstāvju bažas Latvijas Radio raksturo Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes vadītājs Guntis Gūtmanis.

Kartupelim trīs dienas guļot ūdenī, tas ar garantiju būs sapuvis. Arī nedēļa lielā mitrumā vai dubļos nozīmē, ka kartupeļus skar bakteriālā puve un tie nav glābjami, stāsta Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības vadītāja zemkope Aiga Kraukle. Atšķirībā no graudkopības situācija ir nepateicīga, jo kartupeļu laukus apdrošināt nav pa kabatai, savukārt skaidrības par kādiem valsts papildu atbalsta pasākumiem nav.

Piepildoties sliktākajiem scenārijiem lielo lietavu skartajās saimniecībās, Zemkopības ministrijai, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes ieskatā, vajadzētu individuāli vērtēt pa lauksaimnieku pieteikumus, lai lemtu par valsts palīdzību. Zemkopības ministrs Armands Krauze no Zaļo un zemnieku savienības nesen rosinājis apspriest ar lauksaimnieku iemaksām veidot riska fondu, kura līdzekļus izmantotu pēc dabas stihijām vai citiem nelabvēlīgiem gadījumiem. Šo ideju ministrs pirms pusotra mēneša pamatoja raidījumā "Krustpunktā".

Tomēr ne visu zemkopības produktu audzētāji gatavu šādā fondā ieguldīt un apdrošināšanas situācija ir izdevīgāka, piemēram, jau minētajiem graudkopjiem. Par nenokultajiem un lietavās sagāztajiem graudu vāliem apdrošināšanas kompānijām iesniegti pieprasījumi par apmēram trīs miljoniem eiro. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins Latvijas Radio jau pirms pāris dienām teica, ka pēc vētras saņemto pieteikumu vidū 325 ir par sējumiem.

Vai Zemkopības ministrija par šosezon, iespējams, zaudēto kartupeļu ražu tomēr varētu lūgt kādas kompensācijas no valsts budžeta, Latvijas Radio neizdevās noskaidrot, jo nozares ministrs aizņemtības dēļ nebija sazvanāms.

Precīzākus datus, cik daudz saimniecību draud kartupeļu ražas zaudēšana, nozares asociācija varētu zināt jaunnedēļ.

Pēc stiprajām lietavām daudzviet Zemgalē un arī Vidzemē joprojām applūduši kartupeļu lauki. Lauksaimnieki bažījas, ka raža vienkārši sapūs.

Pēdējās dienās pastiprināta uzmanība ir pievērsta Krievijas rietumu apgabalam Kurskā. Tur trešo dienu turpinās Ukrainas bruņoto spēku militārā operācija.

Vai ārstam patiešām pietiek 15 minūtes, lai apskatītu pacientu, noteiktu diagnozi un uzsāktu ārstēšanās kursu?

Lidostā "Rīga"sagaidīti olimpieši.

“Ceļš nav skrejceļš” – ar tādu motīvu pašā rīta agrumā šodien policisti Rīgā ķēra agresīvos braucējus ar bezpilota lidaparātu jeb dronu.

Ukrainai frontē izdevies apsteigt Krieviju dronu izmantošanā.

Latvijā būs jauna sociālās uzņēmējdarbības grantu programma, kurā pieejami septiņi miljoni eiro.

Austrumu slimnīcā veikta sarežģīta audzēja izņemšanas operācija.

Lielbritānijā turpinās plaši grautiņi un protesti pret imigrantiem.

“Ceļš nav skrejceļš” – ar tādu motīvu pašā rīta agrumā šodien, 7. augustā, policisti Rīgā ķēra agresīvos braucējus ar bezpilota lidaparātu jeb dronu. Ceļu satiksmes drošības direkcija kopā ar Valsts policiju un grupu “Drošais ceļš” jeb populāro kantrīmūzikas grupu Apvedceļš – veica autovadītāju braukšanas kultūras kontroli Rīgas ielās, lai ar dronu palīdzību fiksētu agresīvas braukšanas pārkāpumus.

Revidenti: Reģionālos autobusu pārvadājumus nerīko atbilstoši pamatotām vajadzībām un valsts iespējām.

Uzņēmuma „Latvijas dzelzceļs” vērienīgais projekts, kurā paredzēts modernizēt un izbūvēt gandrīz 50 pieturas, pilnībā pabeigts būs vien nākamajā gadā.

Apgabaltiesa atceļ aizliegumu par “Ghetto Games” darbību Grīziņkalnā.

Vairākas valstis atsakās nominēt sievieti un vīrieti Eiropas Komisijas komisāra amatam.

Iespējas braukt ir, bet pieprasījums zems un valstij tas izmaksā dārgi. Tās ir dažas no problēmām, ko vētījot reģionālo autobusu pārvadājumus, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole. Satiksmes ministrija apņemas to uzlabot un papildu naudu autobusu pārvadājumiem šogad neprasīšot. Savukārt pārvadātāju nozare cer tikt iesaistīti pārmaiņu apspriešanā.

Satiksmes ministrija, Sabiedriskā transporta padome un Autotransporta direkcija sabiedriskā transporta maršrutus neveido pēc vienotas pieejas. Normatīvajam aktam neatbilstot lēmumi par tiem maršrutiem, kuros pakalpojumu sniedz bez maksas. Trūkst arī pārliecības, vai maršrutu tīkla kvalitāte ir pietiekami pārbaudīta, revīzijas secinājumos pauž Valsts kontrole.

Revīzija notikusi par 2022. un 2023. gadu. Pagājušajā gadā pasažieru skaits bijis 15% mazāks nekā plānots; pērn valsts budžeta ikgadējā dotācija zaudējumu kompensēšanai pārvadātājiem bija 63 miljoni eiro. Taču papildus tam nozares ministrija ik gadu prasa vēl papildu finansējumu reisu apmaksai. Vienlaikus trūkst datu, ka maršrutu tīkls atbilst iedzīvotāju vajadzībām. Arī reisu kvalitātes kontroles pasākumi ir mazi - mērāmi dažos tūkstošos no 1,5 miljoniem izpildīto reisu. Valsts kontroles ieteikumus reģionālo pārvadājumu uzlabošanai programmā „Labrīt” uzskaitīja Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis.

Satiksmes ministrija piekrīt Valsts kontrolei, ka uzlabojumi vajadzīgi gan regulējumā, gan pašā maršrutu tīklā, lai arī pēdējo piecu gadu laikā maršrutu tīkls jau ir samazināts par 30%. Tuvākajos gados reģionālo pārvadājumu pielāgošanai reālajām vajadzībām un iespējām būs pievērsta daudz plašāka uzmanība, stāsta Satiksmes ministrijas Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta vadītāja Annija Novikova.

Pirms pieciem gadiem maršrutu tīklā būtisku pārmaiņu nebija, lai arī nozare uz to uzstāja. Pieļautās kļūdas maršrutu tīklā jālabo kopā ar pārvadātājiem, taču nāksies ņemt vērā jau noslēgtos līgumus, piebilst Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas vadītājs Ivo Ošenieks.

Pirmais Latvijas “Patria 6x6” nonācis pie karavīriem. Nacionālo bruņoto spēku rīcībā šodien, 5. augustā, oficiāli nodota pirmā Latvijā ražotā “Patria 6x6” bruņumašīna. Jaunajā ražotnē Valmierā, ko atklāja šī gada maijā, iecerēts ik gadu saražot aptuveni 30 bruņutransportierus. Pirmā Latvijas “Patria” ir apliecinājums sabiedrībai, ka aizsardzība ir valsts prioritāte, – tā svinīgajā transporta nodošanas ceremonijā uzsvēra amatpersonas.

Bruņumašīna pastāvīgā lietošanā nodota 3. Latgales brigādes zemessargiem.

Kā stāsta Zemessardzes komandiera pienākumu izpildītājs un Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieris, pulkvedis Gunārs Vizulis, “Patria” bruņumašīnas divi galvenie faktori ir mobilitāte un pašaizsardzība.

Nacionālo bruņoto spēku rīcībā nonāks pirmā Latvijā ražotā "Patria" 6x6 bruņumašīna.

Ukrainā plāno celt nodokļus.

Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers ir nosodījis nedēļas nogalē notikušo uzbrukumu viesnīcai, kurā uzturējās patvēruma meklētāji.

Jūrmalā un Jelgavā vētras seku novēršanai vajadzēs vismaz pāris mēnešu; Jūrmala lūgs iespēju izmantot pašvaldību izlīdzināšanas fondā iemaksāto.

--

No raidījuma ieraksta ir izņemts fragments saskaņā ar tiesas lēmumu par pagaidu aizsardzību pirms prasības celšanas tiesā.

Žoga izbūve gandrīz 145 kilometru garumā gar Latvijas–Baltkrievijas robežu pabeigta. Tomēr mēģinājumi nelikumīgi šķērsot robežu joprojām turpinās, tapāt kā ir reāli gadījumi, kad nelegālie imigranti robežu ir šķērsojuši un pārtverti jau mūsu valsts teritorijā. Valsts robežsardze pirms pāris dienām novērsa 81 cilvēka mēģinājumu nelikumīgi šķērsot Latvijas–Baltkrievijas robežu. Tas ir viens no lielākajiem mēģinājumiem vienā diennaktī šī gada laikā.

Žogs ir palīdzējis atvairīt nelegālu iekļūšanu mūsu valstī, apliecina robežsardze. VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) sola robežas stiprināšanas un infrastruktūras uzlabošanas darbus pilnībā pabeigt nākamgad. Tikmēr palīgā robežsardzei uz Baltkrievijas robežas ieradušies policisti no kaimiņvalsts Igaunijas.

Jelgavu sasniedzis Lietuvas plūdu ūdens: pārplūst Svētes upe, palienes iedzīvotājiem jābūt gataviem evakuēties.

Karavīri un zemessargi palīdz novērst vētras postījumus Jūrmalā.

Jaunuzņēmumi satraukti par turpmāko valsts atbalstu; Ekonomikas ministrija sola to drīz atjaunot.

Nelegālo migrantu aizturēšanā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas iesaistās Igaunijas policija.

ASV atzīst opozīcijas kandidātu Gonsalesu par Venecuēlas prezidenta vēlēšanu uzvarētāju.