Pēcpusdiena

Šogad ir iesniegtas teju 2000 apelācijas par eksāmenu rezultātiem, kas ir divas reizes vairāk nekā pagājušajā gadā. Kāpēc šāda situācija ir izveidojusies un ko par to saka nozares eksperts un ministrija, skaidro Anna Apīne.

Aglonā noslēdzas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki.

Pasaules Veselības organizācija izsludinājusi starptautiska mēroga ārkārtas situāciju sabiedrības veselības jomā saistībā ar jauna pērtiķu baku varianta izplatību Āfrikā.

Katarā atsākas sarunas par pamieru Gazā.

Liepājas cietuma spāru svētki sagaidīti trīs mēnešu ātrāk nekā gaidīts.

Rīgā pie dzelzceļa stacijām veidos mobilitātes punktus. Sola lielākas ērtības iedzīvotājiem.

Eksāmenu apelāciju skaits šogad ir divas reizes lielāks nekā pagājušajā gadā. Kāpēc tā?

Latvijas Paraolimpisko spēļu delegācijas dalībnieki šodien devās uz svinīgo pieņemšanu pie Valsts prezidenta Edgara Rinkeviča, turpinot gatavošanos Parīzes Paraolimpiskajām spēlēm, kas sāksies tieši pēc divām nedēļām.

Latvijas delegāciju šā gada Parīzes Paraolimpiskajās spēlēs veidos kopumā astoņi dalībnieki, kas ir vairāk nekā pirms trim gadiem Tokijā, kad piedalījās septiņi latviešu parasportisti. Tieši puse jeb četri no Latvijas delegācijas dalībniekiem piedalīsies vieglatlētikā – Aigars Apinis un Diāna Krūmiņa ir ļoti pieredzējuši parasportisti, bet lodes grūdējiem Emīlam Dzilnam un Raivo Maksimam tā būs debija Paraolimpiskajās spēlēs. Maksims delegācijā tika iekļauts kā pēdējais, no dalības veselības apsvērumu dēļ atsakoties citam vieglatlētam Edgaram Bergam.

Delegācijas pieredzējušākais pārstāvis būs Aigars Apinis, kurš debitēja vēl 2000. gadā Sidnejā un šogad dosies uz savām septītajām paraolimpiskajām spēlēm, viņam lūkojot papildināt savu medaļu krājumu.

Paraolimpiskajā iejādē sacentīsies Rihards Snikus, kurš Tokijā izcīnīja divus sudrabus, tāpat četrās peldēšanas disciplīnās startēs Jurijs Semjonovs, bet pirmoreiz vēsturē Latvija būs pārstāvēta riteņbraukšanā un šaušanā – riteņbraukšanā piedalīsies Oskars Gailišs, bet šaušana Margita Kanopka.

Valdības piedāvātās nodokļu pārmaiņas atbildēs uz tautsaimniecības attīstības izaicinājumiem, tā uzsver premjere Evika Siliņa no "Jaunās Vienotības". Tomēr plāna aprises aizvien vēl ir nezināmas un Finanšu ministrijā darbs turpinās. Ir apņemšanās necelt pievienotās vērtības nodokli un vienkāršot darba nodokļu sistēmu. Pretrunas šiem plāniem nesaskata arī Saeimā.

Rudenī valdības un pēcāk Saeimas primārais uzdevums būs nākamā gada budžeta un ar to saistītā nodokļu pārmaiņu plāna sagatavošana. "Nodokļu jautājums nav miglā" - tā premjere Evika Siliņa no "Jaunās Vienotības" raksturo nodokļu pārmaiņu plāna gatavošanu. Pašlaik skaidri pateikts, ka Latvijā necels pievienotās vērtības nodokļa likmi. Citu konkrētu atbilžu par iespējamām nodokļu pārmaiņām vēl nav. Tās varētu prezentēt vienlaikus ar valsts budžeta aprisēm, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču norādīja valdības vadītāja.

Šajā procesā kavēties nedrīkst, uzsvēra arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Skaidrību gaida arī Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents uzņēmējs Andris Bite. Tieši viņš iepriekš vērsa uzmanību uz apspriežu apstādināšanu nodokļu sistēmas darba grupā. Skaidrības trūkst arī tagad, divus mēnešus vēlāk.

Finanšu ministrijā apstiprināja, ka pašlaik turpinās darbs saistībā ar iespējamām izmaiņām nodokļu politikā un publiski apspriežama informācija vēl sekos. Savukārt nākamā gada budžeta projektu skatīšanai Saeimā jāiesniedz līdz 15. oktobrim.

Vēl jāgaida skaidrība par nodokļu pārmaiņām; prezidents uzsver – kavēties nedrīkst.

Latvijas Paraolimpisko spēļu delegācijas dalībnieki šodien tikās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkeviču, turpinot gatavošanos Parīzes Paraolimpiskajām spēlēm, kas sāksies tieši pēc divām nedēļām.

Portālā "Mana balss" vecāki ceļ trauksmi, ka pārāk lielas summas ir jāmaksā par privāto bērnudārza apmeklējumu. Vecāki vēlas lielāku pašvaldību atbalstu.

Pārtikas produktu izcelsmes valsts norādīšanai atbalstu pauž iedzīvotāji un lauksaimnieki, uzņēmēji bažīgi.

Vācija izdevusi aresta orderi personai, kas tiek turēta aizdomās par "Nord Stream" cauruļvada spridzināšanu.

Šajās dienās tūkstošiem ticīgo atkal pulcējas Aglonā, lai šovakar dotos kopīgā Tautas Krustaceļā, bet rīt, 15. augustā, svinētu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas dienu.

Latvijā ir nepilni divi tūkstoši sertificētu zobārstu, no kuriem bērnu zobārstniecībā specializējušies vien 25, bet par valsts naudu bērnu zobus labo 301 praksē.

Aptuveni 70 tūkstoši fizisko personu septembrī varētu sākt saņemt vēstules no Valsts ieņēmumu dienesta ar aicinājumu pārskatīt savus deklarētos ienākumus.

Par jaunā mācību gada tuvošanos liecina arī tas, ka skolēnu un bērnudārznieku vecāki sāk saņemt sarakstus ar bērniem mācībām nepieciešamajām lietām, kas tiem ir jāsarūpē.

Atbalsta ieceri azartspēles atļaut tikai no 21 gada vecuma, dalību izlozēs – no 18.

Uzreiz pēc Olimpiskajām spēlēm labākie Eiropas pludmales volejbolisti pārcēlušies uz Nīderlandi, kur viņiem vēl viens no sezonas lielajiem turnīriem – Eiropas čempionāts. Latvija šogad pārstāvēta gan vīru, gan dāmu konkurencē.

Jau trešo dienu ugunsdzēsēji glābēji turpina dzēst plašu ugunsgrēku Grieķijā, Atēnu tuvumā.

Valsts ieņēmumu dienests pastiprināti analizē privātpersonu datus, lai noskaidrotu, kādēļ ir būtiska neatbilstība starp banku kontu apgrozījumu un ienākumiem. Aptuveni 70 tūkstoši personu septembrī varētu sākt saņemt vēstules no Valsts ieņēmumu dienesta ar aicinājumu pārskatīt savus deklarētos ienākumus. Summa pārsniedzot 20 tūkstošus eiro gadā. Ekonomikas eksperti to vērtē kā pareizu soli. Vai tas mazinās ēnu ekonomiku, rādīs laiks.

Paziņošana fiziskajām personām notiks caur Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanās sistēmu (EDS), bet vēstules tiks sūtītas tiem, kam ir lielākās nesakritības starp bankas konta apgrozījumu un tiem ienākumiem, kas ir deklarēti VID.

Dienests konstatējis, ka no 70 tūkstoš personām 5,5 tūkstošiem starpība starp bankas konta apgrozījumu un tiem ienākumiem, kuri ir deklarēti VID, ir virs 100 tūkstošiem eiro, 13 tūkstošiem starpība ir no 50 līdz 100 tūkstošiem eiro, bet 51 tūkstotim personu starpība ir no 20 līdz 50 tūkstošiem eiro.

VID vadība grib ticēt, ka lielākā daļa ir neapliekamie ieņēmumi – bet tā varētu būt trešdaļa, otra trešdaļa ir tie, kas nezināja.

Šī ir jauna metode, ko VID grib darīt, lai iekustinātu sabiedrību, lai cilvēki maksātu nodokļus. Jau 2023. gadā VID kopumā izvērtējis gandrīz 20 000 personu un konstatējis, ka cilvēki nemaksā nodokļus. VID pērn šiem cilvēkiem izsūtīja masveida paziņojumus un redz, ka tie strādā. Cilvēki pērn ir labprātīgi samaksājuši 10 miljonus eiro, zinot, ka VID pamana un kontrolē, to skaitā 8,5 miljoni eiro – šis pērn bijis lielākais pienesums no īpašumu pārdošanas.

VID aicina cilvēkus nesatraukties. Ja ir aizmirsies, tad jāiesniedz gada deklarācija vai jāveic precizējumus un jāsniedz skaidrojumu VID naudas izcelsmei, pamatojot ienākumu nedeklarēšanu.

Pēc paziņojuma saņemšanas VID aicina trīs četru nedēļu laikā deklarēt savus ienākumus. Jo ātrāk cilvēki reaģēs uz paziņojumu, jo labāk. Ja neatsauksies, tad VID personas uzrunās vēlreiz un, ja nebūs nekādas reakcijas, tad sāks padziļinātu auditu un var piestādīt rēķinu.

Neviens netiks sodīts, ja pats deklarēs savus ienākumus. Sodīs tikai tās personas, ka apzināti neskaidros, neatbildēs, nereaģēs uz VID paziņojumiem, sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Iemesls šādai akcijai ir ikgadējais ēnu ekonomikas pētījums, kas parāda, ka aplokšņu algu līmenis Latvijā 2023.gadā bija 23,6 %.

Kas vidusskolēniem būtu jāapgūst vēsturē un kas sociālajās zinībās? Līdz šim šie abi mācību priekšmeti vidusskolā bija apvienoti vienā, bet no septembra tos mācīs atsevišķi. Jaunas programmas šobrīd izstrādājusi Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības darba grupa un šodien ar tām iepazīstināja plašāk.

Stihiju postījumi ir viens no jautājumiem, ko šodien ar Valsts prezidentu pārrunāja arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (Jaunā Vienotība).

Sesto dienu turpinās Ukrainas armijas iebrukums Krievijas teritorijā - Kurskas apgabalā. Militāro ekspertu ieskatā tas ļāvis Ukrainai kaut vai uz laiku pārtvert iniciatīvu vismaz vienā frontes daļā.

Jau vairākas dienas video straumēšanas platformas "YouTube" darbības ātruma bremzēšana vairo neapmierinātību Krievijas sabiedrībā.

Vēstures un sociālo zinātņu mācību priekšmetos būs jaunas programmas.

Latvija ASV Kinoakadēmijas balvai “Oskars” izvirzījusi režisora Ginta Zilbaloža pilnmetrāžas animācijas filmu "Straume".

Daži no Spānijā iestrēgušajiem bērniem, kuri ar Latvijas tūroperatora starpniecību bija devušies uz apsolītu sērfošanas nometni Portugālē, ir sākuši atpakaļceļu uz mājām Latvijā. Lielākās daļas nogādāšana mājās vēl tiek organizēta.

Vēl dažas dienas turpināsies reflektantu papilduzņemšana Valsts policijas koledžā, bet šodien noslēdzas pieteikšanās studijām Valsts robežapsardzes koledžā.

Jau ceturto dienu Krievijai nākas atvairīt Ukrainas spēkus, kas īsteno militāro operāciju Kurskas apgabalā.