Pēcpusdiena

Pēcpusdiena

By Latvijas Radio Ziņu dienestsNews
Download on the App Store

Pēcpusdiena episodes

  • Andris Sprūds: Daudz darāmo mājasdarbu ir gan NATO, gan Latvijai
    Daudz darāmo mājasdarbu ir gan NATO, gan Latvijai – tā pēc tikšanās ar Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieku admirāli seru Kītu Blountu un NATO Gaisa spēku pavēlniecības komandieri ģenerāli Džeimsu Hekeru uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds (Progresīvie).
    Ministrs norāda, ka tikšanās laikā pārrunāts incidents ar Krievijas “Šahed” tipa drona ielidošanu Latvijas teritorijā, kā arī iespējas stiprināt NATO gaisa telpas aizsardzību un veicināt sabiedroto klātbūtni Latvijā.
    3 min
  • Pilnveidos kārtību, kā efektīvāk rīkoties bezpilota lidaparātu apdraudējumu gadījumā
    Aktualizēs un pilnveidos kārtību, kā efektīvāk rīkoties dronu radītu drošības apdraudējumu gadījumā. Par to šodien, 10. septembrī, vienojās Nacionālās drošības padomes sēdē, kas notika Rīgas pilī Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vadībā. Notikušais ar Rēzeknes novadā, Gaigalavas pagastā nokritušo Krievijas “Šahed” tipa dronu šodien pārspriests arī valdībā.
    Nacionālās drošības padomes sēdē lemts, ka Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem būs iespēja paātrināt militāro spēju turpmāku attīstību un papildus pretgaisa aizsardzības sistēmu izvēršanu austrumu robežas aizsardzības stiprināšanai. Padome arī vienojās, ka Latvijas puse otrdienas Ziemeļatlantijas padomes sanāksmē un diskusijās ar sabiedrotajiem aktualizēs nepieciešamību paātrināt īstenot NATO moderno pretgaisa aizsardzības sistēmu un spēju rotācijas klātbūtni NATO austrumu flangā atbilstoši NATO samitos lemtajam.
    Arī Latvijas iedzīvotāji ir aicināti saglabāt modrību, jo Krievijas īstenotais karš Ukrainā joprojām turpinās un potenciāli arī turpmāk ir iespējami incidenti. Savukārt notikušā incidenta padziļināta izmeklēšanas secinājumu izvērtēšana plānota jau nākamajā Drošības padomes sēdē.
    Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc pēdējo dienu notikumiem norāda, ka šī tiešām nav ordināra situācija un ir absolūti pamatots pieprasījums no cilvēkiem un no sabiedrības kopumā skaidrot, kā viss notika, kāpēc tas atgadījās un kāda bija atbildes reakcija no attiecīgajiem dienestiem. Taču sabiedrībai ir jāsaprot, ka daļa no šīm atbildēm tiešām objektīvu iemeslu dēļ nav atklājama detaļās.
    7 min
  • Otrdiena, 10. septembris, pl. 16:00
    Aktualizēs un pilnveidos kārtību, kā efektīvāk rīkoties bezpilota lidaparātu radītu drošības apdraudējumu gadījumā.
    Baltkrievijā reģistrētie auto būs jāizved no valsts vai jāpārreģistrē izmantošanai ceļu satiksmē Latvijā.
    Maskava piedzīvo masīvu ukraiņu lidrobotu uzbrukumu; slēgtas trīs lidostas.
    Vai Latvijā sabiedrība ir gana zinoša, lai samazinātu pašnāvību skaitu valstī?
    „Rail Baltica” projektam varētu piesaistīt privātos partnerus. Sarunas sola gada beigās.
    41 min
  • NBS: Rēzeknes novadā nokritušais Krievijas "Šahed" drons bija aprīkots ar sprāgstvielu
    Rēzeknes novadā nokritušais Krievijas drons bija “Šahed” tipa drons, kas aprīkots ar sprāgstvielu. Tā medijiem šodien, 9. septembrī, apliecināja Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, uzsverot, ka drons nav bijis speciāli mērķēts uz Latviju, bet gan Ukrainu.
    Krievijas drons nokrita Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā. Tas ir “Šahed” tipa drons, kas atbilst Krievijā lietotajiem droniem, ko tā plaši pielieto izvērstajā karā pret Ukrainu. Šobrīd ir savākti visi lietiskie pierādījumi, drons deaktivizēts un notiek padziļināta tā sastāvdaļu analīze, pēc kuras varēšot arī noskaidrot, vai drona konstruēšanai izmantotas Rietumu detaļas.
    Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš uzsver, ka visa incidenta laikā, jau no pirmā brīžā, kad drons ielidojis Latvijas teritorijā, Latvijas aizsardzības spēki esot monitorējuši situāciju, sadarbojoties ar NATO partneriem. Izvērtējot visus faktorus, Bruņotie spēki rīkojās atbilstoši pieņemtajam lēmumam. Tiesa, plašāk netiek skaidrots, kāds tieši tas bija.
    Šobrīd gan vēl nav skaidrs, vai drons nokritis vai piezemējies – to atklāšot izmeklēšanas laikā.
    Kalniņš sacīja, ka Bruņotie spēki “pa labi, pa kreisi nešaudās uz robežas”, lai notriektu jebkurus aizdomīgus objektus, jo arī iepriekš esot bijušas situācijas, kad Baltkrievijas lidaparāti ielido Latvijas teritorijā nejauši. Sākotnēji ir jāpārliecinās, ka tas nav kaujas ierocis, kas var apdraudēt valsti.
    Arī Bruņoto spēku Gaisa spēku komandieris pulkvedis Viesturs Masulis norādīja, ka šobrīd ir jāizmeklē tas, kāpēc drons nomaldījies un brīvi dreifējis Latvijas virzienā. Taču viņš uzsvēra, ka zemu lidojošos un maza izmēra dronus ir grūti pārskatīt, piebilstot, ka šajā situācijā neizpildījās visi kritēriji, lai lemtu pacelt sabiedroto iznīcinātājus.
    Savukārt aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") norāda, ka notikušais ir ļoti nopietns ārkārtas incidents Latvijā, kas vien pierāda, ka dzīvojam jaunā realitātē, kurā karš ir tuvu Latvijas robežām.
    Viņš uzsvēra, ka šobrīd pie Austrumu robežas ir pastiprināta bruņoto spēku klātbūtne un ka jau ir sazinājies ar Lietuvas un Rumānijas aizsardzības ministriem, un ka jautājums tiks pacelts arī NATO padomē.
    Tāpat ministrs vairākkārt uzsvēra, ka diskusijas par to, vai šis drons bija vai nebija ar ļaunprātīgu nolūku tēmēts uz Latviju, ir otršķirīgas, primārais ir tas, ka Latvijas gaisa telpu pārkāpa agresorvalsts drons, un tieši šādi šī situācija tiekot vērtēta.
    --
    Pēc bezpilota lidaparāta nogāšanās Latvijas teritorijā, reaģējuši arī politiķi Latvijas kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā, kā arī Ukraina. Tikmēr saskaņā ar NATO rīcībā esošo informāciju neesot pamata domāt, ka drona avārija būtu bijusi tīša. Šī nav pirmā reize, kad NATO dalībvalstu teritorijā ielido Krievijas drons vai raķete. Vēl jo vairāk, kopš pilna mēroga kara sākuma Rietumvalstīs konstatēti dažādi aizdomīgi incidenti, kuru iesaistē nereti tiek vainota Krievija.
    12 min
  • Pirmdiena, 9. septembris, pl. 16:00
    Rēzeknes novadā sestdien, 7. septembrī, nokritušais Krievijas drons bija "Šahed" tipa drons, kas bija aprīkots ar sprāgstvielu.
    Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā nonākuši četri bērni, kuri inficējušies ar difteriju un nebija pret to vakcinēti.
    Satiksmes ministrija uz nezināmu laiku atcēlusi plānoto pasākumu, kurā solīja plašāku informāciju par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" ieviešanas stratēģiju Latvijā.
    Stokholmas Ārlandas lidosta aizdomīgu dronu dēļ naktī apturējusi lidojumus.
    Latvijas parasportisti no Parīzes atgriežas mājās ar vairākām godalgām.
    41 min
  • Piektdiena, 6. septemris, pl. 16:00
    No nākamā gadā plānots mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, palielināt minimālo algu un neapliekamo minimumu.
    Pie Brīvības pieminekļa zvērestu dod valsts aizsardzības dienesta un profesionālā dienesta karavīri.
    Riteņbraucējs Gailišs iegūst 18. vietu grupas braucienā Parīzes paraolimpiskajās spēlēs.
    Valsts aizsardzības mācību “Namejs 2024” laikā turpinās valsts pierobežas stiprināšana.
    41 min
  • No nākamā gada plānots paaugstināt IIN likmi, minimālo algu un neapliekamo minimumu
    No nākamā gada plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, kā arī paaugstināt minimālo algu, piektdien preses konferencē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").
    Pēc plašām un arī ieilgušām diskusijām valdību veidojošo partiju pārstāvji, uzņēmēju un arodbiedrību pārstāvji tikuši līdz konkrētam nodokļu pārmaiņu piedāvājumam.
    No nākamā gada paredzēts celt minimālo algu. Šobrīd tā ir 700 eiro, bet nākamgad tā plānota 740 eiro, 2026.gadā - 780 eiro, 2027.gadā - 820 eiro, bet 2028.gadā - 860 eiro. Paredzēts vienkāršot neapliekamā minimuma sistēmu, atsakoties no diferencētā neapliekamā minimuma. Nākamgad to paredzēts noteikt 510 eiro, aiznākamgad – 550 eiro. Pensijām no nākamā gada paredzēts ar nodokļiem neapliekamais minimums 650 eiro.
    Plānots, ka no nākamā gada būs divas iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes. Ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā jeb 8775 eiro mēnesī IIN likme paredzēta 25,5%, bet ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī - 33%. Tādējādi piedāvātās nodokļu sistēmas pārmaiņas nākšot par labu 95% strādājošo.
    6 min
  • Ceturtdiena, 5. septembris, pl. 16:00
    Ukrainas valdībā gaidāmas lielas izmaiņas, vairāki ministri atkāpušies no amata.
    Sākas gardākā gada izstāde „Rigas Food”, kas ilgs līdz sestdienai.
    Izglītības un zinātnes ministrija jau no nākamā gada varētu par trešdaļu samazināt valstī noteikto prioritāro sporta veidu sarakstu.
    Daugavpils reģionālā slimnīca kā pirmā varētu kļūt par valsts nozīmes slimnīcu.
    Sporta ārste: Jaunajiem sportistiem pirmās paraolipiskās spēles ir liels izaicinājums.
    41 min
  • Sporta ārste: Jaunajiem sportistiem pirmās paraolipiskās spēles ir liels izaicinājums
    Šodien, 5. septembrī, mūsu paraolimpiešiem ir brīvdiena, lielākā daļa no viņiem jau ir startējuši Paraolimpiskajās spēlēs Parīzē, bet vēl trīs paratlētiem priekšā pēdējie starti. Kā viņi jūtas un ko īsti nozīmē piedalīties tik liela mēroga sacensībās?
    Paraolimpiskās spēles nenoliedzami ir lielākais sporta notikums sportistu profesionālajā karjerā, kas liek izjust arī lielu stresu un enerģijas atdevi. Šajās spēlēs Latviju pārstāv četri pieredzējuši sportisti un četri, kuriem šīs ir pirmās spēles. Lai noskaidrotu, kā jūtas mūsu paralimpieši, kam finišs jau būs sestdien, devos uz paraolimpisko ciematiņu, kur satikos ar Latvijas paralimpiskās komitejas vienības sporta ārsti Sandru Rozenšoku.
    Viņai šīs jau ir ceturtās spēles un ar dažiem sportistiem ārste jau ir no pašiem pirmsākumiem, piemēram, ar jātnieku Rihardu Sniku. Rozenšoka pastāstīja, ka paralimpieši jūtas labi, jo lielākā daļa no viņiem ir jau startējuši un var atpūsties gan emocionāli, gan fiziski. Par to, kādas sajūtas ir paraolimpisko spēļu laikā, pastāstīja Sandra Rozenšoka.
    Ārste norādīja, la būtībā nevienam no mūsu paraatlētiem nav bijis grūtību ne pirms, ne pēc starta. Ik viens no viņiem izbauda šo spēļu gaisotni.
    Katram sportistam ir izstrādāta sava ēdienkarte un gatavošanos startam atvieglo arī asistenti, kas Parīzē netrūkst. Piemēram, Aigars Apinis pirms starta saudzē rokas, un cenšas maksimāli nenopūlēties. Arī paša ciematiņa intrastruktūru un lokāciju ārste vērtē pozitīvi, jo ciemats atrodas blakus Sēnai un ir brīvi pieejami dažādi sabiedriskie transporti, par kuriem sportistiem spēļu laikā nevajadzēja uztraukties, jo speciālas mašīnas nogādāja viņus gan uz spēļu vietām, gan treniņiem.
    Ciematiņā ir pat sava poliklīnika, kuru gan nav vajadzējis apmeklēt, jo kā stāstīja Rozenšoka,  viņai līdzi ir īpašs koferis, kurā ir viss nepieciešamais ikvienai sāpei vai problēmai, sākot no galvassāpēm un beidzot ar muskuļu savilkumiem, protams, rūpīgi sekojot līdzi dopinga sarakstam.
    4 min
  • Krievijas turpina uzbrukt Ukrainai: raķešu triecienā Ļvivā nogalināti septiņi cilvēki
    Dienu pēc šausminošā raķešu uzbrukuma Poltavai, kurā nogalināti 53 cilvēki, bet turpat 300 ievainoti, šodien, 4. septembrī, Krievija turpināja noziedzīgos uzbrukumus Ukrainas pilsētām un kārtējos smagos uzbrukumus piedzīvojušas Krivijriha un Ukrainas Rietumu “citadele” Ļviva.
    Kamēr Poltavā šodien turpinājās glābšanas darbi vakardienas raķešu uzbrukumā izpostītajā vietā, šodien no rīta puses jaunus spēcīgus uzbrukumus piedzīvoja Krivijriha un Ļviva. Tieši Ļvivā šorīt nodarīti vislielākie postījumi – tur Krievija uzbruka ar divām „Kinžal” raķetēm, nodarot postījumus vairāk nekā 50 ēkām pilsētas vēsturiskajā centrā, izpostot arī skolas, divas medicīnas iestādes, arhitektūras pieminekļus.
    Uzbrukumā nogalināti septiņi cilvēki, bet 64 cietuši. Starp nogalinātajiem ir arī viens bērns. Tā ir septiņus gadus vecā Emīlija. Bojā gājušas arī viņas jau pieaugušās māsas Jarina un Darina, kā arī viņu mamma, kuras tika dzīvas apraktas viņu dzīvoklī. Turpat tobrīd atradās arī tēvs, viņš vienīgais ir izdzīvojis, bet guvis ievainojumus.
    No 64 ievainotajiem šobrīd 11 cilvēku veselības stāvoklis tiek raksturots kā kritisks, par viņu dzīvībām cīnās mediķi. Ļvivā šodien arī cilvēki tiek aicināti nodot visu asinsgrupu asinis un rītdiena Ļvivā ir izsludināta par sēru dienu.
    Bet šodiena un tuvākās divas dienas Sēru diena ir Poltavā, kur vakar Krievija īstenoja spēcīgu uzbrukumu pa Sakaru institūta ēku brīdī, kad tur bija pilns ar studentiem un mācībspēkiem. Šodien, diennakti pēc uzbrukuma, vēl joprojām Poltavā turpinājās glābšanas darbi. Šorīt tur joprojām strādāja ap 200 glābēju, kinologi ar suņiem pārmeklēja gruvešus, mēģinot vēl atrast cilvēkus. Tiek uzskatīts, ka vēl pieciem cilvēkiem tur vajadzētu atrasties. Visu dienu arī turpināja augt gan bojāgājušo, gan cietušo cilvēku skaits – pēc pēdējiem datiem nogalināti 53, bet 298 ir cietuši. Starp cietušajiem daudzi ir arī ļoti smagā stāvoklī.
    Tāpat šodien no rīta smagu uzbrukumu piedzīvoja arī Krivijriha. Krievija atkal ir uzbrukusi piefrontes apgabalu viesnīcām – pēdējo nedēļu laikā jau vairākas ir iznīcinātas. Arī šorīt uzbrukts kādai viesnīcai, iznīcinot vairākus ēkas stāvus. Arī šis uzbrukums bija ļoti spēcīgs, jo postījumi ir nodarīti arī četrām netālu esošajām izglītības iestādēm un virknei daudzstāvu māju. Šajā uzbrukumā cietuši pieci cilvēki, tajā skaitā 10 gadus veca meitene.
    6 min

About Pēcpusdiena

From the publisher's feed

Kad darba diena tuvojas noslēgumam un cilvēki gatavojas mājupceļam, Latvijas Radio 1 piedāvā informatīvi analītisku programmu „Pēcpusdiena”. Skaidrojot dienas aktualitātes Latvijā un pasaulē,…