Pēcpusdiena

Nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pirmā ceturkšņa rezultāti nav optimistiski – kompānijas zaudējumi pieauguši gandrīz divarpus reizes un pārsniedza 70 miljonus eiro. Kompānija šobrīd strādā sarežģītā finanšu situācijā un jau tagad ir skaidrs, ka būs nepieciešama papildu finanšu injekcija no valsts.

"Progresīvie" vairs neatbalsta Siliņas valdību, aicina sākt sarunas par nākamo koalīciju

Krīzes vadības centrs: Latvijā patlaban trūkst ātras klasificētas informācijas apmaiņas sistēmas ar pašvaldībām.

Daudzi nezina, kur ir viņu vakcinācijas pase, bet datus par vakcinētajiem iedzīvotājiem elektroniski uzkrāj tikai no 2024. gada.

Partija "Progresīvie" aicina Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi. To šodien, 13. maijā, pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (Jaunā Vienotība) teica "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs, norādot, ka saruna ar Ministru prezidenti nav devusi apmierinošas atbildes un valdība faktiski zaudējusi rīcībspēju.

Šuvajevs uzskata, ka šādā situācijā pastāv divas iespējas - Ministru prezidentes demisija vai balsojums Saeimā par valdības turpmāko uzticību. Šuvajevs norādīja, ja Saeimā būs balsojums par premjeres demisiju, "Progresīvo" balsis Siliņai nebūs.

--

Viedokli izsaka Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.

Notiekošo analizē Rīgas Stradiņa universitātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.

--

Tā ir bezatbildīga rīcība – tā notiekošās nesaskaņas valdībā vērtē bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Gandrīz vai anarhistiska uzvedība – tā partijas "Progresīvie" rīcību savukārt raksturo eksprezidents Valdis Zatlers un aicina uzmanīgi izlasīt Satversmi.

--

Vai piecus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām būtu jāveido jauna valdība, jautājam iedzīvotājiem Rīgas ielās.

Latvijā patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu palielinājušās par 0,6 %, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli - pieaugušas par 2,9 %.

Patlaban atrast labāku Aizsardzības ministra amata kandidātu būtu grūti. Tā pavēstījusi premjere Evika Siliņa no „Jaunās Vienotības” pēc tikšanās ar šim amatam pašas virzīto pulkvedi Raivi Melni.

Zelenska kancelejas bijušais vadītājs Jermaks apsūdzēts naudas atmazgāšanā.

Satversmes tiesa: Jūrmala nedrīkst ļaut būvēt piecstāvu ēku vasarnīcu rajonā bez objektīva pamatojuma.

Arvien vairāk bērnu no aizbildņu un audžuģimenēm nonāk atpakaļ bērnunamos. Bērnu aizsardzības centrs satraukts par šādu tendenci.

Viens no jaunākajiem sastāviem pēdējos desmit gados - ar šādu spēlētāju grupu šogad pasaules čempionātā hokejā startēs Latvijas vīriešu izlase.

Vai pulkvedis Raivis Melnis būs nākamais aizsardzības ministrs? Viņu šim amatam uzrunājusi premjere Evika Siliņa no “Jaunās Vienotības”. Melnis aicinājumam, ilgi nedomājot, piekritis, un abi šodien, 12. maijā, valdības mājā pārrunājuši galvenos veicamos darbus aizsardzības jomā un turpmākās prioritātes. Pulkvedis apņēmies Latvijā aktīvāk izmantot Ukrainas pieredzi pretdronu aizsardzības jomā un citos jautājumos.

Saeimā plaša atbalsta Melnim šobrīd gan nav. “Progresīvie” pēc sava aizsardzības ministra Andra Sprūda demisijas vispirms vēlas sarunu ar premjeri. Zaļo un Zemnieku savienība skaidrojumu no “Progresīvajiem” un tikšanos ar Melni. Savukārt opozīcija uzskata, ka viena ministra maiņa problēmas valdībā neatrisinās. 

Pulkvedis Raivis Melnis dienē Nacionālajos bruņotajos spēkos un patlaban pilda Aizsardzības ministrijas pārstāvja pienākumus Ukrainā. No februāra viņš ir arī premjeres Evikas Siliņas no “Jaunās Vienotības” ārštata padomnieks militārās sadarbības jautājumos.

Kā savas prioritātes, ja tiks apstiprināts aizsardzības ministra amatā, Melnis min iesākto darbu pabeigšanu, Ukrainas pieredzes pārņemšanu un integrēšanu Latvijas aizsardzības nozarē, kā arī NBS spēju pārorientēšanu aktuālajām vajadzībām turpmākajos gados.

Ja Melni apstiprinās, viņš atvaļināsies no dienesta uz ministra pilnvaru termiņa laiku un pēc tam plāno atgriezties dienestā.

"Progresīvie" koalīciju vēl neatstās. Aicina premjeri uz sarunu.

Diskusijas par 2. pensiju līmeni turpinās jau ilgu laiku, un viedokļi par to, ļaut vai neļaut iedzīvotājiem izņemt savu uzkrāto kapitālu jau pirms sasniegts pensijas vecums atšķiras.

Lai arī bija noteikts pamiers, kaujas Ukrainā turpinājās visas trīs dienas. Nav bijuši lieli un masīvi Krievijas uzbrukumi.

Kritīs vai nekritīs valdība? Uz šo jautājumu, lai arī šodien, 11. maijā, jau cerējām iegūt skaidrāku atbildi, skaidrības joprojām nav. Valdība nonākusi nopietnā krīzē pēc vakardienas politiskās drāmas, kurā izvērtās teju sacensība par to, kurš par aizsardzības ministra demisiju pagūs paziņot pirmais – pats ministrs Andris Sprūds no “Progresīvajiem” vai premjere Evika Siliņa no “Jaunās Vienotības”. Saspīlējumam starp “Jauno Vienotību” un “Progresīvajiem” pieaugot, "Proegresīvo" Saeima frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs šodien uzsvēra, ka premjere Siliņa šobrīd nespēj atbildīgi vadīt valdību, tomēr pagaidām “Progresīvie” koalīciju vēl neatstāj un vispirms vēlas sarunu ar premjeri.

--

To, ka šis varētu būt īstais laiks profesionāļa virzīšanai uz aizsardzības ministra amatu, jo par politisku kandidātu pašreizējā situācijā būtu ļoti grūti vienoties, TV3 šorīt sacīja arī Valsts prezidents. Premjeres noskatīto aizsardzības ministra amata kandidātu Melni Edgars Rinkēvičs personīgi nepazīstot, bet plāno ar viņu tikties, kad Melnis atgriezīsies Latvijā. Savukārt, runājot par notiekošo koalīcijā, prezidents aicināja politiķus atturēties no pārsteidzīgas rīcības

--

Drošības un aizsardzības industriju federācijas ieskatā valdības šūpošanās industrijas darbu patlaban tieši neietekmē. Taču organizācija arī vērš uzmanību, ka esošajos ģeopolitiskajos apstākļos drošības jautājumiem arvien jābūt pirmajā vietā un nav pieļaujams, ka informācija saistībā ar dronu incidentiem gan sabiedrībai, gan industrijai ir fragmentēta. 

Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga vērtē, ka priekšvēlēšanu laiks ik pa brīdim šobrīd liek politiķiem vairāk un asāk reaģēt uz savstarpēju attiecību vai ambīciju aspektiem, kas kopumā drošību nevairo. Taču vienlaikus viņa secina, ka situācija ar dronu incidentiem, kas nupat bija Latvijā, drošības situāciju potenciāli varēja apdraudēt daudz vairāk nekā kāds izlēmīgs solis, tostarp, par ministra maiņu un šobrīd valdībai īpaši svarīgi komunicēt sabiedrībai par reālu darbu drošības stiprināšanā Latvijā.

Arī Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele norāda, ka šie dronu incidenti tātad bijuši vairakkārt, bet informācija sabiedrībai un arī industrijai par to ir ļoti fragmentēta. Savukārt, runājot jau par izskanējušo aizsardzības ministra amata kandidātu pulkvedi Raivi Melni, viņa sacīja, ka nozarei ir bijusi iespēja strādāt ar Meļņa kungu un to vērtē kā veiksmīgu sadarbību.

--

Viedokli izsaka politologs, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens un SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode.

Visticamāk, jau nākamajā Saeimas sēdē deputāti vērtēs, vai izteikt neuzticību aizsardzības ministram Andrim Sprūdam no “Progresīvajiem”. To pēc dronu incidenta Latgalē pieprasa opozīcija. Šoreiz gan ar aizsardzības ministrijas politisko vadību nav apmierināti arī koalīcijas partneri – “Jaunā Vienotība” un Zaļo un Zemnieku savienība –, kas liek domāt, ka no sava amata krēsla Sprūdam varētu nākties arī atteikties. 

Kaut kas nenostrādāja un nevaram atļauties, ka šī situācija turpinās. Tā par dronu incidentu Latgalē saka premjere Evika Siliņa no “Jaunās Vienotības”. Viņa uzsver, ka valdība sniedz apjomīgu atbalstu aizsardzībai, atvēlot tai divu miljardu eiro finansējumu, tostarp uz citu jomu rēķina, un tas prasa no nozares lielāku atbildīgu pret Latvijas iedzīvotājiem.

Premjere gan skaidru atbildi nesniedz, vai aizsardzības ministram Andrim Sprūdam no “Progresīvajiem” pēc notikušā būtu jāatkāpjas, taču velta viņam kritiku.

**

Andris Sprūds platformā “X” šodien, 8. maijā, atzinis, ka notikušais iedzīvotājiem pamatoti rada jautājumus par valsts drošību, tāpēc ir uzdevis Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nekavējoties koriģēt esošo pierobežas gaisa telpas aizsardzības plānu, paaugstināt Gaisa spēku operacionālo gatavību un tuvāko nedēļu laikā pierobežā izvietot Latvijā ražotos pārtvērējdronus. Tāpat ministrs uzdevis veikt dienesta pārbaudi, lai izvērtētu vakardienas reaģēšanu, šūnu apraides aktivizēšanu un vajadzīgos uzlabojumus.

Latgalē atbildīgie dienesti turpina meklēt otru nokritušo dronu, kas aizvien varētu būt sprādzienbīstams.

Pēc drona incidenta Latgales pašvaldībās vērtē civilās aizsardzības gatavību

Pēc dronu incidenta Latgalē šūpojas aizsardzības ministra Sprūda krēsls; viņš gatavs uzņemties atbildību.

"Azov" virsnieks: Lai sabiedrības noturība un gatavība visa veida – tostarp arī kara – apdraudējumiem būtu augstā līmenī, iedzīvotājus ir jāizglīto jau no skolas sola.

Venēcijas biennālē sākas 61. starptautiskā mākslas izstāde.

Vai agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas sportisti jau drīzumā varētu atgriezties olimpiskajās spēlēs ar savu simboliku? Starptautiskā Olimpiskā komiteja vakar, 7. maijā, jau reabilitēja baltkrievus, bet krievu statusu nemainīja.

Latvijas gaisa telpā šorīt ielidojuši vairāki bezpilota lidaparāti no Krievijas, un Latgalē nokrituši divi no tiem. Pēc aizvadītās nakts incidentiem Latvijas austrumu pierobežā arvien vairāk izskan jautājumi par valsts spēju reaģēt uz bezpilota lidaparātu draudiem un savlaicīgi brīdināt iedzīvotājus. Rēzeknē viens no droniem nokrita naftas produktu glabātuvē, izraisot sprādzienu, kuru naktī dzirdējuši arī vietējie iedzīvotāji.

LSM korespondente Latgalē Anna Luīze Ruskule sekoja līdz amatpersonu preses konferencei Rēzeknē.

--

Bruņotie spēki dronus, kas ielidoja šorīt Latvijas austrumu novados, nav redzējuši tuvojamies, un tie pamanīti novēloti. Tā šodien raidījumā „Krustpunktā” atzina aizsardzības ministrs Andris Sprūds no Progresīvajiem, savukārt iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis no „Jaunās vienotības” apliecināja, ka ir paveicies, ka naftas produktu rezervuāri, pie kuriem nokrita viens no droniem, bijuši tukši.

--

Dronu eksperti skaidro, kāpēc bezpilota lidaparāti nomaldās no ceļa un ko mēs varam mācīties pēc notikušā

Bezpilota lidaparāti, kas šonakt iemaldījās Latvijas gaisa telpā, netika notriekti drošības apsvērumu dēļ. Kārtējais dronu incidents pie Latvijas robežas liek uzdot jautājumu par valsts gatavību operatīvi reaģēt uz šādiem notikumiem. Turklāt turpinoties Krievijas agresijai pret Ukrainu, šādu gadījumu būs arvien vairāk, uzskata eksperti. Kāpēc droni var iemaldīties Latvijas gaisa telpā, un ko mēs varam ar to darīt?

--

Latvijai ir steidzami jāmodernizē aizsardzība uz Austrumu robežas, it īpaši pretdronu spējas. Tā uzskata Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis no “Jaunās Vienotības”.

--

Incidentu ar Latvijas gaisa telpā ielidojošiem droniem šodien pārrunāja arī valdības Krīzes vadības sēdē. Galvenie secinājumi – ir jāturpina strādāt pie dažādu algoritmu un rīcības plānu pilnveidošanas – gan dienestiem, gan vietvarām, gan arī izglītojot iedzīvotājus.

--

Viedokli izsaka politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.