Pēcpusdiena

Koalīcija diskutēs par pensiju 2. līmeņa uzkrājuma izņemšanu ārstniecībai.

Plaisa pie pamata, stiprs vējš, un, iespējams, nepietiekama tehniska uzraudzība – šādi pēc ekspertu viedokļa ir visticamākie vēja turbīnas nogāšanas iemesli Dienvidkurzemē.

Šodien ir Latgales kongresa diena, kad atceramies 1917. gada notikumus Rēzeknē – tolaik Latgales latviešu pārstāvji demokrātiskā ceļā lēma par Latgales apvienošanos ar Vidzemi un Kurzemi.

Vai tiešām Latvija varētu tuvākajos gados kopā ar Ukrainu rīkot pasaules čempionātu futbolā jauniešiem līdz 20 gadiem?

Rīgas 1.slimnīcā, biedrība "Alianse Vīriešu Veselībai" atklāj vīriešu sirds un asinsvadu veselības pratības kampaņu "Aizej, lai neaizietu"

Plaisa pie pamata, stiprs vējš, un, iespējams, nepietiekama tehniska uzraudzība – šādi pēc ekspertu viedokļa ir visticamākie vēja turbīnas nogāšanas iemesli Dienvidkurzemē. Šodien, 27. aprīlī, notikuma vietu apsekojuši Būvniecības valsts kontroles biroja speciālisti, „Sadales tīkla” pārstāvji un arī Klimata un enerģētikas ministrs. 

Apsekojot nokritušo vēja turbīnu Dienvidkurzemes novadā, galvenais būvinspektoru secinājums bija, ka iekārta bijusi nolietota un, visticamāk, nepienācīgi uzturēta, jo ilgstoši netika lietota, un tas viss kopā arī ir novedis pie turbīnas nogāšanās. Vienlaikus, Būvniecības valsts kontroles biroja direktore Baiba Vītoliņa atzīst, ka lai precīzi noteiktu negadījuma cēloņus, vēja parka īpašniekam ir jāorganizē būvju tehniskā apsekošana gan nokritušai turbīnai, gan četrām palikušām, un jāveic notikuma iemeslu izpēte.

Eiropas Savienības līderi Kiprā notikušajā neformālajā samitā vienojušies, ka pirmās Ukrainas pievienošanās sarunas varētu sākties tuvākajās nedēļās un mēnešos.

Atceras pirms 40 gadiem notikušo Čornobiļas atomelektrostacijas avāriju un piemin šīs traģēdijas upurus.

Latgalē ir īstenots šī gada vērienīgākais investīciju projekts. 100 miljoni eiro ieguldīti “Latvijas finiera” meitasuzņēmumā “Verems” Rēzeknes novadā.

Iepazīstina ar kampaņu sabiedrības izglītošanai par pareizu rīcību pēc ceļu satiksmes negadījumiem.

Tūristiem no Eiropas nesenās ziņas par dronu incidentiem un kara apdraudējumu Baltijas valstīs nav tik izšķirošas, izvēloties Latviju par tūrisma galamērķi.

FIBA ļauj sacensībās atgriezties agresorvalstu U-21 3x3 basketbolistiem.

Eiropas Savienības samitā spriež Irānas krīzes ietekmi uz ES ekonomiku.

Pēc Valsts Kontroles revīzijas secinājuma, ka rīdzinieki astoņus miljonus eiro pārmaksājuši par saņemto siltumu, likumsakarīgs ir jautājums – ko darīs iesaistītās puses, lai iedzīvotājiem nākamajā sezonā nebūtu jāpārmaksā par saņemto siltumu.

Saeima konceptuāli vienojusies publiskot Latvijas uzņēmumus, kas tirgojas ar ar Krieviju un Baltkrieviju.

Par Nacionālā mākslas muzeja jauno direktori izvēlēta Iveta Derkusova.

Intensīvi nokrišņi un plūdi - viens no lielākajiem izaicinājumiem klimata pārmaiņu kontekstā.

Latvijas Nacionālo mākslas muzeju turpmāk vadīs līdzšinējā muzeja direktores vietniece krājuma darbā, Latvijas Muzeju padomes priekšsēdētāja Iveta Derkusova. Šodien, 23. aprīlī, konkursa komisijas lēmumu publiski paziņoja Kultūras ministrijas vadība.

Konkursā uz Nacionālā mākslas muzeja direktora amatu kandidēja 13 pretendenti. Tas notika trīs kārtās, uz otro kārtu palika seši, bet uz noslēdzošo kārtu – divi pretendenti. Kā viņus raksturoja Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone – abi ļoti augstas raudzes profesionāļi, ilgstoši sevi pierādījuši nozares darbā.

Izšķirošais izvēlē bija tas, ka tieši Iveta Derkusova bija visatbilstošākā gan visam, kas saistās ar muzeja kopējo kontekstu, gan situācijai valstī. Dace Vilsone viņu raksturoja kā ļoti mērķtiecīgu, precīzu un pragmatisku komandas vadītāju, kas skaidri prot izvirzīt un arī īstenot mērķus.

Kā Latvijas Radio pastāstīja pati Iveta Derkusova – viņas galvenais stimuls startēt konkursā bija tas, ka viņa muzeja vadībā ir jau vairāk nekā 10 gadu, strādājusi par direktora vietnieci krājuma darbā, viņa ļoti labi pazīst muzeja gan vājās, gan stiprās puses, un viņas pieteikšanās bijusi ar augstu motivāciju noturēt muzeja pēctecību bez lieliem satricinājumiem tieši mūsdienu īpaši neskaidrajos apstākļos. Kā vienu no galvenajām prioritātēm viņa minēja darbu, lai pēc diviem gadiem durvis pēc rekonstrukcijas veiksmīgi varētu vērt muzejs ”Arsenāls”.

ES vienojas atbloķēt 90 miljardu eiro kredītu Ukrainai.

"Lufthansa" degvielas trūkuma dēļ vasarā atceļ 20 000 reisu; Eiropas Komisija domā par risinājumiem.

Par „Latvijas Koncertu” vadītāju kļūs Liepājas koncertzāles „Lielais dzintars” vadītājs Timurs Tomsons.

Latvijā joprojām vakcinējas pārāk maz iedzīvotāju, tādējādi nepasargājot sevi no bīstamām slimībām.

VSIA "Latvijas Koncerti" jaunais valdes loceklis būs līdzšinējais Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" valdes priekšsēdētājs, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padomes priekšsēdētājs Timurs Tomsons. Darbu "Latvijas Koncertos" viņš sāks 1. jūnijā. Tā šodien, 22. aprīlī, paziņoja Kultūras ministrija, kuras atklātajā konkursā piedalījās 12 pretendenti.

Atgādinām, ka „Latvijas Koncertu” iepriekšējais valdes loceklis Guntars Ķirsis amatu atstāja pērn novembrī pēc skandāla, kopumā uzņēmumu vadot 20 gadus, pēcāk par pagaidu vadītāju iecēla finanšu direktori Zandu Strumpi.

Cilvēkresursu, pārvaldības un finanšu attīstība – tādas ir „Latvijas Koncertu” jaunā vadītāja Timura Tomsona prioritātes. Viņa paspārnē būs valsts kamerorķestris „Sinfonietta Rīga”, arī Latvijas Radio koris un Latvijas Radio bigbends. Kopumā uzņēmums ik gadu palīdz rīkot 350 koncertus. Tomsons jau deviņus gadus vada „Lielo dzintaru”, bet pirms tam atbildēja par „Sinfonietta Rīga”. Viņš atklāj, ka ar nepacietību gaidu “Lielās ģildes” un nākotnē – “Rīgas filharmonijas” atklāšanu, kas būtiski stiprināšot nozares attīstību Latvijā.

VARAM izbeigusi līgumu ar vēlēšanu platformas izstrādātāju „RIX Technologies” un rosina nodot vēlēšanu sistēmu izstrādi valstij daļēji vai pilnībā piederošajiem uzņēmumiem „Latvijas mobilais telefons”, „Tet” un „Latvijas valsts meži”.

Valsts kontrole: Rīdzinieki var maksāt par apkuri mazāk, taču tam ir nepieciešama visu siltumenerģijas tirgus dalībnieku sadarbība.

Aptuveni 5000 otrklasnieku Latvijā pildīja monitoringa darbus. Tie palīdzēs noskaidrot, vai skolēnu latviešu valodas zināšanas ir pietiekamas mācību vielas apguvei.

Rīgas Centrāltirgū pieprasījums pēc tirdzniecības vietām arvien samazinās. „Rīgas nami” piedāvā daļu ēku un teritorijas pārveidot.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izbeigusi līgumu ar vēlēšanu platformas izstrādātāju „RIX Technologies” un rosina nodot vēlēšanu sistēmu izstrādi valstij daļēji vai pilnībā piederošajiem uzņēmumiem „Latvijas mobilais telefons”, „Tet” un „Latvijas valsts meži”.

Šo priekšlikumu ministrija virzīs skatīšanai Ministru kabinetā. Šādas izmaiņas tiek piedāvātas, "lai nodrošinātu Saeimas vēlēšanu norises neapšaubāmu leģitimitāti un izvairītos no iespējamiem reputācijas riskiem". 

Ministrija skaidro, ka līgums ar līdzšinējo vēlēšanu platformas izstrādātāju izbeigts, jo uzņēmums līdz šim brīdim nebija izpildījis savas saistības.

Plašāk skaidro VARAM vadītājs Raimonds Čudars.

Volodimirs Zelenskis: Krievija ierobežo iedzīvotāju piekļuvi sociālajiem tīkliem, lai novērstu sacelšanos pret iespējamu vispārēju mobilizāciju.

Lai stiprinātu reģionālos drukātos medijus, valsts gatava tam atvēlēt teju 293 tūkstošus eiro.

Latvijas vīriešu hokeja izlases treniņiem šodien pievienojās vairāki potenciālie pasaules čempionāta sastāva spēlētāji.

Pamazām uzlabojas atbalsta sistēma ģimenes vardarbībā cietušajiem; daudzi joprojām palīdzību nelūdz.

Svinīgā ceremonijā 3. Latgales brigādes virsseržanta amatā iecelts štāba virsseržants Artūrs Pakers.

Kas ir cieņa un necieņa pret valsts valodu? Par to Rīgas rātsnamā diskutēja eksperti.