Pēcpusdiena

Tieslietu padome nolēmusi ģenerālprokurora amatam virzīt Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroru Armīnu Meisteru.

Ārvalstu mediji vēsta, ka Krievijas armijas kontrolē jau nonākuši apmēram 60 procenti Ukrainas pilsētas Pokrovskas teritorijas.

Enerģētika, sankcijas un Ukraina: Tramps Baltajā namā uzņem Orbānu.

Mlitārajā bāzē "Ādaži" iepazīstina ar NATO jauno aizsardzības tehnoloģiju izpētes un izmēģinājumu eksperimentu "Digitālā mugurkaula eksperiments".

Latvijā monitorēs Daugavas ūdeņus, vai tajos nenonāk piesārņojums no Novopolockas naftas pārstrādes rūpnīcas.

Dignājā atklāj ar ziedotāju atbalstu izveidoto psihosociālās rehabilitācijas centru onkoloģijas pacientiem.

„Maxima Latvija” sistemātiski un ilgstoši izmantojusi savu varu, lai uzspiestu savus nosacījumus piegādātājiem. Tā Konkurences padome pamato uzlikto sodu šim veikalu tīklam. Šis ir pirmais gadījums, kad sodīts kāds tirgotājs par negodīgu komercpraksi. Konkurences uzraugs saka, ka turpmāk būs nulle tolerances pret šādiem pārkāpumiem un aicina ražotājus un piegādātājus neklusēt.

Konkurences uzraugs konstatēja, ka "Maxima Latvija" īstenotā rīcība bija vērsta uz savas konkurētspējas, būtība sava labuma veicināšanu un tas panākts uz lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju rēķina.

Pārkāpumi notika ilgstoši – trīs gadu laikā. Pierādījumus Konkurences padome ieguva gan no epastu sarakstēm, gan sarunās ar piegādātājiem. Tika minēti vairāki piemēri, kā šī rīcība izpaudās – tā bija gan novilcināta atbilžu sniegšana, gan atsevišķos gadījumos notika preču bloķēšana jeb nonākšana veikalos un bija draudi pārtraukt sadarbību. Piegādātāji bija lūguši paaugstināt cenu, bet tirgotājs kādam uzņēmējam neatbildēja 447 dienas. 

Zemnieki atzinīgi vērtē Konkurences padomes uzlikto "Maximai" sodu un atzīs, ka tas ir signāls, ka konkurences uzraugs tur roku uz pulsa.

Konkurences uzraugs: "Maxima" izmantojusi savu tirgus varu – vienpusēji noteica un grozīja preču iepirkuma cenas.

Otro dienu deputāti turpina debates par nākamā gada valsts budžetu.

Latvija nodod Ukrainai pēdējo bruņutransportieru "Patria" partiju.

Ārkārtas sēdē parlaments vētī nākamā gada valsts budžeta projektu.

Stambulas konvencijas denonsēšanas lēmumu atstāj nākamās Saeimas ziņā.

Aizvadīta Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izvērtēšanas konference.

Apelācijas tiesa vēl nesāk skatīt seksuālajā vardarbībā apsūdzētā Postaža lietu; apsūdzētais saslimis.

Latvijas hokeja izlase šonedēļ aizvadīs pārbaudes turnīru Vācijā.

Saeimas deputāti karstās debatēs 5. novembrī runā par valsts budžetu. Saeimas ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā parlaments vētī nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi, kurā iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Līdzīgi kā iepriekšējos gadus Saeimas deputāti arī šogad budžetu naktīs neskatīšot, tā iepriekš solījusi Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (Zaļo un Zemnieku savienība). Šodien paredzēts, ka sēde ilgs līdz plkst. 19, un ja debates līdz tam nenoslēgsies, tad turpinās sēdē rīt.

Nākamā gada valsts budžeta ieņēmumi plānoti ap 16 miljardu eiro, bet izdevumi – gandrīz 18 miljardi. Savukārt budžeta deficīts tiek lēsts 3,3 % apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta. Budžeta galvenās prioritātes ir drošība, atbalsts ģimenēm ar bērniem un izglītība, tām kopumā paredzot papildu finansējumu aptuveni 694 miljonu eiro.

Uzrunājot deputātus, Ministru prezidente Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”) uzsvēra, ka 2026. gada valsts budžets ir stiprs pamats drošākai Latvijas nākotnei un apliecinājums sabiedrībai, ka drošība, rūpes par ģimenēm un ekonomiskā attīstība ir valdības augstākās prioritātes.

Bet finanšu ministrs Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība) sacīja, ka nākamā gada valsts budžets ir sagatavots valstiski atbildīgi un fiskāli sabalansēti.

Savukārt deputāti no tribīnes budžetu jau vairāk kritizēja, minot, ka tajā vēl ir iespējas uzlabojumiem un precizējumiem. Arī koalīcijas pārstāvji atzīst, ka ietaupījumus rast var, taču tas nozīmē pieņemt nepopulārus lēmumus.

--

Šī gan nav vienīgā ārkārtas sēde, kas šodien notikusi Saeimā. Pēc Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča lēmuma neizsludināt likumu par izstāšanos no Stambulas konvencijas un nodot to otrreizējai caurlūkošanai, Saeimas vairākums šodien arī vienojās, ka uzklausīs prezidenta aicinājumu un jautājumu vairs neizskatīs šī sasaukuma laikā.

Priekšlikumus likumprojektam varēs iesniegt līdz 2026. gada 1. novembrim. Nākamā gada oktobra sākumā notiks Saeimas vēlēšanas, bet novembra sākumā uz pirmo sēdi jau varētu sanākt jaunievēlētais parlaments, kas nozīmē, ka arī likumu par izstāšanos no konvencijas pārskatīs nākamais Saeimas sasaukums.

Par gadu ilgu priekšlikumu iesniegšanas termiņu nobalsoja 53 deputāti no "Jaunās vienotības", "Progresīvajiem", "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības, pret bija 18 deputāti no "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei", atturējās Skaidrīte Ābrama, bet izstāšanos no konvencijas līdz šim atbalstījušās Zaļo un zemnieku savienības politiķi un vēl pāris deputāti izvēlējās balsojumā nepiedalīties.

Gadu garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu Ārlietu komisijā bija rosinājusi noteikt Latvijas palikšanu konvencijā atbalstošā deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).

Bez jautājumiem, debatēm vai kādiem komentāriem. Šodien, 4. novembrī, Saeimas atbildīgā komisija Latvijas sabiedriskā medija uzrauga valdes locekļa amatam neatbalstīja Jāņa Sikšņa kandidatūru. Lai gan par Siksni vēl lems Saeimas sēdē, ļoti iespējams, ka viņa kandidatūru vairums deputātu neatbalstīs. Tādējādi viņš kļūs par jau otro kandidātu, ko Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) valdes amatam virza sabiedriskās organizācijas. Lielu risku notiekošajā saskata mediju eksperti, norādot uz konstitucionālās krīzes draudiem.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi izvēlas trīs puses – vienu locekli izvirza Valsts prezidents, otru Saeimas deputāti, bet trešo – nevalstiskās organizācijas. Šodien astoņi no desmit Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātiem iepriekšējo padomes vadītāju Jāni Siksni neatbalstīja. Pret viņu balsoja opozīcijas frakcijas „Latvija Pirmajā vietā” deputāte Maija Armaņeva, pie frakcijām nepiederošais Didzis Šmits un abi opozīcijas frakcijas „Nacionālā apvienība” deputāti Jurģis Klotiņš un Jānis Grasbergs, kurš neatbalsta tieši Siksni un uzskata, ka padomes locekļu skaitu ir jāsamazina no trim līdz diviem valdes locekļiem. Tādējādi gadā varēšot ietaupīt līdz pat simt tūkstošiem eiro.

Saprātīgāka un kvalitatīvāka saruna par Stambulas konvenciju, nekā Saeimā. Tā šodienas, 3. novembra, tikšanos ar Valsts prezidenta kanceleju raksturo Saeimas, valdības un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Prezidenta pilī notikusi sanāksme par parlamenta pieņemto lēmumu izstāties no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu jeb Stambulas konvencijas. Kamēr likumprojekta iesniedzēji – partija “Latvija Pirmajā vietā” – uzsver, ka savu nostāju nemainīs neatkarīgi no prezidenta lēmuma, citi norāda: ja Valsts prezidents likumu nosūtīs Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, daļa deputātu no dažādām partijām šoreiz varētu balsot citādi.

Pulksten piecos Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, nāks klajā ar savu nostāju Stambulas konvencijas jautājumā. Visticamāk, viņš lems par likuma nodošanu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. Tomēr tas nebūs viegls lēmums – uz prezidentu tiek izdarīts spiediens gan no sabiedrības, kas rīkojusi protestus uzsākusi parakstu vākšanu “ManaBalss.lv” gan par izstāšanos, gan palikšanu Stambulas konvencijā, gan arī politiskajā vidē.

Platformā "Manabalss.lv" aicinājumu Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam neparakstīt likumu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas pirmdienas pēcpusdienā jau pauduši vairāk nekā 61 000 cilvēku. Visai ticami, ka līdz dienas beigām tā būs kļuvusi par populārāko iniciatīvu platformas "ManaBalss.lv" vēsturē. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā "Pusdiena" prognozēja platformas vadītājs Imants Breidaks.

Balsojums pret Stambulas konvenciju: uzklausām viedokļus.

Lietuvas atbilde uz kārtējo kontrabandas meteoroloģisko balonu ielidošanu valstī no Baltkrievijas būs stingra, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

Muitas darbinieku atlaišana ietekmēs muitas kontroles kvalitāti uz robežas.

Saeima lēmusi - Latvijai jāizstājas no Stambulas konvencijas. Kas notiks tālāk? Šāds jautājums noteikti radies daudziem, jo Latvija ir pirmā Eiropas Savienības valsts, kas lēmusi izstāties Stambulas konvencijas. Izstājusies ir vēl tikai Turcija, kura nav bloka dalībvalsts. Ar Saeima balsojumu vēl nekas nebeidzas, savs vārds jāsaka Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, un arī deputātu rokās vēl ir instrumenti, kā šim jautājumam vēl nepielikt punktu. 

Līdz ar balsojumu Saeimā par izstāšanos no Stambulas konvencijas, rodas jautājums arī par koalīcijas stabilitāti. Un te, lai arī partneri norāda, ka ir svarīgi kopā pieņemt nākamā gada valsts budžetu, tomēr viedokļi par savtarpējām partneru attiecībām atšķiras. “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs atzīst, ka vakardienas lēmums savstarpējo uzticību nav vairojis, savukārt “Zaļo un Zemnieku savienības” frakcijas vadītājs, lai gan apstiprina jautājuma jūtīgumu, aicina partnerus fokusēties uz nākamā gada budžetu un citiem valstiski svarīgiem jautājumiem. Tikmēr “Progresīvo” frakcijas vadītājs norāda, ka ZZS “spēlējot interesantu spēli” – no vienas puses nododot partnerus būtiskos jautājumos, bet tajā pašā laikā publiski izliekoties, ka koalīcijā viss ir kārtībā.

 

Līdz ar balsojumu Saeimā par konvencijas, rodas jautājums arī par koalīcijas stabilitāti. Un partneriem domas dalās. “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs atzīst, ka lēmums savstarpējo uzticību nav vairojis, savukārt “Zaļo un zemnieku savienības” frakcijas vadītājs, lai gan piekrīt, ka jautājums ir jutīgs, aicina partnerus fokusēties uz nākamā gada budžetu un citiem valstiski svarīgiem jautājumiem. Tikmēr “Progresīvo” frakcijas vadītājs norāda, ka ZZS “spēlējot interesantu spēli” – no vienas puses nododot partnerus būtiskos jautājumos, bet tajā pašā laikā publiski izliekoties, ka koalīcijā viss ir kārtībā. Visi ir atzīst, ka strādās kopā līdz budžeta pieņemšanai.

Arī premjere Evika Siliņa atzīst, ka ir vīlusies koalīcijas partneros.

Tikmēr nevalstiskās organizācijas „Centrs Marta” un „Protests” ir savākušas 2000 sabiedrībā un dažādās nozarēs zināmu cilvēku parakstus, aicinot Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču nodot likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.

Komentējot Saeimas balsojumu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas, politikas vērotājs un žurnālists Māris Zanders Krievijas un tās prezidenta Vladimira Putina piesaukšanai šajā sakarā nepiekrīt un to uzskata par nedaudz pārspīlētu. Viņaprāt, uzvarēja tieši trampisms.

--

Vieni to sauc par populismu un sabiedrības šķelšanu, citi parlamenta lēmumu atbalsta. Uzklausām Rīgā, Ludzas un Augšdaugavas novados sastaptos iedzīvotājus.

No Jūrmalas mēra amata šodien, 30. oktobrī, atkāpās Gatis Truksnis no Latvijas Zaļās partijas, jo nav saņēmis pielaidi valsts noslēpumam. Viņš ir kļuvis par pirmo pašvaldības vadītāju, kurš ir saņēmis negatīvu Valsts drošības dienesta atzinumu. Truksnis tam nepiekrīt un sola dienesta atzinumu apstrīdēt. Tikmēr turpinās citu pašvaldību vadītāju un viņu vietnieku izvērtēšana pielaides piešķiršanai.

Par savu atkāpšanos no amata Truksnis paziņoja šorīt domes sēdes sākumā. Viņš nolasīja iesniegumu, ka 29. oktobrī saņēmis paziņojumu no Valsts Drošības dienesta, ka pieņemts lēmums, ar kuru viņam tiek liegta pieeja valsts noslēpuma objektiem un netiek izsniegta speciālā atļauja, kas paredz tiesības izmantot klasificēto informāciju.

Truksnis arī sacīja, ka šādu Valsts drošības dienesta lēmumu apstrīdēs likumā noteiktajā kārtībā, jo tam nepiekrīt.

Jūrmalas domes sēdi šodien turpināja vadīt priekšsēdētāja vietnieks Jānis Lediņš. Viņš turpmāk pildīs Jūrmalas domes priekšsēdētāja pienākumus. Lediņš vēl gaida VDD lēmumu attiecībā uz pielaidi valsts noslēpumam, jo dienests esot pagarinājis pārbaudes termiņu attiecībā uz viņu, vēsta LETA.