Pēcpusdiena

Latvijā fiksēti vairāki cigarešu kontrabandistu baloni no Baltkrievijas.

Miera plānu kara izbeigšanai Ukrainā apspriež Eiropas valstu līderi, ASV valsts sekretārs līdz šim panākto raksturojis kā milzīgu progresu.

Jūrmalas domi turpmāk vadīs līdzšinējais vicemērs Jānis Lediņš no Latvijas Zaļās partijas.

Līdzšinējais Jūrmalas mērs Gatis Truknis kļūst par jaunizveidotās Stratēģiskās plānošanas komitejas priekšsēdētāju.

Liela daļa komersantu maldina pircējus atlaižu laikā, secinājis PTAC pērnā gada “Melnās piektdienas” un Ziemassvētku atlaižu monitoringā.

Liela daļa komersantu maldina pircējus atlaižu laikā, secinājis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pērnā gada "Melnās piektdienas" un Ziemassvētku atlaižu monitoringā. Dati liecina, ka 96% no pērn šajā laikā pārbaudītajiem atlaižu piedāvājumiem bija maldinoši. PTAC jau šobrīd veic pastiprinātu interneta veikalu uzraudzību un gaidāmajā "Melnās piektdienas" akcijā aicina veikt pārdomātus pirkumus, lai par preci nepārmaksātu.

No 23. novembra vakara līdz 24. novembra agrām rīta stundām Nacionālie bruņotie spēki (NBS) radaru sistēmās novērojuši vairākus gaisa objektus, kas dažādos intervālos, šķērsojot Latvijas–Baltkrievijas valsts robežu, ielidoja Latvijas gaisa telpā. Valsts robežsardze, saņemot pirmos signālus no Lietuvas partneriem, sadarbībā ar Valsts policiju uzsāka objektu pārtveršanas pasākumus un naktī notvēra astoņus metereoloģiskos gaisa balonus (meteozondes) ar nelegālajām cigaretēm, informēja Iekšlietu ministrijā (IeM). 

Situāciju komentē iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Jaunā Vienotība). Viņš norāda, ka pārtvertas astoņas meteozondes ar nelegālām cigaretēm.

Vai nu atrod naudu reģionālajiem pārvadājumiem, vai nu atdod ministra krēslu! Tādas izvēles priekšā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) nostādījusi satiksmes ministru Ati Švinku no “Progresīvajiem”.

ZZS šodien, 21. novembrī, bija sasaukusi valdes ārkārtas sēdi, lai pārrunātu politisko situāciju, tostarp situāciju ar finansējuma trūkumu reģionālajiem pārvadājumiem. Lai arī Švinka vakar Saeimā izturēja uzticības balsojumu, koalīcijas partneris ZZS nav mierā ar Švinkas piedāvātajiem risinājumiem problēmas risināšanā, tāpēc pieprasa rīkoties citādi. 

--

Situāciju valdībā analizē politologs Juris Rozenvalds.

Aprit 12 gadi kopš Rīgā, Zolitūdē iegruva veikala “Maxima” jumts un dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vēl vairāki desmiti tika smagi savainoti.

ASV prezidenta atbalstītais 28 punktu miera plāns paredz Ukrainai zaudēt tās teritorijas, bet Krievijai izsprukt cauri sveikā un palikt nesodītai par tās pastrādātajiem kara noziegumiem.

Zaļo un zemnieku savienība šodien sasaukusi valdes ārkārtas sēdi par politisko situāciju. 

Krāslavā aizvadīta konference "Drošs ikdienā – rīcībspējīgs krīzē". Tās mērķis – stiprināt sabiedrības noturību, pilsonisko līdzdalību un gatavību rīcībai krīzes situācijās.

Rīgas centrā gar kanālu savairojušās žurkas; to indēšanai uzņēmums „Rīgas meži” šogad veltījis teju divreiz vairāk naudas, nekā pērn.

Vienbalsīgi Saeima ģenerālprokurora amatā iecēlusi Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroru Armīnu Meisteru.

ASV prezidents Donalds Tramps apstiprinājis 28 punktu "miera plānu" starp Krieviju un Ukrainu. Ukrainā šīs ziņas uzņem ar lielu piesardzību un arī bažām par iespējamu kapitulācijas uzspiešanu Ukrainai.

Siguldas novada dome lemj par jaunu priekšsēdētāju.

Satiksmes ministrs Atis Švinka no Progresīvajiem šodien izturēja neuzticības balsojumu Saeimā.

Vien ar divu balsu pārsvaru Satiksmes ministrs Atis Švinka (“Progresīvie”) šodien, 20. novembrī, izturējis Saeimas uzticības balsojumu. Lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu sagatavojuši opozīcijas deputāti. Tas saistīts ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālajos maršrutos ar autobusiem. Lai arī ministrs savā krēslā paliek, to centušies sašūpināt arī divi Zaļo un Zemnieku savienības deputāti. 

Ar 45 balsīm par, 47 pret un vienu – atturas, satiksmes ministrs Atis Švinka (“Progresīvie”) izturējis Saeimas uzticības balsojumu un saglabājis savu amatu.

Deputāti no partijas "Latvija pirmajā vietā" bija vērsušies pie satiksmes ministra ar prasību skaidrot un pamatot lēmumus, kas saistīti ar būtisku sabiedriskā transporta – īpaši reģionālo autobusu – reisu samazināšanu. Deputāti pauda bažas par to, ka šie lēmumi var radīt nopietnas sekas reģionos, īpaši lauku teritorijās, kur sabiedriskais transports ir būtisks iedzīvotāju mobilitātei.

Pieprasījumā uzsvērts, ka plānotais reisu samazinājums par 16 % jeb vairāk nekā 11 miljoniem kilometru, var būtiski ietekmēt pasažierus, īpaši sociāli mazāk aizsargātās grupas.

Satiksmes ministrs Atis Švinka sēdē deputātiem skaidroja, ka sabiedriskā transporta krīze radusies no iepriekš noslēgtiem neelastīgiem desmitgadīgiem līgumiem, kurus vairs nav iespējams “salabot”. Tāpēc ministrs piedāvā tos pārtraukt un izsludināt jaunus iepirkumus ar mūsdienīgām prasībām, indeksāciju un labāku atalgojumu šoferiem. Viņš uzsver, ka valsts nevar mākslīgi paaugstināt cenas spēkā esošajos līgumos, jo tās noteiktas brīvā tirgus konkursos.

--

Divu koalīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu lēmums atbalstīt satiksmes ministra demisijas pieprasījumu ir "koalīcijas partneru savstarpējās sadarbības jautājums". Tā ziņu aģentūrai LETA sacījusi Ministru prezidente Evika Siliņa (Jaunā Vienotība).

“Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs paudis, ka šāds ZZS divu deputātu lēmums esot saistīts “tikai un vienīgi ar jautājumu par Ventspils ostas parādiem,” un ka tas norādot arī uz to, cik neprognozējuma ir kļuvusi valdība.

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis Latvijas Radio gan atzīmē, ka pēc balsojuma par neuzticības izteikšanu ministrs turpina darbu, tādēļ ZZS uzskata, ka koalīcijas partneru pārmetumi ir nepamatoti. Tiesa, koalīcijas līgumā gan ir teikts, ka sadarbības partneru frakcijas un pie frakcijām piederošie deputāti neierosina un neatbalsta Saeimas lēmumprojektu par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam, Ministru prezidentam vai kādam no ministriem.

Vienbalsīgi Saeima ģenerālprokurora amatā iecēlusi Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroru Armīnu Meisteru. Par viņa apstiprināšanu amatā nobalsoja 88 Saeimas deputāti, nevienam nebalsojot pret. Iepriekš atbalstu Meisteram bija paudis vairums Saeimā pārstāvēto politisko spēku frakciju un Saeimas Juridiskā komisija.

Kā prioritātes ģenerālprokurora amatā, Meisters izvirzījis rūpes par valsts drošību – viņa plānos ir prokuratūrā izveidot centralizētu, spēcīgu struktūrvienību, kas nodarbojas ar noziegumiem, kas rada apdraudējumu valstij, – sākot ar to, kas notiek ģimenēs, sabiedrībā, un beidzot ar iekšējiem un ārējiem valsts drošības apdraudējumiem.

Svarīga ir arī kvalificēta atbalsta personāla nodrošināšana. Tāpat viņš vēlas sakārtot procesuālo hierarhiju, lai katrs prokurors savu spēku un zināšanas veltītu prokuratūras pamatfunkciju īstenošanai. Un arī veicināt starptautisko integrāciju, palielinot prokuratūras lomu, lai veiksmīgāk apmainītos ar informāciju starp Eiropas Savienības valstīm.

Krievija aizvadītajā naktī veica masīvu dronu un raķešu triecienu Ukrainai. Ternopiļā nodarīti postījumi daudzstāvu dzīvojamām ēkām, nogalināti vismaz 25 cilvēki, viņu vidū trīs bērni, un ievainoti 73 cilvēki, tostarp 15 bērni.

Ukrainas amatpersonas ziņo, ka vairāki cilvēki ir iesprostoti ēku gruvešos. Harkivā cietuši 46 cilvēki. Starp cietušajiem ir divi bērni. Nodarīti postījumi 16 daudzdzīvokļu mājām, garāžām, uzņēmumu ēkām, ātrās medicīniskās palīdzības stacijai, lielveikalam un skolai.

Ivanofrankivskas apgabalā cietuši trīs cilvēki, to vidū divi bērni. Nodarīti bojājumi enerģētikas infrastruktūrai. Ļvivas un Čerkasu apgabalā bojāta elektrolīnija un cita civilā infrastruktūra. Daudzviet Ukrainā traucēta elektroapgāde.

Ukrainas amatpersonas ziņojušas, ka deviņās teritorijās, kuras cietušas no Krievijas triecieniem šobrīd strādā aptuveni 500 glābēji. Aizvadītajā naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar 48 raķetēm un 476 droniem. Notriekti 442 droni un 41 raķete. Rumānija gaisā pacēlusi reaktīvos iznīcinātājus, šādi reaģējot uz kārtējo Krievijas drona ielidošanu tās gaisa telpā.

--

Ukrainas Augstākā rada atstādinājusi tieslietu un enerģētikas ministrus. Deputāti nobalsoja par tieslietu ministra Hermana Haluščenko un enerģētikas ministres Svitlanas Hrinčukas atcelšanu no amatam. Vakar balsojums nevarēja notikt, jo opozīcijas deputāti, pieprasot visas valdības demisiju, bloķēja parlamenta tribīni.

Ministru atcelšana ir sekas skandālam, ko izraisījušas apsūdzības par vērienīgu korupciju uzņēmumā "Enerhoatom". Skandāla centrā nonāca valdības ministri, ilggadējais prezidenta līdzgaitnieks Timurs Mindičs un finansists Oleksandrs Cukermans.

Rēzeknes novadā nosalušā divus gadus vecā puisīša mātei piespriests cietumsods.

Zaļo un Zemnieku savienība rosina valdību vērtēt Sabiedrības integrācijas fonda reorganizāciju.

Sākoties ANO Klimata konferencei Brazīlijā, daudz nezināmā par tās norisi un iznākumu.

Iesaistītie cer, ka Autostāvvietu memorands veicinās izpratni par noteikumiem.