Pēcpusdiena

Lai arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paudis gatavību organizēt vēlēšanas, ja sabiedrotie gādās par drošību, Ukrainas pilsoniskās sabiedrības pārstāvji uzskata, ka tās nav iespējamas kara apstākļos. Vēlēšanas varētu organizēt tikai tad, kad kara darbība tiek pārtraukta, taču pagaidām par drīzu mieru nekas neliecina.

Ukraiņu pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, kurus uzrunāja Latvijas Radio, šo paziņojumu uztver kā sastāvdaļu no sarunām par miera noregulējumu Ukrainā, kurā svarīgākais ir pats aicinājums nodrošināt tādus apstākļus Ukrainā, kuros būtu iespējams noorganizēt vēlēšanas. Uzrunātie vērtē, ka ir tikai neliela iespēja, ka patiešām sabiedrotie drīzumā spēs nodrošināt tādus apstākļus, ka būs miers un varētu noorganizēt drošas vēlēšanas.

Viedokli izsaka politologs Dmitro Levus un ukraiņu domnīcas "Opora" vadītāja Olha Aivazovska.

Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Andis Kudors vērtē, ka paziņojums ir „labs taktisks solis, kā aicināt uz pamieru. Zelenskis ļoti labi izspēlēja šo kārti.”

Latvijā no šodienas izsludināta gripas epidēmija - saslimušo skaits pieaug straujāk nekā prognozēts.

Nākamgad vairāk naudas zobu labošanai narkozē; ārstneicības iestādēs mazākas kvotas higiēnai.

Aptuveni 10 000 cilvēku Viļņā pulcējas sabiedriskā medija LRT atbalstam.

Eiropas Komisija sola pastiprināt pārtikas produktu kontroli, kas mūsu veikalu plauktos nonāk no pārējās pasaules.

Oktobrī notikušo Čehijas parlamenta vēlēšanu uzvarētājs, labējo populistu partijas "Neapmierināto pilsoņu akcija" līderis Andrijs Babišs 9. decembrī ceremonijā Prāgas pilī deva premjerministra amata zvērestu.

Valsts kontrole: Māju siltināšanas projekti kļūst dārgāki, kas būtiski samazina ieguvumus no šādiem projektiem. Bet valsts atbalsta apjoms paliek salīdzinoši zems.

Māju siltināšanas projekti kļūst dārgāki, kas būtiski samazina ieguvumus no šādiem pasākumiem. Bet valsts atbalsta apjoms paliek salīdzinoši zems, secina Valsts kontrole (VK) starpziņojumā, ko publiskoja šodien, 9. decembrī.

VK vērtēja, vai esošie atbalsta mehānismi veicina daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes celšanu. Tikmēr lielāka daļa no Latvijas dzīvojamo māju fonda ir ar zemo siltumefektivitāti. Bet lielākajā pilsētā – Rīgā – siltināšanas projekti vidēji ir uz pusi dārgāki, nekā valstī. 

Ziņojums, kuru Valsts kontrole prezentēja, vēl nav pilnīgs, un nākamajā gadā būs pieejama arī atskaite par pilno revīziju siltināšanas un energoefektivitātes jautājumos. Bet jau šobrīd skaidrs, ka cilvēki, kuri dzīvo daudzdzīvokļu mājās, kuras nav renovētas, gadā tērē kopā ap 400 000 000 eiro apkurei. Valstī ir ap 40 000 daudzdzīvokļu mājas, no kurām ap 26 000 ir nepieciešama renovācija. Un tikai 4% no visām ēkām jau ir atjaunotas, saka Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš. Viņš saka, ka šis process valstī joprojām ir sarežģīts.

Gada inflācija novembrī Latvijā sarukusi līdz 3,8%.

Par spīti nemitīgajiem brīdinājumiem, pagājušajā nedēļā dažādu manipulatīvu zvanu rezultātā noziedznieki ieguvuši vienu no lielākajām summām pēdējā laikā - vairāk nekā pusotru miljonu eiro.

Zemniekus satrauc autoceļu lietošanas nodevas pieaugums komercautomašīnām.

Lietuvas valdība lems par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu kontrabandas balonu dēļ.

Ukrainas Augstākā Rada izslēgusi krievu valodu no to valodu saraksta, kurām Ukrainā nepieciešama īpaša aizsardzība.

Latvijas hokeja izlasei pirmais treniņš pirms pārbaudes turnīra Slovākijā, kas sāksies 11.decembrī.

Latvijā patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri samazinājās par 0,3%, bet gada laikā – šogad novembrī salīdzinājumā ar 2024. gada novembri – pieauga par 3,8%. Mēnesi iepriekš gada inflācija Latvijā bija 4,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Datus analizē un komentē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Atbildīgs, sabalansēts un vērsts uz mūsu nākotnes drošību – tāds Finanšu ministrijas ieskatā ir nule kā Saeimā pieņemtais nākamā gada valsts budžets. Opozīcijā esošās partijas gan domā savādāk un budžeta skatīšanas laikā neskopojās ar nesaudzīgu kritiku. Sociālie partneri saka, ka budžetā ir gan plusi, gan mīnusi.

„Tādas aplausu vērtas izmaiņas atbalstam nākamā gada budžetā nav, vismaz tādā apjomā, lai varētu sagaidīt dzimstības lejupslīdes apstādināšanu, nemaz nerunājot par tās pieaugumu.. Jā, šajā budžetā ir veikti vairāki vērtīgi soļi, bet tomēr tie nav pietiekami, lai mēs varētu samazināt dzimstības lejupslīdi, kura nav apstādināta.”

To saka Latvijas vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa – Smildziņa. Vērtējot pieņemto nākamā gada budžetu. Viņa gan atzinīgi vērtē gan bērnu kopšanas pabalsta palielināšanu, kas nav ticis pārskatīts vairāk nekā 10 gadus, turklāt solījums ir pārskatīt pabalstu ik pēc diviem gadiem. Tāpat novērsta netaisnība ģimenes valsts pabalsta izmaksā un turpmāk tas tiks izmaksāts arī gadījumos, kas jaunieši mācības turpina.

Kritiku par nepietiekamo atbalstu ģimenēm budžeta izskatīšanas laikā pauda arī opozīcijas pārstāvji. Opozīcija arī kritizēja necaurspīdību budžeta sagatavošanas gaitā.

Latvijas Darba devēju konfederācija jau pirms budžeta pieņemšanas pauda bažas par nepietiekamu tēriņu griešanu. Arī tagad LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs saka, ka valdība izdevumus nav samazinājusi pietiekamā apmērā, lai varētu novirzīt finansējumu prioritātēm.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LABS) vadītājs Egils Baldzēns redz gan plusus, gan mīnusus. Baldzēnu uztrauc tas, ka, palielinot nodokļus akcīzei un augot citām izmaksām, nākamgad inflācija var turēties augstā līmenī un tas nozīmētu algu devalvāciju. Iedzīvotāju pirktspēja var samazināties, īpaši tiem, kas strādā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās un tas arodbiedrību neapmierina.

Saeimas deputāti turpina skatīt valsts budžetu 2026. gadam.

Krievijas diktators Vladimirs Putins devies uz Indiju, kur viņam būs laba iespēja parādīt, ka nav izolēts, kā arī stiprināt svarīgās naftas un bruņojuma saites ar Deli.

Baltijas valstu prezidentu tikšanās reizē uzmanības lokā lielākoties ar ārpolitiku un drošības politiku saistīti jautājumi.

Brīvprātīgo darbā Latvijā iesaistās nedaudz vairāk par 6iem % iedzīvotāju.

Izraēlas dalību Eirovīzijas dziesmu konkursā Ženēvā apspriež raidorganizācijas, kas piedalās konkursa organizēšanā.

Ukraina bija viens no tematiem, par kuru šodien, 4. decembrī, Rīgā runāja Baltijas valstu prezidenti. Lielākoties ar ārpolitiku un drošības politiku saistītie jautājumi bija amatpersonu sarunu redzeslokā. 

Tāpat Baltijas valstu prezidenti, tiekoties Rīgā, vienojušies, ka lēmumam par Baltijas valstu sliežu savienojumu ar Krieviju pārraušanu ir jābūt kopīgam. To norādījuši triju valstu prezidenti, kas šodien Rīgā pārrunājuši ārpolitikas un drošības jautājumus. Politiķi arī pārrunājuši turpmāko atbalstu Ukrainai, kā arī kopīgos transporta un infrastruktūras projektus. Prezidentiem nācies arī atbildēt uz jautājumu par politiķu mēģinājumiem ietekmēt sabiedrisko mediju darbu Baltijas valstīs.

Saeima ārkārtas sēdē skata nākamā gada valsts budžetu un ar to saistītos likumprojektus.

Puse ukraiņu gatavi protestēt, ja Ukraina sarunās par miera noregulējumu piekāpsies uz nepieņemamiem nosacījumiem, liecina jaunākā sabiedriskās domas aptauja.

Rēzeknē norisinās mācības ar mērķi pilnveidot izpratni par atbildības sadalījumu un praktisko rīcību militāra apdraudējuma gadījumā.

Janvāra sākumā Siguldā plānots Pasaules kausa posms kamaniņu sportā, kas vienlaikus būs arī svarīgas olimpiskās kvalifikācijas sacensības. Vēl nav līdz galam skaidrs, vai šīs sacīkstes Latvijā tiešām notiks.

Lai Saeima nebūtu par kājslauķi valdībai – mudina opozīcijas deputāti par nākamā gada valsts budžeta veidošanu. Ar plašām diskusijām par Izglītības likumu un paša valsts budžeta veidošanas pamatprincipiem Saeimas deputāti ārkārtas sēdē turpina skatīt nākamā gada valsts budžetu un ar to saistītos likumprojektus. Līdz raidījuma skanēšanas brīdim izskatīta aptuveni puse no visiem ar budžetu saistītajiem likumu grozījumiem.

Nākamgad par galvenajām valsts prioritātēm noteikta valsts drošība, atbalsts ģimenēm ar bērniem un kvalitatīva izglītība. Šīm nozarēm paredzēti papildu vairāk nekā 693 miljoni eiro.

Pavisam ārkārtas sēdes darba kārtībā ir 48 likumprojekti. Pirms otrā lasījuma atbildīgajā komisijā izskatīja 235 priekšlikumus, atbalstot vien dažus opozīcijas iesniegtos priekšlikumus.