Pēcpusdiena

Viena vai divas aknas? Ģimenes ārsti norāda uz problēmām jaunajā e-nosūtījumā.

Eiropas Parlamenta deputāti galīgajā lasījumā apstiprināja lēmumu pakāpeniski atteikties no Krievijas gāzes.

No nākamā gada vēl nestāsies spēkā vinješu palielinātās likmes kravas transportlīdzekļiem virs trim tonnām

Nākamgad Valmierā pēc septiņu gadu pārtraukuma norisināsies Jaunatnes olimpiāde.

Eiropas Parlamenta deputāti 17. decembrī galīgajā lasījumā apstiprināja lēmumu pakāpeniski atteikties no Krievijas gāzes. Ir paredzams, ka aizliegums iepirkt Krievijas gāzi pakāpeniski stāsies spēkā jau no nākamā gada un visi spēkā esošie līgumi būs jāizbeidz līdz 2027. gada septembra beigām. Par šī lēmuma virzību Eiropas Parlamentā bija atbildīga Inese Vaidere no „Jaunās Vienotības”. Savukārt Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, uzstājoties debatēs, pieļāva atkāpšanos no reparāciju aizdevuma un citu risinājumu nodrošināšanu Ukrainas finansēšanai.

Somijas premjers: Arī pēc miera Ukrainā Eiropai būs jāstiprina sava aizsardzība.

Vecāki uztraukušies, ka Daugavpils valstspilsētas pašvaldība sporta skolā plāno slēgt ložu šaušanu kā profesionālās ievirzes programmu.

Juridiskā komisija diskutē, kā panākt, lai interneta platformas dzēš ierakstus, kas satur, piemēram, kara noziegumu attaisnošanu, dziļviltojumus vai naida kurināšanu.

Nav skaidras Latvijas iestāžu iespējas likt interneta platformām izņemt nelikumīgu saturu. Tā secinājusi Saeimas Juridiskajā komisijā. Pētījumā atklājies, ka pēc lietotāju sūdzībām vairākām sociālo mediju platformām, piemēram, “TikTok”, “Telegram” vai “Youtube”, par saturu ar noziedzīga nodarījuma pazīmēm bieži nekāda reāla reakcija neseko.

Lai gan pie mums ir skaidrs, ka ir liegts izplatīt dziļviltojumus, kurināt naidu, attaisnot kara noziegumus un publicēt citu aizliegtu saturu, un ir arī zināms, kuras iestādes šādus pārkāpumus izmeklē un soda, joprojām nav skaidrs, kam ir tiesības un pienākums likt platformām šādu saturu dzēst. Eksperti un deputāti gan sēdē bija vienisprātis – problēmai ir jāmeklē risinājums, kas varētu būt izmaiņas likumā.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Fracijā tiekas ar Emanuelu Makronu.

Centienos panākt mieru Ukrainā, turpinās Kijivas un Vašingtonas diskusijas Berlīnē.

Bāriņtiesu darbinieku asociācija aicina sistēmas reformas balstīt faktos.

Opozīcija Ogrē prasa ilgstoši slimojošo Egilu Helmani aizstāt ar rīcībspējīgu mēru.

Tuvojoties Ziemassvētku un Jaunā gada brīvdienām, Valsts asinsdonoru centrs aicina ziedot asinis, lai sniegtu dzīvību glābjošu atbalstu pacientiem arī svētku periodā.

Opozīcija Ogrē prasa ilgstoši slimojošā mēra Egila Helmaņa no Nacionālās apvienības atbrīvošanu no amata. Deviņi opozīcijas deputāti no 23 Ogres novada domes deputātiem iesnieguši lēmumprojektu, rosinot atbrīvot Helmani no mēra pienākumiem. Viņi uzskata, ka pašvaldībai vajadzīgs vadītājs, kurš spēj pilnvērtīgi un aktīvi pildīt amata pienākumus, taču citu mēra kandidātu gan vēl nenosauc. Tikmēr šī brīža domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs, priekšsēdētāja vietnieks Andris Krauja no Nacionālās apvienības nepiekrīt, ka Helmani būtu jāatbrīvo no amata, norādot, ka dome ar visu veiksmīgi tiekot galā.

Ogres novada domes mēra Egila Helmaņa no Nacionālās apvienības atsaukšanu pieprasījuši deviņi deputāti no opozīcijā esošajām partijām – divi "Jaunās Vienotības" deputāti; trīs no kustības "Par!" un Jaunās konservatīvās partijas kopīgā saraksta, kā arī četri Latvijas reģionu apvienības deputāti.

Viņi norāda, ka kopš ievēlēšanas domes priekšsēdētāja amatā, Helmanis amata pienākumus pildījis mazāk nekā vienu mēnesi. Pēc šī gada 18. jūlija viņš atradies prombūtnē – vispirms izmantojot kompensējošo atpūtu pēc komandējuma, pēc tam atvaļinājumā, bet kopš 25. augusta – darbnespējā, Ukrainā gūtās traumas dēļ.

Vienlaikus lēmumprojekta iesniedzēji apgalvo, ka Helmanim atalgojumā par novembri ir izmaksāti vairāk nekā 4000 eiro, un viņiem neesot saprotams, par kādu amata pienākumu pildīšanu šī prēmija ir izmaksāta, ja mērs faktiski nepilda pienākumus.

Tāpat viņi akcentē, ka Helmanis noteiktajā termiņā nav pieteicies speciālās atļaujas saņemšanai darbam ar valsts noslēpumu.

Premjerministre Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) par baumām nodēvēja pieņēmumus, ka netiks izbūvēts līnijas virzība ātrgaitas dzelzceļa līnijas „Rail Baltica” posms līdz Igaunijai. Tikmēr kaimiņvalstu premjeri pauda pārliecību par projekta tālāku virzību. Šis, kā arī drošības un ģeopolitiskie jautājumi bija svarīgākie jautājumi Baltijas valstu premjeru tikšanās laikā.

Eiropas Savienības valstis nolēmušas iesaldēt Krievijas līdzekļus uz nenoteiktu laiku.

Rīgas vicemērs Ratnieks aptur plānu pārdot "Rīgas namu pārvaldnieku".

Zvejnieku un citu piekrastes iedzīvotāju iebilžu dēļ apturēta jaunā „Jūras aizsardzības plāna” virzība.

Skolotāji ir panākuši savu un pedagogu algas atsāks palielināt jau 2027. gada sākumā, nevis tikai septembrī, kā to plānoja Izglītības un zinātnes ministrija.

Sākas labdarības maratons "Dod pieci!".

Eiropas Savienības (ES) valstis nolēma iesaldēt Krievijas līdzekļus uz nenoteiktu laiku. Līdz ar to vairs nepastāv draudi, ka vienas vai vairāku valstu iebildumu dēļ kādā brīdī varētu nepagarināt attiecīgas sankcijas pret Krieviju un vairāk nekā 200 miljardi eiro atgrieztos Krievijas Centrālās bankas rīcībā. Tas ir arī būtisks priekšnosacījums, lai nākamnedēļ panāktu vienošanos par reparāciju aizdevumu Ukrainai.

Zelenskis pieļauj Ukrainas prezidenta vēlēšanu rīkošanu kara laikā.

Austrālijā stājas spēkā sociālo mediju aizliegums bērniem, kuri jaunāki par 16 gadiem.

Vakcinēties par valsts naudu pret cilvēka papilomas vīrusu kopš vasaras var plašāks cilvēku loks, tomēr cilvēki pagaidām piesardzīgi izmanto šo iespēju.

Latvijas hokeja izlase Milānā pirms olimpisko spēļu sākuma aizvadīs pārbaudes spēli pret Šveici