Pēcpusdiena

Konstatējot būtiskas nepilnības, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars ("Jaunā Vienotība") izdevis rīkojumus par Bauskas un Preiļu novadu teritorijas plānojuma apturēšanu daļās, kas prettiesiski nosaka nesamērīgus ierobežojumus atjaunīgo energoresursu, tostarp vēja elektrostaciju un saules paneļu parku, attīstībai. 

Pašvaldības ir jau iepriekš norādījušas, ka lielākā daļa iecerēta vēja parka teritorijas atrodas nacionālās nozīmes lauksaimniecības zemēs, un šāda būvniecība tur nav pieļaujama.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), vērtējot abu pašvaldību plānojumus, secinājusi, ka tajos noteiktie ierobežojumi nav savietojami ar abu novadu ilgtspējīgas attīstības stratēģijām, kas vērstas uz atjaunīgo energoresursu ražošanu. 

VARAM secinājusi, ka plānojumi būtiski ierobežo atjaunīgo energoresursu attīstību, nonākot pretrunā ar valsts mērķiem enerģētiskās neatkarības stiprināšanā un pārejā uz atjaunojamiem resursiem.

Boti nobrucināja elektronisko rindu Latvijas ārējās austrumu robežas kontrolpunktos, tagad rindā var reģistrēties tikai no Latvijas.

Jānis Endziņš izraudzījies palīgus birokrātijas mazināšanas grupā.

Rēzeknieši vērtē ieceri "Goru" pārņemt valsts pārziņā.

Vairākums Eiropas Savienības dalībvalstu atbalstījušas bloka un vairāku Dienvidamerikas valstu kopējā tirgus "Mercosur" brīvās tirdzniecības nolīguma parakstīšanu.

Rīgā atklāj Mūkusalas krasta promenādi.

Nosaukta birokrātijas mazināšanas rīcības grupas pamata komanda. Grupas vadītājam Jānim Endziņam pievienojušies vēl četri eksperti – uzņēmējs Normunds Bergs, Ceļu satiksmes drošības direkcijas vadītājs Aivars Aksenoks, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe un Latvijas Universitātes profesors Daunis Auers. Kopā viņi strādās pie valsts birokrātijas sloga samazināšanas. Janvārī paredzēts izraudzīties arī ekspertu pašvaldību jautājumos.

Līdzšinējais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadītāja pienākumus sāka pildīt pērn decembrī. Tagad komandai pievienojušies vēl četri eksperti, kurus Endziņš uzrunājis pats, apzināti izvēloties pārstāvjus no pēc iespējas dažādām nozarēm. Jaunā ekspertu komanda reizi nedēļā attālināti tiekas, lai meklētu risinājumus birokrātijas mazināšanai valstī.

Sākta Jaunā artilērijas munīcijas rūpnīcas Iecavas būvniecība. Tai jābūt pabeigtai jau rudenī. Projekts ne tikai ļaus apgādāt ar munīciju Nacionālos bruņotos spēkus, bet arī ļaus to eksportēt citām sabiedrotajām valstīm. Labums no jaunās rūpnīcas varētu būt arī Bauskas novada iedzīvotājiem. 

Jaunajā rūpnīcā ražos artilērijas lādiņus. Tie būs modulārie lādiņi, kurus var ērti lietot visdažādākajās artilērijas sistēmās.

Iecavas pagastā sāk artilērijas munīcijas modulāro pulvera lādiņu komplektēšanas ražotnes būvniecību.

Ukrainas Drošības dienests un Izglītības ministrija veiks pārbaudes par kādā Kijivas klosterī ierīkotu nelegālu skolu.

Valsts drošības dienests no divām pašvaldību vadošām amatpersonām nav saņēmis pieprasījumu piešķirt pielaidi valsts noslēpumam.

No amata atkāpusies Ādažu novada vadītāja Karīna Miķelsone (Latvijas Reģionu apvienība).

Svarīgs solis pretī reāla miera panākšanai - tā Ukrainā vērtē Parīzē parakstītās deklarācijas starp Labas gribas koalīcijas valstīm par drošības garantijām Ukrainai.

Kultūras ministre: Rēzeknes pašvaldība neizprot koncertzāles lomu reģionālajā un valsts mēroga kultūrpolitikā.

Valsts kontrole: Atbalsta sistēma cilvēkiem ar invaliditāti ir sadrumstalota un nevienlīdzīga.

“Rēzeknes pašvaldībai nav izpratnes par "Gora" kā kultūras iestādes lomu reģionā” - tā atzina kultūras ministre Agnese Lāce (“Progresīvie”) pēc 7. janvārī aizvadītās tikšanās ar Rēzeknes mēru Aleksandru Bartaševiču ("Kopā Latvijai"/"Latvija pirmajā vietā"). Tāpat Lāce neizslēdza iespēju, ka Latgales koncertzāli "Gors" varētu pārņemt valsts.

Turpinoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, ukraiņi šogad konstatējuši jauna veida „Šahed” tipa kaujas dronus, ko Krievija raida uz Ukrainu. Droniem ir piestiprināts arī pārnēsājamais zenītraķešu komplekss, kas visdrīzāk uzstādīts lai cīnītos pret ukraiņu gaisa telpas sargiem.

Ukrainas mediji vēsta, ka 4.janvārī fiksēts „Šahed” kaujas drons, kuram augšpusē ir  piestiprināts zenītraķešu komplekss. Drons aprīkots arī ar videokameru un radio modemu, līdz ar to varētu būt bijis iespējams to vadīt no Krievijas, “pārredzot” reālo situāciju uzbrukuma brīdī, un veikt triecienus, piemēram, pa ukraiņu aviāciju. Par to vēsta medija „Ukrainas Pravda”, aizsardzībai veltītais portāls, kur redzamas arī šī „Šaheda” fotogrāfijas. Šīs pārnēsājamās pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas ir paredzētas zemu lidojošu gaisa mērķu, piemēram, helikopteru, lidmašīnu, dronu un spārnoto raķešu iznīcināšanai un šie ieroči var būt aprīkoti ar dažāda veida munīciju. Šis nav vienīgais uzlabojums, kas pēdējā laikā konstatēts „Šahediem”. Medijs vēsta, ka uz kāda cita „Šahed” drona atrasts arī infrasarkanais prožektors, lai cīnītos pret Ukrainas dronu pārtvērējiem un lidmašīnām.

Trampa draudi Grenlandei izpelnās starptautisku nosodījumu.

Par ASV rīcību Venecuēlā spriež ANO Drošības padomes ārkārtas sanāksmē. Latvijas politiķi ASV rīcību komentē visai atturīgi.

Atklās jaunu vilciena līniju Tartu - Rīga.

Sākusies jaunā tenisa sezona, Austrālijas atklātajā čempionātā spēlēs trīs Latvijas pārstāves.

Pēc tam, kad pasauli pārsteidza ASV īstenotā operācija Venecuēlā, sagūstot tās līderi Nikolasu Maduro, eiropieši uzdod jautājumus par to, vai Grenlandi var sagaidīt līdzīgs liktenis. Šādi jautājumi izskan ne bez pamata, jo prezidents Donalds Tramps ir atkārtoti izteicies, ka Grenlandei vajadzētu kļūt par Savienoto Valstu daļu, sadusmojot Grenlandes un Dānijas amatpersonas. 

Pēc Venecuēlas Tramps ir draudējis arī Kolumbijai, apsūdzot to kokaīna kontrabandā uz ASV un neizslēdzot iespēju, ka Vašingtona varētu veikt militāru operāciju arī pret Kolumbiju. Bet jā, mūs, eiropiešus, vairāk uztrauc Grenlande.

Tas, ka Donalds Tramps ir iekārojis Grenlandi, nav nekas jauns. Esam vairakkārt no viņa dzirdējuši, ka viņš vēlētos, lai šī valsts kļūst par daļu no ASV, ka amerikāņiem tā ir nepieciešama, ka tas nāktu par labu visiem. Arī viceprezidents Dž.D.Venss bija viesojies Grenlandē, un vēl nesen traci ap šo resursiem bagāto salu uzjundīja arī tas, ka ASV iecēla īpašo sūtni Grenlandē. Taču skaidrs, ka šobrīd, kad ASV ir īstenojusi šādu operāciju Venecuēlā, izskan jautājumi - vai un kurš būs nākamais? Un ņemot vērā Trampa izteikumus attiecībā uz šo Dānijai piederošo salu, saprotams, ka eiropieši ir bažīgi. Tramps žurnālistiem atkārtojis nesen teikto, ka Savienotajām Valstīm Grenlande nepieciešama drošības dēļ un viņa ieskatā, Dānija salai pienācīgu drošību nevar sniegt.