Pēcpusdiena

Satversmes aizsardzības birojs: Krievijas radītie drošības riski Eiropai un Latvijai būtiski palielinās.

Satiksmes ministrs prasa precizēt dzelzceļa projekta "Rail Baltica" ieviesēja ziņojumu par jau izbūvētām daļām, kurām projekta īstenošanas secības maiņas dēļ ir nepieciešama konservācija.

2025. gada vārds – "klausiņas", nevārds – "trigerēt", spārnotais teiciens – "Mēs visi esam vienā laivā!".

Pasaules kārtība strauji mainās – starptautiskās attiecībās Latvijai jābūt gatavai tam, ka pārmaiņas ierastajā realitātē ir neizbēgamas, un priekšā ir daudz kā nezināma.

Mums nav ilūziju – apdraudējums no Krievijas puses turpinās pieaugt. Tā Latvijas Radio uzsver Satversmes aizsardzības biroja direktors Egils Zviedris. Šodien, 26. janvārī, specdienests publicējis pērnā gada darbības pārskatu, kurā uzsvērts, ka Krievijas radītie drošības riski Eiropai un Latvijai būtiski palielinās. Lai arī šobrīd Krievija Latvijai nerada tiešu militāro apdraudējumu, tomēr vairākas pazīmes norādot uz potenciāliem plāniem ilgtermiņā. Turklāt savu politisko ietekmi Rietumvalstīs un starptautiskās institūcijās izvērš arī Ķīna.

Krievijas mērķis ir vājināt Rietumus gan valstiskā, gan starptautiskā līmenī. Pēdējo gadu laikā Rietumu kā eksistenciāla drauda valdošajam režīmam uztvere ir tikai pastiprinājusies. Krievija uzskata, ka tā jau šobrīd atrodas tiešā karadarbībā ar Rietumiem un ka cīņa notiek gan Ukrainā, gan globāli, gan ideoloģiski. Krievijas draudu uztverei saasinoties, drošības riski Eiropā būtiski palielinās. Tā norādīts Satversmes aizsardzības biroja pērnā gada darbības pārskatā.

Specdienests vēsta, ka savas ietekmes un plānu īstenošanai, Krievija turpina izmantot un pastāvīgi pielāgo jau esošos hibrīdinstrumentus, un arī veido jaunus. Viens no arvien aktīvāk piemērotajiem ir juridisko mehānismu izmantošana starptautiskajā arēnā ar mērķi diskreditēt Latviju, un ilgākā laika posmā panākt, ka uz valsti veic starptautisku spiediens, lai Latvija mainītu savu rīcībpolitiku pret Krieviju.

Tāpat pārskatā norādīts, ka Krievija turpinās uzturēt arī militāru apdraudējumu savām kaimiņvalstīm un NATO kopumā. Tās ekonomikas militarizācija un militāro spēju attīstīšana turpināsies arī pēc kara Ukrainā noslēguma vai iesaldēšanas.

Specdienesta vērtējumā, Krievijas uztvere par Latviju kļūst arvien līdzīgāka tai, kāda Krievijai bija par Ukrainu pirms kara sākšanas. Šobrīd Krievija Latvijai nerada tiešu militāro apdraudējumu, tomēr virkne pazīmju norādot uz potenciāliem plāniem ilgtermiņā.

--

Latvija jau tradicionāli uzsver, ka Krieviju zinot labāk, tāpēc skaidri Latvijas drošības dienestu brīdinājumi par iespējamu apdraudējumu raisa īpašu uzmanību un satraukumu. Tā vēsta Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitāte asociētais profesors Māris Andžāns.

Vienlaikus pētnieks gan kritizē Satversmes aizsardzības birojs pērnā gada publisko pārskatu, norādot, ka tas ir vispārīgs un nesniedz jaunu informāciju. Tajā galvenokārt pārstāstītas jau zināmas Krievijas aktivitātes pret Latviju un Rietumiem, kā arī situācija Krievijā un Krievijas–Baltkrievijas attiecībās. Taču tajā trūkstot konkrētāku piemēru par apdraudējumu un skaidrāka redzējuma par to, kā valsts sevi varētu labāk aizsargāt. Kā piemēru Andžāns min tēzi, ka Krievijas uztvere par Latviju arvien vairāk līdzinās tai, kāda bija pret Ukrainu pirms pilna mēroga iebrukuma. Viņaprāt, šis apgalvojums ir uzmanības vērts, taču pārskatā tam nav sniegts pietiekams pamatojums, un to šobrīd ir grūti pārbaudīt.

Pieaugot siltumenerģijas patēriņam, plānots sasaukt Valsts enerģētiskās krīzes centra ārkārtas sēdi.

Okupēto Ukrainas austrumu teritoriju statuss ir galvenais temats trīspusējās sarunās Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsētā.

Rēzeknes dome apstiprinājusi šī gada budžetu, dēvējot to par sabalansētu un drošu.

KNAB vērtēs Šlesera iesniegumu par iecerēto izrādi Dailes teātrī par 2011. gada Saeimas atlaišanu.

Pasaules Ekonomikas foruma laikā šīs dienas svarīgākie notikumi ir saistīti ar drošību un mēģinājumiem novērst konfliktus. Dienas vidū parakstīti statūti ASV prezidenta vadītajai Miera padomei, kuras sākotnējā misija tagad attiecināma ne tikai uz Gazas konflikta izbeigšanu, bet arī Krievijas agresijas pārtraukšanu. Ir izskanējusi arī Eiropas līderu kritika ASV.

Runājot par miera padomi, Tramps apgalvo, ka tai vēlētos pievienoties visi, tomēr no Eiropas valstīm piedalīties gatavas tikai dažas. To vidū Baltkrievija un Ungārija. Britu ārlietu ministre Iveta Kūpere izteikusies, ka Apvienotā Karaliste neparakstīs padomes hartu, jo satraucas par Krievijas vadoņa Vladimira Putina dalību šajā institūcijā. Ekspertu vērtējumā par padomes lomu ir izskanējusi kritika. Piemēram, Portsmutas Universitātes ASV politikas un starptautiskās drošības jautājumu pētnieks Dafids Taunlijs vērtē, ka no Miera padomes lielākie ieguvēji būtu nedemokrātiskās valstis.

Tramps mīkstina retoriku pret NATO sabiedrotajiem, taču savstarpējā neuzticība saglabājas.

Eksperte: Transatlantiskie strīdi kaitē Ukrainai; Krievijai tas ir izdevīgi un to var izmantot.

Eiropas līderi Briselē pulcējas uz ārkārtas sanāksmi.

Rīgā šodien notiek NBS industriju diena – ikgadējs pasākums, kas veltīts jaunajām tehnoloģijām aizsardzības nozarē.

Šonedēļ svētki autosporta cienītājiem – pašu mājās ar Alūksnes ralliju sākas vietējā rallija čempionāta sezona, bet šodien Montekarlo apkaimē ar pirmajiem ātrumposmiem startē pasaules rallija čempionāts.

Pēc 20 gadu pārtraukuma Latvijā izdota jauna Sarkanā grāmata.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un Ministru prezidente Evika Siliņa no “Jaunās Vienotības” respektē Saeimas spīkeres Daigas Mieriņas no Zaļo un Zemnieku savienības personisko nostāju. Tā prezidents un premjere komentē Mieriņas parakstīto vēstuli Nobela prēmijas komitejai, rosinot pērnā gada Miera prēmiju piešķirt ASV prezidentam Donaldam Trampam. Tikmēr sabiedrībā un arī viedokļu aprindās tas ir raisījis daudz jautājumu un neizpratni. Lai arī sākumā Mieriņa skaidroja, ka esot tikai izmēģinājusi parakstu, vēlāk skaidroja, ka esot parakstījusies cerībā deeskalēt situāciju ap Grenlandi.

Rinkēvičs un Siliņa respektē Mieriņas personisko nostāju par Nobela Miera prēmijas piešķiršanu Trampam.

Uzņēmumā "Vaiņodes bekons" ar vairāk nekā 22 000 cūku konstatēts Āfrikas cūku mēra uzliesmojums

Izvēlēti 400 jaunieši, kurus vasarā varētu iesaukt valsts aizsardzības dienestā.

Aptauja: Jauniešu karjeras izvēles arvien vairāk nesakrīt ar tautsaimniecības attīstības vajadzībām.

Rīgas dome lemj par pašvaldības 2026. gada budžetu.

Latvijas telpu futbola izlase Eiropas čempionāta debijas mačā tiekas ar Gruziju.

Latvijā ir barikāžu aizstāvju atceres diena, pieminot pirms 35 gadiem asiņainajās apšaudēs bojā gājušos.

ASV prezidents Donalds Tramps uzrunājis vairākus pašreizējos un bijušos politiķus un līderus, aicinot viņus pievienoties paša vadītajai Miera padomei.

Par mazākumtautību valodu lietojumu Sabiedriskajā medijā šodien sākusi spriest Satversmes tiesa.

72% pārtikas piegādātāju pērn nesaskārās ar negodīgu tirdzniecības praksi.

Latvijas hokeja izlases sastāvā traumas ieviesušas kārtējās korekcijas, Rihardam Bukartam aizvietojot savainoto Rodrigo Ābolu.

Sildoties pie ugunskuriem, dziedot un kavējoties atmiņās, kā arī noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa un bojāgājušo piemiņas vietām, 20. janvārī Rīgā un citviet Latvijā atceras barikāžu laiku – kad desmitiem tūkstoši cilvēku pirms 35 gadiem pulcējās, lai aizstāvētu Latvijas brīvību, ceļot barikādes un aizsargājot stratēģiski svarīgus objektus.

Asiņainākie notikumi risinājās tieši 20. janvārī, kad Maskavas diriģētā speciālo uzdevumu milicijas vienība OMON mēģināja ieņemt Iekšlietu ministrijas ēku. Gāja bojā pieci cilvēki un 13 – ievainoti. Viena no būtiskām barikāžu vietām bija arī Saeimas nams - barikāžu laikā tur darbojās Augstākā padome.

--

Arī Daugavpilī šodien, 20. janvārī, notika barikāžu atceres pasākums. Pie Daugavpils Universitātes pulcējās vairāk nekā simts cilvēki, galvenokārt skolēni.

Eiropas un ASV nesaskaņas Grenlandes jautājumā draud pāraugt plašā tirdzniecības karā.

Latvija atbalsta astoņu Eiropas valstu paziņojumu par pieaugošo spriedzi ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto muitas tarifu dēļ.

Kijivā jopojām daļa naudstāvu dzīvojamo ēku bez apkures un elektrības.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem Bērnu aizsardzības centram šogad būs Bērna mājas paplašināšana.

Tiesībsardze saņēmusi sūdzības, ka Rīgā profesionālās izgltības skolās pusaudžiem, kas nāk no trūcīgām vai daudzbērnu ģimenēm, nenodrošina brīvpusdienas.

Ne tikai Latvijas lauksaimnieki ir bažīgi par nule kā Eiropas Savienības parakstīto „Mercosur” līgumu. Arī kokrūpnieki pagaidām lielus ieguvumus neredz.

Milānas-Kortīnas ziemas olimpiskajās spēlēs startēs vēsturiski lielākā Latvijas delegācija.