Pēcpusdiena

Pēcpusdiena

By Latvijas Radio Ziņu dienestsNews
Download on the App Store

Pēcpusdiena episodes

  • Pirmdiena, 9. februāris, pl. 16:00
    Atklāta labdarības akcija "Siltums Ukrainai no Latvijas".
    Tā dēvētajā Epstīna lietā cietušie latvieši pagaidām nav vērsušies pēc palīdzības lielākajos Latvijas krīzes centros.
    Pētījums: augstskolu pasniedzēji mākslīgo intelektu izmanto pat vairāk nekā studenti.
    Rēzeknes dome turpina lemt par koncertzāles „Gors” pārvaldības risinājumiem.
    Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests pēdējās dienās saņem sešus septiņus izsaukumus dienā par aizdomām par ķermeņa apsaldējumiem, atdzišanu vai bieži abiem kopā.
    40 min
  • Labdarības akcijā aicina palīdzēt ukraiņiem izdzīvot skarbajā ziemā
    Pie Kongresu nama 9. februārī atklāta labdarības akcija "Siltums Ukrainai no Latvijas". Šoreiz iedzīvotājus un uzņēmumus aicina palīdzēt ukraiņiem izdzīvot skarbajos apstākļos, ziedojot Ukrainas iznīcinātās enerģētikas atbalstam.
    Ukrainai nepieciešami ģeneratori, koģenerācijas iekārtas, enerģijas uzkrāšanas sistēmas vai līdzvērtīgs tehniskais aprīkojums. Pie Kongresu nama vēl šīs dienas garumā īpašā apsildītā teltī pret ziedojumiem var nobaudīt arī boršču, bet ziedošanas akcija vēl turpināsies līdz 25. februārim.
    Pie Kongresu nama uzslietajā apsildāmā teltī labdarības organizācijas "Ziedot.lv" brīvprātīgā Marta darbojas jau no agra rīta. Telts ierīkota kā "Nesalaužamības punkts", kas šobrīd daudzviet Ukrainā palīdz iedzīvotājiem izdzīvot skarbajos apstākļos, jo Krievijas uzbrukumi ir iznīcinājuši enerģētikas infrastruktūru, atstājot mājas bez apkures, gaismas un elektrības. Šādās apsildāmās teltīs ukraiņi var sasildīties, uzlādēt telefonus, uzvārīt ūdeni un uzsildīt ēdienu, bet Rīgā teltī pie Kongresu nama par ziedojumiem dala brokastis un boršču pusdienās, lai savāktu līdzekļus tieši Ukrainas enerģētikas vajadzībām, stāsta "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta.
    5 min
  • Piektdiena, 6. februāris, pl. 16:00
    Sākas ziemas olimpiskās spēles Itālijā.
    Šī gada janvāris ir bijis „dārgākais” elektrības cenas ziņā, to ietekmēja aukstie laikapstākļi.
    2025. gada pēdējā ceturksnī kiberincidentu skaits Latvijā pieaudzis.
    Plānotās izmaiņas Rīgas bērnudārzu tīklā gaidāmas apkaimēs, kurās pēdējos gados novērots lielākais deklarēto jaundzimušo skaita kritums.
    Koncertzāles "Gors" valdes locekle turpmāk būs Ilona Rupaine.
    40 min
  • Aukstā laika dēļ Latvijā janvārī bijusi visu laiku dārgākā elektrība
    Aukstā laika dēļ Latvijā janvārī bijusi visu laiku dārgākā elektrība. "Nord Pool" biržā elektroenerģijas cena aizvadītajā mēnesī bija rekordaugsta. Un, salīdzinot ar decembri, elektrības cena Latvijā palielinājusies par gandrīz 83%. Cenas ietekmēja gan pieaugošs pieprasījums, gan arī aukstuma radītas grūtības ražošanā. 
    Galvenais, no kā ir atkarīgs iedzīvotāju elektrības rēķins, ir tas, vai cilvēkam ir noslēgts līgums par fiksēto vai mainīgo elektroenerģijas tarifu. Fiksēto tarifu gadījumā biržas cenu svārstības neietekmē rēķinus. Tādi līgumi par elektroenerģijas piegādi ir noslēgti lielākai daļai iedzīvotāju – piemēram, elektroenerģijas tirgotāja "Enefit" gadījumā izmaiņas neskars 80 procentus klientu, stāsta uzņēmuma valdes loceklis Edgars Cvetkovs
    Uzņēmumā stāsta, ka ir vairāki veidi, kā izmantot biržas cenu svārstības lai ietaupītu. Siltajos laikapstākļos elektrības ražošana vienmēr ir efektīvāka, tāpēc var, piemēram, laikus slēgt līgumu par fiksēto tarifu tikai uz ziemas sezonu. Tāpat biržu cenas mainās ik pa stundai, atkarībā arī no diennakts laika, un aktīvi tām sekojot, var savlaicīgi ieplānot darbības, kas prasa lielāku elektrības patēriņu – piemēram, veļas mazgāšanu, elektroauto uzlādi un tamlīdzīgi – uz lētākām stundām.
    To, ka fiksēto elektrības cenu līgumi ne vienmēr ir paši izdevīgākie, saka pārvades sistēmas operators – Augstprieguma tīkli. Liels aukstums uz laiku veicināja biržas cenu kāpumu, bet tas var ātri mainīties, skaidro „Augstprieguma tīklu” valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.
    5 min
  • Ceturtdiena, 5. februāris, pl. 16:00
    Trīspusējās sarunās Abu Dabī panākta vienošanās par vairāk nekā 300 gūstekņu apmaiņu.
    Eiropas Savienības dalībvalstis vienojušās par aizdevuma nosacījumiem Ukrainai.
    Rīgas dome nākamajā mācību gadā plāno slēgt daļu skolu un bērnudārzu, jo pieprasījums pēc izglītības iestādēm dažādās Rīgas apkaimēs ir atšķirīgs, skaidro galvaspilsētas mērs Viesturs Kleinbergs, no "Progresīvajiem".
    Aleksandrs Bartaševičs turpina vadīt Rēzeknes domi arī bez pielaides valsts noslēpumam.
    Agresorvalstis paralimpiskajās spēlēs varēs startēt ar nacionālo simboliku.
    Dzīvnieku labturības uzraudzība ir nepietiekama un sodi par pārkāpumiem pārāk mazi - tā uzskata organizācija "Dzīvnieku brīvība".
    Jauniešu vidū pieaug tendence internetā ar piegādi uz pakomātiem pasūtīt tējas un saldumus ar tajos iestrādātām narkotikām un psihotropajām vielām.
    41 min
  • Trīspusējās sarunās Abu Dabī panākta vienošanās par vairāk nekā 300 gūstekņu apmaiņu
    Šīs dienas skaitli ir 314. Tik daudz gūstekņu šodien, 5. februārī, viena otrai nodevušas Krievija un Ukraina. Vienošanās par gūstekņu apmaiņu tika panākta Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsētā Abu Dabī notiekošo trīspusējo sarunu laikā. Tās jau ir noslēgušās.
    Šī ir pirmā gūstekņu apmaiņa pēc vairāku mēnešu pārtraukuma. Pēdējo reizi Krievijas un Ukrainas gūstekņu apmaiņa notika pagājušā gada oktobra sākumā. Toreiz puses katra viena otrai nodeva pa 185 gūstekņiem. Jāsaka, ka pirmā par šīs dienas apmaiņu pavēstīja Krievijas Aizsardzības ministrija, uzsverot, ka puses katrai nodeva 157 kara gūstekņus. Šī iestāde vēlāk arī izplatīja video, kuros redzams, kā atbrīvotie krievu karavīri, ietīti savas valsts karogos, kāpj iekšā autobusā. Krievijas aizsardzības resora paziņojumā norādīts, ka atbrīvoto vidū ir bijuši trīs civiliedzīvotāji.
    Gūstekņu apmaiņas faktu apstiprinājis arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš savos sociālajos medijos norāda, ka atbrīvoto vidū ir gan karavīri, gan robežsargi, gan arī civiliedzīvotāji. Lielākā šodien atbrīvoto daļa ir bijusi gūstā kopš 2022. gada. Šis pagaidām šķiet svarīgākais šīs sarunu kārtas ieguvums.
    7 min
  • Trešdiena, 4. februāris, pl. 16:00
    Abū Dabī šodien notiek Ukrainas, ASV un Krievijas sarunu otrā kārta.
    Lai pievērstu politiķu uzmanību problēmām onkoloģijas zāļu pieejamībā, pie Saeimas šorīt pulcējās vēža pacienti un viņu atbalstītāji.
    Finanšu ministrija atbalsta ieceri nodot Patērētāju aizsardzības centra funkcijas nebanku kreditēšanas sektora uzraudzībā Latvijas Bankai.
    Latvijas kamaniņu sportisti Kortīnā jau saskārušies ar pirmajām neērtībām.
    40 min
  • Par Ogres novada mēru kļūst līdzšinējais vicemērs Andris Krauja
    Pēc līdzšinējā Ogres novada mēra Egila Helmaņa no Nacionālās apvienības atkāpšanās no amata, šodien, 3. februārī, par par Ogres mēru ievēlēts līdzšinējais vicemērs Andris Krauja. Viņš ievēlēts no līdzšinējā mēra Egila Helmaņa vadītā saraksta, ko veido Nacionālā apvienība, Latvijas Zemnieku savienība un Latvijas Zaļā partija. Krauja vairākus mēnešus pildīja Helmaņa pienākumus viņa prombūtnes laikā. Savukārt par jauno domes vicemēru kļuvis tā paša pārstāvētā saraksta – deputāts Jānis Iklāvs.
    4 min
  • Otrdiena, 3. februāris, pl. 16:00
    Par Ogres novada mēru kļūst līdzšinējais vicemērs Andris Krauja.
    KNAB veic kratīšanas Ogres un Liepājas slimnīcās.
    Lietuvas prokuratūra ir uzsākusi pirmstiesas izmeklēšanu par iespējamu cilvēku tirdzniecību, izvērtējot  dzimumnoziedznieka Džefrija Epstīna lietas materiālos publicēto informāciju.
    Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka pērn Baltijas valstīs ieguldījusi rekordlielu summu – 654 miljonus eiro.
    Latvijas distanču slēpotāji devušies uz olimpiskajām spēlēm Itālijā.
    41 min
  • Epstīna failos minētas vairākas Latvijas modeļu aģentūras un modeles
    Latvijas tiesībsargajošās iestādes vērtē un pārbauda jaunākajā dzimumnoziedznieka Džefrija Epstīna failu izlaidumā publicēto informāciju, kur Latvijas vārds pieminēts vismaz 500, bet Rīgas vārds - vismaz 800 reižu. Failos minēti latviešu modeļu vārdi un modeļu aģentūru nosaukumi. 
    Kopumā, Latvijas un Rīgas vārds publiskotajos Džefrija Epstīna failos pieminēti vismaz 1300 reizes, un failos atklājas arī Epstīna personiskās sarakstes ar latviešu meitenēm. Latvietes, iespējams, bijušas arī viņa asistentes. Dokumentos atrodamas latviešu meiteņu pases, aviobiļetes uz un no Rīgas, kā arī Rīgas viesnīcu rezervācijas.
    Valsts policija ir saņēmusi informāciju par Epstīna failiem un pašlaik notiek tās pārbaude, atklāja policijas pārstāve Simona Grāvīte.
    --
    Sociālās saziņas vietnēs pēdējai Epstīna failu izlaidums ir izsaucis plašu rezonansi, - Latvijas modes dizainers Gints Bude savā ierakstā atgādina, ka viņa radītais modes nams savulaik izstājies no Latvijas Modeļu aģentu asociācijas, jo jau toreiz nepiekrita tam, kā starptautiskajā modeļu konkursā "Baltic Beauty Contest 2011" 14 gadus vecajām konkursa dalībniecēm bija jādemonstrē savs ķermenis. Savu viedokli par to, ka piblicētos dokumentos vairākārt minēts Latvijas vārds Gints Bude šodien izteica arī sarunā ar Latvijas Radio.
    --
    Pedofila Džefrija Epstīna lietas materiālu publikācija turpina plaši atbalsoties arī pasaulē. Tepat, kaimiņos, Lietuvas policija paziņojusi, ka nesāks pirmstiesas izmeklēšanu amerikāņu dzimumnoziedznieka lietas epizodēs, kurās minēts mūsu dienvidu kaimiņvalsts vārds. Tikmēr nedēļas nogalē bijušais Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass noliedza, ka viņam jebkad būtu bijis tiešs vai netiešs kontakts ar Epstīnu.
    10 min

About Pēcpusdiena

From the publisher's feed

Kad darba diena tuvojas noslēgumam un cilvēki gatavojas mājupceļam, Latvijas Radio 1 piedāvā informatīvi analītisku programmu „Pēcpusdiena”. Skaidrojot dienas aktualitātes Latvijā un pasaulē,…