Pēcpusdiena

Divas dienas trīspusējās sarunās Ženēvā Ukrainas, Krievijas un ASV pārstāvji mēģināja vienoties par pasākumiem, kas kaut mazliet pietuvinātu Maskavas sāktā kara beigas Ukrainā. No amatpersonu paziņojumiem var secināt, ka atsevišķos jautājumos ir panākta vienprātība, tomēr svarīgākajos paliek domstarpības. 

Nekāds būtisks pavērsiens, kas izmainītu kara gaitu, nav panākts. Iespējams, svarīgākais paziņojums no Ženēvas ir tas, ka puses panāca vienošanos par uguns pārtraukšanas mehānisma kārtību. To pēc tikšanās beigām sarunā ar žurnālistiem uzsvēra Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, piebilstot, ka pamiera ievērošanas kārtību uzraudzīs ASV. Ukrainas līderis šo skata kā konstruktīvu signālu.

Gatavošanās rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām notiek pēc plāna.

Pērn katras 25. dzemdības Latvijā notikušas valsts apmaksātas medicīniskās apaugļošanas rezultātā.

Daugavpilī e-biļešu sistēmas iepirkuma konkursā saglabāts pagājušā gada uzvarētājs.

Darbinieki arī turpmāk slimības gadījumā varēs vienoties ar darba devēju par vienas dienas prombūtni, neņemot darba nespējas lapu.

Pēc Latvijas vārda parādīšanās amerikāņu dzimumnoziedznieka Epstīna lietā, arī Latvijā tiek jautāts – kā pasargāt bērnus no seksuālās ekspluatācijas. Par to šodien, 17. februārī, diskutē Saeimas Cilvēktiesību komisijas sēdē. Iekšlietu ministrija un arī policija pauž, ka Latvijā regulējums bērnu aizsardzības jomā patlaban ir pietiekams un pasargā bērnus arī no seksuālās ekspluatācijas. Vienlaikus ministrijā atzīst, ka biežākie noziegumi pret bērniem ir saistīti tieši ar seksuālu izmantošanu. Tikmēr bērnu tiesību eksperti un nevalstiskās organizācijas aicina ne vien domāt par bērnu un vecāku izglītošanu, bet arī uzlabot atsevišķus normatīvus.

Sešas Eiropas Savienības valstis apsver iespēju jau tuvākajos mēnešos spert pirmos soļus, lai savā starpā izveidotu vienotu iekrājumu un investīciju tirgu.

Apkures rēķins par janvāri - pamatīgs šoks un nepatīkams pārsteigums daļai iedzīvotāju, aukstā laika dēļ maksa par siltumu vietām pat dubultojusies.

Vācijā nedēļas nogalē noslēdzās pasaulē ietekmīgākais drošības forums – Minhenes drošības konference. Tā uzmanības centrā bija transatlantiskās attiecības un Eiropas spēja kļūt spēcīgākai.

Eksperte: Rubio runa Minhenē nav lielas ASV politikas izmaiņas vēstnesis, Latvijai jāsaista sava nākotne ar Eiropas Savienību.

Piekrastes zveja īpaši aizsargājamās jūras teritorijās varēs turpināties kā līdz šim.

Piekrastes zveja īpaši aizsargājamās dabas teritorijās varēs turpināties kā līdz šim, paredz Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un Zemkopības ministrijas panāktā vienošanās.

Zvejnieku un citu piekrastes iedzīvotāju iebilžu dēļ pērn tika apturēta jaunā jūras aizsardzības plāna virzība. Zvejnieki pārliecināti, ka iepriekš plānotie liegumi iznīcinātu arodu un izskanēja, ka tas būtiski ierobežotu arī piekrastes tūrisma nozari. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija norāda, ka plāna labojumi riskus dabas aizsardzībai neradīšot.

Minhenē uzmanības centrā transatlantiskās attiecības un Eiropas pašpietiekamība.

Robežsardze izvērtē pagājušā gada darbības rezultātus.

Par spēcīgo sniegputeni iedzīvotāji šūnu apraides brīdinājuma ziņu Vai cilvēki paziņojumus šoreiz ir saņēmuši un kā vērtē brīdināšanas sistēmu kopumā?

Sabiedrības uzmanību piesaistījis šokējošs noziegums – ārsti Vidzemē, sniedzot palīdzību 12 gadus vecai meitenei, atklājuši, ka viņa ir seksuāli izmantota un ir stāvoklī.

Olimpiskā komiteja diskvalificē ukraiņu skeletonistu Heraskeviču par nevēlēšanos mainīt piemiņas ķiveri.

Konkurētspējas veicināšana šodien ir Eiropas Savienības līderu uzmanības centrā. Politiķi ir sanākuši uz šim tematam veltīto diskusiju teitoņu ordeņa pilī Beļģijas ziemeļos.

Par jaunizveidotās Dziesmu un deju svētku mākslinieciskās padomes priekšsēdētāju ievēlēts diriģents Mārtiņš Klišāns, bet par priekšsēdētāja vietnieku - horeogrāfs Jānis Purviņš.

Valsts kontrole: Elektroautobusu iegāde par Eiropas naudu pašvaldībās īstenota nelietderīgi.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) ceturtdien, 12. februārī, īsi pirms sacensībām diskvalificēja Ukrainas skeletonistu Vladislavu Heraskeviču, kurš atteicās mainīt ķiveri, uz kuras attēloti vairāk nekā 20 ukraiņu sportisti un treneri, kas nogalināti Krievijas uzsāktajā karā. Heraskevičs sola lēmumu pārsūdzēt Sporta šķīrējtiesā.

Divkosība - šis ir viens no biežāk lietotajiem apzīmējumiem par notikumiem šodien Olimpiskajā Kortīnā. Sportistam bija ļauts ar šo ķiveri piedalīties treniņos, sniegt intervijas, taču trasē ar tādu doties viņam aizliedza.

Daudzi šodien sociālajos medijos ir neizpratnē - kāpēc vieni sportisti sacensību laikā ir varējuši paust savus mirušo piemiņas vai līdzīgus vēstījumus, vēl dažam pat uz ekipējuma bija manāms agresorvalstu simbols, bet ukraiņu sportistam šāda vēstījuma paušana ir liegta.

Oficiālu protestu pret SOK rīcību iesniedza Latvijas skeletona izlases treneris Ivo Šteinbergs, kurš pirms mēneša Eiropas kausa posmā Insbrukā aktīvi protestēja arī pret agresorvalsts sportistu dalību neitrālo atlētu vidū.

Šteinbergs Latvijas Radio pastāstīja, ka bija pārsteigts, ka Heraskevičam netika atļauts aizvadīt pat pirmo braucienu.

Sociālo tīklu vietnēs to lietotāji, tostarp vairākas Latvijas valsts amatpersonas, turpina paust atbalstu Ukrainas skeletonistam un nosodīt Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmumu viņu diskvalificēt.

Ilggadējs Latvijas sporta žurnālists Dainis Caune "Facebook" atgādina, ka citās olimpiskās spēlēs rīkotāji un SOK nav izvairījušies no piemiņas un atceres. Viņš raksta, ka bija klāt, piemēram, Lillehameres spēlēs, kur visi kopā pieminēja asiņaino Slaktiņu Bosnijā un Hercogovinā. Bija pat izgatavotas īpašas gaismiņas, ko šim nolūkam lietot ceremonijā. Viņš Heraškeviča rīcību sauc par krietni neuzkrītošāku nekā tā kāda kādreiz bijusi. Viņš arī norāda uz SOK morāli vēl iepriekš, kad tā padomju laikā starp pirmo ziemas spēļu dalībvalstīm nav pieminējusi tobrīd okupēto Latviju.

--

Saeima atbalstīja Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" lēmuma projektu par atbalstu Ukrainas sportistiem, godinot Ukrainas aizstāvēšanas karā kritušo biedru piemiņu Milānas un Kortīnas ziemas olimpiskajās spēlēs. Par lēmuma projektu nobalsoja 81 deputāts. Nebalsoja deputāti no partijas "Stabilitātei".

SOK lēmumu vērtē arī cilvēki Rīgas ielās.

--

„Sportam nevajadzētu nozīmēt amnēziju, un olimpiskajai kustībai ir jāpalīdz apturēt kari, nevis jāpiespēlē agresoram.” Šādi savu reakciju uz SOK lēmumu sociālajos medijos ievada Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Viņaprāt, komitejas lēmums liecina par pretējo un noteikti neatbilst olimpiskajiem principiem. Reakcijas pasaulē par liegumu ukraiņu skeletonistam piedalīties sacensībās apkopojis Rihards Millers.

Ukraiņu skeltonists Vladislavs Heraškevičs, kam Starptautiskā Olimpiskā komiteja aizliegusi sacensībās lietot ķiveri ar karā nogalināto sportistu un citu civiliedzīvotāju attēliem, joprojām plāno sacensībās šo ķiveri izmantot, un nemaz nepieļauj alternatīvas.

Heraškēvičs, kas ir arī Ukrainas delegācijas karognesējs, to apliecināja Latvijas Radio korespondentam Kortīnā Mārtiņam Kļaveniekam, pastāstot par fotouzņēmumos redzamajiem cilvēkiem.

Ukraiņu skeletonists stāstīja, ka uz viņa ķiveres attēloti Ukrainas sportisti, kuri nogalināti pēdējo četru gadu laikā. Uz ķiveres ir daiļslidotāja Dmitro Šarpara, boksera Pavlo Iščenko, hokejista Oleksija Loginova un citu sportistu attēli. Kā teica Heraskevičs, daļa no viņiem tika nogalināti frontē un vismaz viens tika nogalināts, kad mēģināja piegādāt palīdzību citiem ukraiņiem.

Krievijas raķešu uzbrukumos nodarīto postījumu dēļ Ukrainas atomelektrostacijas samazinājušas elektrības ražošanas jaudas un daudzi reģioni pašreizējos barga sala apstākļos piedzīvo ļoti kritiskus brīžus.

Par uzņēmēja Andra Ļubkas slepkavību Rēzeknē 2023. gada rudenī tiesa apsūdzētajam Igoram Haitam piespriedusi 18 gadu brīvības atņemšanu un trīs gadu probācijas uzraudzību.

Latvijas novērtējums starptautiskajā korupcijas uztveres indeksā gada laika uzlabojies par vienu punktu.

Saeimas Vides apakškomisija aicina senu mežu definīcijas izstrādē iesaistīt pētniekus no dažādām iestādēm.

Latvijā ir sadrumstalota pieeja, kā izmeklēt vardarbības gadījumus izglītības iestādēs.