Pēcpusdiena

Pēcpusdiena

By Latvijas Radio Ziņu dienestsNews
Download on the App Store

Pēcpusdiena episodes

  • Saeima noraida ieceri priekšlaicīgi izmaksāt 2. pensiju līmeņa uzkrājumus
    Saeima šodien, 5. martā, noraidīja opozīcijā esošās partijas “Latvija pirmajā vietā” priekšlikumu ļaut iedzīvotājiem izņemt otrā pensiju līmeņa jeb fondēto pensiju shēmas uzkrājumus. Partija rosināja dot iespēju šo naudu pilnībā vai daļēji saņemt vēl pirms pensijas vecuma sasniegšanas.
    Vienlaikus tika piedāvāts noteikt, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai pirms šāda lēmuma būtu jāinformē cilvēki par iespējamajām sociālajām un fiskālajām sekām. Tomēr gan finanšu nozares eksperti, gan Finanšu ministrija pret šo ieceri izturas piesardzīgi, uzsverot, ka kaimiņvalstu pieredze rāda, ka ilgtermiņā tas var palielināt nevienlīdzību un visvairāk ietekmēt cilvēkus ar zemākiem ienākumiem.
    5 min
  • Ceturtdiena, 5. marts, pl. 16:00
    Saeima noraida ieceri priekšlaicīgi izmaksāt 2. pensiju līmeņa uzkrājumus.
    Kara Tuvajos Austrumos nenotiet nākamās trīspusējās Ukrainas, ASV un Krievijas sarunas par kara Ukrainā izbeigšanu.
    Rīgas filharmonijas projekts virzās uz priekšu, un visi darbi norit pēc plāna – to uzsver gan būvniecībai nepieciešamā likumprojekta autori, gan arhitekti.
    Ķīnas Nacionālais kongress spriež par valsts izaugsmi.
    Izglītības un zinātnes ministrija rosina lielāku sabiedrības iesaisti fundamentālo un lietišķo pētījumu tematisko virzienu noteikšanā.
    41 min
  • Trešdiena, 4. marts, pl. 16:00
    Skultes ostas akvatorijā, Rīgas jūras līcī strauji mainoties vēja virzienam, dreifējoša ledus masa nostūmusi no kanāla ostā strādājošo loču kuģi, kā rezultātā tas uzstumts uz sēkļa un ledus masa to ievērojami sasvērusi.
    Izglītības kvalitātes valsts dienests: Desmit Rīgas skolas atpaliek no citām pārejā uz mācībām latviski.
    Ja konflikts Tuvajos Austrumos neieilgs, būtiska ietekme uz Latvijas ekonomiku nav gaidāma.
    Kultūra zem tekoša jumta – Rēzeknes pašvaldība kārtējo reizi sola renovēt kultūras namu.
    Latvijas ratiņkērlinga jauktā komanda sāk dalību paralimpiskajās spēlēs.
    41 min
  • Ja konflikts Tuvajos Austrumos neieilgs, būtiskas ietekmes uz Latvijas ekonomiku nebūs
    Ja konflikts Tuvajos Austrumos neieilgs, būtiska ietekme uz Latvijas ekonomiku nav gaidāma. Tā vēsta atbildīgo nozaru pārstāvji. Galvenais risks šobrīd esot energoresursu cenu kāpums, bet ne piegāžu trūkums, jo Latvija ar šī reģiona valstīm lielākoties sadarbojas netieši – caur citām valstīm.
    Par iespējamo konflikta ietekmi uz energoresursu cenām, piegāžu ķēdēm, transportu, eksportu un finanšu tirgiem šodien, 4. martā, runāts arī Saeimas Tautsaimniecības komisijā. 
    Konflikts Tuvajos Austrumos lielākās bažas rada par energoresursu cenu kāpumu. Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāre Līga Kurevska norāda, ka drošības apsvērumu dēļ reģionā apturēta vairāku naftas un gāzes ražošanas objektu darbība. Lai gan lielākā daļa piegāžu Eiropu tieši neskar, nozīmīga ir Katara, kas nodrošina apmēram 8% Eiropas sašķidrinātās dabasgāzes importa, kā arī kuģošana caur Hormuza šaurumu.
    Pašlaik tirgos jau esot vērojams cenu kāpums – naftai par aptuveni 10 līdz 15 %, dabasgāzei Eiropā par 30 % līdz 40 %, bet dīzeļdegvielai par 20 % līdz 30 %. Vienlaikus, kā uzsver Kurevska, Latvijā energoapgāde šobrīd ir stabila un ārkārtas mehānismus iedarbināt nav nepieciešams. Tomēr, ja konflikts ieilgs, tas varot radīt lielāku spiedienu uz degvielas cenām Eiropā.
    --
    Ārlietu ministrija kopā ar Satiksmes ministriju gatavo valdības rīkojumu par Latvijas nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” reisu nodrošināšanu Latvijas valstspiederīgo repatriācijai no Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Evakuācijā prioritāte tikšot dota mazaizsargātām personām un ģimenēm ar bērniem. Šī brīža dati liecina, ka Konsulārajā reģistrā īstermiņa ceļojumus uz reģionu reģistrējuši teju 700 Latvijas valstspiederīgie. Visvairāk, ap 600 cilvēku, atrodas Apvienotajos Arābu Emirātos.
    4 min
  • Otrdiena, 3. marts, pl. 16:00
    Eiropas valstīm atšķirīgas domas par nepieciešamību kritizēt ASV un Izraēlas triecienus Irānā.
    Ēriks Lingebērziņš analizē, kā karš Tuvajos Austrumos ietekmēs tūrismu pasaulē un Latvijā.
    Pagājušais gads iezīmējas īpaši ražīgs korupcijas apkarošanas jomā – tā savā ziņojumā par darba rezultātiem pērn norāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
    Valdība atbalsta ieceri obligātu priekšapmaksas SIM karšu lietotāju reģistrāciju no oktobra.
    Latvijas sieviešu futbola izlase sāk Pasaules kausa kvalifikāciju.
    41 min
  • Eiropas valstīm atšķirīgas domas par vajadzību kritizēt ASV un Izraēlas triecienus Irānā
    Izraēlas un Amerikas Savienoto Valstu triecieni Irānā radījuši kārtējo pārbaudījumu Eiropas valstu vienotībai reakcijā uz ārpolitiskiem satricinājumiem. Lai gan daudzi Eiropas līderi atzinīgi novērtētu Irānas režīma maiņu, eiropieši ir bijuši piesardzīgi attiecībā uz iesaisti konfliktā, kuram neredz skaidru galu. Atsevišķas valstis arī kritizējušas ASV rīcību, kas, pēc to domām, nav saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
    5 min
  • Pirmdiena, 2. marts, pl. 16:00
    ASV un Izraēla jau trešo dienu veic uzlidojumus mērķiem Irānā. Izraēlas spēki arī sākuši uzlidojumus Libānai, tostarp galvaspilsētai Beirūtai.
    Satversmes tiesa pabeigusi pēc būtības izskatīt lietu par mazākumtautību valodu lietošanu sabiedriskajos medijos un devusies gatavot spriedumu.
    2. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja valsts austrumu robežu.
    Latvijas vīriešu basketbola valstsvienība svētdien viesos ar 72:92 zaudēja Polijas izlasei Pasaules kausa kvalifikācijas grupā.
    40 min
  • Satversmes tiesas lēmums par mazākumtautību valodu lietojumu LSM gaidāms 30. martā
    Mazākumtautību satura veidošana sabiedriskajos medijos – tiesības vai pienākums? Šodien, 2. februārī, Satversmes tiesa pabeigusi pēc būtības izskatīt lietu par mazākumtautību valodu lietošanu Latvijas sabiedriskajā medijā (LSM) un devusies gatavot spriedumu. To plāno pasludināt 30. martā. 
    Divdesmit Saeimas deputāti, pēc kuru iesnieguma ierosināta šī lieta, uzskata, ka ar apstrīdētajām likuma normām Sabiedriskajam medijam ir noteikts pienākums veidot noteikta apjoma radio un televīzijas programmas mazākumtautību valodās. Viņu ieskatā, tas mazina latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas vērtību demokrātiskā sabiedrībā, ka arī apdraud valsts drošību. Tādēļ iesnieguma autori uzsver - apstrīdētās normas neatbilst Satversmes ievadā ietvertajiem vārdiem "latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda" un Satversmes 4. pantam, un šodien arī aicināja tiesu to apstiprināt.
    Iesniedzēju vārdā debatēs piedalījās Saeimas deputāts Edvards Smiltēns no opozīcijā esošā „Apvienotā saraksta”. Savas uzstāšanas noslēgumā viņš apkopoja iesniedzēju argumentu būtību.
    Savukārt Saeimas oficiālā pozīcija ir, ka apstrīdētās normas pilnībā atbilst Satversmei. Saeima nepiekrīt, ka tikai dēļ tā, ka saturs veidots divās valodās, valstī rodas divas informatīvas telpas. Parlamenta uzskatā, vienota informācijas telpa veidojas tad, ja sagatavotais saturs balstās uz vienotām vērtībām un principiem, nevis tikai uz vienu valodu. Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Laura Jambuševa debatēs teica, ka apstrīdētās normas nekādā veidā neapdraud latviešu valodas pastāvēšanu.
    4 min
  • Piektdiena, 27. februāris, pl. 16:00
    Konkurences padome konstatē aizliegtas vienošanās pazīmes starp diviem lielākajiem pārtikas mazumtirgotājiem.
     
    Rīgas Tehniskās universitātes Rēzeknes akadēmijā bakalaura studiju programā "Robežapsardze" diplomus saņems 16 vecākie robežsardzes virsnieki.
    Pavasara plūdu periods šogad varētu būt no 5. marta līdz pat 15. aprīlim.
    40 min
  • Konstatē aizliegtas vienošanās pazīmes starp diviem lielākajiem pārtikas mazumtirgotājiem
    Mazumtirgotāji “Maxima” un “Rimi”, iespējams, ir neatļauti vienojušies un savstarpēji saskaņojuši preču pārdošanas cenas. Šādas pazīmes konstatējusi Konkureneces padome, kas veikusi pārbaudes pašos uzņēmumos. Ja vienošanās ir notikusi, tas nav patērētāju interesēs un pārkāpj Eiropas Savienībā noteiktu vienošanās aizliegumu. Abi uzņēmumi gan norāda, ka lēmumus par produktu cenām pieņemot pilnīgi patstāvīgi un neatkarīgi.
    Horizontālas aizliegtas vienošanās jeb karteļi ir viens no smagākajiem konkurences tiesību pārkāpumiem, tādēļ par šāda pārkāpuma izdarīšanu katram tirgus dalībniekam var piemērot naudas sodu līdz 10 % no to pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma pasaulē.
    Konkurences padomes priekšsēdētaja Ieva Šmite stāsta, ka, pārkāpuma lietas ietvaros, uz tiesneša lēmuma pamata un ar Valsts policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu atbalstu, vakar veikti likumā paredzētie procesuālie pasākumi pie diviem tirgus dalībniekiem pārtikas mazumtirdzniecības nozarē.
    --
    Spekulācijas par iespējamu cenu saskaņošanu starp lielākajiem mazumtirgotājiem sabiedrībā izskanējušas jau gadiem, īpaši laikā, kad strauji kāpa pārtikas cenas. Pērn maijā Ekonomikas ministrija kopā ar nozari parakstīja memorandu par pārtikas cenu mazināšanu, taču vēlāk gan lauksaimnieki, gan atbildīgie ministri atzina, ka tas būtisku ietekmi nav devis. Tika izveidots arī tā dēvētais pārtikas zemo cenu grozs, tomēr Patērētāju tiesību aizsardzības centrs secinājis, ka tas ne vienmēr ir pilnīgs un pieejams visos veikalos.
    3 min

About Pēcpusdiena

From the publisher's feed

Kad darba diena tuvojas noslēgumam un cilvēki gatavojas mājupceļam, Latvijas Radio 1 piedāvā informatīvi analītisku programmu „Pēcpusdiena”. Skaidrojot dienas aktualitātes Latvijā un pasaulē,…