Pēcpusdiena

Vai arī Latvijā vajadzētu ierobežot bērnu piekļuvi sociālajiem medijiem? Par tādiem pēdējā laikā ir spriests citviet Eiropā un tagad sākt diskusiju valdībā un Saeimā rosina arī pie mums. “Jaunā Vienotība” mudina izstrādāt tiesisko regulējumu, kā ierobežot bērniem piekļuvi sociālajiem medijiem un viņiem kaitīgam saturam internetā. Pirmos preventīvos soļus Latvija jau ir spērusi – no jūnija plašākam skolēnu lokam skolās būs liegts izmantot mobilos telefonus. Tos tagad nedrīkstēs lietot līdz pat 9. klasei. Tomēr gan koalīcijas, gan opozīcijas politiķi atzīst – ar to vien nepietiek, un jāmeklē papildu risinājumi. Līdzīgās domās ir arī eksperti.

Evika Siliņa: Valdība pēdējā gada laikā strādājusi sarežģītos apstākļos, vienlaikus stiprinot valsts drošību, attīstot ekonomiku un palielinot atbalstu iedzīvotājiem.

Nacionālajai aviokompānijai “airBaltic” gada beigās būs nepieciešama nauda, lai tā varētu turpināt savu darbu.

Latvija varētu tirgū laist līdz 40 000 tonnu naftas rezervju.

Igaunijā nākamnedēļ plānots lauksaimnieku protests saistībā ar nevienlīdzīgo situāciju Eiropas Savienības tiešmaksājumos.

Valdība pēdējā gada laikā strādājusi sarežģītos apstākļos, vienlaikus stiprinot valsts drošību, attīstot ekonomiku un palielinot atbalstu iedzīvotājiem. Tā ikgadējā ziņojumā Saeimai par valdības paveikto un plānotajiem darbiem sacīja premjere Evika Siliņa no “Jaunās Vienotības”. Debatēs par šo ziņojumu valdība, tostarp pati premjere, saņem asu opozīcijas kritiku – tai pārmet atrautību no sabiedrības un dzīvošanu savā burbulī.

Ziņojumā teikts, ka valdībai līdz šim izdevies īstenot vai būtiski pavirzīties uz priekšu vairāk nekā pusē no Latvijas Nacionālā attīstības plāna mērķiem. Premjere īpaši uzteikusi paveikto drošības jomā, arī atbalstā Ukrainai. Tā bijusi galvenā valdības prioritāte pērn. Savukārt par būtiskāko darbu šajā gadā Siliņa nosaukusi darbu pie nākamā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta.

Atgādinām, ka pērn premjere nomainīja trīs ministrus un nāca klajā ar valdības "uzrāviena" plānu, nosakot tā dēvētās "4x4" prioritātes, kas veicamas 2025. gadā.

Saeimas sēdē premjere Evika Siliņa sacīja, ka valdībai nācies strādāt sarežģītā laikā, kad notikušas vēlēšanas, karš Ukrainā un Tuvajos Austrumos, un arī mainīgā starptautiskā drošības un pasaules ekonomikas vidē. Viņa uzsvēra, ka valdības prioritātes bijušas valsts drošības stiprināšana, ekonomikas attīstība, izglītības un veselības aprūpes uzlabošana, kā arī efektīvāka valsts pārvalde, kur, ar Saeimas atbalstu, esot paveikts daudz. Siliņa akcentēja, ka šogad aizsardzībai Latvija novirzīs gandrīz piecus procentus no iekšzemes kopprodukta – vairāk nekā divus miljardus eiro, kas ir lielākais finansējums valsts vēsturē. Vienlaikus valdība turpinot mazināt birokrātiju, investēt izglītībā, veselības aprūpē un palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem. Pēc premjeres domām, Latvijai jāturpina ieguldīt drošībā, veselībā, demogrāfijā un enerģētikā.

--

Viedokli izsaka politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Lelde Metla-Rozentāle.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerna zaudējumi pērn bija 44,3 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.

Latvijas ekonomisko rādītāju prognozes sola lēnu, bet stabilu izaugsmi - vēsta Ekonomikas un Finanšu ministrijas eksperti.

Latvija Venēcijas starptautiskajā mākslas biennālē piedalīsies ar izstādi par alternatīvās modes vēsturi.

Saeimas komisija konceptuāli atbalsta grozījumus likumā par personām, kuras padomju laikā nepamatoti ievietotas psihiatriskajās ārstniecības iestādēs.

Latvijas sieviešu basketbola izlase sāks Eiropas čempionāta kvalifikācijas otro sabraukumu, pirmā spēle Rīgā pret Slovēniju.

Latvija nolēmusi neizmantot iespēju no Eiropas Savienības aizņemties 2,2 miljardus eiro "Rail Baltica" būvniecībai. Par to neizpratnē ir dzelzceļa projekta īstenotājs – uzņēmums "RB Rail". Viņi to sauc par stratēģisko kļūdu. Sākumā Latvija bija pieteikusies pat astoņiem miljardiem eiro, no kuriem miljards bija plānots tieši "Rail Baltica"  projektam. Vēlāk Eiropā lēma dot iespēju aizņemties mazāk –5,7 miljardus. Bet Latvija no piedāvātās summas izvēlējusies izmantot tikai daļu.

Tas ir aizņēmuma instruments "SAFE". Tā kopējais apjoms ir 150 miljardi eiro visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Mērķis – attīstīt militāro aizsardzību, militāro mobilitāti, citus stratēģiskus infrastruktūras projektus. Naudu var atvēlēt arī "Rail Baltica" būvniecībai.

Uzņēmumā "RB Rail" teic, ka Latvija no "SAFE" instrumenta pieteicās apmēram 8 miljardiem eiro. Piešķīra 5,68 miljardus eiro, bet Latvija paņēma tikai 3,49 miljardus, "uz galda" atstājot vairāk nekā 2 miljardus eiro. Neizpratnē par to ir uzņēmuma "RB Rail" padomes vadītājs Matīss Paegle.

Satiksmes ministrs Atis Švinka no „Progresīvajiem” norāda, ka Latvijai papildu 2,2 miljardu eiro aizņēmums radītu pārāk lielas saistības. Tajā pašā laikā Švinka redz iespēju "SAFE" naudu izmantot.

Ints Dālderis, premjerministres padomnieks Eiropas fondu jautājumos no „Jaunās Vienotības”, norāda, ka nauda būs jāatdot, tas palielinātu valsts parādu un ietekmētu valsts kredītreitingu.

Latvijā viesojas Čehijas prezidents Petrs Pavels.

Atkal atcelta trīspusējā ASV, Ukrainas un Krievijas pārstāvju tikšanās par miera noregulējumu Ukrainā.

Premjere rosina sākt divas dienesta pārbaudes saistībā ar „Rail Baltica” dzelzceļa projektu.

Saeimas atbildīgā komisija atbalsta izmaiņas likumā, ka pašvaldībām jābūt tiesībām ierobežot trokšņošanu izklaides vietās nakts laikā.

Basketbolists Kristaps Porziņģis šorīt atkal izlaida Nacionālās basketbola asociācijas spēli, tomēr pats spēlētājs ir pārliecināts, ka veselības problēmas ir aiz muguras un viņš turpmāk atkal varēs spēlēt regulāri.

Latvija un Čehija ir līdzīgi domājošas valstis, kuru kopīgajās ilgtermiņa interesēs ir mierīga un spēcīga Eiropa, tāpēc nedrīkst pieļaut, ka Krieviju atalgo, nevis soda par postošo agresiju Ukrainā. To šodien, 10. martā, tiekoties Rīgā, uzsvēra Čehijas prezidents Petrs Pavels un Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs. Pavels ir uzsācis divu dienu valsts vizīti Latvijā, kuras laikā paredzēts nostiprināt abu valstu jau tā ciešās attiecības. 

Orķestra pavadībā šodien Rīgas pilī ieradās Čehijas prezidents Petrs Pavels ar dzīvesbiedri Evu Pavlovu, kurus sagaidīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Sagaidītāju vidū bija arī citas mūsu valsts augstākās amatpersonas un valdības ministri.

Šī ir pirmā Čehijas prezidenta valsts vizīte Latvijā kopš 1996. gada, kad Rīgu apmeklēja prezidents Vāclavs Havels. Šodien vizītes ievadā notika abu valstu delegāciju sarunas, pēc kurām Latvijas un Čehijas prezidenti uzrunāja medijus.

Valsts prezidents Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvijai un Čehijai jau gadu desmitiem ir izveidojusies laba sadarbība, jo īpaši drošības un aizsardzības jomā. „Es gribētu uzsvērt to, ka Latvija un Čehija ir tuvi sabiedrotie un ka mums ir kopīga izpratne gan par NATO jautājumiem, gan par Eiropas Savienības jautājumiem, gan par atbalstu Ukrainai. Es gribētu teikt arī īpašu paldies Čehijai par dalību NATO daudznacionālā brigādē. Čehija ir aktīvi iesaistījusies arī NATO vadītajās gaisa telpas patruļās Latvijā,” teica prezidents.

Arī Pavels sacīja, ka Čehija un Latvija ir labi sabiedrotie NATO un Eiropas Savienības ietvaros. „Mums ir arī kopīgas ilgtermiņa intereses un līdzīgs vērtējums par pašreiz aktuālajiem ģeopolitiskajiem jautājumiem, kas nozīmē, ka mēs domājam ļoti līdzīgi, un tas atvieglo vairāku problēmu, ar kurām mēs saskaramies, izvērtēšanu,” uzskata Čehijas prezidents.

Pavels īpaši izcēla Čehijas un Latvijas iedzīvotāju ikdienas kontaktus, piemēram, studentu apmaiņu un tiešos avioreisus starp abām valstīm, kas veicina tūrismu un biznesa sadarbību.

Savāc parakstus, lai apturētu grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai.

Pāris dienu laikā iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” savākti 10 tūkstoši parakstu, lai Saeimu aicinātu apturēt ieceri būtiski samazināt piemaksas par virsstundām un nemaksāt par darbu svētku dienās.

Bostonas simfoniskais orķestris un latviešu diriģents Andris Nelsons nepagarinās līgumu.

Daugavpilī skolēniem notiek praktiskās apmācības dronu lidojumos sadarbībā ar jaunsardzi.

Latvijas jauktais pāris ratiņkērlingā spēlē ar Japānu cīnās par iekļūšanu pusfinālā.

Jau vairāk nekā gadu pārtikas preču cenu zīmēs veikalos obligāti ir jābūt norādei par produkta izcelsmes valsti, taču arvien pie atsevišķu ražotāju produktiem par izcelsmi atrodama norāde "nav zināms".

Piemaksas par virsstundām un darbu svētku dienās nedrīkst samazināt. Šādu iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” atbalstījuši jau vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku. Iniciatīvas iesniedzēji iebilst pret šobrīd plānotajām izmaiņām Darba likumā, kas virsstundu piemaksu samazinātu no 100 % uz 50 %, bet svētku dienās – līdz 75 %.

Turklāt pēc Saeimas komisijas balsojuma no likuma vismaz pagaidām faktiski pazudusi piemaksa par darbu svētku dienās. Iniciatori aicina saglabāt pašreizējo regulējumu. Savukārt deputāti norāda, ka izmaiņas virsstundu apmaksā ir vajadzīgas, bet iesaistītajām pusēm ir jārod kompromiss. Tikmēr darba devēju un arodbiedrības vidū domstarpības turpinās. 

Labklājības ministrijas rosinātie grozījumi Darba likumā piedāvā iespēju darba devējiem un darbiniekiem vienoties par četru dienu darba nedēļu, koplīgumos vienoties par uz pusi zemāku apmaksu, kā arī tiesības darbiniekam uzteikt darba līgumu, ja algas izmaksa kavējas vairāk par divām nedēļām.

Tomēr galvenais iemesls ilgstošajām domstarpībām starp darba devēju organizācijām un arodbiedrībām ir virsstundu apmaksa. Darba devēji vēlas būtisku virsstundu apmaksas samazinājumu no 100 %, kā ir pašlaik, uz 50 %, kam nepiekrīt arodbiedrības.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstījusi grozījumus, kas paredz 50 % piemaksu par virsstundām un 75 % par virsstundām svētku dienās. Pēc balsojuma norādīts, ka no likuma faktiski pazudusi piemaksa par darbu svētku dienās, ja tas nav virsstundu darbs. To deputāti solījuši precizēt.

Ukraina un Krievija apmainījušās ar kara gūstekņiem. Kopumā no gūsta Krievijā mājās atgriezti 500 ukraiņu karavīri un civiliedzīvotāji.

Krievijas kodolenerģijas nozare joprojām pasargāta no Rietumu sankcijām.

Karavīra zvērestu dod valsts aizsardzības dienesta un profesionālā dienesta karavīri.

Pagājis gads kopš notika valdības restarts, un amatā stājās jauna izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde no „Jaunās Vienotības”.

Pēc Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča aicinājuma Rīgas pilī notika diskusija par demogrāfijas jautājumiem.