Pēcpusdiena

Palīdzība Ukrainai, situācija Tuvajos Austrumos un enerģētikas cenas – tie ir trīs būtiskākie jautājumi, ko Eiropas Savienības valstu līderi apspriež sanāksmē Briselē.

Ukrainā ieradusies Starptautiskā valūtas fonda delegācija.

Protestā prasa valstij kompensēt diabēta pacientiem nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sensorus.

Saeima nolēma nodot izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai likumprojektu par nodibinājuma “Latgales vēstniecība “Gors”” izveidi Rēzeknes koncertzāles pārvaldībai.

Iekšlietu ministrs: aizvien vairāk migrantu mēģina iekļūt Latvijā no Baltkrievijas.

Palīdzība Ukrainai, situācija Tuvajos Austrumos un enerģētikas cenas – tie ir trīs būtiskākie jautājumi, ko Eiropas Savienības valstu līderi šodien, 19. martā, apspriež sanāksmē Briselē. No rīta Ungārijas premjers Viktors Orbāns paziņoja, ka viņš negrasās atbloķēt 90 miljardu eiro aizdevuma piešķiršanu Ukrainai, kamēr Ungārija nesaņems Krievijas naftu pa cauruļvadu „Draudzība”. Naftas un gāzes cenas ietekmē arī karš Irānā. Tādēļ politiķi spriedīs arī par soļiem, ko Eiropa var darīt, lai mazinātu energoresursu cenas un atkarību no ārvalstu piegādēm.

Daudzi Eiropas Savienības valstu līderi nav apmierināti ar to, ka Ungārijas premjers Viktors Orbāns turpina bloķēt 90 miljardu eiro aizdevuma izsniegšanu Ukrainai, kā arī 20. sankciju kārtas pret Krieviju apstiprināšanu. Turklāt te ir svarīgs arī princips: ja reiz decembrī lēmums valstu līderu līmenī tika pieņemts, tad vēlāk nebūtu pieņemami bloķēt tā ieviešanu.

Tomēr Orbāns apgalvo, ka bez Krievijas naftas uzņēmumi un mājsaimniecības viņa valstī bankrotēs. Bet mūsu valsts premjere Evika Siliņa no Jaunās Vienotības to apšauba. Siliņa paredz, ka sarunas šajā samitā būs diezgan smagas.

Latvijā reģistrēts pirmais masalu uzliesmojums kopš 2018. gada.

Valsts policija Eiropas Prokuratūras uzsāktajā kriminālprocesā aizturējusi 21 cilvēku, tostarp valsts amatpersonas, aizdomās par pusotra miljona eiro vērtu IT iepirkumu krāpšanas lietu.

Zelenskis brīdina, ka ilgstošs karš Tuvajos Austrumos vājinās Ukrainu karā pret Krieviju.

Karš Tuvajos Austrumos nopietni ietekmējis arī aviācijas nozari. Grūtības ar energoresursu piegādi nozīmē, ka lidsabiedrībām nākas domāt par cenu celšanu vai reisu atcelšanu.

Saeimai būs jāvērtē, vai publiskot valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku atalgojumu. Vai tas vairotu uzticību valsts pārvaldei?

Valsts policija Eiropas Prokuratūras (EPPO) uzsāktajā kriminālprocesā aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu informācijas tehnoloģiju (IT) iepirkumu krāpšanas lietu otrdien, 17. martā, aizturējusi 21 personu, tostarp arī valsts amatpersonas, informēja policijā. 

Operāciju īstenoja Valsts policija sadarbībā ar Eiropas prokuratūru, Eiropolu un citām tiesībsargājošām iestādēm. Aizturēšanas sekoja pēc vairākiem desmitiem kratīšanu Rīgā un Rīgas reģionā.

Latvijas Radio līdz Pēcpusdienas skanēšanas laikam nav izdevies saņemt plašāku komentāru par šo lietu ne no vienas no izmeklēšanā iesaistītām pusēm – Valsts policijas, Latvijas prokuratūras, kā arī no Eiropas Prokuratūras.

Valsts policija izplatīja preses paziņojumu, kur skaidroja, ka policija veikusi procesuālās darbības Eiropas Prokuratūras sāktajā kriminālprocesā – proti, īstenoja apjomīgo aizturēšanas operāciju un likvidēja organizētu noziedzīgo grupu. Lieta esot saistīta ar aizdomām par pārkāpumiem valsts iepirkumu procedūrās saistībā ar IT sistēmu iegādi valsts iestādēm. Savukārt Eiropas prokuratūrā norādīja, ka dažu projektu īstenošana var radīt arī potenciālus valsts drošības riskus, jo tie varētu ietekmēt vēlēšanas un demokrātiskās procedūras.

Kopumā tika aizturēta 21 persona, tajā skaitā arī valsts amatpersonas, norādīja policijā. Visas personas aizturētas Rīgā un Rīgas reģionā. Tiesa, tajā pati laikā Eiropas Prokuratūra vēsta par 20 aizturētajiem.

Latvijā reģistrēts pirmais masalu uzliesmojums kopš 2018. gada. Līdz 17. martam saslimstība laboratoriski apstiprināta vienam pieaugušajam un diviem bērniem, bet par vēl diviem bērniem tiek gaidīti rezultāti.

Visi reģistrētie gadījumi ir savstarpēji saistīti. Apzināto kontaktpersonu skaits ir ļoti liels – vismaz 800 personas. Tās ietver gan izglītības iestādēs identificētās kontaktpersonas, gan personas ārpus tām: pacientu ģimenēs, publiskos pasākumos, starptautiskajos transporta līdzekļos un citviet, skaidro Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) pārstāve Ilze Ūdre.

SPKC norāda, ka turpmākās infekcijas izplatīšanās risks, jo īpaši nevakcinēto cilvēku vidū, vērtējams kā augsts. Dati liecina, ka aptuveni 14000 jeb 4% bērnu Latvijā vecumā no viena līdz 17 gadiem nav saņēmuši nevienu poti pret masalām.

--

Masalas galvenokārt izplatās gaisā ar sīkiem elpceļu pilieniem, un inficēšanās iespējama ne tikai tiešā kontaktā ar saslimušo, bet arī uzturoties telpās, kurās masalu slimnieks atradies pēdējo divu stundu laikā. Masalām raksturīgas slimības pazīmes ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, iesnas, klepus, acu apsārtums un vēlāk sarkani plankumaini izsitumi uz ādas. Ja tiek novēroti šādi simptomi, speciālisti iesaka palikt mājās un sazināties ar ārstu.

Slovākija oficiāli informējusi Ukrainu, ka vienpusēji apturējusi avārijas enerģētisko palīdzību Ukrainai elektrības piegādē.

Kubā uz laiku pilnībā pārtraukta elektroapgāde. Galvenie iemesli ir enerģētikas infrastruktūras sliktais stāvoklis un ASV noteiktais naftas produktu piegādes aizliegums. 

Nebanku kreditētāju pārraudzību vēlas mainīt - valdība lemj par priekšlikumu šo pienākumu uzticēt Latvijas Bankai, kas to pārņemtu no Patērētāju tiesību aizsardzības centra.

Līdz ar silto laiku ielās atkal parādījušies elektroskrejriteņi, un pirmajos policijas reidos trešdaļā gadījumu konstatēti dažādi pārkāpumi.

Saeimas apakškomisijā spriež par veselības mācības integrēšanu skolu programmās.

Komunistu pārvaldītā Kubas sala vakar vakarā grima tumsā, jo visu valsti skāra plaši elektrības padeves pārtraukumi. Pēdējos mēnešos miljoniem kubiešu regulāri ir palikuši bez elektrības. Iemesls tam ir naftas trūkums. ASV īsteno Kubas enerģētisko blokādi, lai panāktu režīma maiņu Kubā. ASV prezidents Donalds Tramps neslēpj, ka viņš vēlas sev paklausīgu valdību Havanā.

Lielākā daļa no Kubas 11 miljoniem iedzīvotāju vakar palika bez elektrības, jo valsts elektroapgādes sistēma piedzīvoja sabrukumu. Ielas bija tumšas ne tikai valsts tālākajos nostūros, bet arī ārzemju tūristu iecienītajā galvaspilsētā Havanā. Tāpēc cilvēki izmantoja galvas lukturus vai citas ar baterijām darbināmas apgaismošanas ierīces, lai varētu pārvietoties. Savukārt pie daudziem dzīvojamiem namiem bija iekurti ugunskuri, lai varētu pagatavot ēst.

Daļa neapmierināto iedzīvotāju sapulcējās Havanas ielās un dauzīja pannas un katlus, tādējādi protestējot pret situāciju valstī, kur pēdējos mēnešos plaši elektrības padeves traucējumi ir pieredzēti arvien biežāk. Turklāt Kubā trūkt pārtikas un medikamentu. Šādas nesaskaņotas demonstrācijas ir liels retums salā, ko pārvalda autoritārs režīms.

Galvenais iemesls, kāpēc Kuba arvien biežāk piedzīvo elektrības padeves traucējumus, ir ASV prezidenta Trampa spiediens uz salas vadību.

Pēc tam, kad janvāra sākumā ASV militārās operācijas laikā Venecuēlā tika nolaupīts šīs valsts vadītājs Nikolass Maduro, Tramps pavēlēja Venecuēlas pagaidu vadītājai pārtraukt naftas piegādes Kubai. Havana gadu desmitiem ir bijusi atkarīga no lētas naftas piegādēm no Venecuēlas, taču šogad Kuba nav saņēmusi nevienu naftas kravu no Venecuēlas.

Pēdējo reizi Kuba nelielas naftas kravas saņēma janvārī un februārī no Meksikas. Taču jaunas piegādes vairs nav sekojušas, jo Tramps ir draudējis piemērot augstu ievedmuitu precēm no valstīm, kas pārdos naftu Kubai.

Tramps pēdējos mēnešos ir licis saprast, ka Kubas komunistu prezidentu Migelu Diasu-Kanelu var piemeklēt Maduro liktenis, ja viņš nepiekritīs sadarboties ar ASV.

ASV prezidents Donalds Tramps arvien aktīvāk mudina sabiedrotos palīdzēt amerikāņiem gādāt par drošību Hormuza šaurumā.

Eksperti: Atteikšanās no nacionālās lidsabiedrības „airBaltic” kotēšanas biržā saistīta ne tikai ar tās nestabilo finanšu situāciju, bet arī ar Martina Gausa atlaišana.

Nedēļu nostaigā ar lodi mugurā. Situāciju skaidro Stradiņa slimnīcas pārstāvji.

Otrajā pasaules karā kritušo latviešu leģionāru piemiņas gājienā Rīgā šodien piedalījās aptuveni 200 cilvēki.

Ieilgstot karam Tuvajos Austrumos, šajās dienās vairāku valstu galvaspilsētās amatpersonas domā, kā reaģēt uz ASV prezidenta Donalda Trampa aicinājumu iesaistīties, lai atbloķētu kuģošanu Hormuza šaurumā. Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči apgalvo, ka šis jūras ceļš esot slēgts tikai „ienaidniekiem”.

Vairākas ziņas, kas izskanējušas pēdējo dienu gaitā – arī šodien –, liek domāt, ka vismaz zināma taisnība Teherānas vadošā diplomāta teiktajam varētu būt.

--

NATO gaidāma "ļoti slikta" nākotne, ja ASV sabiedrotie nepalīdzēs atbloķēt naftas eksportam svarīgo Hormuza šaurumu – tā ASV prezidents Donalds Tramps izteicies izdevumam "Financial Times". Viņš sagaida, ka tāpat kā ASV ir palīdzējušas Ukrainai karā ar Krieviju, Eiropa palīdzēs Hormuza šaurumā. Šobrīd Austrālija paziņojusi, ka savus spēkus uz Hormuza šaurumu nesūtīs. Arī Japāna pašlaik neapsver jūras spēku drošības operāciju, skeptiskas ir arī Vācija un Francija Dienvidkoreja lūgumu izskatīšot, Lielbritānija varētu nosūtīt mīnu meklēšanas dronus, bet par to nav nekādu oficiālu paziņojumu.

Kā Latvijai būtu jāreaģē uz Trampa aicinājumu iesaistīties, vērtē politologs Māris Andžāns.

Krievija kļūdās, ja domā, ka karš Irānā var dot tai atelpu. Tā Francijas prezidents Emanuels Makrons šodien paziņoja pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Vai arī Latvijā vajadzētu ierobežot bērnu piekļuvi sociālajiem medijiem?

Pretkorupcijas iestādes Ukrainā atklājušas kārtējo korupcijas gadījumu aizsardzības sektorā.

„Rīgas satiksme” tuvākā gada laikā plāno noslēgt līgumus par 120 autobusu iegādi.

Pašmāju labākie šorttrekisti šodien Kanādā sāk pasaules čempionātu.

Mājokļu cenas Latvijā gada laikā pieaugušas par 11 procentiem.