Pēcpusdiena

Ģenerālprokuratūra uzsākusi kriminālprocesu par iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar valsts atbalstu kokrūpniekiem.

Rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās balsis skaitīs manuāli.

Latvijā uz trim mēnešiem par 15,2 % samazinās akcīzes nodokli dīzeļdegvielai.

Ziemeļkorejas un Baltkrievijas vadoņi parakstījuši sadarbības līgumu.

Latvijā pērn samazinājās autoavārijās viegli ievainoto cilvēku skaits, savukārt smagi ievainoto un bojā gājušo skaits nedaudz pieaudzis.

Ungārijas premjers Viktors Orbāns paziņojis, ka Ungārija pakāpeniski pārtrauks gāzes piegādi Ukrainai, ja netiks atjaunots krievijas naftas tranzīts caur izpostīto naftas vadu "Družba".

Rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās balsis skaitīs manuāli – ar rokām. Tā šodien, 26. martā, lēma Saeima, atbalstot Centrālās vēlēšanu komisijas rosinātos grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā.

Lai sabiedrībai būtu pārliecība, ka vēlēšanas ir godīgas, šādi rīkoties aicināja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, paužot bažas par informācijas tehnoloģiju ietekmēšanas riskiem. Šī brīža regulējums ļāva lēmumu pieņemt arī pašai vēlēšanu komisijai, taču tā uzticēja lemšanu Saeimai. Lai arī balsojums Saeimā bija vienprātīgs, bez garām debatēm un kārtīgas kritikas devas no opozīcijas puses neiztikts arī šoreiz.

Incidents Latvijas gaisa telpā – Krāslavas novadā, aptuveni kilometra attālumā no Svariņu pagasta centra šonakt ielidojis un uzsprādzis bezpilota lidaparāts.

Dānijā noslēgušās parlamenta vēlēšanas, un oficiālie rezultāti liecina par sociāldemokrātu uzvaru un kreisā bloka pārsvaru pār labējiem.

Visā Latvijā piemin komunistiskā genocīda upurus. Pirms 77 gadiem šajā dienā uz Sibīriju vardarbīgi deportēja vairāk nekā 42 000 Latvijas iedzīvotāju.

Pirms šā gada eksāmenu sesijas sola lielāku atbalstu skolēniem, skolotājiem un vecākiem.

Saeimas komisija atbalsta manuālu balsu skaitīšanu rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.

Lai veicinātu strauju modernu un lētu tehnoloģiju ienākšanu aizsardzības nozarē, Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar jaunu finanšu instrumentu.

Latvijas Olimpiskās komitejas kongresā visskaļāk biedri spriež par krievu atgriešanos pasaules sportā.

Latvijā nokritušais un eksplodējušais drons nav valstiska mēroga krīze, bet gan atsevišķs gadījums – to norāda amatpersonas.

Gaisa spēki naktī uz trešdienu, 25. martu, ir identificējuši ārvalsts bezpilota lidaparāta ielidošanu Latvijas gaisa telpā no Krievijas, informēja Nacionālie bruņotie spēki (NBS). Drons eksplodējis aptuveni kilometra attālumā no Svariņu pagasta centra Krāslavas novadā. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs žurnālistiem pēc tikšanās ar premjeri sacīja, ka tas ir bijis Ukrainas drons, kas nokritis Latvijas teritorijā un bijis daļa no Ukrainas koordinētas operācijas pret Krievijas objektiem. 

Savukārt aizvadītajā naktī no Baltkrievijas puses bija ielidojis objekts, kas "izmetis līkumu" – ielidojis Latvijā no Baltkrievijas un pēc tam ielidojis Krievijā. 

--

Krāslavas novada pašvaldības vadība informāciju par drona nokrišanu saņēma jau naktī. Šodien situācija pārrunāta gan ar atbildīgajiem dienestiem, gan vietējiem iedzīvotājiem.

--

Viedokli izsaka Artis Pabriks, domnīcas "Northern Europe Policy centre" direktors, politologs, bijušais aizsardzības ministrs

ASV kopīgi ar Krieviju izdara spiedienu uz Ukrainu, lai tā piekristu atstāt Donbasu. Progresa trūkuma gadījumā ASV draud pamest sarunu procesu. Tikmēr ukraiņi gatavojas tam, ka miers Ukrainā varētu nebūt vēl vismaz trīs gadus. 

Oficiālā līmenī gan Ukrainas, gan ASV amatpersonas, kā ierasts, arī pēc pēdējām sarunām, kas notika nedēļas nogalē, ziņoja par progresu sarunās. Tiek pieļauts, ka varētu arī turpināties gūstekņu apmaiņa. Tomēr neoficiāli Ukrainā neviens īsti neredz drīzu risinājumu mieram, jo Krievija nav atteikusies no saviem plāniem pilnībā sagrābt vismaz Donbasu, plāno šogad arī jaunu iesaukumu armijā kara turpināšanai.

Kā vēsta medijs "Ukrainas Pravda", amerikāņi šobrīd kopīgi ar Krieviju izdara spiedienu uz Ukrainu, lai tā izvestu savu karaspēku no Doneckas apgabala. Ja šajā procesā nebūs progresa, ASV var izstāties no sarunu procesa, koncentrējoties pilnībā uz Irānu. ASV pat būtu gatava uz reālām drošības garantijām Ukrainai, ja ukraiņi atstās Donbasu, bet kā to īstenot Ukrainā - netiek izskaidrots.

Krievija savukārt sarunu laikā atgriežas pie agresorvalsts galvas Vladimira Putina un Donalda Trampa “Ankoridžā sarunātā” un bloķē reālu sarunu procesu ar Ukrainu. Tā arī vēsta "Ukrainas Pravda".

ASV kopīgi ar Krieviju izdara spiedienu uz Ukrainu, lai tā piekristu atstāt Donbasu. Tikmēr ukraiņi gatavojas tam, ka miers Ukrainā varētu nebūt vēl vismaz trīs gadus.

Dānijā norisinās parlamenta vēlēšanas, kurās uzvara tiek prognozēta pie varas esošajiem sociāldemokrātiem ar premjeri Metu Frederiksenu priekšgalā.

Valdībā atbalsta akcīzes nodokļa samazināšanu dīzeļdegvielai par 15%. Lēmums vēl jāatbalsta Saeimai.

Pārmaiņas Latvijas vīriešu basketbola izlasē: no galvenā trenera amata pēc četriem mačiem pie vienības stūres atbrīvots spānis Sito Alonso, bet viņa vietā stājies Jānis Gailītis.

Valsts prezidents aicina rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās balsis skaitīt manuāli.

Šorīt nogranda divi sprādzieni Kijivas piepilsētā Bučā. Notikušais kvalificēts kā terora akts un aizturēts arī aizdomās turamais.

Pie Valsts prezidenta apspriež enerģētikas attīstības plānus.

Pilnā sparā visā Latvijā sākusies pieteikšanās skolēnu vasaras nodarbinātības programmai.

Jelgavā sākas Latvijas hokeja virslīgas pusfināls.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina atbildīgās iestādes jau tagad pieņemt lēmumu rudenī gaidāmajās 15. Saeimas vēlēšanās balsis skaitīt manuāli, nevis paļauties uz informācijas tehnoloģijām.

Rinkēviča ieskatā Eiropas Prokuratūras sniegtā informācija par iespējamiem pārkāpumiem IT iepirkumos  rada jautājumus par drošu vēlēšanu procesu un balsu skaitīšanu gaidāmajās vēlēšanās.

Prezidenta aicinājumam par balsu skaitīšanas kārtību likumdevēja vēlēšanās dienas gaitā pievienojušās arī vairums Saeimas frakciju.

Tiekoties ar žurnālistiem, Valsts prezidents ļoti centās nepārkāpt diplomātisko etiķeti savos izteikumos. Taču neapmierinātība ar radušos situāciju bija skaidri saklausāma, un viņš arī skaidri lika noprast, ka līdz šim atklātībā nākusī informācija ir tikai skandāla redzamā daļa. Rinkēvičs atkārtoja jau iepriekš izplatītajā paziņojumā pausto tēzi, ka nepieciešams nodrošināt godīgu un caurspīdīgu vēlēšanu norisi. Turklāt tādu, kas neradītu šaubas par pašu procesu.

Centrālo vēlēšanu komisiju Edgars Rinkēvičs aicinājis ne tikai skaidri dot ziņas sabiedrībai par likumdevēja vēlēšanu kārtības nodrošināšanu, bet arī laikus vienoties par to, ka balsis jāskaita ar rokām – un daudz laika Smilšu ielā esošajai iestādei nav palicis.

Uz precizējošu jautājumu, vai lēmums par manuālu balsu skaitīšanu būtu saistīts ar sākto izmeklēšanu, vai iespējamām šaubām, kas rastos, izmantojot noteiktus ieteikumus, Rinkēvičs norādīja, ka tieši pirmais iemesls ir pietiekams pamatojums.

--

Jau ziņots, ka tiesībsargājošās iestādes pagājušajā nedēļā nāca klajā ar informāciju par iespējamu krāpšanos pusotra miljona eiro vērtos valsts IT iepirkumos. Lietā aizturēts 21 cilvēks, tostarp valsts amatpersonas.

Karadarbības Tuvajos Austrumos dēļ valdība šobrīd neplāno “vērt vaļā” budžetu izdevumu pārskatīšanai.

Mārupes novada dome un Pašvaldību savienība aicina mazināt birokrātiju zemes privatizācijas jomā.

Pēc vairāku nedēļu pārtraukuma sarunās par miera noregulējumu Ukrainā rīt izziņota jauna Ukrainas un ASV pārstāvju tikšanās.

Toruņā sākas pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās, Latviju pārstāvēs tikai Rūta Kate Lasmane.

Cenu svārstības, inflācijas risks, pieaugošas energoresursu izmaksas un piegādes ķēžu traucējumi ir tikai dažas no sekām, ko Latvijā un citviet pasaulē izraisa karadarbība Tuvajos Austrumos. Tas liek pārskatīt arī ekonomikas attīstības prognozes un meklēt risinājumus. Vienlaikus valsts parāds Latvijā ir sasniedzis tādu līmeni, kas ierobežo iespējas krīzēs reaģēt ar plašiem atbalsta pasākumiem. Tāpēc arvien biežāk izskan jautājums – vai valdībai drīzumā var nākties “vērt vaļā” šī gada budžetu, lai pārskatītu izdevumus?

Latvijas Darba devēju konfederācijas norāda, ka agrāk vai vēlāk valdībai nāksies to darīt. Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens no “Jaunās Vienotības” uzsver, ka šobrīd tas neesot plānā. Kā rīkoties, lai Tuvo Austrumu karadarbības sekas Latvijā justu pēc iespējas mazāk?