Pēcpusdiena

Eiropas un ASV nesaskaņas Grenlandes jautājumā draud pāraugt plašā tirdzniecības karā. Baltā nama saimnieks Donalds Tramps paziņojis par tarifiem vairākām Eiropas valstīm, kas būtībā nozīmē tirdzniecības kar ar visu Eiropas Savienību. Eiropieši tagad gatavo atbildi un no valstu līderu paziņojumiem noprotams, ka negrasās piekāpties Trampa spiedienam. Un attiecību pasliktināšanās starp sabiedrotajiem ir tieši tas, uz ko cer Kremlī. 

Eiropiešu stingrā reakcija attiecībā uz Grenlandi acīmredzot radījusi ASV prezidentā neapmierinātību un viņš ir nolēmis, ka ar ievedmuitas uzlikšanu vairākām valstīm varēs ietekmēt Eiropu un iegūt Grenlandi. No 1.februāra Dānijai, Norvēģijai, Zviedrijai, Francijai, Vācijai, Lielbritānijai, Nīderlandei un Somijai, valstīm, kas nosūtīja militāros spēkus uz Grenlandi, ASV piemēros 20% ievedmuitu. Eiropieši, protams, ir šokēti, taču izskatās, ka ir noskaņoti kareivīgi, par ko liecina vairāku līderu izteikumi. Stingra nostāja ir bijusi un joprojām ir arī Norvēģijai.

--

Latvija atbalsta astoņu Eiropas valstu paziņojumu par pieaugošo spriedzi ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto muitas tarifu dēļ. Tā pavēstījusi Ministru prezidente Evika Siliņa no “Jaunās Vienotības” un Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Pēc Trampa draudiem noteikt papildu 10 % muitas tarifus tām Eiropas valstīm, kas pretosies viņa iecerei pārņemt Grenlandi ASV kontrolē, Eiropas Savienība apsver atbildes soļus. Starp tiem – muitas tarifi improtam no ASV 93 miljardu eiro apmērā vai ierobežot ASV uzņēmumu piekļuvi Eiropas Savienības tirgum. Tā raksta laikraksts “The Financial Times”. Latvijas amatpersonas Trampa rīcību vērtē piesardzīgi, savukārt uzņēmēji pieļauj, ka jaunie tarifi netieši skartu arī Latviju.

Dzīvojamās mājas ugunsgrēkā Ķekavas pagastā gājuši bojā divi bērni un vairāki cilvēki cietuši.

Vizītē Latvijā ieradies Zviedrijas aizsardzības ministrs Pāls Jonsons.

Latvija un Latvijas Universitāte cieši sadarbojas ar CERN un bija aktīva dalībniece arī plašu rezonansi izraisījušā CERN pētījumā par antivielas īpašībām.

Ar piecu latviešu dalību sākas Eiropas čempionāts šorttrekā.

Turpinās 1991. gada atceres pasākumi un tam veltītā konferencē Saeimā šodien pulcējas valsts amatpersonas, vēsturnieki, kā arī tiesību un drošības eksperti.

Īsāki lietu izskatīšanas termiņi un arī mazāk saņemto lietu – Augstākā tiesa šodien vērtējusi, kā strādājusi aizvadītajā gadā.

Piektdienas, 16. janvāra, rītā dzīvojamās mājas ugunsgrēkā Ķekavas novada Ķekavas pagasta Krustkalnu ciemā gājuši bojā divi cilvēki un 29 izglābti, no kuriem vairāki ir cietuši, bet 15 cilvēki evakuējušies pašu spēkiem, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD). 

Ugunsgrēks aizsākās pirmā stāva dzīvoklī, un izplatījies augstāk – līdz trešajam stāvam. Dienas vidū uz vietas vēl strādāja glābēji, novēršot postījuma sekas. Tikmēr ēkas apsaimniekotājs daļai iedzīvotāju nodrošināja izmitināšanu savos īpašumos.

Ministru prezidente Evika Siliņa no „Jaunās vienotības” šodien Saeimā izturēja piekto neuzticības balsojumu.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tiek uzskatīts par vienu no vadošajiem kandidātiem Eiropas Centrālās bankas viceprezidenta amatam.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Ekonomikas ministrija iepazīstina ar LIAA 2025. gada investīciju piesaistes rezultātiem.

Kijivā ieradusies Latvijas parlamentāriešu delegācija.

Reģionālajā sabiedriskajā transportā pieaug biļešu cenas.

Kamēr būveksperts veic gāzes sprādziena rezultātā cietušās mājas Bauskas ielā 15 apsekošanu, dzīvokļu īpašnieki joprojām netiek pie ēkā atstātajām mantām.

Aktīvi būvdarbi Onkoloģijas centrā sāksies pavasarī; nodaļas sāks pārcelt februārī

Ministru prezidente Evika Siliņa no “Jaunās Vienotības” izturējusi jau piekto neuzticības balsojumu. To rosinājusi opozīcijā esošā Nacionālā apvienība, pamatojot ar valsts finansējuma piešķiršanu Latvijas Sabiedriskā medija veidotam saturam krievu valodā. Šoreiz koalīcija vienprātīgi balsoja pret, bet daļa opozīcijas balsojumā nepiedalījās.

Vienlaikus atsevišķi opozīcijas deputāti sēdē lika noprast, ka demisijas pieprasījumi Siliņai var sekot arī turpmāk. To pieļauj arī politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, norādot, ka pirms Saeimas vēlēšanām opozīcija arvien aktīvāk pārbaudīs koalīcijas izturību un demonstrēs vēlētājiem savu pozīciju.

Eiropas Komisija iepazīstina ar 90 miljardu eiro aizdevuma Ukrainai nosacījumiem.

Līdz ar lielāku salu pieaug nakts patversmju apmeklētāju skaits.

Latvijas čempioni hokejā “Mogo”/RSU šovakar aizvadīs pirmo spēli Kontinentālā kausa finālturnīrā.

14. janvārī Valsts aizsardzības dienestā sāka dienēt šī gada pirmais iesaukums. No vairāk nekā 100 jauniešiem lielāka daļa pieteicās tam brīvprātīgi.

Nosaukti Lielās mūzikas balvas nominanti un Mūža balvas ieguvēji.

Daļai Latvijas mediju nav pietiekami laba izpratne par personu ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem specifiskajām vajadzībām.

Daļa Latvijas mediju pietiekami labi neizprot cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem specifiskās vajadzības. Tā secināts Tiesībsarga biroja veiktajā pētījumā par mediju piekļūstamību. Tā ir svarīga, lai panāktu, ka ikviens, neatkarīgi no funkcionālo traucējumu veida, spētu pilnvērtīgi patērēt mediju saturu. Un tas skar pietiekami lielu sabiedrības daļu, ko apliecina arī dati – Latvijā aptuveni 15 % cilvēku ir invaliditāte. Piemēram, ar redzes traucējumiem saskaras ap astoņiem tūkstošiem cilvēku, bet vairāk nekā 90 tūkstošiem ir dzirdes traucējumi. Ar pētījumu šodien, 14. janvārī, plašāk iepazīstināta arī atbildīgā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Lai arī dažādi tiesību akti nosaka medijiem par pienākumu veidot savu saturu piekļūstamu, Tiesībsarga biroja pētījums liecina, ka daļai mediju trūkst izpratnes par cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem vajadzībām. Tāpat medijiem mēdz būt maldīgs priekšstats par patieso auditorijas apmēru, kam šie risinājumi ir nepieciešami.

Piekļūstamība informācijai medijos atšķiras gan pēc funkcionālo traucējuma veida, gan invaliditātes smaguma pakāpes. Patlaban mediji raidījumu piekļūstamības risinājuma izvēlē pamatā izmanto zīmju valodas tulkojumus vai subtitrus, bet ne abus kopā. Mediji to skaidro gan ar izmaksām, gan ar grūtībām spēt titrēt un korekti pierakstīt to, ko reāllaikā konkrēta persona runā.

Komercmediji kā galvenos šķēršļus min ārējā līdzfinansējuma trūkumu, nevienlīdzīgu konkurenci reklāmas tirgū un valsts valodas prasības, kas ierobežo ieņēmumus. Savukārt sabiedriskajan medijam plašāku piekļūstamību kavē ierobežoti cilvēkresursi, finansējums un specializētu speciālistu trūkums.

Tiesībsardzes padomniece starptautisko tiesību un mākslīgā intelekta jomā Anete Ilves norāda, ka pastāv priekšstats, ka piekļūstamības nodrošināšana ir kaut kas ļoti dārgs, taču ir daudzas tehniskas lietas, kuru ieviešana neprasa papildu izmaksas.

Izgāzies mēģinājums kārtējo reizi ierobežot mediju vārda brīvību. Kultūras ministrija sagatavojusi likuma grozījumus, kur esot paredzēti tikai tehniski precizējumi, tomēr, Latvijas Žurnālistu asociācijas ieskatā, tā gluži neesot. Ar grozījumiem tiktu krietni ierobežota mediju iespēja iegūt informāciju no valsts pārvaldēm. Asociācijai publiski paužot bažas par vēršanos pret vārda brīvību, Kultūras ministrija atlika jautājuma skatīšanu 13. janvāta valdības sēdē un kopā ar Tieslietu ministriju uzsver, ka šādi grozījumi nav jāvirza tālāk. Tiesa, jautājums – vai šāds solis bijusi apzināta rīcība vai vienkārši paviršība – joprojām paliek neatbildēts.

Kurš Eiropas vārdā varētu runāt ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu un vai šādām sarunām ir pienācis laiks? Šie jautājumi arvien biežāk sāk izskanēt Eiropas varas gaiteņos.

Kultūras ministrija atliek likuma grozījumu virzīšanu par mediju vārda brīvības ierobežošanu.

Gada inflācija Latvijā decembrī sabremzējusies līdz 3,5 %; liela ietekme – elektroenerģijas cenām.

Smeceres sila slēpošanās bāzē Madonā šonedēļ risinās Starptautiskās biatlona savienības junioru kausa posms biatlonā.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars ("Jaunā Vienotība") daļēji apturējis Bauskas un Preiļu novadu teritoriju plānojumus prettiesisku atjaunojamo energoresursu ražošanas ierobežojumu dēļ.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija aizvadījusi jau ceturto sēdi par Rīgas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemesliem un enerģētiskās drošības riskiem nākotnē.

2026. gadā ugunsgrēkos Latvijā dzīvību zaudējuši jau seši cilvēki.

Sākusies ieteikšanās bezmaksas latviešu valodas kursiem Rīgā - vismaz 596 pieaugušie rīdzinieki šogad varēs apgūt latviešu valodu kursos, kurus atbalsta Rīgas pašvaldība.

ASV prokurori sāk kriminālizmeklēšanu pret Federālo rezervju sistēmas vadītāju.