Pēcpusdiena

30. decembrī Rēzeknes pašvaldības uzņēmuma SIA "Austrumlatvijas koncertzāle" dalībnieku ārkārtas sapulcē no amata atstādināta valdes locekle un Latgales vēstniecība "Gors" vadītāja Diāna Zirniņa.

18 miljoni eiro liels parāds ir izveidojies vienam no lielākajiem dzērienu ražotājam Baltijā - "Amber Latvijas balzams".

No 1. janvāra ēterā vairs neskanēs Latvijas Radio 4 programma krievu valodā.

Bauskas slimnīca atjauno Terapijas un aprūpes nodaļas darbu, ieviešot pagaidu drošības risinājumus.

30. decembrī Rēzeknes pašvaldības uzņēmuma SIA "Austrumlatvijas koncertzāle" dalībnieku ārkārtas sapulcē no amata atstādināta valdes locekle un Latgales vēstniecība "Gors" vadītāja Diāna Zirniņa.

Vakar, 29. decembrī,  nomainīta arī SIA „Austrumlatvijas koncertzāle” kapitāldaļu turētāja, līdz šim tā bija pašvaldības aģentūras „Rēzeknes Kultūras un tūrisma centrs” vadītāja Kristīne Kokoreviča, no šodienas kapitāldaļu turētāja pārstāve ir domes izpilddirektore Jevgenija Kušča.

Austrumlatvijas koncertzāles valdes locekļa amatā iecelta Rēzeknes domes izpilddirektores vietniece kapitālsabiedrību pārraudzības jautājumos Iveta Cipruse.

Pēcpusdienā tika sasaukta arī pašvaldības izveidotā darba grupa.

Lai arī pēc ASV un Ukrainas prezidentu tikšanās izskanējuši paziņojumu par pietuvošanos miera noregulējumam, Ukrainā nekādu reālu virzību uz priekšu šajā jautājumā nesaskata.

Eiropas līderu reakcija uz 28. decembra sarunām Floridā līdz šim ir bijusi visai piesardzīga.

Daugavpils valstspilsētas 2026. gada budžets pieņemts vienbalsīgi, vienojoties visiem 15 domes deputātiem.

Maestro iebilst pret viņa vārdā nosaukto Dziesmu svētku rīkošanu; organizatori pauž, ka “galvenā motivācija ir bijusi un joprojām ir vēlme godināt Maestro Raimonda Paula daiļradi”.

Latvijas U-20 puišu hokeja izlase aizvadījusi pirmās divas spēles pasaules čempionātā.

Maestro Raimonds Pauls iebilst pret viņa vārdā nosaukto dziesmu svētku rīkošanu. Lai godinātu Raimonda Paula daiļradi un atzīmētu viņa 90 gadu jubileju, nākamā gada vasarā Rīgā, Mežaparka Lielajā estrādē, iecerēts vērienīgs koncerts – Raimonda Paula dziesmu svētki "Manai dzimtenei". Viņš pats pasākumu kritizē, paužot iebildumus pret tā norisi. Bet koncerta organizatori norāda, ka vēlas godināt Maestro daiļradi un ka neesot apgalvojuši, ka viņš piedalīsies šajā pasākumā. 

Pasākuma – Raimonda Paula dziesmu svētki “Manai Dzimtenei” – aprakstā lasāms, ka gaidāmajā koncertā piedalīšoties vairāk nekā 13 000 dziedātāju no Latvijas, tostarp latviešu diasporas kori un populāri solisti, lai atskaņotu jau zināmas Maestro kora dziesmas un latviešu komponistu radītus jaundarbus, kas veidoti, iedvesmojoties no Raimonda Paula mūzikas. Bet koncerta noslēgumā paredzēta sadziedāšanās nakts.

Koncerta biļetes jau ir pārdošanā, un to cena ir no 50 eiro līdz pat 150 eiro.

Lai arī koncerta aprakstā lasāms, ka tas ir veltījums Maestro un viņa daiļradei, nosaukumā vārds "veltījums" neparādās, kas, iespējams, var kādu maldināt, liekot domāt, ka Raimonds Pauls koncertā uzstāsies, taču apstiprinošu informāciju, vai tā patiesi būs, nevar atrast. Ir norādīta koncerta programma, kur uzskaitīti 33 Raimonda Paula sacerēti skaņdarbi, bet – kas un kā tos izpildīs, pagaidām vēl nav zināms.

Savu neapmierinātību ar to, ka koncerta rīkošana daudziem ir kā iespēja nopelnīt ar viņa vārda palīdzību, Maestro pauda TV24 raidījumā. Atbildot uz raidījuma vadītājas vaicāto par "Raimonda Paula dziesmu svētkiem", komponists norāda, ka grib tos aizliegt.

Vai Eiropa janvārī beidzot būs gatava parakstīt vērienīgu brīvās tirdzniecības līgumu ar Latīņamerikas valstīm, kas ir pazīstamas kā "Mercosur" bloks?

Ziemassvētku tirdziņos Eiropā pastiprināti drošības pasākumi, lai novērstu iespējamus terora aktus.

Uz Ukrainu dosies labdarības biedrības "Tavi draugi" kora kocertos savāktie ziedojumi. 

Somijā pieaug vilku nokosto ziemeļbriežu skaits; somi vaino karu Ukrainā.

Krievijas sportisti Pasaules kausa posmā kamaniņu sportā Siguldā nestartēs.

Somijā pēdējo gadu laikā ievērojami pieaudzis vilku skaits, reportāžā vēsta telekanāls CNN. Arvien biežāk par vilku medījumu kļūst ziemeļbrieži, kas Somijas ziemeļos dzīvojošajiem dzīvnieku ganiem ir iztikas avots. Iestādes konstatējušas, ka palielinās arī no Krievijas Somijā ienākušo vilku skaits. Somu zinātnieku un vietējo iedzīvotāju ieskatā, tas saistīts ar karu Ukrainā.

Somijā ik gadu ziemas periodā ierodas daudz tūristu, lai baudītu ziemas priekus, satiktu Ziemassvētku vecīti un nodarbotos ar citām aktivitātēm, piemēram, izbrauktu ziemeļbriežu pajūgā. Ziemeļbrieži ir arī kritiski svarīgi Juham Kujalam, kura ģimene jau vairāk nekā 400 gadu garumā gana ziemeļbriežus Kūsamas pašvaldības teritorijā, kas atrodas Somijas ziemeļos. Viņš tūristiem piedāvā gan izbraucienus ziemeļbriežu pajūgā, gan arī no dzīvnieku gaļas gatavotus produktus, ragus un ādu. Taču pēdējā laikā šī vīrieša ziemeļbriežu ganāmpulks un vīrieša iztika saskārusies ar būtisku draudu – vilkiem.

Pēdējo gadu laikā Somijā ievērojami palielinājusies vilku populācija, šogad sasniedzot 430 vilkus, kas ir augstākais skaits pēdējo desmitgažu laikā. Līdz ar to ievērojami pieaudzis vilku nokosto ziemeļbriežu skaits Somijā. Šogad vilki ir nogalinājuši teju 2000 ziemeļbriežu, kas ir gandrīz par 70% vairāk nekā pagājušajā gadā. Tiek lēsts, ka īpašniekam, kuram piederošā ziemeļbrieža mātīte iet bojā, rodas zaudējumi pusotra tūkstoša eiro apmērā.

Zinātnieki atraduši pierādījumus tam, ka pieaug no Krievijas ieklīdušo vilku skaits. Kujola briežu līķus atrod vietās, kur Krievijas robeža ir tikai dažu desmitu kilometru attālumā. Sniegotajā mežā, rādot kārtējā mirušā ziemeļbrieža atliekas, Kujala atzīst, ka pie vainas galvenokārt ir no Krievijas ienākušie, nevis vietējie vilki. Un šis gads bijis īpaši slikts.

Ar jaunu sparu atsākušās politiķu debates, vai Eiropai vajadzētu atsākt tiešas sarunas ar Krievijas diktatoru Putinu, tā vietā lai Ukrainas kara izbeigšanu atstāt ASV pārziņā?

Cik drošs ir banku piedāvātais pakalpojums - veikt maksājumus uz tālruņa numuru un vai šie dati nav pārāk brīvi pieejami krāpniekiem?

Lietuvā koalīcijas apņemas nesteidzināt izmaiņas LRT ģenerāldirektora atstādināšanas kārtībā.

Olimpiskajām spēlēm jau kvalificējušies 37 sportisti no Latvijas.

Lielā nevienlīdzība starp ārstu algām, kas var būt pat desmit reizes, ir jāmazina, Latvijas Radio atzina veselības ministrs Hosams Abu Meri no „Jaunās Vienotības.” Tikmēr ar mediķu arodbiedrību ministrs šonedēļ pārrunājis to, ka būtiski celt zemākās mediķu algas. Arodbiedrība arī padomes sēdē spriedusi par tālākajiem soļiem. 

Analizējot ārstu algas, Veselības ministrija secinājusi, ka valst iestādēs 54 %ārstu algas ir līdz 3000 eiro pirms nodokļu nomaksas. Ļoti augstas algas – virs 7000 eiro bruto – ir aptuveni 6%, Latvijas Radio stāstīja Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene. No tiem vēl nelielai daļai algas ir arī starp 10 000 un 20 000 eiro bruto.

Zemākās ārstu algas ir ap 2000 bruto, kas jau līdzinās māsu algām lielajās slimnīcās. Lielās algu atšķirības ir dažādu specialitāšu vidū, atzīst veselības ministrs Hosams Abu Meri no „Jaunās Vienotības” un vispirms nosauc zemāko algu saņēmējus.

Abu Meri ieskatā, šīs nevienlīdzības atalgojumā ir jāmazina. Par to arī viņš šonedēļ runājis ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības jauno vadītāju Līgu Bāriņu. Plānots identificēt mediķu grupas ar zemāko atalgojumu, tostarp ne tikai ārstu, arī ārstu palīgu, māsu un māsu palīgu, proti, to, kuru atalgojums ir zemāks nekā divas Latvijas vidējās algas tautsaimniecībā. Tāpēc plānots, ka nākotnē atalgojums aug tikai tiem, kuru algas ir līdz 3500 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, par to arī ar arodbiedrību runāts, norādīja ministrs.

Eiropas Savienības valstu līderi Briselē lemj par finansējumu Ukrainai turpmākajiem diviem gadiem.

Atdod naudu Ukrainai, vai mēs vērsīsimies pret tevi tiesā. Šāds ultimāts Krievijas oligarha Romāna Abramoviča virzienā izskanējis no Lielbritānijas.

Latgales vēstniecību "Goru" apsver nodot privātuzņēmējam, pašvaldības vadība vēlas citu repertuāru.

Siguldā sākas Pasaules kausa posms skeletonā un bobslejā.

Rēzeknes valstspilsētas dome pasūtījusi auditu, kurā izvērtēta Austrumlatvijas koncertzāles “Gors” darbība. Šobrīd pašvaldība sākusi vērtēt iespējamos koncertzāles reorganizācijas scenārijus. Domes opozīcijas deputāti pauž satraukumu, ka koncertzāle varētu nonākt privātuzņēmēja pārvaldībā un tādējādi kristies kultūras piedāvājuma un kvalitātes līmenis.

Rēzeknes pašvaldības paziņojums par neapmierinātību sakarā ar līdzšinējo koncertzāles “Gors” darbu, izraisījis pamatīgu viļņošanos. Kamēr kultūras radītāji un baudītāji diskutē sociālajos tīklos, kādas tieši pārmaiņas gaidāmas, pašvaldībā par to lemj speciāli izveidota darba grupa – “Gors” pārvaldību nodot privātajam sektoram, tas esot viens no variantiem.