Pēcpusdiena

Maskavā noslēgusies Krievijas diktatora Vladimira Putina un ASV prezidenta īpašā sūtņa Stīvena Vitkofa tikšanās.

Jūrmalas dome lēmusi atteikties no viena priekšsēdētāja vietnieka amata.

Elksniņš par vajadzīgo pielaidi valsts noslēpumam: Mēs neizskatām plānu “B”.

Rīgā plāno mainīt deklarēšanās ierobežojumu bērna piedzimšanas pabalsta saņemšanai.

Latvijas Slimnīcu biedrība tikās ar veselības ministru, lai spriestu par turpmāko pacientu ārstēšanu un slimnīcu darba organizēšanu.

Aglonas bazilika gatavojas lielākajam gada notikumam – Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem. Šogad uz Aglonu ceļu kājām mēros vairāk nekā 500 svētceļnieku.

Elksniņš par vajadzīgo pielaidi valsts noslēpumam: Mēs neizskatām plānu “B”.

Latvijas alpīnistu klubu komandai ir izdevies sasniegt Ozodi jeb Koržeņevskas virsotni Pamira kalnos Tadžikistānā 7105 metru augstumā, pa ceļam izglābjot vēl viena alpīnista dzīvību. Bet jau pēc dažām dienām plānots sākt kāpienu krietni sarežģītākajā Ismaila Somoni smailē, kas agrāk daudziem agrāk bija zināma kā Komunisma smaile.

Plašāk stāsta ekspedīcijas vadītājs Valdis Puriņš.

Iepriekš ar ekspedīcijas dalībniekiem sazinājāmies pirms nedēļās, kad ceļā uz virsotni viņi izglāba divus citu valstu alpīnistus.

Protestu pavadībā Rīgā ieradies Izraēlas prezidents Ichaks Hercogs ar dzīvesbiedri Mihalu Hercogu. Tematu loks sarunā ar Latvijas Valsts prezidentu - gan divpusējā sadarbība, gan, protams, situācija Tuvajos Austrumos un Gazas joslā.

--

Kamēr Rīgas pils laukumā tika sagaidīts Izraēlas prezidents Ichaks Hercogs un viņa dzīvesbiedre Mihala Hercoga, laukuma otrā pusē sanāca tie, kuri iebilst pret Izraēlas politiku. Ar Palestīnas karogiem, dažādiem plakātiem rokās un skandējot dažādus saukļus, piemēram, „Eiropa finansē, Izraēla bombardē” — cilvēki pauda savu viedokli par Latvijas attiecībām ar Izraēlu un notikumiem Tuvajos Austrumos.

Sižeta veidošanā piedalījās arī Laura Paleja.

5. augustā oficiālā vizītē Latvijā ierodas Izraēlas prezidents Ichaks Hercogs kopā ar dzīvesbiedri Mihalu Hercogu.

Protestētāji pulcējas pie Rīgas pils Izraēlas prezidenta vizītes dienā.

Somijā pēdējās dienās plašas diskusijas par Palestīnas atzīšanu. Prezidents gatavs parakstīt likumu par atzīšanu, ja parlaments to nolems.

Līdz šim bērnu vasaras nometnes Latvijā aizvadītas bez būtiskiem pārkāpumiem.

Lietavu dēļ zemkopības ministrs aicina valdību izsludināt ārkārtas situāciju visā Latvijā.

Augšdaugavas novads prasa kompensāciju lietavās izskaloto ceļu dēļ.

Studiju programma “Mācītspēks” šogad uzņem 97 topošos pedagogus; visvairāk – STEM priekšmetos.

"Vivi" un "Rīgas satiksmes" vienotās biļetes var nopirkt arī "Vivi" mājaslapā, lai tās reģistrētu, vajadzīga lietotne.

Latvijas U-18 puišu basketbola izlase ar 4. vietu pabeigusi Eiropas čempionātu augstākajā divīzijā, spēlē par bronzas godalgām zaudējot vienaudžiem no Itālijas.

Pārmirkusi, arī sapelējusi un sapuvusi – tāda lietavu dēļ atsevišķās Latvijas vietās ir raža. To, kas vēl nav bojāts, zemnieki steidz novākt, taču laukos stāv ūdens, un arī tehnika grimst. Zemkopības ministrija rosina līdz novembra sākumam visā valstī izsludināt ārkārtas situāciju. Uz to reaģējusi premjerministre Evika Siliņa no „Jaunās Vienotības”, sociālajā platformā „X” ierakstot, ka valdība par ārkārtas situāciju lems, tiklīdz ministrija iesniegs visus nepieciešamos dokumentus.

Tāds mitrums nav pieredzēts – tā par savu 1900 hektāru lielo apstrādājamo teritoriju Smiltenes novada Variņu pagastā saka uzņēmuma „Palsa” valdes loceklis Aivis Aizsilnieks, kurš Ziemeļvidzemē strādā 15 gadus, un tā sakot arī pieredzējuši agronomi. Kādi būs zaudējumi, to, kā viņš atzīst, vēl ir pāragri teikt.

Nerēķinot ražas zudumus, zaudējumi ir mērāmi vairāk nekā 60 miljonu eiro apmērā. Tā šorīt Latvijas Televīzijai sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze no „Zaļo un Zemnieku savienības”, paziņojot, ka lūgs valdību izsludināt ārkārtas situāciju visā Latvijā.

Ministrija runās, piemēram, par to, lai zemniekiem nepiemēro soda procentus par pilnībā nenomaksātiem nodokļiem. Savukārt biedrībā „Zemnieku Saeima” teic, ka šīs vasaras zaudējumus pagaidām aprēķināt nevar, jo ražu tikai sākuši vākt. Ministra minētie vairāk nekā 60 miljoni eiro ir pavasara un vasaras sākuma zaudējumi, kad bijušas salnas un slapjums. Tāpēc tā summa noteikti būs krietni lielāka. Organizācijā teic, ka ierasti augusta sākumā Latvijas laukos raža ir novākta par aptuveni trešdaļu, bet šogad zemnieki paspējuši novākt vien dažus procentus. Piemēram, Kurzemē ir novākti ziemas mieži, to dara arī pārējos Latvijas reģionos, sākuši novākt arī ziemas rapsi. Tiesa, darbs ir ļoti smags – saka „Zemnieku Saeimas” vadītāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre, atzīstot, ka problēmas ir visā Latvijā. Ņemot vērā laika prognozi, ražu novākt,. viņasprāt, būs ļoti grūti.

Savukārt par nozares ministrijas priekšlikumu izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā, biedrībā uzsver, ka valsts atbalstam jābūt ar konkrētiem risinājumiem.

Valdība jau rīt, 5. augustā, varētu rakstiskā procedūrā attālināti lemt par ārkārtējās situācijas lauksaimniecībā izsludināšanu. Tas notiktu, ja izdosies saņemt visus saskaņojumus. Tā aģentūrai LETA saka zemkopības ministrs. Attālinātā procedūra izvēlēta, jo lēmums jāpieņem steidzami.

SavukārtAugšdaugavas novada pašvaldība lūgusi valstij atlīdzināt vairāk nekā 330 tūkstošu eiro zaudējumus pēc 11.jūlija lietavu postījumiem, turklāt aprēķinātie zaudējumi ir vēl lielāki – ap 475-iem tūkstošiem – starpību plānots aizņemties Valsts kasē un 14 tūkstošus maksātu pati pašvaldība. Turklāt zaudējumi turpina pieaugt, jo arī pēc tam turpinājis līt, un šos zaudējumus vēl apkopo. Līdz šim ir skaidrs, ka bojāts vismaz 71 ceļa posms vismaz 18 kilometru kopgarumā.

Situāciju novadā raksturo Vitālijs Aizbalts, Augšdaugavas novada domes priekšēdētājs (Latgales partija).

Šonedēļ kļuva zināms, ka 18 valstis ir pieteikušās iespējai izmantot lētus kredītus no Eiropas Savienības aizsardzības stiprināšanai. Viņu vidū arī visas trīs Baltijas valstis. Līdz ar to, no pieejamiem 150 miljardiem eiro šobrīd ir rezervēti jau vismaz 127 miljardi. Šos aizņēmumus var izmantot arī, lai sniegtu militāro palīdzību Ukrainai. Turklāt, pat ja nauda aiziet Ukrainai, šie līdzekļi tiek ierēķināti valstu NATO aizsardzības izdevumu mērķos.

--

To, cik lielu aizņēmumu prasījusi Latvija un kādiem mērķiem to izlietos, skaidro aizsardzības ministrs Andris Sprūds no "Progresīvajiem".

18 Eiropas Savienības dalībvalstis, tajā skaitā Latvija, pieprasījušas 127 miljardus eiro lielus aizdevumus no jaunizveidotā Eiropas Drošības rīcības fonda (SAFE).

Daugavpils dome dod zaļo gaismu uzņēmēju ienākšanai topošajā Austrumlatvijas viedo tehnoloģiju un pētniecības centra „ALTOP” industriālajā parkā Locikos.

No 1. augusta jauni – stingrāki – noteikumi alkohola iegādei.

Dodoties ceļā ar vilcienu, nepietiek iegādāties vilciena biļeti, bet tā ir arī jāreģistrē. Pretējā gadījumā var nākties atvērt maciņu un maksāt soda naudu līdz pat 50 eiro.

Apstiprinātas Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) vidēja termiņas darbības stratēģiskās prioritātes turpmākajiem trīs gadiem. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) akceptējusi plānus par Latvijas Radio 4 lineārās apraides izbeigšanu no nākamā gada, jaunu pieeju satura veidošanai svešvalodās, arī izmaiņu plānošanu redakciju struktūrā.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome Jāņa Sikšņa vadībā sanāca uz pēdējo sēdi. Darba kārtībā – Latvijas Sabiedriskā mediju valdes sagatavotās darbības stratēģiskās prioritātes no 2026. līdz 2029. gadam. Tās apstiprinātas bez iebildumiem – stratēģiskais redzējums atspoguļo daudzviet izplatīto tendenci veidot multimediālas redakcijas satura ražošanai dažādos formātos un dažādām auditorijām. Plāns veidot vienotas redakcijas nav pretrunā ar padomes iepriekš aizstāvēto principu par informācijas daudzveidības saglabāšanu, uzsver Siksnis.

Padome akceptējusi arī plānu, ka no nākamā gada FM apraidē vairs nebūs Latvijas Radio 4. Sabiedriskā medija audio, video un teksta saturs svešvalodās – angļu, ukraiņu, krievu valodā – būs rodams interneta vidē – portālā LSM. Atteikšanās no redakciju dalīšanas pēc valodu principa ļaus vairāk resursu novirzīt jauna satura veidošanai latviešu valodā, norāda Siksnis.

Līdz šā gada beigām valdei jātiek skaidrībā, par cik lielu satura apjomu svešvalodās būs runa, taču daļa pašlaik 4. kanālā strādājošo varētu veidot saturu latviski, pārliecināts aizejošais sabiedrisko mediju padomes vadītājs.

Kas no nākamā gada notiks ar frekvenci, kurā raida Latvijas Radio 4, vēl neesot izlemts.

Lietuvas premjers atkāpjas no amata pēc skandāliem ar viņa biznesa darījumiem.

Ukrainas parlamentā diskutē par prezidenta Zelenska iesniegtajiem likumprojektiem, kas korupcijas apkarošanas iestādēm atjaunotu neatkarību.

Pensionāri ar Krievijas pilsonību jau vairākus mēnešus nesaņem pensiju no Krievijas. Daļa vērsās pēc sociālās palīdzības savās pašvaldībās.

Iedzīvotāji pastiprināti pievērš uzmanību cenām - secinājusi Finanšu ministrija, vērtējot Centrālās statistikas pārvaldes datus.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome apstiprina Latvijas Sabiedrikā medija stratēģiskās prioritātes, paredzot LR4 darbības pārtraukšanu.

2024. gadā no ģimenēm katru dienu ar bāriņtiesas lēmumiem tika izņemti un ievietoti ārpusģimenes aprūpē vidēji četri bērni dienā.