Pēcpusdiena

Labās gribas koalīcijas valstis šodien, 4. septembrī, Parīzē ir vienojušās par iespējamām drošības garantijām Ukrainai. Tās varētu piedāvāt pēc Krievijas uzsāktā kara beigām vai pamiera gadījumā. Detaļas publiski netiek izpaustas.

Sanāksmē Parīzē piedalījās arī ASV prezidenta sūtnis Stīvs Vitkofs, un vēlāk tika sarīkota arī telefonsaruna ar Baltā nama saimnieku Donaldu Trampu. Savukārt Krievija, kā jau bija sagaidāms, noraida jebkādas rietumu garantijas Ukrainai, tostarp iespējamo Eiropas karspēka izvietošanu šajā valstī.

Ministru prezidente Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) 3. septembrī piedalās Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā notiekošajā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu līderu sanāksmē, kas veltīta atbalstam Ukrainai.

Tiesībsarga amata kandidāte Palkova var rēķināties arī ar vismaz daļas opozīcijas atbalstu.

Zemkopības ministrijai uzdod pārskatīt mežu ciršanas apjomus nākamajiem gadiem; vides aizstāvji bažīgi.

Jaunā augstskolu finansēšanas sistēma mazināšot studentu atbirumu un birokrātiju.

Cūku iznīcināšana Āfrikas cūku mēra skartajā uzņēmuma „Baltic Pork” novietnē Ogres novada Lauberes pagastā prasīs aptuveni mēnesi.

Valdība turpina meklēt naudu nākamā gada tēriņiem. Viens no priekšlikumiem, kas guvis valdības atbalstu, ir valsts kapitālsabiedrību budžetā maksājamo dividenžu paaugstināšana līdz 90% no peļņas. Tas ir ievērojami vairāk, nekā līdz šim. Ministrijām uzdoti arī dažādi uzdevumi, tostarp, virkni grozījumu plānots pārskatīt Zemkopības ministrijā, kas saistīti arī ar mežu ciršanas apjomu. Vides organizācijas norāda uz kārtējo spiedienu, lai varētu izcirst vairāk mežu bez pietiekama ietekmes uz vidi izvērtējuma.

Šodien Černihivas apgabalā atklāta ar Latvijas atbalstu tapusī patvertne. Tās izveide finansēta no Latvijas Sabiedrisko mediju akcijā "Domās un darbos kopā ar Ukrainu" iepriekš saziedotajiem līdzekļiem.

Ukrainā, Černihivas apgabalā, atklās trīs bumbu patvertnes izglītības iestādēs. Darbi notikuši ar Olenas Zelenskas fonda un Latvijas finansiālo atbalstu.

Eiropas lietu ministri Dānijā spriež par Eiropas Savieības paplašināšanos.

Sākot ar 2027.gadu, no izdienas pensiju saņēmēju loka varētu izslēgt visas profesijas, kuras nav saistītas ar regulāru veselības un dzīvības apdraudējumu.

Loģisks solis taupības nolūkos vai tomēr drauds augstākās izglītības sistēmai? Kā vērtējama Izglītības un zinātnes ministrijas iecere likvidēt Augstākās izglītības padomi.

Latvijas vieglatlētikas izlase dosies uz pasaules čempionātu Tokijā, ierindā tikai četri sportisti.

Āfrikas cūku mēris ir skāris vienu no lielākajām cūku novietnēm Latvijā. Infekcijas slimība konstatēta Ogres novada Lauberes pagastā, norvēģu uzņēmējiem piederošajā „Baltic pork”.

Ukrainā aizturēts aizdomās turamais par bijušā parlamenta spīkera Andrija Parubija slepkavību.

Koalīcijā saruna turpinās par tikai Karīnas Palkovas kandidatūras virzīšanu tiesībsarga amatam.

Rīgas Rīnūžu vidusskolā Zinību dienas svētkus svin latviski, arī mācīsies tikai latviski.

Krievijas apzināti izraisītajiem GPS navigācijas sistēmas traucējumiem pirmdien pakļauta lidmašīna, kurā Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena devās uz Bulgāriju.

Āfrikas cūku mēris ir skāris vienu no lielākajām cūku novietnēm Latvijā. Infekcijas slimība konstatēta Ogres novada Lauberes pagastā, norvēģu uzņēmējiem piederošajā „Baltic pork”. Lauberes pagasta fermā iepriekš turēja 23 tūkstošus cūku, kuras visas nāksies likvidēt.

Pārtikas un veterinārais dienests slimības skartajā novietnē veic slimības apkarošanas un ierobežošanas pasākumus, kā arī epidemioloģisko izmeklēšanu. Lai likvidētu uzliesmojuma perēkli un nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos, visas novietnē esošās cūkas tiks likvidētas.

Nozares asociācijā norāda, ka tas līdz šim Latvijā ir lielākais slimības uzliesmojums.

Jaunā Ukrainas valdības vadītāja Jūlija Sviridenko prezentē valdības rīcības plānu

Civilās aizsardzības mācības Valmierā

Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komitejas sēde

Notikusi Rīgas pašvaldības un Latvijas Basketbola savienības rīkota preses konference par FIBA EuroBasket 2025

Ar Svēto Misi šodien un Tautas Krustaceļu Aglonā izskanējuši ikgadējie lielākie katoļu svētki Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki. Kā katru gadu Aglonā svētkus kopumā apmeklējuši vairāki tūkstoši ticīgo (divās dienās – 14. un 15. augustā vairāk nekā 17 000 apmeklētāju), tostarp 22 tuvāku un tālāku ceļu kājām mērojušas svētceļnieku grupas, lai katrs lūgtos kādā sev svarīgā nodomā.

Galveno svētku dievkalpojumu ko vadīja apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs arhibīskaps Georgs Gensvains, apmeklēja arī vairākas augstas valsts amatpersonas un valsts prezidents. Operatīvie dienesti apliecina, līdz šim svētki Aglonā aizvadīti mierīgi, bez lieliem incidentiem.

Visas pasaules uzmanība šodien būs pievērsta Ankoridžas pilsētai Aļaskā, jo tur tiksies Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps un Krievijas diktators Vladimirs Putins, kurš ir apsūdzēts kara noziegumos. Viņu sarunu galvenais temats būs karš Ukrainā un iespējas to izbeigt. Sarunās nebūs pārstāvēta Ukraina un Eiropa, tāpēc tur tikšanos gaida ar lielām bažām, jo Putinam būs dota iespēja izklāstīt Trampam savu redzējumu par to, uz kādiem nosacījumiem karu varētu apturēt.

Kā no notikuma vietas vēsta Latvijas Sabiedriskā Medija speciālkorespondente Ina Strazdiņa, Ukrainas atbalstam demonstrācijās pulcējušies ļoti daudz cilvēku. Savukārt politologs Toms Rostoks norāda, ka šoreiz saistībā ar līderu tikšanos saskatāmas arī pozitīvas iezīmes.

Trampa un Putina tikšanās norisināsies Elmendorfa – Ričardsona militārajā bāzē Ankoridžas pievārtē. Saskaņā ar Baltā nama sniegto informāciju tikšanās sākums ir plānots ap pulksten 11.00 pēc Aļaskas laika (22.00 pēc Latvijas laika). Vispirms notiks Trampa un Putina divpusēja saruna, bet pēc tam viņiem pievienosies abu valstu delegācijas.

Tramps un Putins tiksies militārajā bāzē, jo tā ir pietiekami nocietināta teritorija, lai tur varētu uzņemt divus no pasaulē visvairāk apsargātākajiem cilvēkiem. Turklāt jāņem vērā, ka līderu tikšanos sarīkoja ļoti īsā termiņā, jo parasti tik augsta līmeņa sanāksmes plāno vairākus mēnešus.

Kopā ar Trampu uz Aļasku devās valsts sekretārs Marko Rubio, finanšu ministrs Skots Besents, tirdzniecības ministrs Hovards Lutniks un Trampa īpašais sūtnis Stīvens Vitkofs, kurš jau vairākas reizes ir ticies ar Putinu.

Kremlis paziņoja, ka Putinu pavadīs ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, prezidenta padomnieks Jurijs Ušakovs, aizsardzības ministrs Andrejs Belousovs, finanšu ministrs Antons Siluanovs un Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs.

No abu valstu delegāciju sastāviem ir noprotams, ka tiks runāts ne vien par karu Ukrainā, bet arī par stratēģiskās drošības jautājumiem un iespējamo sankciju mīkstināšanu Krievijai.

Pirms izlidošana uz Aļasku Tramps šorīt savā sociālajā medijā „Truth Social” ierakstīja divus vārdus ar lielajiem burtiem: „HIGH STAKES!!!” (Augstas likmes)

Šī būs ASV prezidenta un Putina pirmā tikšanās kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Putins pēdējo reizi klātienē tikās ar ASV prezidentu 2021. gadā jūnijā, kad viņam notika saruna ar Džo Baidenu Šveicē. Savukārt Putina un Trampa pēdējā tikšanās notika 2019. gada jūnijā G20 valstu līderu sanāksmē Japānā.

Putins kļūs par pirmo Krievijas līderi, kurš apmeklēs savulaik cariskajai Krievijai piederējušo Aļasku.

Krievi šo stratēģiski nozīmīgo un ar derīgajiem izrakteņiem bagāto teritoriju pārdeva ASV 1867. gadā par 7,2 miljoniem dolāru, kas mūsdienu naudā būtu 156 miljoni dolāru (134 miljoni eiro).

Trampa un Putina tikšanās ir pievērsusi lielu pasaules mediju uzmanību, tāpēc šonedēļ pēc ASV standartiem nelielajā Ankoridžā, kur dzīvo aptuveni 300 tūkstoši cilvēku, ieradās daudzi ārvalstu žurnālisti. No turienes aktīvi ziņoja arī Kremļa propagandisti.

Sagaidot Trampa un Putina tikšanos, Ankoridžā ir notikuši vietējo iedzīvotāju protesti pret Krievijas diktatora vizīti. Viens no viņiem, Oleksandrs Lušciks, stāsta:

„Es nepriecājos Putinu redzēt šeit. Tas viņu nevajadzīgi attaisno. Putins ir kara noziedznieks. Viņš ir pastrādājis drausmīgas lietas, un nevēlos viņu redzēt šeit, Aļaskā.”

Olena Lazara, bēgle no Ukrainas savukārt norāda: „Mēs vispār neticējām, ka Putins atbrauks, jo viņš taču ir tāds gļēvulis. Cerējām, ka ieradīsies, un viņu uzreiz apcietinās un nosūtīs uz Hāgu. Bet, nu, tā nav. Tā ir ASV prezidenta griba runāt ar Putinu. Cerējām jau, ka Tramps palīdzēs ātri izbeigt karu, bet ir tikai vienas vienīgas runas un sarunas un nav skaidrs īsti, par ko.”

Bet Marks Batlers teic: „Pēc Ukrainas nākamā var būt Polija, Baltijas valstis, vai citas neatkarīgas nācijas, un mēs nedrīkstam to pieļaut.

Mums tagad ir prezidents, kurš nav spējīgs pareizi vadīt sarunas un ir uzaicinājis krievus uz ASV militāro bāzi. Tas ir pilnīgs neprāts!”

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šodien nav izteicies par gaidāmo Trampa un Putina tikšanos, taču iepriekš viņš uzsvēra, ka par Ukrainas nākotni nevar lemt bez Ukrainas.