Pēcpusdiena

Par tiesībsargu šodien, 18. septembrī, Saeimas sēdē tika apstiprināta Karina Palkova, RSU asociēta profesore, Sociālo zinātņu fakultātes dekāne.

Nepilngadīgām personām varētu aizliegt piedalīties pasākumos, kuros tiek popularizētas LGBT idejas un vērtības – šādu normu virza "Latvija purmajā vietā" deputāti.

Lai aicinātu Latvijā aizliegt dējējvistu turēšanu sprostos, pie Saeimas atklāta dzīvnieku aizsardzības akcija "Nedēļa sprostā".

Līdz ar pirmajiem finansiālajiem ieguldījumiem Ukrainā darbu uzsācis Ukrainas un ASV kopīgi izveidotais Ukrainas Atjaunošanas investīciju fonds.

Saeima skatīja likumprojektu par Latvijas pilsonības piešķiršanu pašlaik nepilgadīgajam taekvondo sportistam no Ukrainas Eduardam Cibuļam.

Lai aicinātu Latvijā aizliegt dējējvistu turēšanu sprostos, pie Saeimas norit dzīvnieku aizsardzības akcija "Nedēļa sprostā". Akcijas laikā īpaši veidotā metāla būrī 24 stundas diennaktī nedēļu uzturēsies brīvprātīgie.

Saeimas Tautsaimniecības komisija drīzumā sāks skatīt grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz aizliegt šos sprostos. Tiesa, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome ir pret šādu ieceri, jo tas graus uzņēmumu konkurētspēju. Savukārt putnkopības nozares asociācija norāda, ka, aizliedzot ražot sprostos turēto vistu olas, ir jāaizliedz arī tās tirgot Latvijā.

Nepilngadīgām personām varētu aizliegt piedalīties pasākumos, kuros tiek popularizētas LGBT idejas un vērtības – šādu normu "Latvija pirmajā vietā" deputāti šodien, 18. septembrī, Saeimas sēdē piedāvāja ierakstīt divos likumos – par bērnu tiesībām, un arī par sapulcēm, gājieniem un piketiem. Ar Zaļo un zemnieku savienības, Nacionālas apvienības, Apvienotā saraksta un "Stabilitātei!" atbalstu likumprojekti tika nodoti komisijām.

Valsts kontrole revīzijā konstatējusi netaisnību slimnīcu finansēšanā.

Kārsavā aizvadīta tikšanās ar Ludzas novada iedzīvotājiem par Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumprojektu.

Par Rīgas Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktoru apstiprināts bijušais Rīgas izpilddirektora padomnieks Kristaps Kauliņš.

Dabas muzejā norisinās lielā sēņu izstāde.

Latvijas čempionvienībai hokejā "Mogo"/RSU pievienojies valstsvienības kapteinis Kaspars Daugaviņš. Šovakar pirmā spēlē Liepājā.

165 reisu un līdz pieciem tūkstošiem pasažieru. Tā šodien, 16. septembrī, ietekmēja reģionālo autobusu protests, kas visā Latvijā ilga vienu stundu – no pulksten 10 līdz 11 –, kad reisu izpildes laikā autobusi ārpus Rīgas apstājās pasažieriem drošās vietās vai arī vispār nedevās ceļā. Tā komersanti pievērš uzmanību transporta nozarei, kur nepietiekamais finansējums, viņuprāt, apdraud kvalitatīvu pakalpojumu. Uzņēmēju nostāju nosoda Autotransporta direkcija, norādot, ka pārvadātājus par to sodīs.

Vai protesta akcijā, kurā piedalījās lielākā daļa no visiem Latvijas pārvadātājiem, nav saskatāma aizliegtas vienošanās jeb karteļa pazīmes?

Jau trīs dienas Latvijā un citās reģiona valstīs norisinās NATO misija “Austrumu sardze”.

Pēc Krievijas 10. septembra kaujas dronu uzbrukuma Polijai poļu un ukraiņu speciālisti īsteno kopīgus pasākumus dronu un pretdronu sistēmu izmantošanā Polijas teritorijā.

Nedēļā, kad valdībā plāno skatīt nākamā gada valsts budžetu, Zaļo un zemnieku savienība nākusi klajā ar ultimātu par zemāku PVN likmi pārtikas produktiem un jautājumu par lauku skolu saglabāšanu.

Latvijas Pašvaldību savienība rosina diskutēt par pedagogu darb.a samaksas finansēšanas modeli.

Nedēļā, kad valdībā plāno skatīt nākamā gada valsts budžetu, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nākusi klajā ar ultimātu par zemāku pievienotās vērtības likmi pārtikas produktiem un lauku skolu saglabāšanu. Ja koalīcijas padomes sanāksmē šīs vienošanās neizdosies rast, valdība budžetu rīt, 16. septembrī, varētu arī vēl neskatīt. Tā pieļauj daļa koalīcijas, vienlaikus atkārtoti aizstāv nosauktās budžeta prioritātes.

Zaļo un zemnieku savienība īsi pirms valsts budžeta skatīšanas valdībā ķeras pie ultimātu kārts. Budžetu nevarot skatīt, kamēr koalīcija nevienojas par mazāku nodokli pārtikai un mazo lauku skolu tīkla nemazināšanu, ieviešot jauno izglītības modeli "Programma skolā". ZZS par to runājot jau kopš vasaras vidus, taču precīzu ietekmi budžet ailēs ZZS viens no līderiem ekonomikas ministrs Viktors Valainis gan nevar nosaukt.

ZZS aizvien esot arī pārliecināti, ka vajag plašāk pieķerties izdevumu mazināšanai valsts pārvaldē - ar 150 miljoniem eiro esot par maz.

ZZS norādes nepārsteidz un savas partijas prasības un akcentus nosauc arī "Progresīvo" vadītājs Andris Šuvajevs. Viņš min papildu nepieciešamos līdzekļus veselības nozarei, kā arī norāda, ka jebkāda veida mežu izciršana nedrīkst būt budžeta risinājums.

Turpmākajā budžeta sarunu procesā izšķiroša loma būs to vedējiem - premjerei, finanšu ministram un citiem "Jaunās Vienotības" politiķiem, kuriem jāsalāgo dažādās pozīcijas un intereses, piebilst Šuvajevs.

"Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics uzsver, ka vienošanās par budžeta virzību būs jāpanāk, bet ne uz nosaukto prioritāšu rēķina.

"Jaunā Vienotība" piekāpsies Zaļo un Zemnieku savienības prasībām, kas ir atbilstošas tās elektorāta interesēm, vērtē Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.

Latvija stiprina drošību Krievijas un Baltkrievijas militāro mācību "Zapad" laikā.

Piespiedu deportācija, nevis atbrīvošana. Tā baltkrievu opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska šodien nodēvēja vakar notikušo 52 politieslodzīto izlaišanu no Baltkrievijas cietumiem.

Polijas amatpersonas uzskata, ka Krievijas dronu ielidošana valstī nav nejauša; palielina pasākumus valsts aizsardzībai.

Aizsardzības ministra Andra Sprūda no "Progresīvajiem" nesen aktualizētajai idejai, ka dienests Valsts drošības dienestā no 2028. gada varētu būt obligāts arī sievietēm, nav atbalsta Saeimā.

Jauniešu, viņu vecāku, arī pašu skolotāju lielāka izglītošana finanšu jautājumos ir viena no iespējām kā veicināt un uzlabot finanšu pratību.

Šodien, 12. septembrī, oficiāli sākušās Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības "Zapad". Piecas dienas – līdz 16. septembrim – ir paredzēta mācību aktīvā fāze, kas galvenokārt notiks Baltkrievijas teritorijā. "Zapad" mācībās abas agresorvalstis ne reizi vien ir izspēlējušas iebrukumu Baltijas valstīs, Suvalku koridora bloķēšanu un kodolieroču izmantošanu. Paredzams, ka līdzīgs scenārijs būs arī šī gada mācībās. Lai gan "Zapad" radītais apdraudējums Latvijai un NATO ir zems, tomēr nesenais notikums Polijā apliecina – iespējamām provokācijām ir jāgatavojas.

Lai arī publiski Krievija un Baltkrievija apgalvo, ka mācības "Zapad" vērstas uz aizsardzības spēju stiprināšanu, patiesībā tajās slīpē uzbrūkošu karadarbību pret "augsti tehnoloģiski attīstītu pretinieku". Militāro analītiķu ieskatā, mācībās Krievija apzināti trenē bruņotos spēkus iebrukumam Baltijas valstīs un Polijā ar sekojošo valstu okupāciju.

Cik liels skaits Krievijas militārpersonu un kāda veida tehnika piedalīsies mācībās, pagaidām nav precīzi zināms, tomēr, domājams, ka kopējais karavīru skaits būs mazāks nekā citus gadus, jo Krievijas karavīri ir iestiguši Kremļa sāktajā agresijā pret Ukrainu.

Abu agresorvalstu darbības gan bez uzmanības nepaliek nedz Latvijā, nedz arī citās Baltijas valstīs. "Zapad" laikā Nacionālie bruņotie spēki veic pastiprinātas izlūkošanas aktivitātes un padziļinātu izlūkošanas informācijas analīzi. Vienlaikus tiek paaugstināta kaujas gatavība NBS vienībās, organizējot visaptverošās valsts aizsardzības mācības "Namejs". Tāpat notiek regulāra izlūkinformācijas apmaiņa ar sabiedrotajiem, un vajadzības gadījumā NBS kopā ar NATO ir gatavi reaģēt.

To apliecina arī NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālajos jautājumos/ Sauszemes komponenta priekšnieks brigādes ģenerālis Egils Leščinskis.

No šodienas, 11. septembra, plkst. 18.00 uz vismaz nedēļu – līdz 18. septembrim, Latvijā daļēji slēgs gaisa telpas zonu pie Austrumu robežas ar Baltkrieviju un Krieviju. Lēmums saistīts ar vakar Polijas gaisa telpā ielidojušajiem un notriektajiem Krievijas droniem. Pieļaujot, ka līdzīgas provokācijas no Krievijas puses tuvākajā laikā varētu turpināties, aizsardzības ministrs Andris Sprūds (“Progresīvie”) uzdeva Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem izvērtēt Latvijas gaisa telpas zonas slēgšanu. Nu izvērtējums ir veikts un lēmums pieņemts.

Latvijas gaisa telpas zonu Austrumu pierobežā slēgs līdz 6000 metru augstuma atzīmei 50 kilometru joslā no valsts ārējās robežas gar Krieviju un Baltkrieviju. Šāds augstums izvēlēts, ņemot vērā to, cik augstu lido droni. Lidaparāti, kas pārvietojas augstāk, varēs šķērsot šo zonu.

Kā uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds, vakar Polijā pieredzēts “nopietns un rupjš” Polijas un NATO gaisa telpas pārkāpums. Tāpēc Latvijai ir jārīkojas atbilstoši. Ministrs gan apliecina, ka šobrīd Latvijai nav tiešu draudu, tomēr preventīvi pasākumi ir nepieciešami. Kā arī viņš akcentē, ka gaisa telpas un iedzīvotāju aizsardzība tiek uztverta ļoti nopietni un dienesti rīkojas atbilstoši.

--

Kādus lidojumus šāds aizliegums ietekmēs, skaidro VAS "Latvijas gaisa satiksme" valdes loceklis Aivars Pūcītis.