Pēcpusdiena

Ar Zaļo un Zemnieku savienības atbalstu Saeimas komisijā vērtēs opozīcijas ieceri Latvijai izstāties Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu vai tā saucamās Stambulas konvencijas. Likumprojektu bija iesnieguši partijas “Latvija pirmajā vietā”, kā arī daļa Nacionālās apvienības un Apvienotā saraksta deputātu. Saeima konvenciju ratificēja 2023. gada izskaņā. Opozīcija kopā ar ZZS norāda, ka konvencija nepalīdzēs novērst vardarbību. Savukārt koalīcijas partneri – “Jaunā Vienotība” un “Progresīvie” uzsver, ka ZZS lēmums ir koalīcijas līguma pārkāpums

Latvijā vāc kartupeļu ražu, bet daudzviet vagās ir sakrājies ūdens un darbi kavējas.

Lai ierobežotu bērnu seksuālās izmantošanas materiālu apriti internetā, plāno noteikt pienākumu skenēt lietotāju sarakstes interneta platformās.

Aptauja: Latvijā turpina samazināties iedzīvotāju tolerance pret kontrabandas preču iegādi.

Meklēs risinājumu stundu kavējumu mazināšanai

Izglītības un zinātnes ministrijai būtu jāizstrādā regulējums neattaisnotu skolas kavējumu mazināšanai, būtu jāievieš arī kādas sankcijas vecākiem. Meklēs risinājumu stundu kavējumu mazināšanai

Izglītības un zinātnes ministrijai būtu jāizstrādā regulējums neattaisnotu skolas kavējumu mazināšanai, būtu jāievieš arī kādas sankcijas vecākiem: šāda noskaņa šodien valdīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kur sprieda par iespējām mazināt tā saukto stundu bastošanu.

Iepriekšējā mācību gadā vismaz viens neattaisnots kavējums bijis ap 44 tūkstošiem skolēnu pirmajā semestrī un ap 54 tūkstošiem otrajā semestrī. 5000 līdz 8000 bērnu un jauniešu pēdējos gados vienā semestrī neattaisnoti kavējuši virs 20 stundām. Savukārt attaisnoti skolēni ik gadu kavē pat miljons stundu. Latvijā nav stingras kārtības, kādi kavējumi jāattaisno un kādi ne, tomēr visbiežāk skolēni stundas kavē slimības dēļ. Pārsvarā arī šos kavējumus attaisno vecāki, nevis ārsts. Izglītības kvalitātes valsts dienests uzsver: vienalga vai kavējums ir attaisnots vai nē, ja stundas kavētas bieži, krītas skolēna sekmes.

Jau no jūnija Saeimā strādā darba grupa, kurā deputāti kopā ar dažādu ministriju pārstāvjiem spriež, kā varētu mazināt kavējumus. Šodien, 24. septembrī, par kavējumu problēmu un to, kāda ir citu valstu pieredze to mazināšanā, runāja arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Saeimas Analītiskā dienesta pētniece Ilona Beizītere pētījusi, kā ar skolēnu kavējumiem cīnās citviet. Viņa secinājusi, ka situācija dažādās valstīs atšķiras.

Turpina mazināties Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas precēm. Tā secināts jaunākajā SKDS pētījumā. Populārākās Latvijā joprojām ir cigaretes, kā arī citi tabakas un nikotīna izstrādājumi. Jomas eksperti uzsver – šī brīža ģeopolitiskajā situācijā tas vairs nav tikai blēdīšanās vai naudas jautājums, bet arī ētikas jautājums.

SKDS pētījuma dati liecina, ka šogad tikai 27 % iedzīvotāju uzskata, ka kontrabandas preču iegāde nav nekas nosodāms, kas ir par 3 procentpunktiem mazāk nekā pērn. Savukārt, piemēram, 2013. gadā aptuveni puse uzskatīja, ka pirkt kontrabandas preces nav nekas slikts un nosodāms.

Populārākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi, tad seko degviela un alkoholiskie dzērieni. Bet 82% aptaujāto atzīst, ka nedz viņi, nedz arī viņu draugi nav pirkuši kontrabandas preces.

Joprojām galvenā iedzīvotāju motivācija pirkt kontrabandas preces ir to cena. Tāpat respondenti norāda, ka šīs preces ir tikpat kvalitatīvas kā legālās vai, ka pērk tādas kontrabandas preces, kas Latvijā nav legāli nopērkamas.

Joprojām galvenā kontrabandas cigarešu izcelsmes valsts ir Baltkrievija – no turienes Latvijā ievesti 50 % jeb 180 miljoni no visām nelegālajām cigaretēm. Tāpat būtisku nelegālo cigarešu daļu veido viltojumi.

Pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš norāda, ka, lai gan pēdējo gadu laikā rādītāji ir mainījušies un iedzīvotāji ir mazliet mazāk sākuši patērēt kontrabandas preces un arī iecietība pret to ir mazinājusies, tomēr ilgtermiņā viņš neredz priekšnosacījumus, ka kaut kas varētu mainīties.

Daugavpilī notiek Valsts drošības dienesta organizētas nacionāla līmeņa pretterorisma mācības ar pilnu spēku izvēršanos "Dinaburg 2025".

NATO notiek 4. panta konsultācijas par Igaunijas gaisa telpas pārkāpšanu.

Labklājības ministrija: Pārbaužu rezultāti badinātā jaunieša lietā būs zināmi tuvākajā laikā.

Sākusies meža nozares attīstības jauno pamatnostādņu sabiedriskā apspriešana.

Tuvāko piecu gadu laikā pasaulē varētu trūkt 44 miljoni skolotāju. Tā secināts UNESCO Globālajā ziņojumā par skolotājiem.

Ar trim mačiem 23. septembrī sākas jaunā Eiropas Ziemeļu basketbola līgās sezona.

Līdz 2030. gadam pasaulē varētu pietrūkt pat 44 miljoni skolotāju. Tā secināts UNESCO Globālajā ziņojumā par skolotājiem. Lai gan lielākais pedagogu trūkums novērojams Subsahāras Āfrikā, ziņojums apliecina, ka tā tomēr ir globāla problēma. Daudz pedagogu izvēlas pamest profesiju, pieaug vidējais skolotāju vecums, kā arī to ietekmē demogrāfiskās pārmaiņas. Turklāt sabiedrībā ar gadiem ir pasliktinājies arī skolotāja prestižs. 

Piecu gadu laikā pasaule var nonākt situācijā, kurā trūkst 44 miljoni pamatskolas un vidusskolas skolotāju. Prognozes rāda, ka līdz 2030. gadam tikai četrās no desmit valstīm būs pietiekami daudz skolotāju, lai nodrošinātu vispārējo pamatizglītību, bet vidējās izglītības līmenī rādītājs būs vēl zemāks – mazāk par vienu no piecām valstīm.

Ar skolotāju trūkumu saskaras valstis gan ar zemiem, gan augstiem ienākumiem. Vislielākais pedagogu trūkums gan ir Subsahāras Āfrikā, kur būs vajadzīgi vismaz 15 miljoni skolotāju.

UNESCO Izglītības sektora pārstāvis Karloss Vargass uzsver, ka skolotāji ir izšķiroši svarīgi izglītībai, taču to trūkums pasaulē joprojām pastāv, un tas ietekmē izglītības sistēmas, palielinot skolotāju darba slodzi un pasliktinot darba apstākļus, kas savukārt apdraud izglītības kvalitāti.

Pilsētas vizītkartes "Rīgas starptautiskā autoostas” attīstības plāni pagaidām ir neskaidri. Iepriekš noraidīta autoostas iecere par viesnīcas būvniecību blakus autoostas ēkai Prāgas ielas pusē, saņemts arī atteikums veikt autoostas kontroles caurlaides punkta ēkas pārbūvi. Tagad autoostas vadība gaida, kad noslēgsies uzņēmuma akciju pārdošanas process un stratēģiskā investora piesaiste un tad arī varēšot runāt par turpmāko attīstību.

Viesnīcas iecere iepriekš apturēta dzelzceļa "Rail Baltica" projekta dēļ un Rīgas centra kultūrvēsturisko ierobežojumu dēļ. Uzņēmums plānoja izmantojot jauniegūto telpu zem dzelzceļa estakādes, taču tā ir tikai iecere, kuras realizācija ir atkarīga no daudziem faktoriem .

Uzņēmumā gaidāmas lielas izmaiņas, jo lielākais akcionārs "Rīgas acs", kuram pieder 49,99 % autoostas akciju, ir lēmis pārdot savas akcijas, jo Rīgas dome nolēmusi izbeigt savu līdzdalības uzņēmumā.

„Rīgas starptautiskās autoostas” valdes priekšsēdētāja Vaira Gromule stāsta, ka viss būs atkarīgs no piesaistītā stratēģiskā akcionāra.

Drošība, atbalsts ģimenēm ar bērniem un izglītība - tās ir nākamā gada budžeta prioritātes, par kurām valdība lemj ārkārtas sēdē.

Nav skaidrības par Rīgas starptautiskās autoostas ilgtermiņa attīstību.

Ņujorkā sākas ANO Ģenerālā asambleja.

Notikusi Liepājas cietuma kompleksa būvobjekta nodošana Tieslietu ministrijai un Tiesu namu aģentūrai.

Šoruden par vietu NHL cīnās 14 latviešu hokejisti, kas ir jauns rekords.

Pievienotās vērtības nodokli (PVN) maizei, pienam, olām un svaigai mājputnu gaļai pilotprojekta veidā plānots samazināt no 2026.gada 1.jūnija līdz 2027.gada 30.jūnijam.

Eiropas Komisijas 19. sankciju kārta pret Krieviju paredz aizliegt Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes importu Eiropas Savienībāar mērķi samazināt Maskavas ienākumus no naftas un gāzes pārdošanas.

Ārlietu ministrijas pārstāvji jauniešiem Rēzeknes novadā skaidro ceļošanas riskus.

Latgales uzņēmumiem tuvākajā laikā ir nepieciešams intensīvāks atbalsts, ņemot vērā slodzi, ko ģeopolitiskā situācija rada pierobežas teritorijām, vērtē eksperti Latgales attīstības plānam veltītajā konferencē.

Līdz ar budžeta sarunām koalīcijas partneri vienojušies arī par samazinātu pievienotās vērtības nodokli atsevišķiem pārtikas produktiem. Kā tas ietekmēs nākamā gada budžetu un kur radīs naudu?

No nākamā gada 1. jūlija uz vienu gadu kā pilotprojekts tiks samazināta pievienotās vērtības nodokļa PVN likme 12% apmērā būtiskākajiem pārtikas produktiem – maizei, pienam, olām un svaigai mājputnu gaļai. Savukārt Saeimā turpināšoties diskusijas par iespēju šajā kategorijā iekļaut cūkgaļu.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) norāda, ka PVN samazinājums nebūs lielākais izdevums nākamā gada budžetā, un tas izmaksās ap 15 miljoniem eiro.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Aigars Rostovskis norāda, ja varētu samazināt darbaspēka nodokļus, tad tas iedotu vislielāko atslodzi biznesam un tad varbūt arī tas PVN nebūtu tik augsts.

Saeimas Budžeta komisijas sekretāre Aiva Vīksna (“Apvienotais saraksts”) atgādina, ka jau sen runāts par pārtikas cenu samazināšanu, bet sabiedrība rezultātus tā arī nav sajutusi. Viņasprāt, valdība rīkojas kā ik gadu – steigā “strēbj karstu” un vairāk tirgojas savā starpā, nevis domā par cilvēkiem. Vīksna uzsver, ka pati nav pret PVN samazināšanu, bet iebilst pret to, kā tiek pieņemti lēmumi. Viņas skatījumā valdībai vispirms vajadzētu samazināt savus izdevumus, nevis PVN.

Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns, profesors Jānis Priede stāsta, ka pētījumi rāda, ka lielākoties nevar vienmēr novērot, ka PVN likmes samazinājums tiešā veidā parādīsies arī cenu samazinājumā. Tāpēc PVN likmes samazināšanu noteiktajiem produktiem viņš sauc kā “nosacītu cenu augšanas slāpējošu mehānismu.”