Pēcpusdiena

Latvija slēdz gaisa telpu Austrumu pierobežā vismaz līdz 18. septembrim.

Par dalību kartelī sodīti inženiertīklu būvnieki "Siltumtehserviss", "Apkure IM", "Adapteris", "Alpex" un "Infrakom".

Ukrainai šogad var pietrūkt naudas armijas uzturēšanai. Ukrainas mediji vēsta, ka trūkst aptuveni 300 miljardi hrvnu (ap 6 miljardiem eiro).

Rēzeknē prezentē pirms pusotra gada uzceltā rekreācijas centra, tautā vairāk pazīstama kā Rēzeknes SPA, viesnīcas investīciju projektu.

Ārstu biedrība prasa nākamā gada valsts budžetā "nebadināt" nozari.

Zibakcijā pret tīšu kaitējumu videi pie Zemkopības ministrijas pulcējās Klimata koris. Akcija saistīta arī ar grozījumiem Meža likumā, kas paredz jaunāku koku ciršanu.

Polija notriekusi Krievijas dronus savā gaisa telpā; NATO to neuzskata par tīšu uzbrukumu.

EK vadītāja: Eiropas Savienība un Ukraina kopīgi strādās pie dronu attīstīšanas un ražošanas.

Latvijas Onkoloģijas centra rekonstrukcijai atrasti ap 20 miljoni eiro, bet otrajai kārtai vēl trūkst teju 50 miljonu.

Vai pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ir pareizi mācību stundās meklēt argumentus, kāpēc nebūtu jādodas dienēt armijā un jāmācās aizstāvēt savu valsti, turklāt to darīt krievu valodā?

Polija ir lūgusi NATO iedarbināt Ziemeļatlantijas līguma 4. pantu. Šādu lēmumu oficiālā Varšava pieņēma pēc tam, kad aizvadītajā naktī valsts gaisa telpā ielidoja 19 Krievijas droni. Turklāt lielākā to daļa esot ielidojusi no Maskavas militārās sabiedrotās Baltkrievijas teritorijas.

Nevar nepamanīt, ka šis incidents noticis īsi pirms Krievijas un Baltkrievijas rīkoto militāro mācību „Zapad-2025” sākuma.

Zināms, ka pirmais fiksētais Polijas gaisa telpas pārkāpums tika fiksēts vakar vakarā pusdivpadsmitos pēc vietējā laika jeb pusvienos naktī pēc Latvijas laika. Pēdējo reizi krievu objekti Polijas gaisa telpā tika fiksēti šorīt pusastoņos pēc Latvijas laika. Attiecīgi Polijas un sabiedroto valstu spēku operācija Krievijas dronu un raķešu notriekšanai ilga visu nakti. Gaisā tika pacelti cita starpā arī vairāki F-16 un F-35 iznīcinātāji. Publiski zināms, ka operācijā piedalījās arī Itālijas, Nīderlandes un Vācijas spēki.

Pēc Polijas Iekšlietu ministrijas preses konferencē sniegtās informācijas, līdz pusdienlaikam bija atrastas septiņu dronu un neatpazīta tipa raķetes atlūzas. Kopš tā brīža atrastas vēl viena drona atlūzas, tāpēc kopējais apzināto objektu skaits ir deviņi. Lielākā daļa objektu ir atrastas valsts austrumos, Baltkrievijas un Ukrainas pierobežā. Divu dronu fragmenti ir atrasti attiecīgi valsts ziemeļos un vidienē.

--

Polijas gaisa telpā notriektie droni ir daļa no agresorvalsts Krievijas īstenotā hibrīdkara. Taču šis gadījums neapdraud Latviju un gada laikā ir izdarīts gana daudz robežas apsardzības un uzraudzības uzlabošanā – tā pēc iknedēļas sarunas uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un premjere Evika Siliņa no „Jaunās Vienotības”. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds no „Progresīvajiem” uzsver arī NATO valstu kopīgo uzdevumu sargāt ārējo robežu ar agresorvalstīm. Saeimas opozīcijā ieskanas arī ideja slēgt robežu ar tām.

--

Kā Lavijas bruņotie spēki reaģētu līdzīgā situācijā, vērtē NBS Autonomo sistēmu kompetences centra vadītajs, majors Modris Kairišs.

--

Kādi būtu galvenie soļi, kas Latvijai nekavējoties jāveic, lai stiprinātu savu aizsardzību pret šādiem draudiem, analizē jūras dronu ražošanas uzņēmuma "NEWT21" valdes priekšsēdētājs, bijušais Latvijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.

Krievija šodien, 9. septembrī, īstenojusi kārtējo zvērīgo uzbrukumu Ukrainas civiliedzīvotājiem, nometot aviobumbu uz Jarova ciemu Doneckas apgabalā. Tas notika vietā, kur cilvēki bija sapulcējušies, lai saņemtu pensiju. Triecienā nogalināti 23 cilvēki.

Aviobumba nomesta šodien neilgi pirms 11 dienā uz Jarova ciemu, kas atrodas starp Limānu un Svjatohirsku netālu no autoceļa, kas Slovjansku un Izjumu. Uzbrukums noticis brīdī, kad cilvēki gaidīja pensijas saņemšanu.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis publiskojis video, kas uzņemts īsi pēc uzbrukuma. To ir ļoti grūti skatīties, jo ir redzams liels skaits nogalinātu cilvēku. Kā raksta Zelenskis, aviobumba mērķēta “tieši pa cilvēkiem. Pa parastiem civiliem iedzīvotājiem!”

Doneckas apgabala militārās administrācijas vadītājs Vadims Filaškins norādījis, ka notikušais ir “tīrs terorisms”. Notikuma vietā visu dienu strādā mediķi, glābēji, bet cilvēki aicināti evakuēties uz drošākiem Ukrainas reģioniem.

"Ukrainas pasta" pārstāvji šodien medijiem pieļāva, ka, iespējams, kāds bija iebrucējiem ziņojis par vietu un laiku, kur tiek izsniegtas pensijas, lai postījumi būtu maksimāli lielāki. "Ukrainas pasts" gan kopš pilnapmēra iebrukuma sākuma veicot dažādus drošības pasākumus, lai mēģinātu izvairīties no uzbrukumiem, cita starpā tiek mainīta vieta, kur atbrauc pasta automašīna. Arī šoreiz auto bija novietots zem kokiem, lai mazinātu riskus būt pamanītiem, bet tas diemžēl nav palīdzējis.

Līdzjūtību nogalināto tuviniekiem izteicis Zelenskis, norādot, ka šādi uzbrukumi nevar palikt bez atbilstošas starptautiskās sabiedrības reakcijas.

"Pasaule nedrīkst klusēt. Pasaule nedrīkst palikt vienaldzīga. Nepieciešama ASV reakcija. Nepieciešama Eiropas reakcija. Vajadzīga G20 reakcija. Nepieciešamas spēcīgas darbības, lai Krievija pārtrauktu nest nāvi," uzsvēra Zelenskis.

Šis uzbrukums satrieca Ukrainu ar lielo upuru skaitu, bet visu laiku turpinās arī uzbrukumi citos apgabalos Ukrainā, kuros visu laiku arī tiek ievainoti un iet bojā civiliedzīvotāji.

Krievijas aviobumbas triecienā Doneckas apgabalā nogalināti vairāk nekā 20 cilvēku.

Latvija izglītībā iegulda uz pusi mazāk nekā daudzas citas OECD valstis, pieaugušajiem biežāk nekā citās attīstītajās valstīs arī trūkst tekstpratības un prasmes risināt problēmas.

Atjauno plānu piecu gadu laikā iegādāties deviņus bateriju vilcienus.

Politiķi, uzņēmēji un sociālo mediju lietotāji kritizē valsts atbalstam izvēlētos fundamentālos un lietišķos pētījumus.

Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada gada augustā, salīdzinot ar 2024. gada augustu, pieauga par 4,1%. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, galvenokārt kafijas, mājputnu gaļas, šokolādes, svaigu augļu, olu, sviesta, siera un biezpiena cenu pieaugumam, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinājumam gada inflācija šā gada jūlijā bija 3,8%.

Datus komentē Līva Zorgenfreija, "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā.

Nedēļas nogalē Krievija īstenoja lielāko triecienu Ukrainas teritorijai kopš kara sākuma, raidot kopumā vairāk nekā 800 raķešu un dronu.

Vismaz seši cilvēki nogalināti un 12 ievainoti uzbrukumā pasažieru autobusam Jeruzalemes pievārtē.

Gada inflācija Latvijā augustā pieaugusi līdz 4,1%; arvien lielākā ietekme pārtikas cenu kāpumam.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs darba vizītē apmeklēja Rēzeknes novadu.

Spēkā paliek mērķis Latvijā šogad investīcijās piesaistīt vienu miljardu eiro, kas būtu par trešdaļu vairāk nekā pērn, atklāj Latvijas investīciju attīstības aģentūra.

Šogad divas zāļu lieltirgotavas Veselības inspekcija sodījusi par mākslīgu zāļu deficīta radīšanu. Tās nepiegādāja zāles aptiekām, lai gan konkrētie medikamenti bija to krājumā. Abos gadījumos sods sasniedza 5000 eiro.

Šā gada pirmajos mēnešos Veselības inspekcijas redzeslokā ir nonākušas divas sūdzības šā gada pirmajos mēnešos par to, ka lieltirgotavas nav piegādājušas zāles, kuras bijušas to krājumā. Pirmajā gadījumā janvārī kāda aptieka vēlējusies no lieltirgotavas iegādāties kompensējamo zāļu sarakstā iekļautās zāles – trīs iepakojumus. Tās bijušas insulīna zāles, aptuveni 40 eiro par iepakojumu. Taču, atbilstoši inspekcijas noskaidrotajam, zāļu lieltirgotava papildus pieprasīja pasūtīt 17 kādu medikamentu iepakojumus vai arī sakombinēt pasūtījumu ar bezrecepšu medikamentiem. Aptiekai tos nevajadzēja un palika bez zālēm, savukārt inspekcija saskatīja šeit mākslīgās zāļu nepieejamības radīšanu un lēma par sodu.

Nākamā sūdzība par mākslīgo zāļu nepieejamību Veselības inspekcijā nonāca nedaudz vēlāk, šajā gadījumā kāda aptieka vēlējās pasūtīt lieltirgotavā zāles, taču tā neievēroja rindas principu, un tās nosūtīja citai aptiekai, kas zāles vēlāk bija pasūtījusi. Arī šajā gadījumā sods – arī 5000 eiro. Abas lieltirgotavas par šādu pārkāpumu sodītas pirmoreiz.

Veselības inspekcija atsakās izpaust abu sodīto lieltirgotavu nosaukumus, sakot, ka tā rīkoties nebūtu ētiski konkrētus arī administratīvās lietas ietvaros. Zināms vien, ka šīs abas pieder lielo lieltirgotavu saimei.

Mediji: ASV plāno samazināt militāro atbalstu Baltijas valstīm

Zaķusalas krastmalā Rīgā norisinājās Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto spēku kopīgi paraugdemonstrējumi mācību "Namejs" laikā.

Modes pasauli šonedēļ pāršalca sēru vēsts – 91 gada vecumā mūžībā devies leģendārais itāļu modes dizainers Džordžo Armāni. Viņa nāve radījusi jautājumus par to, kas notiks ar viņa izveidoto modes impēriju.

Pēc vecāku trauksmes celšanas, atsāksies mācības Jēkabpils novada Variešos.

Startē jaunā Latvijas atklātā hokeja čempionāta sezona.

Labās gribas koalīcijas valstis ir vienojušās par iespējamām drošības garantijām Ukrainai.

Neatliekamā palīdzība, dzemdību, pediatrijas un traumatoloģijas pakalpojumi - to pieejamība slimnīcās mainīsies. Pašu slimnīcu skaits gan saglabāsies esošais.

Izstādes "Riga Food" laikā diskutē par to, kā panākt, lai iedzīvotāji vairāk pirktu vietējās, Latvijā audzētās un ražotās pārtikas preces.

Mazāk birokrātijas – ātrāka robežas stiprināšana. Saeima konceptuāli atbalsta pretmobilitātes likumu.