Pēcpusdiena

Iespējas valsts ekonomikai vai ekonomikas pamatprincipu ignorēšana – tik pretrunīgi viedokļi izskan par valdības lēmumu atpirkt no zviedriem LMT un TET daļas. Valdība piekritusi, ka darījuma gatavošanā iesaistās valsts uzņēmumi „Latvenergo” un Latvijas valsts radio un televīzijas centrs. Ekonomikas ministrs arī minējis, ka no šodienas sāks meklēt starptautisku investoru.

Valdības akceptējusi plānu valstij pilnībā izpirkt uzņēmumu „Latvijas mobilais telefons” un „Tet” daļas no līdzīpašnieka zviedru uzņēmuma “Telia”. Jau agrāk šopavasar izplatījās neoficiāla informācija, ka šāds solis varētu izmaksāt aptuveni 550 – 600 miljonus eiro. Ne toreiz, ne šobrīd ekonomikas ministrs Viktors Valainis no Zaļo un zemnieku savienības iespējamā darījuma aptuveno summu neatklāj.

Pašlaik jauns lēmums ir, ka uzņēmums „Latvenergo” lēmis kopā ar Latvijas valsts Radio un televīzijas centru pārņemt no Ekonomikas ministrijas šo uzņēmumu akciju atpirkšanas procesa vadību.

„Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste, šim darījumam realizējoties, saskata iespēju attīstīt spēcīgu tehnoloģisku uzņēmumu, kas radītu risinājumus arī enerģētikas jomā. Tam piekrīt arī žurnālists Juuris Kaža – darījuma izdošanās pavērtu iespējas attīstīt inovāciju un izgudrojumu sadaļu.

Ideju valstij atpirkt LMT un Tet daļas atzinīgi novērtējis Latvijas Tirdzniecības rūpniecības kameras padomes loceklis un uzņēmējs Ģirts Rungainis. Tautsaimniecībai svarīgi, ka valsts kontrolē ir lieli uzņēmumi ar izšķirīgu lomu Latvijā arīdzan jau drošības tehnoloģiju un ražošanas attīstībā. Tāpat tas būtu pareizs solis, gatavojoties uzņēmumu LMT un Tet akciju kotēšanai biržā un starptautiska investora piesaistei.

Citās domās par iespējamo darījumu ir ekonomists Guntars Vītols. Viņš uzsver, ka šo uzņēmumu nonākšana 100% valsts rokās kropļotu konkurenci telekomunikāciju tirgū, tāpat jautājums, kas uzlabotos, valstij pārņemot visas šo uzņēmumu daļas.

Līdzīgi par valsts interesi izpirkt LMT un „Tet” daļas no Zviedrijas uzņēmuma “Telia” un kļūt par šo uzņēmumu vienīgo īpašnieku izteicies arī „Bite Latvija” ģenerāldirektors Mindaugs Rakausks, kurš to vērtē kā satraucošu signālu ārvalstu investoriem, jo valsts pārņemtu konkurētspējīgu nozari. Arī „Tele2” vadītājs Latvijā Valdis Vancovičs norādes uz apdraudējumiem konkurencei un norāda, ka Eiropā ir tikai ap 10 piemēru, kuros valstij pieder vairākums kādā no telekomunikāciju uzņēmumiem. Turklāt Latvijas valsts jau šobrīd ir vairākuma akcionārs abos uzņēmumos un katru gadu saņem ievērojamas dividendes.

Savukārt LMT vadītājs Juris Binde norāda uz izvirzīto izaugsmes attīstības iespējas aizsardzības jomā, lielākas investīcijas lietu interneta produktos un paplašināt eksportu.

Pašlaik pāragri prognozēt, vai LMT un „Tet” daļu atpirkšana piepildīsies – nav zināms, vai zviedru „Telia” tam piekritīs. „Latvenergo” vadītājs paudis cerību šo darījumu ar „Telia” noslēgt apmēram gada laikā. Patlaban arī nav atbildes, vai abu uzņēmumu akciju atpirkšana no zviedriem nozīmētu arī LMT un „Tet” apvienošanu.

Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (Nacionālā apvienība) ticis ievainots Ukrainā, Krievijas apšaudes rezultātā.

Pretrunīgi vērtē ideju par LMT un Tet daļu atpirkšanu no zviedriem.

Briselē prezentē nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžeta projektu.

Tīģermeitenēm Rīgas Zooloģiskajā dārzā doti vārdi Safīra un Auguste.

Nosauc Latvijas jauniešu olimpiskās delegācijas sastāvu un karognesēju, kas pārstāvēs Latviju Eiropas Jauniešu Olimpiskajā festivālā Skopjē.

"Latvijas Radio 4 – Doma laukums" lineārajā  apraidē beigs raidīt 2025. gada beigās. Tā šodien pavēstījusi Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) vadība. Tāpat nākts klajā ar virkni citu plānu attiecībā uz pārmaiņām Sabiedriskajā medijā, tā digitālajā saturā, tai skaitā svešvalodās. Tāpat līdzšinējais "LSM+" saturs tikšot integrēts "LSM.lv", gaidāma arī funkciju dublēšanās novēršana. Tādējādi iecerēts, ka tiks uzlabots satura fokuss, kvalitāte un redakcionālais rokraksts. Vēl – līdz 2029. gadam ir paredzēta trīs reģionālo studiju izveide.

Gaidāmas izmaiņas, kas konkrētāk skars Latvijas Radio, skaidro LSM valdes locekle programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos Ieva Aile.

Latvijas Radio 4 gada beigās pārtrauks raidīt; LSM saturs svešvalodās – tikai digitāli.

Mēnesi pēc pašvaldību vēlēšanām vismaz 10 deputāti savus mandātus dažādu iemeslu jau ir nolikuši.

Latvijas sludinājumu portālos parādījušies piedāvājumi iegādāties vai izīrēt savu bumbu patvertni.

Līdz 21. jūlijam studētgribētāji var iesniegt pieteikumus pamatstudijām ne tikai elektroniski, bet arī klātienē, ierodoties vienotās uzņemšanas punktos, kas izveidoti deviņās Latvijas augstskolās.

Latvijā viesojas Kosovas prezidente Vjosa Osmani-Sadriu.

Ar svinīgu noslēguma koncertu "Te-Aust" un kopīgu sadziedāšanos Mežaparkā vakar, 13. jūlijā, noslēdzās XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Šogad tajos piedalījās vairāk nekā 38 000 dalībnieku, no kuriem gandrīz 34 000 ir bijuši bērni un jaunieši. Kamēr svētku dalībnieki jau devušies mājup, tikmēr svētku organizatori šodien atskatījās uz aizvadīto svētku nedēļu, secinot, ka svētki noritējuši veiksmīgi un ar augstu māksliniecisko kvalitāti.

Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki, kas notiek reizi piecos gados. Šogad svētki ilga deviņas dienas. To laikā vairāk nekā 15 norises vietā notika vairāk nekā 30 dažādi pasākumi. Rīkotāji lēš, ka kopējais apmeklētāju skaits sasniedza aptuveni 300 000.

Skolēnu dziesmu un deju svētku Rīcības grupas vadītāja Inga Vasiļjeva stāsta, ka, ķeroties klāt organizatoriskiem jautājumiem, svarīgi bija nest atbildību par to, lai skolēniem pēc svētkiem būtu pārliecība, ka svētki ir izdevušies. Īpaša uzmanība šoreiz veltīta arī ģimenēm ar bērniem, piekļūstamībai un ilgtspējai, lai pozitīvu pieredzi gūtu ne tikai svētku dalībnieki, bet arī apmeklētāji.

Runājot par svētku māksliniecisko sadaļu, rīkotāji uzsvēra, ka skolēnu dziesmu un deju svētkiem ir jāattīstās un jāiet līdzi laikam, ieviešot jaunas idejas un pieejas. Vienlaikus jāizvērtē, kādā virzienā svētkiem virzīties turpmāk – vai vairāk izcelt tradīciju nozīmi, vai fokusēties uz bērnu un jauniešu talantu attīstību.

Noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs, virsdiriģents Edgars Vītols gan atzīmē, ka skolēni, pat interesējoties par jauno, joprojām apzinās un novērtē arī senās tradīcijas.

Tikmēr operatīvie dienesti apstiprina, ka svētki noritējuši mierīgi un bez nopietniem starpgadījumiem.

Valsts policija norāda, ka svētki pagājuši bez būtiskiem incidentiem. Uzturēt drošību palīdzēja gan rūpīga plānošana, gan svētku dalībnieku un apmeklētāju atbildīga rīcība. Laikā no 7. līdz 13. jūlijam policija veica ap 2000 alkohola pārbaužu autobusu šoferiem, kur netika konstatēts neviens pārkāpums.

Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ziņo, ka svētku pasākumu norises vietās netika saņemti izsaukumi, kas būtu saistīti ar ugunsgrēkiem vai glābšanas darbiem.

Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktores vietniece neatliekamās medicīniskās palīdzības jautājumos Māra Dīriņa uzsver, ka bērnu un jauniešu veselība bija galvenā prioritāte. Tāpēc daudz darīts jau pirms svētkiem, lai nodrošinātu dalībnieku labbūtību. Ja kādam bija nepieciešama palīdzība, tā tika sniegta uz vietas, savukārt nopietnākos gadījumos bērni nogādāti ārstniecības iestādēs papildu izmeklējumiem. Vidēji tie bija 6-7 bērni dienā.

Novembrī paredzēta Dziesmu svētku izvērtēšanas konference, kurā detalizēti vērtēs svētku norisi un meklēs risinājumus iespējamiem uzlabojumiem, lai jau nākamos Dziesmu svētkus varētu rīkot, balstoties uz šī gada pieredzi un secinājumiem, nevis sākt visu no jauna.

Rīkotāji apmierināti ar skolēnu dziesmu un deju svētku norisi un māksliniecisko kvalitāti.

Atsākusies viedokļu apmaiņa par valsts uzņēmumu mazākuma akciju pārdošanu privātiem investoriem.

Eiropas Savienība vēl cer vienoties ar amerikāņiem par ievedmuitu; Brisele aktīvi runā par sadarbību ar citiem partneriem.

Rīgas Centrālajā stacijā sākta pagaidu paaugstināto platformu izbūve.

Nacionālās hokeja līgas klubs Vankūveras "Canucks" paziņojis par latviešu vārtsarga Artūra Šilova aizmainīšanu.

Šūnu apraides sistēma tehniski strādā; nepieciešami uzlabojumi no mobilo sakaru operatoriem un telefonu ražotājiem.

Sabiedrībā daudz jautājumus un plašas diskusijas raisījusi iecere sniegt deklarācijas par skaidrās naudas iemaksām vairāk nekā 750 eiro apmērā.

Noslēdzas ģenerālprokurora Jura Stukāna pilnvaru termiņš un viņa vietā uz laiku stāsies pienākumu izpildītājs virsprokurors Arvīds Kalniņš. Nākamo ģenerālprokuroru meklēs atkārtotā konkursā septembrī.

Dziesmu un deju svētku dalībnieki nebaidās no meterologu solītā negaisa un krusas, kas varētu piemeklēt Latviju tieši deju lielkoncerta „Es atvēru Laimas dārzu” laikā.

Lietuvā diskusijas par valsts drošību raisījis šonedēļ noticis incidents, kurā Lietuvas gaisa telpā ielidoja nezināms lidaparāts no Baltkrievijas teritorijas.

Šūnu apziņošanas sistēma kopumā strādā, bet nepieciešami uzlabojumi no mobilo sakaru operatoriem un telefonu ražotājiem. Tā atbildīgās iestādes secinājušās pēc ceturtdien, 10. jūlijā, veiktās apziņošanas.

Latvijā pirmo reizi izmantota šūnu apraides tehnoloģija cilvēku apziņošanai. Daļa Latvijas iedzīvotāji savos telefonos saņēma paziņojumu – oranžo brīdinājumu par naktī gaidāmajām stiprajām lietusgāzēm. Taču citi paziņojumu nesaņēma. Savukārt arī tie, kurus apziņoja, trauksmes ziņojumu saņēma atšķirīgi – cits ar skaļu skaņu un vibrāciju, bet cits bez. Kāpēc tā un kas to ietekmēja?

Ņemot vērā, ka Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ceturtdien daļā Latvijas teritorijas izsludināja oranžās pakāpes brīdinājumu par ļoti sliktiem laikapstākļiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests nolēma uz apdraudētajā teritorijā esošo iedzīvotāju mobilajiem telefoniem nosūtīt šūnu apraides paziņojumu.

Tiesa, ne visi saņēma šo paziņojumu.

Ja tas netika saņemts, tad, iespējams, persona neatradās apdraudētajā teritorijā vai arī telefonam vēl nav veikts jaunākais programmatūras atjauninājums, kas ļauj saņemt paziņojumus. Tāpat paziņojumu saņemšana ir atkarīga no sakaru torņa novietojuma, kuram konkrētajā brīdī pieslēdzies telefons.

Iekšlietu ministrijas Informācijas centra priekšnieks Āris Dzērvāns norāda, ka pati šūnu apziņošanas sistēma kopumā ir nostrādājusi – sagatavotā ziņa ir sekmīgi nonākusi mobilo operatoru infrastruktūrā un ir izsūtīta tiem, kas atradās noteiktajā teritorijā.

Eiropas Savienība ir gatava piešķirt papildu 2,3 miljardus eiro Ukrainas rekonstrukcijai. Par to šodien, 10. jūlijā, Romā notiekošajā Ukrainas rekonstrukcijas konferencē paziņoja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

Tāpat viņa paziņoja par īpašā fonda izveidi, kura mērķis ir veicināt privātās investīcijas Ukrainā. Eiropas Savienība līdz šim ir bijusi lielākais Ukrainas donors, sniedzot 165 miljardu eiro lielu palīdzību kopš pilna mēroga kara sākuma.

Lietuvas dienvidos, Alītas rajonā, šodien, 10. jūlijā notikusi apšaude, kurā iesaistīts Latvijas pilsonis Viktors Konopeļkins. Viņu tur aizdomās par sievietes un viņas dēla slepkavību šonedēļ Rīgā, Pļavniekos. Lietuvā likumsargi fiksējuši viņa mašīnu un, mēģinot aizturēt, apšaudes laikā aizdegusies noziedznieka un policistu automašīna, bet vīrieša ķermenis atrasts sadedzis netālu no notikuma vietas.

Latvijas Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks Latvijas Radio raidījumā Pēcpusdiena sacīja, ka noziedznieks bija bruņots, pretojās un vairakkārt šāva uz Lietuvas policistiem, bet viņi nav cietuši.