Pēcpusdiena

Romā notiek augsta līmeņa konference, kas veltīta Ukrainas rekonstrukcijai.

Pasaules latviešu ekonomikas forumā uzsver diasporas nozīmi valsts mērķu sasniegšanā.

10. jūlijā pēcpusdienā visā valstī novērotas problēmas mobilo sakaru operatora "Tele2" tīkla darbībā.

11.–12. jūlijā Tallinas ielas kvartālā notiks festivāls "Ogle 2025".

Rīgā turpinās Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki - tos aizēno nedienas ar skolēnu pārvadāšanu. Kāds kolektīvs pārvadāts autobusā bez derīgas tehniskās apskates.

Ogres novada domē veidos jaunu struktūru – mēra biroju ar piecām štata vietām. To paredz domes ārkārtas sēdē apstiprinātie pašvaldības saistošo noteikumu grozījumi. Viens no šī biroja uzdevumiem būs veicināt sadarbību ar iedzīvotāju padomēm. Šādu risinājumu par politizētu un izšķērdīgu dēvē Ogre novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība.

Ogres novada domes priekšsēdētāja biroja veidošanai plašāku uzmanību pievērsusi Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība. Izmaiņas saistošajos noteikumos nozīmēšot gan jaunus tēriņus, gan pašvaldības ietekmi saziņā ar Ogres novadā neatkarīgi vēlētām iedzīvotāju padomēm.

Opozīcijas deputāti domes ārkārtas sēdē arī pārmeta, ka saistošo noteikumu izmaiņas virza paātrinātā kārtībā ārkārtas sēdē, bez izvērtēšanas pašvaldības komitejās.

Latvijā beidzot nepieciešama diskusija ar valsts uzņēmumu iespējamo kotēšanu biržā, lai veicinātu to izaugsmi un arī vairotu valsts budžeta iespējas neatliekamām vajadzībām.

Deviņās Latvijas augstskolās sākusies elektroniskā pieteikšanās pamatstudijām.

Pirms desmit gadiem Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos virkne dalībnieku ģība un tas pat lika pārtraukt svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumu. Savukārt šobrīd atbildīgie par drošību un veselību norāda, ka situācija ir ļoti laba.

Gudrāki bērni, kvalitatīvāka izglītības sistēma vai vieglāki eksāmeni? Tāds jautājums rodas par pamatskolēnu un vidusskolēnu centralizēto eksāmenu provizoriskajiem rezultātiem matemātikā, kurā novērots viens no lielākajiem kāpumiem no visiem šī gada centralizētajiem eksāmeniem – vairāk nekā par 10 procentpunktiem vidējais vērtējums matemātikā pieaudzis pamatskolēniem un vairāk par 9 procentpunktiem optimālā līmeņa eksāmenā vidusskolēniem. Šos un citu skolēnu centralizēto eksāmenu rezultātus šodien apkopoja Valsts izglītības attīstības aģentūra.

To, ka eksāmeni būtu mākslīgi vienkāršoti Valsts izglītības attīstības aģentūra kategoriski noliedz, uzsverot, ka tie ir veidoti atbilstoši noteiktajiem standartiem. Viņi norāda, ka ļoti rūpīgi vērtējuši iepriekšējo matemātikas eksāmenu rezultātus un kādus uzlabojumus tajā vajag ieviest. Uzklausīja skolotājus, kuri iepriekš teikuši, ka vajag biežāk komunicēt par eksāmena programmu, par prasmēm, ko pārbadīs. Izskatās, ka tas nesis vēlamos augļus, jo, ja paskatās uz nenokārtojušo skaitu, tad tas šogad ir krietni samazinājies. No 17 tūkstošiem 9. klases skolēnu matemātikas eksāmenā mazāk par 10% saņēma 310 bērnu. Tas ir gandrīz divreiz mazāk, nekā pagājušajā gadā.

Rīgā no nākamā gada sola ērtāku sistēmu pieteikumiem 10. klasē.

Skolēni centralizētos eksāmenus šogad nokārtojuši kopumā labāk.

Jūnijā Baltijā straujākais vidējās elektroenerģijas cenas kritums Eiropā - par 37%.

"Jaunās Vienotības" frakcijas vadītājs aicinās visu septiņu Saeimas frakciju pārstāvjus apspriesties par budžeta finansējuma mazināšanu partijām.

Informē par lielāko ielu kultūras un ekstrēmo sportu festivālu Baltijā "GG Fest".

Pēc pašvaldību vēlēšanām vairākās vietvarās jau pieņemti vai tiek gatavoti lēmumi par vicemēru posteņu paplašināšanu. Piemēram, Bauskas novadā par to vēl norit sabiedriskā apspriešana, dažviet šāda amata izveides tēriņus pielīdzina skolas uzturēšanas izmaksām.

Bauskas novadā pašlaik vēl dažas dienas turpinās publiskā apspriešana par otra vicemēra amata vietas izveidi. Zināms, ka šogad līdz gada beigām tas izmaksātu virs 30 000 eiro, bet nākamgad - 67 000 eiro. Domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks no Nacionālās apvienības stāsta, ka iepriekšējā sasaukumā Aivara Okmaņa vadības laikā bija vicemērs un divatā darba netrūka. Toreiz Nacionālajai apvienībai domē bija liels pārsvars ar vairāk nekā pusi deputātu. Toreiz sprieda, ka nebūtu korekti mēram divi vietnieki. Tagad situācija atšķiroties - vairs nav tik izteikta vairākuma un ir politiska vienošanās sīkāk sadalīt atbildības jomas.

Vairāku pašvaldību lēmumus paplašināt vicemēru skaitu un izvēlēto uzsvaru pareizību varēs novērtēt ilgtermiņā, savukārt sabiedrisko apspriešanu laikā gūtie argumenti var ietekmēt deputātu lēmumus par vicemēru skaita palielināšanu. Tā vairāku vietvaru lēmumus paplašināt vadības rindas komentē Latvijas pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.

Pašvaldību lēmumus analizē politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes lektore un programmu vadītāja Lelde Metla-Rozentāle.

Pēc pašvaldību vēlēšanām vairākās vietvarās jau pieņemti vai tiek gatavoti lēmumi par vicemēru posteņu paplašināšanu.

Latvijas vīriešu basketbola izlase sāk treniņus, pagaidām dalība brīvprātīga.

Polija uz laiku atjauno robežkontroli ar Lietuvu un Vāciju.

Eiropas Savienības valstu finanšu ministri Briselē spriež par izņēmuma piešķiršanu 15 valstīm, tostarp arī Latvijai, kas ļaus straujāk palielināt izdevumus aizsardzībai, nepārkāpjot budžeta deficīta nosacījumus.

Eiropas Komisija piešķirs 295 miljonus eiro dzelzceļa projekta "Rail Baltica" turpināšanai Baltijā. Tajā skaitā Latvijai tiks piešķirta lauvastiesa no šīs naudas - 153 miljoni eiro. Lietuva saņems vairāk nekā 94 miljonus eiro, bet Igaunija - 47 miljonus.

Baltijas valstu kopuzņēmuma"RB Rail" pārstāvji saka, ka piešķirtais finansējums nodrošinās šī projekta turpmāku virzību. Patlaban būvdarbi notiek aptuveni 160 kilometru garos pamattrases posmos, kā arī turpinās darbs pie dzelzceļa apakšsistēmu ieviešanas. Jau noslēdzies elektrifikācijas iepirkuma process un līgums ir parakstīšanas stadijā, savukārt kontroles-komunikācijas un vadības sistēmu iepirkumi vēl notiekot.

Satiksmes ministrijas pārstāvji skaidro, ka tas ļaus turpināt sākto pamattrases būvniecību posmā no Lietuvas līdz Salaspilij.

Eiropas Komisija paziņojusi, ka piešķirs teju 300 miljonus eiro "Rail Baltica" turpināšanai Baltijā, lielāko daļu summas paredzot Latvijai.

Pirmo pasažieri plānotajā jauno ostas termināli Rīgā plāno sagaidīt 2030. gadā; neskaidras finanšu situācijas dēļ projektu domā īstenot pa daļām.

Valsts policija informē par tehnisko un metodisko gatavību elektroniskās uzraudzības uzsākšanai.

Pamiers Gazas joslā: Tramps gaida atbildi no Hamās; grupējums veic konsultācijas.

Moldovas galvaspilsētā Kišiņevā 4. jūlijā notiek Eiropas Savienības un Moldovas samits.

Jaunievēlētajam Jūrmalas domes priekšsēdētājam Gatim Truksnim no Latvijas Zaļās partijas būs divi vietnieki - par vienu vairāk nekā iepriekšējā sasaukumā.

Politiķi sasparojušies izdienas pensiju sistēmas pārmaiņām. Tām 3. jūlijā veltīta pirmā stratēģiskās vadības tematiskās komitejas sēde premjeres vadībā. Uz viņas galda ir priekšlikumi par izdienas pensijas vecuma, profesiju loka un darba stāža pārskatīšanu. Šīs izmaiņas virzot tālāk, uz šī brīža strādājošajiem pārmaiņas neattieksies.

Izdienas pensijas Latvijā saņem ne vien ugunsdzēsēji, policisti, robežsargi un karavīri, bet arī diplomāti, tiesneši, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki, radošu profesiju ļaudis, tostarp orķestru, cirka, baleta darbinieki. Vidējais izdienas pensionēšanās vecums ir no 50 līdz 55 gadiem – vismaz par desmitgadi agrāk nekā vecuma pensijas saņēmējiem.

Vidējā izdienas pensija ir ap 900 eiro, bet vecuma pensija – ap 620 eiro. Ik gadu izdienas pensijas saņēmēju skaits pieaug un tas ir politiski grūts temats un jau gadiem ilgi bez izšķirīgiem lēmumiem. Pamatā tas skaidrojams ar iesaistīto nozaru darbinieku aktīvo pretestību izmaiņām un brīdinājumiem par cilvēku masveida aiziešanu no darba. Pašlaik runa varētu būt par izdienas pensijas vecuma celšanu, kā arī izdienas pensiju saņēmēju loka mazināšanu. Ir politiska vienošanās to gatavot un turpmāko apspriežu tematus ieskicēja Valsts kancelejas direktora vietnieks Pēteris Vilks.