Pēcpusdiena

Turpinās sarunas par Rīgas domes nākamās koalīcijas izveidi. Šodien tikās as "Progresīvo" un "Jaunās Vienotības" komanda.

Lai veicinātu grāmatu lasīšanu un vairotu lasītprieku, Rīgas lasa tramvajos.

Latvijas veselības nozare joprojām nav gatava krīzes situācijām.

Putnu gripa Latvijā pagaidām nav radījusi būtiskus zaudējumus nozarei kopumā, bet aicina putnkopjus ievērot biodrošību.

10. jūnijā Rīgas tramvajos neierasts skats - tur sabiedrībā atpazīstamas personības un rakstnieki skaļi lasīja savas iemīļotās grāmatas. Šie lasījumi ir daļa no kustības “Laiks lasīt”. Viņi aicina cilvēkus ikdienā atrast vairāk brīvu mirkļu lasīšanai - kaut vai braucot sabiedriskajā transportā. Arī Venta Ilva Stūris sēdās tramvajā, lai klausītos grāmatu lasīšanu un vairāk par šo kustību klausīsimies viņas ierakstā.

Pēcvēlēšanu naktī, skaitot vēlētāju nodotās balsis, katrā ķēdes posmā bijušas neizdarības, secinājis Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs. Tomēr konkrētākas atbildes par to, kāpēc balsu skaitīšana aizkavējās, meklēs starpinstitūciju darba grupa.

„Galvenais bija noskaidrot tas, kāpēc mums beigās šis galarezultāts ir ar smagu sirdi un vilšanos, jo līdz šim gatavošanās procesā, ja bija kaut kādas indikācijas par nepilnībām, tad mēs spējam tās ātri novērst un nomenedžēt.”

Tā Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs stāsta, kāds bijis mērķis starpinstitūciju darba grupai, kas šorīt sapulcējās, lai spriestu par problēmām balsu skaitīšanā. Kā zināms, vēlētāju nodoto balsu saskaitīšana aizkavējās, jo radās kļūme sistēmā, kurā skenē vēlēšanu zīmes. Kaut vēlēšanu naktī no balsošanas iecirkņiem izskanēja ziņas, ka sistēma nestrādā vispār, Kronbergs uzsver, ka tā ir strādājusi, tikai pārāk lēni. Pārsvarā problēmas radušās lielākos iecirkņos, kuri mēģinājuši apstrādāt vairāk biļetenu.

Pāriet uz balsu skaitīšanu manuāli, tātad ar rokām, nolemts satraukuma dēļ, kas valdījis iecirkņu vēlēšanu komisijās.

Inga Paparde, kas strādāja Rīgā, 1. Vēlēšanu iecirknī gan Latvijas Radio teic, ka satraukuma iecirknī nebija, visi pacietīgi gaidījuši, kad atļaus izmantot skenēšanas sistēmu. Kad likts skaitīt balsis ar rokām, to arī sākuši darīt.

Manuāla skaitīšana jau sākotnēji bijusi paredzēta kā B variants, tomēr, kā atzīst R. Kronbergs, tas nav bijis pilnībā sagatavots, proti, nebijis skaidrs, kurā brīdī ieslēdz manuālo skaitīšanu, kā arī to, kā komunicēt ar iecirkņiem par to, ka balsis jāskaita manuāli. Daļā iecirkņu bijis skaidrs, kā rīkoties, bet citiem – nē.

Starpinstitūciju darba grupa vērtēs problēmas ar pašvaldību vēlēšanu rezultātu skaitīšanu.

Rīgā sākušās sarunas par nākamās koalīcijas veidošanu. To vadību uzņēmies Rīgas mēra amata kandidāts Viesturs Kleinbergs („Progresīvie”).

Gada inflācija maijā Latvijā samazinājusies līdz 3,6%.

Iedzīvotājiem ir iespēja pieteikties un saņemt finansējumu digitālo prasmju apguvei.

Ukrainas un Krievijas karagūstekņu un to mirstīgo atlieku apmaiņa kavējas nesaskaņu dēļ.

Stagnācijas periods Latvijas ekonomikā ir aiz muguras – tā secināts Ekonomikas Eirobarometra pētījumā. Gan Eiropas Komisijas pieļautās atkāpes budžeta veidošanā, gan nesenās izmaiņas nodokļu sistēmā varētu veicināt investoru interesi Latvijā. Vienlaikus fonā saglabājas globālā neziņa gan Ukrainas kara, gan ASV tarifu politikas neskaidrību dēļ.

Ekonomikas eirobarometra pētījums notiek divreiz gadā, balstoties uz statistikas datiem un arī dažādu ekspertu vērtējumu. Latvijas Universitātes Produktivitātes zinātniskā institūta domnīca „Ekonomikas barometrā” prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugumu par 1,3%. Tas gan ir mazāk nekā prognozēts janvārī. Inflācijas prognoze šim gadam ir 2,8%, bet nākamgad Latvijā prognozēta vidēji 2,6% inflācija.

Uzticība ekonomikas atlabšanai uzlabojas, taču konkurētspējas ziņā Latvija turpinās atpalikt no Baltijas valstīm. Norises ekonomikā ietekmē dažādi globāli faktori, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesore un domnīcas direktore Inna Šteinbuka.

Aizvadīta pēdējā iepriekšējās balsošanas diena pašvaldību vēlēšanās.

Šodien spēkā priekšvēlēšanu aģitācijas aizliegums jeb klusuma periods pirms vēlēšanām. Vai KNAB saņem ziņas par pārkāpumiem?

Rēzeknes novada Dricānos aizturēti robežpārkāpēji

Stagnācijas periods Latvijas ekonomikā ir aiz muguras – tā secināts Ekonomikas Eirobarometra pētījumā.

Beidzas ES tirdzniecības atbalsta pasākumi Ukrainai; Kijiva brīdina par morāliem un finansiāliem zaudējumiem.

Izskaloti ceļi, grimstoši kukurūzas sējumi un ganības, kā arī sadzeltējuši kviešu lauki patlaban sastopami daudzviet Madonas novadā. Maijā Madonas pusē nolijušas četras mēneša normas un tas ir slapjākais mēnesis šajā vietā, kopš tiek veikti meteoroloģiskie novērojumi. Meliorācijas sistēmas ar lielo ūdens daudzumu nespēj tikt galā un zemnieki norāda uz novadgrāvju apsaimniekošanas problēmām.

Norādot uz nepietiekamu finansējumu, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca brīdinājusi par plānveida pakalpojumu iespējamo samazināšanu. Šo informāciju gan slimnīcas padomes priekšsēdētājs Edgars Labsvīrs vēlāk atsauca, norādot, ka 1. ceturksnis slimnīcām jau izsenis esot slikts.

Kāda ir situācija šajā un citās slimnīcās, vai plānveida pakalpojumu nodrošināšanai naudas pietiks?

Šī gada pirmajā ceturksnī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas zaudējumi pārsniedza 4 miljonus eiro un tas varētu ietekmēt plānveida pakalpojumu sniegšanu. To parādījusi slimnīcas atskaite par šī gada pirmajiem trīs mēnešiem, kas iesniegta Veselības ministrijai. Pēc tās redzams, ka slimnīcas finansiālā situācija saglabājas sarežģīta, jo šim gadam esot ievērojami samazināts finansējums valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai.

Piemēram, stacionārajiem pakalpojumiem tas samazināts par vairāk nekā 10 miljoniem eiro, par vienu miljonu - piemaksām par sarežģītu primāras onkooperācijas veikšanu. Par 0,8 miljonu eiro samazināti izdevumi piemaksām par intensīvās terapijas gultu uzturēšanu un tikpat liels tas bijis arī ambulatorajiem pakalpojumiem. Samazināts arī laboratorijas pakalpojumu apjoms, - par pusmiljonu eiro.

Turklāt no šī gada 1. Janvāra Nacionālais veselības dienests mainījis apmaksas nosacījumus un ieņēmumi samazinājušies par 2,2 miljoniem eiro. Slimnīcas ieskatā, tas liecina par sistēmisku problēmu - slimnīca atbilstoši reālajam pacientu skaitam nodrošina palīdzību ārpus sākotnēji plānotā finansējuma ietvariem, bet par šiem pakalpojumiem nesaņem adekvātu apmaksu.

Slimnīcas padomes priekšsēdētājs Edgars Labsvīrs gan noliedza izskanējušo informāciju un teica, ka plānveida pakalpojumus slimnīca neplāno samazināt. Viņš piebildis, ka pirmā ceturkšņa operatīvais pārskats jau izsenis daudzām slimnīcām esot "slikts" un ar izteiktiem zaudējumiem, un gada otrais pusgads lielā mērā kompensē pirmā pusgada zaudējumus.

Vai citām slimnīcām plānveida pakalpojumu nodrošināšanai naudas pietiks? Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas pārstāvji saka, ka slimnīca turpina sniegt plānveida stacionāro palīdzību atbilstoši plānotajam grafikam. Tas nozīmē, ka pacientiem, kuriem paredzēta iepriekš plānota ārstēšanās vai izmeklējumi slimnīcā, pakalpojumi tiks nodrošināti saskaņā ar slimnīcas izveidoto grafiku.

Savukārt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols norāda – lai arī finansējums slimnīcai šogad objektīvu iemeslu dēļ ir samazināts, slimnīca mēģina atrast veidus, kā to kompensēt. Slimnīca neplāno samazināt jelkāda veida pakalpojumu pieejamību.

Rosļikovu par rupjību un runāšanu krievu valodā izraida no Saeimas sēdes.

Iepriekšējā balsošanā aktivitāte virs 10%; ceturtdien iztiek bez starpgadījumiem.

Vai slimnīcām pietiks naudas plānveida pakalpojumu nodrošināšanai?

Vairāki desmiti cilvēku šodien pulcējās pie Seimas, lai piketētu pret iespējamo tālmācības aizliegšanu jaunāko klašu skolēniem.

Savākti nepieciešamie paraksti, lai Saeimā iesniegtu iniciatīvu pedagogiem brīvprātīgi doties pensijā jau 60 gadu vecumā, ja profesijā pavadīti vismaz 35 gadi.

Saeimā iebilst Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča idejai tiesībsarga izvirzīšanu uzticēt tikai valsts pirmajai amatpersonai.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, pamatojoties uz Valsts kontroles veikto revīziju par "airBaltic", aicinās Ministru kabinetu izvērtēt valsts kapitālsabiedrību pārvaldību.

Valdība ir atbalstījusi ūdens skaitītāju verificēšanas prasības atcelšanu.

Latvijai ANO Drošības padomē tagad būs iespēja nepastarpināti sniegt patieso ainu par notiekošo mūsu reģionā.